Rīgā
13. 04. 2012

Seminārā apspriesti studiju virziena „Veselības aprūpe” izvērtēšanas rezultāti

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 11. aprīlī tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā „Veselības aprūpe". Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas ekspertu grupas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Mārtiņš Šics, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos, piedaloties vēl Latvijas ekspertiem Jānim Čakstem, Viktoram Jaksonam, Latvijas Darba devēju konfederācijas izvirzītajam pārstāvim Jānim Birkam u.c.

Tika izvērtētas 12 augstākās izglītības iestādēs (AII) īstenotas 60 studiju programmas (SP). Projekta vadītāja profesore Baiba Rivža semināra ievadā uzsvēra, ka tik izcils rezultāts, kad visas programmas, izņemot vienu, ir ieskaitītas augstākajā grupā, līdz šim, kad jau ir izvērtēti 24 virzieni no 28, vēl ir bijis tikai studiju virzienā "Reliģija un teoloģija". Studiju virzienā „Veselības aprūpe" ir mērķtiecīgi ieguldīti ļoti lieli Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Mārtiņš Šics akcentēja, ka AII pašas sevi informatīvajos ziņojumos bija novērtējušas ļoti korekti un kritiski, īpaši to attiecinot uz zinātnisko darbību. Šajā sakarībā veselības aprūpē vēl ir tāda iezīme, ka te nav raksturīgs plaģiātisms, pret ko šobrīd notiek vēršanās, jo pētniecībā medicīnā dominē unikālas lietas, sevišķi universitātēs, mācībspēki veido savas akadēmiskās skolas, studenti un absolventi ir iesaistīti unikālos pētījumos. Lielu ieguldījumu studiju virziena izvērtēšanā ir devuši darba devēji ar lietišķi objektīviem, salīdzinošiem vērtējumiem. Ārzemju eksperti pievērsuši uzmanību tādai kategorijai kā augstskolas filozofija, pozitīvi izceļot Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pieeju attiecībā uz medicīnas SP. Vēl viena augstu novērtēta pozitīva tendence – absolventu vidū nav bezdarbnieku.

„Katrs izcils sportists ir tiesīgs būt olimpiskajās spēlēs, bet ne katrs var nostāties uz pjedestāla”, ar tāda salīdzinājuma palīdzību Mārtiņš Šics pauda, ka virzienā kopumā un katrā AII līdzās spēcīgajām pusēm ir arī vājās puses. Medicīnas koledžu situāciju, sevišķi attiecībā uz zinātnisko darbu, ir uzlabojusi to pievienošana universitātēm, jo koledžām ir paplašinājusies piekļuve informācijas avotiem, bibliotēkām, datu bāzēm, cita veida studiju procesa nodrošinājumam. Jauns pozitīvs solis ir arī tas, ka koledžu SP tiek apstiprinātas universitāšu senātos. Kopumā medicīnas studijās gan mācībspēkiem, gan studentiem dominē labas svešvalodu zināšanas, bet sevišķi pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestādēs tās nepieciešams vēl pilnveidot, arī mācībspēkiem. AII pieaug ne tikai kopējais studējošo skaits, bet arī ārvalstu studentu skaits. Taču, kā rosināja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Valdes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, nevajag baidīties no vēl lielākas eksportspējas, ar to saprotot nevis mūsu speciālistu gatavošanu darbam ārzemēs, bet apmācot ārzemniekus Latvijā un aktīvāk aicinot ārzemniekus pie mums ārstēties.

Lai uzturētu kvalitāti un ilgtspēju, eksperti ir ieteikuši: nepārtraukt mācību un pētniecības potenciāla paaugstināšanu, regulāri sekot darba tirgus monitoringam ES, pastiprināt AII, darba devēju, profesionālo organizāciju sadarbību, atgriezeniskās saites nodrošināšanu, vēlams arī finansējuma palielinājums. Jāstiprina visdažādākie integrēšanās procesi. Paraugs tam ir starpuniversitāšu maģistrantūras programma „Uzturzinātne”, katrs tajā iegulda labāko, sev specifisko, tā ir valstiski plaša domāšana. Tikpat unikāla Baltijā ir arī programma „Optometrija”, būtu paplašināma šīm programmām piesaistāmo studentu ģeogrāfija. Eksperti ir pievērsuši uzmanību tādai tendencei, ka Latvijā AII mācībspēku vidū ir augsts sieviešu īpatsvars, nelīdzsvarots dzimumu sadalījums. Izaicinājums ir arī akadēmiskā personāla vecuma struktūra – liela daļa tuvu pie 60 gadiem, bet tikai uz pieredzējušu personālu nevar balstīt attīstību. Attiecībā uz attīstību izskanēja viedoklis, ka medicīnas studijas divās universitātēs un šī konkurence ir darbojusies kā progresa nesējs un studiju virziena kopējā līmeņa paaugstinātājs.

Seminārā izvērtās diskusija par to, ka nepieciešama elastīgāka un racionālāka sistēma attiecībā uz izglītības pēctecību, lai, piemēram, koledžas beidzējam, kas četrus gadus mācījies un kļuvis par ārsta palīgu, nebūtu studijas jāsāk no nulles, ja viņš vēlas kļūt par ārstu, pēc tam mācoties vēl desmit gadus. Pirmā un otrā līmeņa augstākajai izglītībai ir jābūt simbiozē, kā tas ir citās jomās. Tāpat racionāli būtu rezidentūru apvienot ar doktorantūru, dot elastīgākas specializēšanās iespējas. Tas ir jautājums arī par efektīvāku resursu izmantošanu.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv