ESF logoES logo
ES fondu sauklis


Eiropas Sociālā fonda projekts „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Projekts)
vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem

Par Projektu

Jautājums: Kādi ir Projekta galvenie mērķi un uzdevumi? Kādi ieguvumi būs augstākās izglītības institūcijām (AII) no dalības Projektā?
Atbilde: Viens no Projekta būtiskākajiem mērķiem ir, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, sagatavoties pārejai no augstākās izglītības studiju programmu (SP) uz augstākās izglītības studiju virzienu akreditāciju. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas īsteno šādu pāreju. Rezultātā tiks veicināts elastīgāks studiju process, stiprināta akadēmiskā brīvība, mazināta studiju programmu pārklāšanās, rosināta sadarbība u.c. Tāpat Projekts ir būtisks augstākās izglītības SP kvalitātes uzlabošanai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, sasaistes stiprināšanai starp augstāko izglītību un darba tirgu.
Projekta mērķis un būtiskākie uzdevumi:

  • augstākās izglītības SP kvalitātes, savstarpējās pārklāšanās, resursu pietiekamības un ilgtspējas izvērtējums;
  • augstākās izglītības SP starptautiskās konkurētspējas izvērtējums;
  • priekšlikumu sagatavošana pa studiju virzieniem sagrupētu SP turpmākai pilnveidei, attīstībai, konsolidācijai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu efektīvai izmantošanai;
  • augstākās izglītības institūciju un augstākās izglītības attīstībā ieinteresēto grupu, valsts un sabiedrisko organizāciju iepazīstināšana ar Projekta rezultātiem un sagatavotajiem priekšlikumiem.

Augstākās izglītības padome (AIP) Projektu īsteno laika posmā no 2011.gada 9.maija līdz 2013.gada 30.aprīlim. Augstākās izglītības SP izvērtēšana ietver:

  • esošo datu un pieredzes izvērtēšanu, metodikas sagatavošanu un galveno Projekta uzdevumu izskaidrošanu visiem iesaistītajiem dalībniekiem;
  • visu Latvijas AII un to pa virzieniem sagrupēto SP izvērtēšanu;
  • iegūto rezultātu apkopošanu, analīzi, secinājumu un ieteikumu izveidošanu;
  • rezultātu publiskošanu un izskaidrošanu.

Ievērojot grozījumus „Augstskolu likumā” un Projekta īstenošanu, līdz 2013.gada sākumam / vidum (atkarībā no jomas), automātiski pagarinās SP akreditācija. Tas nozīmē, ka AII šajā laika posmā nav jāveic kārtējā akreditācija. 

Jautājums: Kas pieņem lēmumus par Projekta īstenošanu un īstenošans norisi? Piemēram, kas nosaka studiju programmu aprakstu iesniegšanas termiņus, kas apstiprina Izglītības kvalitātes dienesta (IKVD) iesniedzamo datu skaitu un apjomu?
Atbilde: Projekta īstenošanu nosaka 2010.gada 16.novembra Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.1058 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes „Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana” pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=222140).
Lēmumus par augstākminētajiem aspektiem, ievērojot MK noteikumus, vienošanos par Projekta īstenošanu (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteikumus un norādījumus pieņem AIP, tos apstiprina Projekta Vadības komiteja. IKVD iesniedzamo datu skaitu un apjomu ir apstiprinājusi gan AIP, gan IZM.

Jautājums: Kā sagatavot iesniedzamos studiju programmu aprakstus – pašnovērtējuma ziņojumus?

Atbilde: Ziņojuma apjoms – apmēram 20 lapas, angļu valodā, kur AII sniedz analīzi un pašnovērtējumu par katru SP, apkopotu atbilstoši četrām galvenajām vērtēšanas grupām:

  1. Kvalitāte;
  2. Resursi;
  3. Ilgtspēja;
  4. Sadarbība un pārklāšanās;

vairāk kā līdzšinējā akreditācijas un pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošanas procesā uzmanību pievēršot pēdējām divām vērtēšanas grupām – ilgtspējai un sadarbībai/ pārklāšanās, tajā skaitā, analizējot studiju programmu konkurētspēju un eksportspēju.
Sagatavojot ziņojumus, katrā no četrām vērtēšanas grupām aicinām ievērot sešus vērtēšanas aspektus (apakšpunktus):

  • Mērķi un uzdevumi;
  • Studiju saturs un organizācija;
  • Studijas un zināšanu novērtēšana;
  • Studiju nodrošinājums un vadība;
  • Personāla un studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs;
  • Kvalitātes nodrošinājums un garantijas.

Veidojot ziņojumu, svarīgi atspoguļot konkrētus piemērus, nevis koncentrēties uz vispārēju situācijas aprakstu. AII interesēs aicinām nekopēt vienu un to pašu informāciju vairākārt, bet orientēties uz katrai sadaļai atbilstošiem piemēriem. Rakstot ziņojumus, ieteicams atsaukties un izmantot jaunākos (pēdējo 5 gadu laikā sagatavotos) pašnovērtējuma ziņojumus par SP. Par ieteikumiem ziņojumu sagatavošanai, kā arī iespējamo darba organizāciju AII pārstāvji tiek informēti Projekta ietvaros organizētajos semināros, kuru laikā viņiem ir iespēja uzdot neskaidros jautājumus.

Par datiem un rādītājiem

R.1.2.2. Monogrāfijas (sākot no 2001.gada)

Jautājums: Nav viennozīmīgi skaidrs, kuras publikācijas šī projekta ietvaros uzskatāmas par monogrāfijām?
Atbilde: Gadījumā, ja tipogrāfiski izdota izdevuma titullapā (vai atbilstoši citā lapā) norādīts, ka tā ir monogrāfija, izdevums klasificējams kā monogrāfija (ja vārds „monogrāfija” nav minēts, tomēr autors uzskata, ka izdevums klasificējams kā monogrāfija – tam ir nepieciešamais lpp. skaits, un tml., arī šādus tipogrāfiski izdotos materiālus var klasificēt kā monogrāfijas).

R.1.2.3. Mācību grāmatas (sākot no 2001.gada) un metodiskā literatūra (sākot no 2008.gada)

Jautājums: Nav saprotams, kas ir metodiskā literatūra. Mūsu augstskolā metodiskais darbs pamatā tiek veikts e-vidē – izveidojot un pilnveidojot e-studiju kursu materiālus. Formulējums būtu papildināms.
Atbilde: Metodiskā literatūra nozīmē materiālus, kas ir sagatavoti un tipogrāfiski izdoti vai arī e-vidē ievietotus studiju materiālus, kam ir pabeigtības raksturs (šeit nav ieskaitāmas ppt prezentācijas).

R.1.2.5. Darbība zinātniskajos un akadēmiskajos projektos un programmās (sākot no 2008.gada)

Jautājums: Vai šeit var rakstīt visu programmas docētāju projektu summu, jeb jāanalizē, lai neatkārtojas? Bet tad tas neliecina par iesaistīšanās intensitāti?
Atbilde: Jāraksta visu docētāju projektu summu – atbilstoši katra docētāja ieguldījumam projektā (katrs docētājs savu iesaisti projektā novērtē individuāli, piemēram, atbilstoši saņemtajam atalgojumam un ievērojot, ka ievadītie dati ir pakļauti pārbaudei;  tai skaitā docētājs  ietver projektus, kuru īstenošana ir ārpus konkrētās AII).

R.1.2.7., R.1.2.8., R.1.2.9., R.1.2.10., R.1.2.11.

Jautājums: Nav viennozīmīgi skaidrs, kāda mēroga pasākumi un darbi ir domāti?
Atbilde: Rādītāji attiecināmi uz studiju programmām virzienā „Mākslas”.

R.1.2.11. Audio, video ieraksti (sākot no 2008.gada)

Jautājums: Kas ir „video ieraksti”? LU PPMF mācībspēku vadībā tapuši vairāki simti eksperimentu video skolai, katrs (15 sek. – pāris minūtes gari). Un piedalīšanās intervijās?
Atbilde: Video ieraksti ir attiecināmi uz profesionāliem studiju ierakstiem, kas paredzēti publiskai izplatīšanai (masu mediji un radošās industrijas).

R.1.2.12. LZP eksperta darbība (sākot no 2006.gada)

Jautājums: Nav saprotams, kas jāuzskaita – eksperti šobrīd? Eksperti visā minētajā laikā? Eksperti vienā no 3 gadu periodiem? Vai jāuzskaita divas reizes, ja docētājs bijis eksperts abus periodus?
Atbilde: Ja docētājs bijis eksperts abos periodos, viņš jānorāda tikai vienu reizi (LZP eksperta darba periods ir pagarināts ar nolūku – lai neizslēgtu tos cilvēkus, kuri LZP eksperta darbu veikuši arī iepriekšējā periodā).

R.1.3.1. Studējošo skaits

Jautājums: Precīzi jānorāda, uz kuru datumu dati tiek ņemti. Vērtēšanas komisija pieprasīja datus un bija neizpratnē, ka tie nesakrīt ar datu bāzi. Ierosinājums – ņemt 1.oktobra datus
Atbilde: Lai būtu sakritība ar VS pārskatiem, dati par studējošo skaitu jāievada par stāvokli 1.oktobrī.

R.1.3.2. Studējošo skaits (imatrikulēti pa budžeta līdzekļiem)

Jautājums: Precīzāk varētu būt pateikts, ka imatrikulēti 1.studiju gadā
Atbilde: Nav nekāda pamatojuma norādīt studējošo skaitu tikai pirmajā studiju gadā. Jānorāda visos studiju gados imatrikulēto studējošo skaits, jo par budžeta līdzekļiem var imatrikulēt arī citos studiju gados.

Jautājums: Kāds ir datu bāzē IKVD ievadīto rādītāju R.1.3.1 un 1.3.2. avots: VRK sniegtā statistika vai kāds cits avots?
Atbilde: Kā norādīts datu bāzē, rādītājs R.1.3.1. automātiski summējas no rādītāja R.1.4., kuru ievada pati AII. Rādītājā R.1.3.2. IKVD informāciju apkopo, balstoties uz LR Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju. Gadījumā, ja R.1.3.2. atspoguļota nekorekta informācija, lūdzam par to informēt IKVD.

Jautājums: Kāpēc rādītāju R.1.3.1.(studējošie) un R.1.3.2.(imatrikulētie) dati ir vienādi? Vai rādītājam R.1.3.1. nav jāatspoguļo visi attiecīga studiju gada studējošie: gan imatrikulētie, gan 2.un 3.kursā esošie?
Atbilde: Kā jau norādīts iepriekš, R.1.3.1. tiek skaitīts automātiski no rādītāja R.1.4., tas nozīmē, ka rādītājā R.1.4. AII norāda konkrētu studējošo skaitu katrā studiju vietā. Ar studiju vietu ir jāsaprot gan augstskola „māte”, gan arī filiāles.

Jautājums: Vai rādītājs R.1.4. atspoguļo studējošo skaitu filiālēs? Ja AII filiāļu nav, šajā rādītājā jāuzrāda „0”?
Atbilde: Šajā rādītāja ir norādīts „studiju vieta”, tas nozīmē, kā tā ir gan vieta „augstskola māte”, gan vieta „filiāle”. No tā izriet, ka gadījumā, ja augstskolai nav filiāles, tad augstskola norāda tikai tos studentus, kuri studē augstskolā, savukārt, ja augstskolai ir filiāles, tad atsevišķi norāda studējošos augstskolā „māte”, gan atsevišķi katrā filiālē. Līdz ar to šos skaitļus sasummējot automātiski, tiek ģenerēts rādītājs R.1.3.1.

Jautājums: Aprēķinot rādītāju R.1.6. jāizmanto dati no VRK sniegtās statistikas vai studiju programmā īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla faktisko skaitu. Piem., formulas dati „neievēlēto personu skaits”: VRK statistikā uz 2010./2011.studiju gada sākumu norādītais viesdocētāju skaits ir 4 (jo uz statistikas iesniegšanas datumu līgumi bija noslēgti ar 4 viesdocētājiem), bet programmas īstenošanā gada laikā kopumā iesaistīti 6 viesdocētāji. Kurus datus izmantot rādītāja aprēķinā „4” vai „6”?
Atbilde: Jānorāda  programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla faktiskais skaits.

Jautājums: Aprēķinot rādītāju R.1.6., datiem par „studējošo skaitu programmā” jāizmanto IKVD datu bāzē R.1.3.1. norādīto informāciju?
Atbilde: Aprēķinot rādītāju R.1.6. jāizmanto rādītājs R.1.3., kas veidojas no AII ievadītās informācijas R.1.4.

Jautājums: Vai rādītājs R.1.6. aprēķināms katrai programmai atsevišķi, ņemot vērā tikai attiecīgajā programmā studējošo skaitu, vai, ja visu programmu īstenošanu veic vieni un tie paši docētāji, būtu jāņem vērā visās programmās studējošo kopskaitu.
Atbilde: R.1.6. aprēķināms katrai programmai atsevišķi, ņemot vērā attiecīgajā programmā studējošo skaitu.
Piem., 2010.gadā uzsāka jaunas studiju programmas īstenošanu (19 studējošie). Vienlaikus tika īstenota arī „vecā” studiju programma (30 studējošie). Abu programmu īstenošanā iesaistīti docētāji ir vieni un tie paši (23 ievēlētie un 6 neievēlētie). Vai R.1.6. (studējošo attiecība) var aprēķināt sasummējot studējošo skaitu abās programmās un dalot to ar kopējo akadēmisko personālu, gūto rezultātu norādot abām programmām?
Atbilde: Šādā gadījumā dati jānorāda atsevišķi par programmu ar 19 studējošiem un atsevišķi – par programmu ar 30 studējošiem.

R.1.6. Studējošo un akadēmiskā personāla attiecība programmā (studējošo skaits pret 1 akadēmiskā personāla pārstāvi)

Jautājums: Nav paskaidrots, kas šajā gadījumā tiek saprasts ar „akadēmiskais personāls” un kā šī attiecība tiek rēķināta. Vai tiek šķirtas PL un NL studiju formas, vai tiek ņemti tikai vēlētie docētāji, vai tas attiecas tikai uz docēto kursu apjomu (kā tas teikts R.4.2.), vai arī uz noslēguma darbu vadīšanu, prakšu vadīšanu un tml.
Atbilde: Akadēmiskais personāls – (atbilstoši Augstskolu likumam) ievēlētais personāls, ietverot diplomdarbu vadīšanu, un tml. Rādītājs jānorāda gan par  pilna laika, gan par nepilna laika studijām. Tātad tiek rēķināta studējošo skaita proporcija pret vēlēto akadēmisko personālu, tai skaitā nepilna laika studijās.

Jautājums: Kā rīkoties, ja ir liels mācībspēku skaits uz vienu studējošo?
Atbilde: Gadījumā, ja augstākās izglītības institūcijai radušās problēmas ar R.1.6. „Studējošo un akadēmiskā personāla attiecība” aprēķināšanu, piemēram, daudzi mācībspēki strādā nepilnu darba laiku (mazāk par 0,5 slodzi) vai arī paralēli citās programmās, situāciju būtu ieteicams skaidrot Projekta ietvaros sagatavotajos pašnovērtējuma ziņojumos. Precīzākai datu norādīšanai vēlams papildus izmantot tabulas. [ lejuplādēt prezentāciju MS Excel formātā] Tabulu aizpildīšana nav obligāta, tomēr ļoti vēlama tad, ja daudzi mācībspēki nodarbināti nepilnu darba laiku.

R.2.5.1. Iestādes nozīmīgākais (ar vērtību virs 5000 LVL) studiju aprīkojums (norādīt konkrētu iekārtu/ materiālus bilances vērtību LVL)

Jautājums: Augstākās izglītības institūcijām, kam ir liels šādu iekārtu apjoms, manuāla datu ievadīšana (norādot angļu valodā iekārtu, materiālus bilances vērtību) ir ļoti darbietilpīgs process, jo katru iekārtu jāievada atsevišķi un tās nevar ievietot kopā.
Atbilde: Augstākās izglītības institūcijas datus ievada vienu reizi (par visām programmām, jo tie ir dati par AII). Augstskolu finansisti sanāksmē 2011.gada 7.jūlijā ir apliecinājuši, ka nav problēmu ar šādu datu nodrošināšanu un ievadi.

