Diskutē un dalās pieredzē par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu Baltijas valstīs

Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, (vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros šī gada 14. un 15.jūlijā notika starptautisks seminārs „Augstākās izglītības studiju programmu vērtēšana Baltijas valstīs”. Kaimiņvalstīs augstākās izglītības studiju programmu vērtēšanas process tuvojas noslēgumam, līdz ar to seminārā piedalījās šo valstu pārstāvji. Ar Lietuvas pieredzi augstākās izglītības programmu vērtēšanā iepazīstināja Lietuvas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra Studiju programmu novērtēšanas departamenta direktors Almantas Šerpatauskas, savukārt ar Igaunijas pieredzi - Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Marts Laidmets. Kaimiņvalstu kolēģu viedokļus uzklausīja un diskusijā piedalījās AIP, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Studentu apvienības, kā arī projekta sadarbības partneru - Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra pārstāvji.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieredze
Atklājot semināru, AIP priekšsēdētājs prof. Jānis Vētra uzsvēra, ka būtiski apmainīties ar viedokļiem par augstākās izglītības studiju programmu vērtēšanu, kā arī iepazīt kaimiņvalstu pieredzi, attiecīgi nodrošinot efektīvu projekta īstenošanu Latvijā, tādējādi veicinot vērtēšanas procesa kvalitāti.

Semināra pirmajā dienā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi „Augstskolu likumā””, un J.Vētra piebilda, ka šie grozījumi ir nozīmīgi, lai iespējami sekmīgāk izmantotu projekta gaitā iegūtos rezultātus, piemēram, pārietu uz jaunu akreditācijas modeli augstākajā izglītībā - uz studiju virzienu akreditāciju, kas padarīs vienkāršāku un elastīgāku Latvijas augstākās izglītības vērtēšanas procesu, veicinās konkurētspēju u.c.

Projekta vadītāja prof. Baiba Rivža, kura pati kā eksperte piedalijās studiju programmu vērtēšanā pa virzieniem Lietuvā, atzīmēja Latvijas projekta unikalitāti, jo tajā apvienota un ietverta labākā Lietuvas un Igaunijas prakse un pieredze.

Iepazīstinot ar Lietuvas pieredzi, A.Šerpatauskas uzsvēra, ka Lietuvā augstākās izglītības studiju programmas pa virzieniem vērtēja ekspertu grupas, katrā grupā iekļaujot Latvijas, Igaunijas, citu valstu, kā arī vienu Lietuvas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra pārstāvi. Lietuvā studiju programmas tika vērtētas sešās jomās jeb blokos: 1) mērķi un studiju rezultāti; 2) saturs; 3) mācībspēki (personāls); 4) telpas un mācību materiāli; 5) studiju process un studentu vērtējums; 6) programmas vadība.

M.Laidmets uzsvēra, ka Igaunijā 2010.gadā tika ieviesta jauna augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma. Lai pārietu uz jauno sistēmu un to iedzīvinātu, jau no 2009.gada notiek un šobrīd faktiski - tuvojas noslēgumam augstākās izglītības studiju programmu vērtēšana jeb pārejas vērtēšana („transitional evaluation”).

Jaunā kvalitātes sistēma nosaka, ka studiju virzienus licencē valdība, notiek augstākās izglītības institūciju akreditācija, tiek vērtēta augstākās izglītības studiju virzienu kvalitāte. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā ir nominēti 28 studiju virzieni. Atšķirībā no iepriekšējās augstākās izglītības vērtēšanas sistēmas, jaunajā kārtībā Igaunijā galvenais ārējās vērtēšanas instruments ir augstākās izglītības iestādes akreditācija; atsevišķa studiju programmu akreditācija tiks aizstāta ar visa studiju virziena kvalitātes novērtēšanu; īpaša uzmanība akreditācijā un novērtēšanā būs atgriezeniskajai saitei, rekomendācijām. Tāpat jaunajā sistēmā tiek akcentēta iekšējās kvalitātes sistēmai.

Igaunijā studiju programmas tika vērtētas trijās jomās jeb blokos: 1) apmācības procesa kvalitāte; 2) apmācības procesa nodrošināšanai nepieciešamie resursi; 3) apmācības procesa ilgtspēja, tajā skaitā – perspektīvā finansēšanas programma, kas garantē attīstības plāna mērķu sasniegšanu un iespējamo risku, ieskaitot – demogrāfisko, pārvarēšanu. Vērtēšanu veica eksperti, rezultātus analizēja Kvalitātes novērtēšanas padome, pēc tam tos iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijai, kas šos rezultātus virzīja apstiprināšanai valdībā.

Igaunijā vērtēšanas procesam iespējami trīs rezultāti: 1) tiesības turpināt īstenot attiecīgās studiju programmas (virzienu); 2) tiesības īstenot attiecīgās studiju programmas (virzienu), bet ar atrunu, ka 1-3 gadu laikā jānovērš vērtēšanas rezultātā konstatētās nepilnības; 3) netiek saņemtas tiesības turpināt īstenot attiecīgās studiju programmas (virzienu). No līdz šim pieņemtajiem 227 lēmumiem, 176 ir pozitīvi, 38 - ir ar nosacījumiem, 13 - negatīvi.

Igaunijā augstākās izglītības studiju programmu vērtēšanā liela nozīme bija iepriekš veiktajam zinātnes novērtējumam (to plānots veikt arī Latvijā). Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, Igaunijā augstākās izglītības studiju programmu vērtēšanā piedalījās vietējie eksperti. Kā Lietuvā, tā Igaunijā ekspertiem pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas un pirms došanās uz augstskolām notika apmācības, šāda kārtība paredzēta arī Latvijā. Atšķirībā no Igaunijas, Lietuvā par potenciālajiem ekspertiem tika informētas augstskolas; līdzīga sistēma plānota arī Latvijā.

Neatkarīgi no informācijas, kas tika iegūta par studiju programmām līdz ekspertu vizītei augstskolās, Lietuvā šīs ekspertu grupas devās uz visām augstskolām. Savukārt Igaunijā, ja visi vērtējumi līdz potenciālajai vizītei augstskolā bija pozitīvi, ekspertu vizīte augstskolā netika organizēta. Proti, ja zinātnes starptautiskais novērtējums bija pozitīvs; ja visu līmeņu programmām fakultātē bija pilna akreditācija; ja visām akreditētajām programmām bija kritisko vērtējumu novēršanas plāns; ja bija izstrādāts programmas ilgtspējīgas attīstības plāns, t.sk. - risku mazināšanas plāns; ja kopumā visos trijos studiju programmu vērtēšanas blokos bija pozitīvs vērtējums.

Projekta īstenošanas norise
Latvijā ESF projekts tiek veidots un īstenots ciešā sadarbībā ar Latvijas augstākās izglītības institūcijām, rīkojot gan kopīgas diskusijas un tikšanās, gan iesaistot tās projekta norisē elektroniski. Sadarbība ar augstskolām un koledžām Izglītības un zinātnes ministrija ir sadalījusi visas Latvijas augstākās izglītības programmas 28 virzienos (9 studiju jomas). ESF projekta eksperti ir izstrādājuši studiju programmu vērtēšanas anketas projektu, uz kā pamata konkursa kārtībā izvēlēta starptautiska auditorfirma tuvākajā laikā veiks pilotpētījumu. Tāpat ir apzināta citu valstu pieredze studiju programmu vērtēšanā un tiek sistematizēti vērtēšanas procesā nepieciešamie rādītāji un dati. Savukārt sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas speciālistiem notiek darbs pie ārvalstu ekspertu atlases, kā arī notiek ekspertu vizīšu plānošanas augstskolās, lai reāli uzsāktu vērtēšanas procesu.

Vērtēšanas procesā plānots piesaistīt arī darba devēju un studentu pārstāvjus. Savukārt studiju programmas plānots vērtēt četrās jomās jeb blokos: 1) kvalitāte; 2) resursi; 3) ilgtspēja; 4) sadarbība un pārklāšanās.

Saskaņā ar projekta ieviešanu reglamentējošiem dokumentiem un norises grafiku, šobrīd precīzi zināms, ka pirmās - jau septembrī, tiks vērtētas studiju programmas virzienā „Izglītība” (izglītība, pedagoģija un sports), pēc tam plānots vērtēt programmas virzienos „Mākslas” un „Tulkošana”.

Projekta mērķi un uzdevumi
ESF projektu „Augstākās izglītības studiju programmu
izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”(vienošanās Nr.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) AIP īsteno no 2011.gada 9.maija līdz 2013.gada 30.aprīlim. Projekts tiek 100% finansēts no ESF līdzekļiem. Projekta mērķi un būtiskākie uzdevumi:

  • augstākās izglītības programmu kvalitātes, savstarpējās pārklāšanās, resursu pietiekamības un ilgtspējas izvērtējums;
  • augstākās izglītības programmu starptautiskās konkurētspējas izvērtējums;
  • priekšlikumu sagatavošana pa studiju virzieniem sagrupētu studiju programmu turpmākai pilnveidei, attīstībai, konsolidācijai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem;
  • augstskolu, koledžu un augstākās izglītības attīstībā ieinteresēto grupu, valsts un sabiedrisko organizāciju iepazīstināšana ar Projekta rezultātiem un sagatavotajiem priekšlikumiem.


Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana ietver:

  • esošo datu un pieredzes izvērtēšanu, metodikas sagatavošanu un galveno projekta uzdevumu izskaidrošanu visiem iesaistītajiem dalībniekiem;
  • Latvijas augstskolu, koledžu un to pa virzieniem sagrupēto studiju programmu izvērtēšanu;
  • iegūto rezultātu apkopošanu, analīzi, secinājumu un ieteikumu izveidošanu;
  • rezultātu publiskošanu un izskaidrošanu.

Vairāk informācijas par ESF projektu pieejama AIP mājas lapā: http://www.aip.lv/ESF_projekts.htm, tā regulāri tiek papildināta.

Inese Cipruse,
AIP ESF projekts
67223392, 29148844
aip@latnet.lv

ESF logo
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

 

 

 
www.clarus.lv