Rīgā
25. 05. 2012.

AIP seminārā apspriesti IT studiju virziena izvērtēšanas rezultāti

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 17. maijā tika apspriesti AIP īstenotā ESF projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā "Informācijas tehnoloģijas (datorika) un inženierzinātņu tematiskās grupas informācijas tehnoloģiju programmas (automātika un datortehnika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne, signālapstrāde)". Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas komisijas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Dr. Modris Greitāns, Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Komisija ir izvērtējusi 59 studiju programmas (SP), ko īsteno 17 augstākās izglītības iestādes (AII), un tikai viena SP ir ierindota 3. grupā. Šajā studiju virzienā ir raksturīgs moderns laboratoriju aprīkojums un laba tehniskā infrastruktūra, pateicoties gan AII dalībai ES projektos, gan vairāku AII ciešai sadarbībai ar industriju. Šī sadarbība ar vietējām IT sabiedrībām palīdz arī studentu prakses, darba vietu organizēšanā, kā arī sekmē augstus sasniegumus pētniecībā. Atšķirībā no vairākiem citiem studiju virzieniem IT programmu priekšrocība ir e-apmācības rīku pieejamība un pielietošana ikdienas studiju procesā. Vērojama arī pasniedzēju un studentu koleģiāla sadarbība, fokusēšanās uz praktisko apmācību profesionālajās studiju programmās. Gandrīz visās AII darbojas iekšējās kvalitātes vadības sistēma.

Uz kopumā pozitīvā fona eksperti ir pauduši bažas par AII sadarbības trūkumu SP realizācijā un pētniecības jomā gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, zems IT studentu mobilitātes līmenis ir pat populārajā apmaiņas programmā Erasmus. Precīzāk būtu formulējami SP mērķi un rezultāti, kā arī trūkst skaidri definētu atšķirību starp SP līmeņiem un veidiem. Atsevišķām SP vērojama pārlieku liela atkarība no viena ražotāja, piemēram, Microsoft, programmnodrošinājuma un mācību materiāliem. Bet dažām augstskolām ir arī nepietiekams laboratoriju aprīkojums un tehniskā infrastruktūra, bibliotēku nodrošinājums, kā arī nav vajadzīgās pasniedzēju pētnieciskās kapacitātes maģistratūras un doktorantūras studiju nodrošināšanai.

zvērtēšanas komisija piedāvā daudzpusīgas rekomendācijas IT studiju virziena uzlabošanai. Tiek ieteikts apsvērt iespēju mazināt SP skaitu, atstājot dažādu specializāciju iespējas, kas ļautu: palielināt studentu grupas, racionālāk izmantot izveidoto studiju infrastruktūru un kvalificētos pasniedzējus. Ieteikts arī apsvērt iespēju nedalīt SP akadēmisko un profesionālo programmu kategorijās, jo atšķirības starp profesionālo un akadēmisko bakalaura/maģistra programmu ir nenozīmīgas, nav atrodami pamatoti iemesli uzturēt abas studiju programmu kategorijas, jo prakse ir nepieciešama abās. Praktisko iemaņu apgūšanai vairāk jāizmanto projekti, kuri tiek izpildīti nelielās grupās studiju laikā. Arī IT virzienā, līdzīgi kā jau izskanējis citu studiju virzienu sakarā, ir ieteikumi precīzāk pozicionēt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas – lai gan tām ir skaidra niša, konkrētajā realizācijā diskutabls ir jautājums par to atbilstību augstākajai izglītībai.

Attiecībā uz AII sadarbības uzlabošanu ir ieteikts izveidot studentu apmaiņas programmu starp Latvijas augstskolām: gan ar stipendijām, gan ar iespēju iegūt iespaidus par studijām citās augstskolās. Tāpat būtu jāizveido atsevišķi studiju kursi (moduļi) pasniegšanai zinātniskajos institūtos vairāku augstskolu studentiem kopā; jāpraktizē labāko augstākās kvalifikācijas pasniedzēju lekcijas vairāku augstskolu studentu mācīšanai, izmantojot tehnoloģijas apmācības procesā. Ikvienā AII nepieciešama akadēmiskā personāla regulāra kvalifikācijas uzlabošana un tās plānošana. Svarīgi izvirzīt kā prasību un nodrošināt iespēju pasniedzējiem noteiktu laiku veltīt starptautiski atzītai pētniecībai un pieredzes apmaiņai uzņēmumos.

Aktīvākai jābūt sadarbībai Latvijā un pasaulē ar citām zinātniskajām institūcijām, industriju asociācijām, kā arī atsevišķiem uzņēmumiem, lai: celtu studiju programmu līmeni, sasaistītu programmu saturu ar darba tirgus vajadzībām; būtiski uzlabotu starptautisko dimensiju. Maģistrantūras studijās lekcijām angļu valodā jākļūst par prioritāti, kas dotu iespēju piesaistīt ārvalstu studentus un internacionalizēt studiju procesu. Līdzšinējie sasniegumi ir jāizmanto, lai augstākās izglītības eksportu padarītu par realitāti, ieinteresējot ārvalstu studentus studēt Latvijā arī IT studiju virzienā.

 

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv