Rīgā
03. 04. 2012.

Seminārā apspriesti studiju virziena „Ekonomika” izvērtēšanas rezultāti

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 2. aprīlī tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā „Ekonomika”. Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas ekspertu grupas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Jānis Bogužs, Latvijas Studentu apvienības izvirzīts pārstāvis, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktora studiju programmas Vadībzinātne students.

Studiju virzienā „Ekonomika” 19 augstākās izglītības iestādes (AII) īsteno 51 studiju programmu (SP). Izvērtējot tās pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās – kvalitāte, resursi, sadarbība un pārklāšanās, ilgtspēja, vairāk par pusi programmu ir pārliecinoši kvalitatīvas un ilgtspējīgas un iekļautas 1. grupā; nedaudz mazāk par pusi programmu ierindotas 2. grupā, kas nozīmē, ka to stabilai ilgtspējai jāizpilda konkrēti ekspertu ieteikumi; bet dažas programmas ir nonākušas arī 3. grupā un to turpmākā darbība ir problemātiska, zem jautājuma zīmes.

Lai arī programmas ir kvalificētas dažādi, lielāko daļu ekspertu ieteikumu ir būtiski ņemt vērā visiem. Piemēram, regulāri ir jāveic SP satura inventarizācija, programmā noteikti jāiekļauj biznesa ētikas kurss (rekomendācija tiem, kuri to vēl nav izdarījuši); jāpaaugstina studiju darbu kvalitāte, īpaši bakalaura un maģistra līmenī, nereti tie ir pārāk aprakstoši, trūkst kritiskas analīzes, priekšstatu var sabojāt neizstrādāts un paviršs kopsavilkums svešvalodā, jākontrolē plaģiātisms, darbu vērtēšanā jāiesaista arī absolventi un darba devēji; kvalitātes vadības sistēmā ir jābūt iekļautiem visiem – no ikviena studenta līdz ikvienam darbiniekam, kā arī darba devējiem un citiem sadarbības partneriem; AII kritiskāk jāizvērtē SP ilgtspēja no demogrāfiskās situācijas viedokļa (pēdējos gados studējošo skaits ir mazāks par 27 procentiem), jāizanalizē, kādi ir vājas mobilitātes cēloņi, lai tos novērstu, jo ārzemju studentu īpatsvars šajā studiju virzienā ir ļoti niecīgs; AII atrast sadarbības partnerus ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā – novērots: jo labāka sadarbība, jo labāki arī pārējie rādītāji.

Ekspertu ieteikumi par iekšējās sadarbības uzlabošanu ir izskanējuši attiecībā uz visiem izvērtētajiem studiju virzieniem. Studiju virzienā „Ekonomika” par Baltijas AII kvalitātes kritēriju atzīstot Rīgas Ekonomikas augstskolu, arī izskanēja vēlējums – „neturēt sveci zem pūra un palīdzēt pārējiem, jo dzīvojam taču vienā valstī”. Informācijas apmaiņa daudz lielākā mērā ir jāpraktizē arī katras AII iekšienē. Piemēram, ja pasniedzējs bijis ārzemēs uz konferenci vai arī tur strādājis ilgāku laiku, viņam, atbraucot mājās, ir jādalās ar zināšanām, jārīko seminārs. Līdzīgi, kad docētājs uzraksta zinātnisku rakstu, kas tiek publicēts starptautiski atzītā datu bāzē, par to ir jāstāsta studentiem, tādējādi gan sekmējot daudzveidīgāku datu bāžu izmantošanu studiju darbos, gan iepazīstinot studentus ar to, ko dara viņu pasniedzēji zinātnes jomā. Seminārā diskusijā par šo tēmu tika uzsvērta arī starpdisciplināras sadarbības nepieciešamība. Te aktīva ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, pulcējot kopā jaunos doktorus, kuri dalās pieredzē. Kā uzsvēra LJZA Valdes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, ir jāmācās labās lietas citam no cita visdažādākajos veidos.

Īsi komentējot katras AII stiprās un vājās puses, eksperti izcēla, piemēram, Biznesa vadības koledžas tālmācības studiju formu – ērti studiju nosacījumi „aizņemtiem” cilvēkiem; Latvijas Biznesa koledžā ir studentus motivējoša stipendiju programma un mācību turpināšanas iespējas Lielbritānijā; Banku augstskolā – izteikti redzama starptautiskās sadarbības pievienotā vērtība studiju procesā; Alberta koledžā – moderna kvalitātes vadības sistēma; Sociālās integrācijas valsts aģentūraspecifiska niša, piedāvā studijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un tā kā ir maz AII, kas to praktizē, tad tās varētu sadarboties ar SIVA; Transporta sakaru institūts – ilgtermiņa studentu piesaistes programma, līdz pat 2020. gadam; Malnavas koledžā – ļoti veiksmīga ārējā finansējuma piesaiste; Rēzeknes Augstskolā – ambiciozi attīstības plāni sasaistē ar reģiona attīstības plānošanu. Attiecībā uz reģionālajām AII vispār tika uzsvērts, ka tām ir sava niša. Latvijas lauksaimniecības universitāte - spēcīga lauku telpas analīzē, reģionālās plānošanas un attīstības jomā; Daugavpils Universitāte – programmu sasaiste ar reģiona praktiskām interesēm. Bet arī Latvijas Universitātei ir sava niša – tā nodrošina stabilas pilna cikla studijas.

Vēl eksperti vērsa uzmanību uz studējošo, studentu pašpārvalžu nopietnāku iesaisti kvalitatīva un ilgtspējīga studiju procesa nodrošināšanā. Studentiem ne vien jādod iespēja vērtēt pasniedzējus, studiju procesu, bet arī vērtēšanas anketu apkopojums jāņem vērā turpmākajā darbā. Tika ieteikts nodrošināt anonimitāti mācībspēku vērtēšanā, lai studenti nebaidoties paustu savas vēlmes un idejas.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv