Rīgā
13. 04. 2012.

Seminārā apspriesti studiju virziena „Arhitektūra un būvniecība” izvērtēšanas rezultāti

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 10. aprīlī tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā „Arhitektūra un būvniecība". Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas ekspertu grupas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Latvijas eksperti - Jānis Spalviņš, Starptautiskās Mākslas asociācijas komitejas loceklis; Kristaps Kuzņecovs, Latvijas Studentu apvienības izvirzīts pārstāvis; Ingars Pilmanis, Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra (SAMC) Standartizācijas biroja vadītājs, darba devēju izvirzīts pārstāvis.

Studiju virzienā „Arhitektūra un būvniecība", kam Latvijā ir fundamentālas tradīcijas, 6 augstākās izglītības iestādes (AII) īsteno 34 studiju programmas (SP).Tas ir neliels skaists salīdzinājumā ar kopējo Latvijā īstenoto SP daudzumu. Tieši ārzemju eksperti uzsvēruši vairākuma šī virziena SP gatavību startēt starptautiskajā augstākās izglītības tirgū. To sekmētu programmu izveide svešvalodās. Būtiski, ka SP tiek īstenotas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, ciešā saistībā ar to attīstību. Kā paraugs tika minēta Latvijas lauksaimniecības universitāte (LLU) un Rēzeknes Augstskola (RA). LLU ir ļoti kvalitatīvas ainavu arhitektūras studijas, tas atspoguļojas Jelgavas pilsētvidē – kā realizēti studentu jaunrades darbi redzami dažādi objekti. Turklāt studentu praktiskā darbība ir vērsta ne tikai, kā tika teikts, „uz Zemgales līdzenumu”, bet izpaužas arī citos reģionos. Savukārt RA rekonstruē celtni, kas kļūst par publisku tēlu pilsētā.

Lai arī daudzviet tomēr valda saspiestība un studiju telpu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, kopumā studiju virzienā ir vērojama jaunu mācību korpusu apgūšana, tehnoloģisko iekārtu daudzveidība un pieejamība, plašs bibliotēku un informatīvo materiālu tīkls. Pēc ekspertu atzinuma „ir izcili labi izmantoti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi”. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un LLU ir mērķtiecīgi veidotas fakultāšu un katedru bibliotēkas, augstskolas ir partneres Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Šajā studiju virzienā ir izteikta teorētisko zināšanu saikne ar praksi. Izskanēja tāda ideja, ka par prakses objektu varētu izmantot kādu no daudzviet redzamajām ar zaļu aizsargtīklu „aptītajām” mājām un savest kārtībā līdz pat aprīkošanai ar komunikācijām.

Studiju ilgtspējai uzlabojama ir moduļu pieejas izmantošana, finansējuma piesaistes plānošana, starpaugstskolu SP izveide – studenti vēlas, lai AII būtu vairāk vieslektoru, turklāt ne tikai no ārvalstīm, bet arī Latvijas mērogā jānotiek šādai sadarbībai. Attiecībā uz svešvalodu zināšanu uzlabošanu, gan mācībspēkiem, gan studentiem, uzmanība jāpievērš profesionālajai terminoloģijai. RA ekspertus informējusi par plāniem organizēt svešvalodu kursus pasniedzējiem un studentiem tieši būvlaukumā. Labākas svešvalodu zināšanas palīdzētu aktīvāk izmantot Erasmus apmaiņas programmu. Bet nav pieļaujama situācija, ka Latvijas AII netiek atzīti un pielīdzināti Erasmus programmā iegūtie studiju rezultāti, diemžēl šādi gadījumi ir. Projekta vadītāja profesore Baiba Rivža to komentēja tā, ka te nevajadzētu rasties problēmām, jo nav objektīvu šķēršļu ārzemju studiju kopuma pielīdzināšanai, AII jābūt elastīgākām un pašām nevajag šādus šķēršļus radīt.

Šajā studiju virzienā, līdzīgi kā vēl citos, aktualizējās jautājums par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības vietu un statusu, sevišķi kontekstā ar zinātnisko darbību. Daļu SP pēc šī kritērija nav iespējams izvērtēt, kas tās drīzāk kvalificē kā profesionālās, nevis augstākās izglītības programmas, kuru uzdevums tomēr nav tikai iemācīt amatu, bet ir jāiedod arī citas augstākai izglītībai atbilstīgas zināšanas.

Semināra diskusijā RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins pievērsa uzmanību starptautiskās konkurences aspektam. Proti, studiju virziena „Arhitektūra un būvniecība" pārsvarā 1. un 2. grupā iekļautās, tātad kvalitatīvās un ilgtspējīgās, studiju programmas ir ne vien spējīgas konkurēt starptautiskā līmenī, bet tām ir arī jāiztur apkārtējā starptautiskā konkurence, kurā jau šobrīd Latvija ir nevienlīdzīgos apstākļos, vērtējot pēc valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai, mācībspēku atalgojuma, ieguldījuma zinātnē u.tml. Ja apstākļi vēl pasliktinās, valsts izšķiras par budžeta vietu atcelšanu, tad studenti masveidā izvēlēsies studijas citās valstīs. Tāpēc jauniešiem jārada labvēlīgi apstākļi studijām Latvijā, valstij ir jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, protams, arī pašām AII jāveic nepieciešamie uzlabojumi, lai nezaudētu kvalitāti, mācībspēkus un studentus, lai mūsu valsts varētu vienlīdzīgi konkurēt Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā. Uz to regulāri norāda arī ārvalstu eksperti šajā projektā.

 

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv