Rīgā
11. 06. 2012.

Enerģētikas, elektronikas, telekomunikāciju studiju virziena
izvērtēšanas rezultāti apspriesti AIP seminārā

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā tika apspriesti AIP īstenotā ESF projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) gūtie vērtēšanas rezultāti inženierzinātņu studiju virzienā "Enerģētika, izņemot Siltumenerģētiku un siltumtehniku; Elektronika un automātika, izņemot Automātiku un datortehniku; Telekomunikācijas". Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas ekspertu komisijas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Dr. Modris Greitāns, Elektronikas un datorzinātņu institūts; Dzintars Zariņš, Latvijas Datortehnoloģiju asociācija; Latvijas Darba devēju konfederācijas izvirzīti pārstāvji - Vilnis Krēsliņš un Dr. Kārlis Briņķis, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija; Latvijas Studentu apvienības izvirzīti pārstāvji – Ēriks Zaharāns, Rīgas Tehniskā universitāte, Mārtiņš Zviedris, Latvijas Universitāte.

Eksperti ir izvērtējuši 6 augstākās izglītības iestādēs (AII) īstenotas vairāk nekā 30 studiju programmas (SP), no kurām vairāk nekā puse ir Rīgas Tehniskajā universitātē. Projektā studijas izvērtēšanai virziena kontekstā nepieteica Rīgas Aeronavigācijas institūts, tāpēc tās nav ietvertas šī virziena kopējā raksturojumā. Seminārā no klātesošo mācībspēku vidus izskanēja iebilde, ka virziens ir pārāk plašs un kopā ir saliktas būtiski atšķirīgas studijas. Projekta vadītāja profesore Baiba Rivža paskaidroja, ka tās visas tomēr vieno inženierzinātņu tematiskā grupa, turklāt šī tematisko grupu un virzienu klasifikācija savulaik veidota, diskusijās par to vienojoties pašiem AII pārstāvjiem.

Ekspertu kopējie pozitīvie iespaidi par šo studiju virzienu: beidzējiem ir labas iespējas atrast darbu specialitātē; e-apmācības rīku pieejamība un pielietošana studiju darbā, nodrošinot modernas mācību metodes; pasniedzēju un studentu koleģiāla sadarbība; fokusēšanās uz praktisko apmācību profesionālajās studiju programmās; dažām augstskolām ir ļoti cieša sadarbība ar industriju (piemēram, RTU ar AS „Latvenergo”) studentu prakses, darba vietu organizēšanā un mūsdienu aprīkojuma izmantošanas nodrošināšana; kā arī ir moderns laboratoriju aprīkojums un laba tehniskā infrastruktūra, pateicoties augstskolu dalībai ES projektos.

Taču infrastruktūras ziņā AII ir vērojama polaritāte – vai nu ļoti novecojusi, vai nu ļoti moderna infrastruktūra, efektīvi apgūstot tieši infrastruktūras atjaunošanai paredzētos ES struktūrfondu līdzekļus. Eksperti uzsvēra, ka aiz pozitīvajiem piemēriem patiesībā ir ļoti mērķtiecīgs SP attīstīšanas un uzlabošanas plānošanas darbs. Tur, kur trūkst šādas sistemātiskas pieejas, ne tikai resursi, un pārmaiņas notiek no gadījuma uz gadījumu, tur arī rezultāts ir daudz sliktāks. Te izšķirīgais nav arī īpašuma forma - valsts vai privātā augstskola, jo, piemēram, Transporta sakaru institūtā ISO kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana nodrošina mūsdienīgu kvalitātes uzraudzību.

Eksperti pievērš uzmanību vairākiem problemātiskiem aspektiem un katrā no tiem dod rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Piemēram, SP pārklāšanās mazināšanai jāveido vispārīgāka satura SP, atstājot dažādu specializāciju iespējas, lai palielinātu studentu grupas, racionālāk izmantotu kvalificētus pasniedzējus un infrastruktūru. Vajadzētu izstrādāt paraugu jeb „fundamentālu programmu”, kurā būtu ietverts tas, kas virzienā noteikti ir jāapgūst, lai novērstu situāciju, ka dažkārt absolvents nepārzina elementāras lietas, jo tās nav bijušas programmā. Savukārt, lai topošie inženieri būtu iepazinušies ar pašu modernāko nozarē, viņu sagatavošanā jāiesaista lielāko uzņēmumu pārstāvji, kas tikai nozīmētu, kā pieredzē dalījās Dr. Kārlis Briņķis, atjaunot kādreiz izplatītu praksi. Darba devējiem pašiem te būtu jābūt pretimnākošiem, jo viņu interesēs ir saņemt labus speciālistus. Vilnis Krēsliņš atgādināja, ka ir notikušas daudzas profesionāļu apspriedes, kurās atzīta nepieciešamība organizēt kompetences centrus pa nozarēm, kopīgus vairākām augstskolām. Šādu kompetences centru izveidē varētu piedalīties gan valsts, gan privātais kapitāls pie noteikuma, ka ir izstrādāta atbilstoša likumdošana. Bet šīs iniciatīvas ieviešana kavējas.

AII ir jāsadarbojas ar industriju, profesionālajām organizācijām arī studiju darbu un pētniecības projektu tematikas izvēlē un izstrādē. Tas palīdzētu piekļūt arī IEEE – lielākās profesionālās organizācijas šajā virzienā - digitālai publikāciju datu bāzei.

AII savstarpējai sadarbībai tiek rekomendēts veidot studentu apmaiņas programmu starp Latvijas augstskolām: gan ar stipendijām, gan gluži vienkārši ar iespēju iegūt iespaidus par studijām citās augstskolās. Kā atzina LSA pārstāvji, jo plašāku priekšstatu studenti iegūst, jo ir inovatīvāki savā profesionālajā darbībā. Vairāku augstskolu studentiem kopā varētu veidot atsevišķus studiju kursus (moduļus) pasniegšanai zinātniskajos institūtos. Tāpat labāko augstākās kvalifikācijas pasniedzēju lekcijām vajadzētu būt pieejamām vairāku augstskolu studentiem, izmantojot arī video translācijas. Aktīvāk ir jāizmanto starptautisko apmaiņas programmu, tajā skaitā Erasmus, piedāvātās iespējas, novēršot situācijas, ka AII netiek atzīti ārzemēs iegūtie kredītpunkti.

Diskusija izvērtās par ārzemju studentu apmācību, uzsverot, ka to ir kavējusi prasība valsts augstskolās īstenot studijas tikai valsts valodā. Tagad, kad jau gadu likuma norma ir mainīta, būtu nepieciešama, piemēram, elektroenerģētiķu apmācību grupu veidošana vismaz angļu valodā, tādējādi gūstot pievienoto vērtību no Latvijā attīstītajām inženierzinātņu programmām. Vismaz maģistrantūras studijās lekcijām angļu valodā būtu jākļūst par prioritāti, kas dotu iespēju piesaistīt ārvalstu studentus un internacionalizēt studiju procesu.

Arī šī virziena kontekstā ir rekomendēts apsvērt iespēju nedalīt studijas akadēmisko un profesionālo SP kategorijās, jo atšķirības ir nenozīmīgas un prakse ir nepieciešama ikvienā programmā. Tiek ieteikts praktisko iemaņu apgūšanu veikt ne tikai prakses vietās, bet arī projektos, kurus izpilda nelielās grupās studiju laikā.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv