Rīgā
12. 03. 2012.

Seminārs par vērtēšanas rezultātiem studiju virzienā „Vides aizsardzība"

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 8. martā tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā „Vides aizsardzība”, kurus prezentēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Dr. biol. Anda Ikauniece.

Virzienā tiek īstenotas 14 programmas 6 augstākās izglītības iestādēs (AII) – universitātēs, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti, kā arī Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā. Eksperts Dr. Jānis Čakste, akcentējot šī virziena studijās piedāvāto zināšanu lielo nozīmi, izteicās, ka tās patiesībā būtu nepieciešamas ikkatrā studiju programmā, lai bez tām nepaliktu neviens augstāko izglītību ieguvis cilvēks. Tādējādi vēlreiz tika skarta arī citu studiju virzienu rezultātu izvērtēšanas semināros pieminētā kompetenču izglītība, kurā starp Eiropas Komisijas noteiktajām 8 pamatkompetencēm ir arī kompetence dabas zinībās un tehnoloģijās. Šajā seminārā ne reizi vien izskanēja, ka vides studijām ir plašāka misija, arī ārpus konkrētajām programmām, un vides izglītībai jāintegrējas citās programmās. Vides zinātnei ir jākļūst par topa zinātni, līdzīgi farmācijai.

„Izaugsmei vienmēr ir vieta, bez tās ir slikti”, virziena kopējo raksturojumu deva Anda Ikauniece, uzsverot, ka studiju kvalitātes līmenis ir atšķirīgs un vieniem ir jāaug vairāk par citiem, savukārt, kādām AII, piemēram, Latvijas Universitātei (LU), Daugavpils Universitātei (DU) un Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), vēl labāk ir jāizmanto jau esošais augstais zinātniskais potenciāls un tajā jārod iespējas sasniegt izcilību, jābalstās uz starptautiskiem standartiem. Vērojama arī tāda sakarība, ka visām AII sāpīgais telpu jautājums vissāpīgākais ir tur, kur augstāks zinātniskais līmenis un jaunāka aparatūra, kuras izvietošana prasa kvalitatīvāku vidi. Labā ziņa, ka ir plāni, kā to uzlabot. RTU, piemēram, sekmīgi iesaistās projektos un tādējādi risina vairākus ar finansēm saistītus jautājumus.

Virziens ir perspektīvs, bet nepieciešama skaidrāka virzības stratēģija, jo – ja nav skaidra nākotnes redzējuma, tad nav arī skaidrības par ceļu, kā nākotnē nokļūt. Jāuzlabo arī promocijas darbu izstrādāšanas stratēģija. Pastāv studentu skaita problēma. Satura pārklāšanās ir kvalificējama divējādi – pārklājums ir pozitīvs atšķirīgos reģionos, piemēram, DU un Liepājas Universitātē, Latvijas pretējos „polos”, taču pārklājums vienas augstskolas ietvaros nav atbalstāms. Ekspertiem nav radusies pārliecība par dažu programmu ilgtspēju.

Saistībā ar rekomendāciju uzlabot sadarbību starp AII Latvijā un konkurences vietā saskatīt savstarpējus ieguvumus tika ierosināts izveidot fondu, kas segtu mobilitātes izdevumus, līdzīgi kā ES līdzekļi tiek ieguldīti starptautiskajā mobilitātē. Jānis Čakste ierosināja izskatīt jautājumu par Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas labāko absolventu iespēju turpināt studijas augstskolā, nesākot no pirmā kursa. Vienlaikus augstskola varētu „pakontrolēt” koledžas programmu. 

Projekta vadītāja Dr. Baiba Rivža informēja, ka studiju virzienu izvērtēšanas gaitā arvien vairāk atklājas nepilnības, kuras saistītas ar zinātņu nozaru klasifikāciju, novecojušu kodu sistēmu, kas traucē starpdisciplinārā un starptautiskā kontekstā. Viņa arī skaidroja, ka ir ļoti atšķirīgi iemesli, kāpēc programmas ir iekļautas 3. grupā, kas nozīmē – to pastāvēšana ir problemātiska. Var būt maz studentu un līdz ar to dārga programma, ko var īstenot kā specializāciju lielākā programmā. Tā ir augstskolas izšķiršanās – pastāvēt uz to, ka programma ir unikāla un attīstāma un to arī darīt, vai tomēr rast citu risinājumu. Vēl ir variants, ka programma ir vienā virzienā, bet grāds – citā, tad tas ir jāsakārto, lai būtu atbilstība. Bet, ja kādā AII visas viena virziena programmas ir 3. grupā, tad ir šaubas, vai šis virziens izglītības iestādei vispār atbilst.

Vērtēšanas uzsākšanas sagatavošanas posmā 28 studiju virzienos tika fiksētas 954 studiju programmas, bet nu var runāt vairs par 842 studiju programmām, jo AII, gatavojoties vērtēšanai un apzinot vērtēšanas kritērijus, pašas ir apvienojušas vai pārtraukušas ievērojamu skaitu studiju programmu. Projekts ir mobilizējis AII kvalitatīvākam un mērķtiecīgākam darbam. Tas vēl vairāk pamato to, ka virzienu akreditācija būtu balstāma uz projektā iegūtajiem virzienu izvērtēšanas rezultātiem un iespējami ātrāk ir jāveido normatīvā bāze, lai tas varētu notikt.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv