Rīgā
09. 03. 2012.

Seminārs par vērtēšanas rezultātiem studiju virzienā
„Informācijas un komunikācijas zinātnes"

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 6. martā tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā „Informācijas un komunikācijas zinātnes", ko ekspertu grupas vārdā prezentēja Dr. Sarmīte Meinerte, viņai ir darba pieredze Eiropas Parlamentā, Rīgas Stradiņa universitātes un Biznesa augstskolas „Turība” komunikācijas studiju programmās.

Virziena 24 studiju programmas tiek īstenotas 10 augstākās izglītības iestādēs (AII). No vienas puses, pastāv konkurence, kas ir pozitīvs apstāklis attīstībai, bet, no otras puses, pārprodukcija rada nozares speciālistu vērtības krišanos. Lai arī programmu kvalitāte ir vērtēta kā laba vai ļoti laba, informācijas un komunikācijas zinātņu virzienā risināmi un uzlabojami vairāki aspekti.

Ne vienmēr nākamie studenti tiek precīzi informēti par programmu dalījumu akadēmiskajās un profesionālajās studijās vai arī informācija neatbilst pēc tam reālajai praksei. Lai arī pastāv šis dalījums, ekspertu grupas kopējais viedoklis, ko diskusijā vēl pastiprināja Latvijas Studentu apvienības (LSA) un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, ir, ka ikvienam studentam jāapgūst gan teorētiskās zināšanas, gan profesionālās prasmes, lai viņš varētu kompetenti darboties savā profesionālajā jomā – jebkurā ar profesionālo pienākumu pildīšanu saistītā situācijā. Turklāt darba devēji ne tikai no maģistriem, bet jau no bakalaura studiju beidzējiem sagaida stratēģisku pieeju problēmu un situāciju izpratnē. Sarmīte Meinerte uzsvēra, ka šajā sakarībā daudz vairāk ir akcentējama kompetenču izglītība (Eiropas Komisijas noteiktās 8 pamatkompetences, tajā skaitā sazināšanās svešvalodās, prasme mācīties), daudzpusīgas zināšanas, kas mazinātu arī domstarpības ar darba devējiem. Jebkurā gadījumā ar darba devējiem ir nepieciešams vairāk sadarboties un diskutēt, kas palīdzētu gan veidot mērķtiecīgākas un precīzākas studiju programmas, gan risināt prakses jautājumus un apzināt reālās darba tirgus vajadzības.

Projekta vadītāja Baiba Rivža par akadēmisko un profesionālo programmu dalījumu informēja, ka pērn, veicot grozījumus Augstskolu likumā, ir mēģināts atteikties no šī dalījuma, kas savulaik Latvijā ienāca kā Boloņas procesa akcents, bet Saeima šī iedalījuma atcelšanu neatbalstīja. Profesionālajā programmā prakse ir obligāta, taču tas nenozīmē, ka tā nebūtu vajadzīga akadēmiskajās programmās.

Sarmīte Meinerte pievērsa uzmanību tam, ka jāizmanto arī starptautiskās sadarbības iespējas prakses nodrošināšanai, piemēram, EurActiv (Eiropas Savienības informācijas portāls) regulāri nepieciešami stažieri. AII partnerattiecību veidošana visdažādākajos līmeņos, ar ES iestādēm ieskaitot, uzsvērta Boloņas procesa Budapeštas-Vīnes deklarācijā 2010. gadā. Latvijā gan šajā studiju virzienā, gan citos visvairāk jūtams tieši horizontālās sadarbības trūkums – starp augstskolām, studiju programmām utt. Kā uzsvēra studentu pārstāvji, šobrīd vērojamas krasas atšķirības starp programmām dažādās AII, bet vienā un tajā pašā profesijā ir jābūt kopīgiem izglītības standartiem, izlīdzinātai kvalitātei.

AII ar savām programmām precīzāk jāpozicionējas izglītības tirgū, tad arī programmu pārklāšanās nebūtu tik bieži novērojama. Mācību kursi jāpielāgo studiju iekšējai loģikai, nevis akadēmiskā personāla vajadzībām. Tāpat kursi ir jāatjauno, ievērojot jaunākās tendences un sabiedrības reālās vajadzības, dažkārt vērojams pretējais – AII par sevi un sabiedrības reālās vajadzības par sevi.

Eksperti ir rekomendējuši pārdomāt koledžu vietu augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz sabiedrisko attiecību programmām. Koledžu līmenī redzama mazāka saistība ar pētniecību un ilgtermiņā tas var atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. Koledža un augstskola atšķiras ar izglītības līmeņiem, loģiski būtu, ka iegūstamās sabiedrisko attiecību profesijas arī tiktu atšķirīgi klasificētas – ka koledža sagatavotu sabiedrisko attiecību asistentu.

Studiju virziens ir pieprasīts, bet tajā iesaistītajām AII ir jāseko līdzi Eiropas pētījumiem, komunikāciju monitoringam, programmas jāveido ciešākā sadarbībā ar darba devējiem un jāsagatavo gan teorijā, gan praksē spēcīgi speciālisti.

 
Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439