R.3.6. Sadarbības līgumu skaits (iekārtu un aparatūras izmantošana)

Jautājums: Sadarbības līgumi jāuztver plašāk, jo noslēdzot sadarbības līgumu starp augstskolām un paredzot studentu apmaiņu, it sevišķi maģistra un doktoru studiju līmenī, ir vienošanās par zinātniskās aparatūras savstarpēju izmantošanu, bet tas netiek īpaši uzvērts. Formāli šie vērtīgie līgumi izkrīt no statistikas.
Atbilde: Konkrētajā rādītājā ir jāuzskaita arī šie Jūsu definētie līgumi.

Jautājums: Vai jānorāda arī līgumi ar iestādēm par prakses nodrošināšanu, jo studenti prakses laikā izmanto iestādes aprīkojumu?
Atbilde: Nē, līgumi par praksēm nav jānorāda.

Jautājums: Kā šai gadījumā atspoguļot informāciju par kopīgajām studiju programmām?
Atbilde: Līgums par kopīgās studiju programmas īstenošanu nav jānorāda, jo tas regulē programmas īstenošanu, nevis iekārtu izmantošanu. Ja iekārtas un aparatūru izmanto vairākās kopīgās studiju programmās, tās norāda katrā studiju programmā atsevišķi.

R.4.1. Personu, kuras nodrošina studiju kursu īstenošanu (lekciju lasīšana, semināru un praktisko nodarbību vadīšana) īpatsvars (ECTS) procentos

Jautājums: Kas ir šīs „personas”?  Tās, kuras nav akadēmiskais personāls?  Bez tam, iekavās minētie ECTS kredītpunkti ir pilnīgi lieki
Atbilde: Šie ir cilvēki, kuri likuma izpratnē nav „akadēmiskais personāls”, tātad augstskolā nav ievēlēti akadēmiskos amatos. ECTS punkti nepieciešami, lai nodrošinātu, ka personu īpatsvaru rēķina attiecībā pret ECTS punktiem (piemēram, programmā ir 100 ECTS punkti, no kuriem 1 konkrēta persona nodrošina 10), nevis personu skaitu kopumā (piemēram, programmā ir 10 docētāji,  no kuriem trīs personas nav ievēlētas akadēmiskos amatos).

R.4.2. Ievēlētā akadēmiskā personāla īpatsvars programmā (ECTS), procentos

Jautājums: Vai ir arī neievēlētais akadēmiskais personāls? Ja datus var iegūt ar atņemšanas darbību, izmantojot R.4.1. datus, tad faktiski ir lieki to šeit jautāt. Bez tam, iekavās minētie ECTS kredītpunkti ir lieki.
Atbilde: Formulējums „ievēlētais akadēmiskais personāls” izvēlēts, lai pilnīgi viennozīmīgi visiem būtu skaidrs, kādi dati jāsniedz rādītāja ietvaros. Akadēmiskā personāla īpatsvaru iespējams rēķināt arī proporcionāli kopējam mācībspēku skaitam (6 ievēlēti docētāji, 3 neievēlēti), līdz arī to būtiska ir proporcijas uzskaite ECTS kredītpunktos.

Par akadēmisko personālu

Jautājums: Tiek pieprasīta informācija par akadēmisko personālu, lai gan Akadēmiskā personāla reģistrs ir IKVD pakļautībā.
Atbilde: IKVD pieprasa datus, kas līdz šim nav bijuši tā rīcībā (piemēram, Projekta rezultātā būs iespējams identificēt, kuri mācībspēki strādā vairākās izglītības institūcijās, vienkopus tiks apkopota un būs pieejama informācija par publikācijām, un tml.).

Jautājums: Akadēmiskie amati neatbilst likumam, piemēram, viesprofesors.
Atbilde: Augstskolu likuma 26.pants un 40.pants regulē viesprofesora statusu un darbību.

Jautājums: Precīzi jānorāda, uz kuru datumu ir jādod informācija par akadēmisko personālu. Vai tas ir 1.oktobris?
Atbilde: Datiem jābūt apkopotiem (aktuāliem) uz SP vērtēšanas brīdi. Iespējams norādīt datus uz 1.oktobri.

Jautājums: No kura gada ir jāuzrāda publikācijas? No 2008.gada vai kāda cita gada?
Atbilde: Anketā ir norādīts konkrēts laika periods, proti, publikācijas – no 2008.gada, savukārt monogrāfijas un mācību grāmatas – no 2001.gada.

Jautājums: Pie akad. personāla ir dots arī kalendārs. Vai tur es norādu, piemēram, no kura līdz kuram šis konkrētais mūsu pasniedzējs ir ievēlēts piem. par docentu pie mums ja? Vai vienkārši es rakstu, ka viņš ir pasniedzējs, asistents, lektors, docents, viesprofesors utt. un nekādi datumi nav jānorāda?
Atbilde: Kalendārs ir pievienots tādēļ, lai norādītu konkrētā akadēmiskā personāla ievēlēšanas laiku.

Jautājums: Ko darīt ar akadēmisko personālu, kas ir jau atbrīvoti no darba? Vai viņi arī ir jāievada? Šobrīd datu bāzē esmu ievadījusi tikai reālos pasniedzējus!
Atbilde: Datu bāzē jānorāda tikai tie docētāji, kuri ir darba attiecībās ar AII.

Jautājums: Ko darīt, ja trūkst info par akadēm. amatiem un zinātnisk. grādiem, ja piemēram, tas nav norādīts, kur vai kad iegūts? Datu bāze tikai ierakstīt grāda nosaukumu vienu pašu neļauj!
Atbilde: Katram cilvēkam, kurš strādā augstskolā, ir jābūt personas lietai, kuras neatņemama sastāvdaļa ir izglītību apliecinoša dokumenta kopija.

Par studiju programmām

Jautājums: Vai ir jāsniedz dati tikai par pilna laika studijām vai arī nepilnais laiks ir svarīgs?
Atbilde: Dati jādod arī par nepilna laika studijām.

Jautājums: Par kādu periodu jānorāda studiju kursi (semestris vai akad. gads)?
Atbilde: Studiju kursi jānorāda visa akadēmiskā gada ietvaros.

Jautājums: Par studiju programmām. Jāievada konkrēti studiju programma vai arī klāt visas tās apakšprogrammas? Piemēram, uzņēmējdarbība ir lielā programma un tā dalās vēl vismaz 9 apakšnozarēs.. Saprotu ka laikam visas tās ir jāievada vai ne pie studiju kursiem?
Atbilde: Šajā gadījumā jāizvērtē atšķirtības minētās programmas apakšprogrammās. Ja atšķirības ir būtiskas un saistītas ar studiju kursiem, studiju programmas īstenošanas ilgumu, akadēmisko personālu, tad AII jāizvērtē, vai ekspertiem ir nepieciešama informācija par katru no šīm apakšprogrammām atsevišķi, vai arī informāciju ir iespējams apvienot. No tā arī seko tālākā rīcība, t.i., ja nepieciešamas atsevišķas vērtēšanas anketas, tad jāsniedz informācija IKVD, norādot, kā šis programmas atšķirt, lai  IKVD varētu  sagatavot arī nepieciešamās anketas, kas visas būs jāaizpilda. Ja  visu informāciju var apvienot vienā anketā, tad ir jāveido viena anketa.

Jautājums: Un pēdējais jautājums, agrak laikam bija pie studiju programmam tādi studiju bloki kā – A, B, C, D utt..kas nozīmēja – obligātie, izvels kursi utt…tagad redzu ka tie bloki ir mainījušies nevis uz burtiem bet nosakumiem – izvēles māc.kursi, konkrētas profesijas māc.kursi, vispārizglītojošie utt… Kā lai zina, pie kura no siem blokiem pareizi atbilstu tie burti? Mūsu akad.darba prorektors par to nav informēts ka ir notikušas izmaiņas MK noteikumos….
Atbilde: Lūdzu iepazīties ar 2002.gada 3.janvāra MK noteikumiem Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, 2001.gada 20.marta MK noteikumiem Nr.141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un 2001.gada 20.novembra MK noteikumiem Nr.481 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (spēkā esoši). Papildus vēlos informēt, ka tuvākajā laikā IKVD pilnveidos datu bāzes izvēlnes sadaļu, un konkrētai programmai tiks piedāvāta tikai tā izvēlne, kas attieksies uz konkrēto programmu.

 

 

 
www.clarus.lv