Rīgā
05. 04. 2012.

Seminārā apspriesti studiju virziena "Viesnīcu un restorānu serviss, Tūrisma un atpūtas organizācija" izvērtēšanas rezultāti

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 4. aprīlī tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā "Viesnīcu un restorānu serviss, Tūrisma un atpūtas organizācija". Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas ekspertu grupas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Latvijas eksperti - Jānis Bogužs, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktora studiju programmas Vadībzinātne students; Marina Paņkova, Ekonomikas ministrijas Tūrisma nodaļas vadītāja; Santa Graiste, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore kā Latvijas Darba devēju konfederācijas izvirzīta pārstāve; kā arī Mārtiņš Līdaks, Latvijas Studentu apvienība.

Studiju virzienā "Viesnīcu un restorānu serviss, Tūrisma un atpūtas organizācija" tika izvērtētas 16 studiju programmas (SP), ko īsteno 11 augstākās izglītības iestādes (AII). Pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās – kvalitāte, resursi, sadarbība un pārklāšanās, ilgtspēja - nedaudz mazāk par pusi programmu ir iekļautas 1. grupā, kā pārliecinoši kvalitatīvas un ilgtspējīgas; gandrīz tikpat daudz programmu ir 2. grupā - to stabilai ilgtspējai jāizpilda konkrēti ekspertu ieteikumi; bet dažas programmas ir nonākušas arī 3. grupā un to turpmākā darbība ir problemātiska, zem jautājuma zīmes. Taču, kā uzsvēra Jānis Bogužs, „Pirmā grupa nedrīkst atslābt, bet trešā – nolaist rokas”. Kopumā studiju virzienā vērojama laba kvalitātes nodrošināšanas sistēma, labs materiāli tehniskais nodrošinājums, studentiem ir prakses iespējas. Bet arī šis studiju virziens uzrāda Latvijas augstākās izglītības sistēmai raksturīgākās „kaites”.

SP mērķiem, uzdevumiem un rezultātiem ir jābūt skaidriem, pārbaudāmiem un sasniedzamiem – tātad vairāk ir akcentējama mācīšanās uz rezultātu, nevis – „tad jau redzēs, kas tur sanāks...”. Mērķtiecīgākas studijas sekmē tas, ja studentiem pirms katra darba posma ir izvirzīti skaidri vērtēšanas kritēriji. Tas viss ir nepieciešams, lai absolventi sekmīgāk varētu iekļauties darba tirgū, lai veidotos AII un prakses jomas labāka sadarbība un sapratne. Tāpēc ir nepieciešama arī akadēmiskā personāla dažādošana, studiju procesā noteikti iekļaujot industrijas pārstāvjus, tūrisma un viesmīlības jomā tas ir īpaši aktuāli. Te sevišķi svarīga ir arī bibliotēku nemitīga atjaunošana ar literatūru svešvalodās un profesionālās periodikas pieejamības nodrošināšana, nemaz nerunājot par pašām svešvalodu zināšanām mācībspēkiem un studentiem. Noteikti uzlabojama ir AII savstarpējā sadarbība, sadarbību, nevis konkurenci, izvirzot par prioritāti, kas sekmētu arī savas īpašās nišas meklēšanu un atrašanu, novēršot SP dublēšanos studiju virziena ietvaros. Sadarbības ceļā ir risināms arī tāds jautājums, kā studiju turpināšanas iespējas SP likvidēšanas gadījumā – studentiem ir jānodrošina iespējas studijas turpināt citā AII. Studenti par maz ir informēti par iespējām apgūt atsevišķus moduļus citās AII.

Eksperti ir norādījuši uz nepieciešamību uzlabot akadēmiskā personāla zinātnisko aktivitāti – piedalīšanos zinātniskās konferencēs u.c. Tas celtu arī studentu zinātniskā darba kvalitāti. Kopumā zinātniskajam darbam šajā studiju virzienā ir jābūt pamanāmākam un atbilstošākam valsts interesēm. Viens no ekspertu ieteikumiem ir veidot doktorantūras studijas, iesakot šajā darbā apvienot spēkus Biznesa augstskolai „Turība” un Vidzemes Augstskolai, vēl piesaistot ārvalstu kolēģus. Tas būtu atbalsts kvalitatīva akadēmiskā personāla nodrošināšanai studiju virzienā „"Viesnīcu un restorānu serviss, Tūrisma un atpūtas organizācija". Attiecībā uz citiem studiju līmeņiem gan eksperti ir ieteikuši iet pretējā virzienā un nepalielināt SP skaitu, drīzāk to samazināt, ieviešot jaunas specializācijas. Tiek rekomendēts arī vienmērīgāk izlīdzināt mācību slodzi visos studiju gados.

Projekta vadītāja profesore Baiba Rivža uzsvēra, ka tūrisms ir augoša nozare un iekšzemes kopproduktā (IKP) dod līdzīgu ieguldījumu kā lauksaimniecība ~ 4 procentus. Tāpēc ļoti būtiski ir veikt ieteiktos uzlabojumus. Kā akcentēja darba devēju pārstāve, projekts dod šo lielisko iespēju „salikt visu pa plauktiņiem” un ieraudzīt, kas ir uzlabojams.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439