Rīgā
12. 03. 2012.

Seminārs par vērtēšanas rezultātiem studiju virzienā „Valodu un kultūras studijas (izņemot "Tulkošanu"), Dzimtās valodas studijas un Valodu programmas"

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 9. martā tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā„Valodu un kultūras studijas (izņemot "Tulkošanu"), Dzimtās valodas studijas un Valodu programmas", ko ekspertu grupas vārdā prezentēja Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktora vietniece Dr. Ineta Kurzemniece.

Vairākums no virziena 33 studiju programmām tiek īstenotas Latvijas Universitātē (LU), kā arī vēl 4 augstākās izglītības iestādēs (AII) – Daugavpils Universitātē (DU), Liepājas Universitātē (LiepU), Rēzeknes augstskolā (RA) un Ventspils Augstskolā (VA). Studiju programmas nedublējas, jo aptver plašu studiju spektru: ne tikai latviešu filoloģiju un valodniecību, bet arī angļu, krievu, franču, vācu un baltu filoloģiju, kultūras un sociālo antropoloģiju, orientālistiku, somugru studijas, moderno valodu un biznesa studijas u.c. Ir gan sadrumstaloti studiju kursi un to nosaukumus grūti pielīdzināt mobilitātes kontekstā. Daudzviet jāuzlabo pētniecības kvalitāte, ir nepieciešams vairāk starptautiski citējamu publikāciju. Bet ir arī vērojama pārāk liela akadēmiskā personāla noslodze.

Par labi strukturētu studiju programmu paraugu eksperti atzinuši LiepU, tur ir arī izstrādātas precīzas studiju darbu kvalitātes prasības. Liepājnieki varētu izmantot VA labāk nodrošināto bibliotēku. Abām augstskolām derētu īstenot kopīgas doktora programmas. DU pozitīva ir studentu iesaiste pētniecības projektos, spēcīgi attīstīts multikulturāls profils, vairāk izmantojot slāvu valodas. Bet ar starptautisku līgumu palīdzību DU piesaista vieslektorus, piemēram, arī no Vācijas. Savukārt RA īpašā specializācija ir latgaliešu valoda. Vērojama laba sadarbība ar darba devējiem – skolām, muzejiem, tūrisma firmām. Reģionālās augstskolas dod ieguldījumu gan reģionu izglītības tālākā attīstībā, gan reģionu attīstībā.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvis, uzsverot, ka augstskolas absolventam galvenais ir dabūt darbu, turklāt atalgotu darbu, kā labu piemēru minēja LU Moderno valodu un biznesa studijas, kas iedod mūsdienīgas prasmes konkurētspējai darba tirgū.

Seminārā diskusija izvērtās par tādiem jautājumiem, kā – pārāk liels normatīvais regulējums studiju strukturēšanā, kas kavē starpdisciplinaritātes attīstīšanu; AII pašām ir pārāk liela atbildība par finansējumu, kas ir ierobežojošs apstāklis kvalitātes un tehniskā aprīkojuma nodrošināšanai humanitārajās zinātnēs, pie kurām pieder tik nozīmīgās valodu studijas.

Viens no ekspertu grupas ieteikumiem, semināra dalībnieku aktīvi atbalstīts, valdības līmenī – veidojot budžeta stratēģiju, noteikt, ar kuru gadu Latvija sasniegs Eiropas vidējo % no IKP ieguldījumā augstākās izglītības sistēmā, lai mūsu valsts varētu vienlīdzīgi konkurēt Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv