Studiju virziens - Izglītība, tai skaitā pedagoģija un sports

Izvērtēšana tika veikta no 2011.gada 26.septembra līdz 3.oktobrim un no 2011.gada 11.līdz 18.decembrim.

Kvalitāte. Latvijas tiesību aktu prasības attiecībā uz SP izstrādi un īstenošanu nav savienojamas ar Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas standartiem un vadlīnijām saistībā ar studiju galarezultātu (European Standards and Guidelines for Quality Assurance in Higher Education Based on Learning Outcomes). Latvijas augstākās izglītības sistēmā pastāv studiju programmu dublēšanās, valsts institūcijās trūkst pilnīgas informācijas šajā jautājumā. Šobrīd studiju programmu veidošanā un to īstenošanā dominē pieeja, kas nav precīzi orientēta uz studentu, kā arī uz darba tirgu. Daži SP iekļautie studiju priekšmeti ir vāji saistīti ar prasībām iegūstamajai kvalifikācijai.

Dažās augstskolās personāls ignorē studentu vajadzības, netiek sniegtas rakstiskas atbildes uz konkrētiem studentu informācijas pieprasījumiem. Studenti pauž neapmierinātību par daudziem jautājumiem un konkrētām SP, galvenās pretenzijas ir par atsevišķu studiju programmu neatbilstību dzīves izvirzītajām prasībām un studentiem nedraudzīgu studiju metožu pielietošanu. Dažos gadījumos personāls lielāku uzmanību velta studiju priekšmeta teorētiskajam saturam, nekā studenta zināšanu un prasmju atbilstībai tām prasībām, kas studentam tiks izvirzītas potenciālās darba vietās. Studenta darba novērtējums netiek veikts tādā veidā, lai tas palīdzētu viņam sekmīgāk mācīties. Studiju darbu vērtēšanā netiek iesaistīti citu AII pārstāvji. Dažos gadījumos nepietiekama uzmanība tiek veltīta studentu praksei, trūkst nepieciešamā teorētiskā un praktiskā atbalsta studentam, lai tas kļūtu par prasmīgu skolotāju. Skolotāju un sociālo pedagogu studiju programmās paredzētā praksetiek uzsākta pārāk vēlu.

Zinātnisko darbu izstrādei noteiktās prasības nesekmē SP kvalitātes paaugstināšanos. Promocijas darbu prasībās tiek iekļauts lappušu skaits, nevis vārdu skaits. Bakalaura studiju līmenī nepietiekama uzmanība tiek pievērsta pētījumu metodoloģijai, datu apstrādē par maz tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iespējas. Nepietiekami tiek strādāts ar zinātnisko pētījumu datu bāzēm, nereti iespējas izmantot dažādas datu bāzes ierobežo vājas angļu valodas zināšanas. Pārāk bieži studenti izmanto avotus tikai latviešu valodā. Akadēmiskā personāla nepietiekamas svešvalodu zināšanas apdraud SP kvalitāti. Augstskolās tiek noraidīta studentu vēlme savus darbus izstrādāt angļu valodā.

Resursi. Pašreizējā situācijā AII personāls ir tendēts akadēmiski, ar mazāku praktisko pieredzi. Reģionos AII vērojama akadēmiskā personāla nepietiekama atjaunošanās. Augstskolās netiek izmantotas esošās iespējas interaktīvo studiju veicināšanai. Dažas bibliotēkas ir pārāk mazas, ar nelielu piedāvājamu, īpaši attiecībā uz literatūru dažādās valodās un zinātnisko pētījumu datu bāzu klāstu, ir nepietiekams lasītāju vietu skaits. Augstskolas izmanto ES fondu finansējumu dažādu attīstības projektu īstenošanai saistībā ar studiju infrastruktūras paplašināšanu un modernizāciju.

Augstskolas ir izstrādājušas vai izstrādā e-studiju programmas, kas nodrošina attālinātu piekļuvi SP studētgribētājiem Latvijas reģionos un citās valstīs. Visā valstī vērojama neapmierinoša pieejamība AII cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Daudzās augstskolās nepietiekami tiek izmatotas IKT iespējas studiju procesā. Jaunajiem pasniedzējiem nereti trūkst nepieciešamo zināšanu moderno tehnoloģiju apmācībā, it īpaši interaktīvo tāfeļu lietošanā. Atsevišķās programmās ir pārāk ilgs studiju laiks.

Sadarbība.Izglītības programmu īstenošanā AII ir laba sadarbība ar citām augstskolām Eiropā un ārpus tās, ir daudzi līgumi ar zinātniskajiem institūtiem, asociācijām ES un citās ārvalstīs. Sadarbība starp Latvijas augstskolām vērtējama kā vāja. Pašlaik AII vairāk pozicionējas kā konkurentes un cīnās par studentu piesaisti, nevis ir sadarbības partneres. Nepietiekami tiek attīstīta studentu un akadēmiskā personāla mobilitāte. Studiju programmu kvalitātes paaugstināšanā vairāk varētu tikt izmantotas ārzemju sadarbības partneru idejas un pieredze.

 Ilgtspēja.Studentu skaits atsevišķās studiju programmās ir salīdzinoši mazs, kas apdraud to ilgtspēju. Rēzeknes Augstskolā un Daugavpils Universitātē konstatēta SP dublēšanās, daļai no tām ir apdraudēta ilgtspēja, jo samazinās uzņemto studentu skaits. Valstī ir arī pārāk daudz līdzīga satura doktora studiju programmu izglītības jomā, kas ir drauds to pastāvēšanai ilgākā laika periodā. Augstskolas sagatavo skolotājus un trenerus arī tādiem darbiem, kuri Latvijas darba tirgū netiek pieprasīti. Atsevišķās SP ir ļoti mazas studentu grupas, kas aizņem daudz personāla laika un veicina tā pārslodzi.

Priekšlikumi. Ekspertu komisija iesaka veikt šādus pasākumus SP kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai:

  • Latvijas valdībai neatliekami jārisina jautājumi, kas saistīti ar augstas kvalifikācijas izglītības speciālistu nodrošināšanu skolās. Jāveido piecu līdz desmit gadu plāns, kurā tiktu skaidri izklāstīta izglītības attīstības vīzija valstī.
  • Valsts institūcijām jāizstrādā vadlīnijas AII pašnovērtējuma ziņojuma veidošanā ar precīzām norādēm par tā saturu.
  • Valsts institūcijām vajadzētu nodrošināt lielāku kontroli par studiju vietu skaitu ne tikai valsts finansētās AII.
  • Nepieciešams izstrādāt IZM vadlīnijas starpdisciplīnu studiju programmu akreditācijai, norādot, kā attiecīgā SP iekļautās jomas būtu sadalāmas starp fakultātēm - reģistrācijas, akreditācijas un vērtēšanas ziņā.
  • Latvijā īstenoto studiju programmu veidus un saturu nepieciešams pielāgot Boloņas deklarācijā iekļautajām prasībām. Būtu jānojauc šķirtne starp akadēmiskajām un profesionālajām studiju programmām, ko, iespējams, visreālāk būtu izdarīt, atsakoties no šī dalījuma.
  • Katrai SP jābūt saistītai ar studiju galarezultātu gan Latvijas augstākās izglītības kvalifikācijas (NQF) ietvaros, gan ES augstākās izglītības kvalifikācijas (EQF) ietvaros, kas definēti tā sauktajos Dublinas deskriptoros (priekšrakstos).
  • Jāmaina studiju priekšmeti profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas programmās, lai klausītājiem dotu iespēju iegūt vismaz dažus kredītpunktus maģistra grāda iegūšanai daudz īsākā laika periodā.
  • Augstskolu vadībai jānodrošina, lai starp personālu un studentiem pastāvīgi pastāvētu rakstiski pausta uz studijās sagaidāmajiem rezultātiem orientēta atgriezeniskā saite. Studentiem jābūt informētiem un zinošiem par kritērijiem, pēc kuriem tiks vērtētas viņu zināšanas un prasmes katra studiju uzdevuma izpildē.
  • Studiju kvalitātes atbilstības nodrošināšanai visā valsts teritorijā nepieciešams skaidri definēt prasības katrā studiju uzdevumā un darbu vērtējums jābalsta uz studiju sagaidāmā rezultātā iekļautajiem kritērijiem.
  • Jāveic dubults studentu darbu novērtējums – vienas augstskolas novērtējums jāpapildina ar citas AII vērtējumu. Šāda vērtēšanas sistēma jāpiemēro visiem studiju darbiem, sākot no divgadīgas bakalaura programmas līdz maģistra un doktora līmenim.
  • Jāattīsta AII iekšējā kvalitātes pilnveidošanas sistēma, kuras ietvaros studentiem būtu bez sarežģījumiem pieejamas pamatotas atbildes uz saviem jautājumiem.
  • Visas studiju programmas ir rūpīgi jāizvērtē, vai tiek mācīts būtiskais un nepieciešamais, skatoties no darba tirgus vajadzībām un prasībām.
  • Visos studiju kvalifikācijas līmeņos studentu darbos vajadzētu plašāk izmantot zinātnisko pētījumu datu bāzes. Studentus nepieciešams apmācīt lietot šīs datu bāzes, uzsākot konkrētas studiju programmas apgūšanu.
  • Studenti jāieinteresē savos pētījumos plašāk lietot bibliogrāfiskos izdevumus un citus informācijas avotus vairākās svešvalodās. Bibliotēkās ir jābūt lielākam avīžu, žurnālu, akadēmiskā vidē atzītu periodisku izdevumu klāstam.
  • SP kvalitātes paaugstināšanā plašāk jāiesaista sadarbības partneri, apgūstot labas prakses paraugus, izstrādājot kopējas studiju programmas, optimizējot SP struktūru un paaugstinot nodarbinātā personāla izmantošanas efektivitāti.
  • Neatliekami nepieciešams pāriet uz ES vadlīnijām studentu prakses organizēšanā un jau pirmajā studiju gadā studentiem jābūt iespējai praktizēties atbilstīgās prakses vietās. Jāpilnveido studentu prakšu uzraudzība skolās, darbaudzinātājiem lielāku uzmanību veltot studentu praktiskajai apmācībai.
  • Personas, kuras vēlas apgūt skolotāja profesiju, būtu nepieciešams intervēt pirms to uzņemšanas augstskolā attiecīgajā SP.
  • Nepieciešams rūpīgāk pētīt darbaspēka tirgu, SP plānošanā jālieto darbaspēka tirgus izmaiņām atbilstošāki dati, lai noteiktu konkrētas studiju programmas nepieciešamību un precīzāk noteiktu tajā studējošo potenciālo studentu skaitu.
  • Vajadzētu organizēt kopējas pedagoģijas doktorantu studiju programmas ar radniecīgām augstskolām Latvijā un ārvalstīs.
  • Valsts līmenī jāapsver iespēja izmantot secīgu/pēctecīgu studiju programmu (consecutive programme) sistēmu skolotāju izglītībā, sagatavojot otrā kvalifikācijas līmeņa skolotājus.
  • Zinātniskajos darbos pedagoģijā būtu neatliekami jāpaaugstina veikto pētījumu ētika. Promocijas darbu prasībās vajadzētu iekļaut vārdu skaitu, nevis lappušu skaitu. Bakalaura studiju līmenī nepieciešams lielāku uzmanību pievērst pētījumu metodoloģijai, jāizvērš plašāka diskusija par izmantotajām metodēm.
  • Drīzākajā laikā nepieciešams izveidot pilnu e-studiju platformu un apmācīt personālu e-studiju iespēju plašākai un efektīvākai izmantošanai. E-studiju platformai jānodrošina studiju materiālu pieejamība visās augstskolās. Jāapmāca pasniedzēji e-studiju iespēju plašākai un efektīvākai izmantošanai.
  • Sadarbības partnerus iekšzemē un ārvalstīs vajadzētu aktīvāk iesaistīt pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanā, projektu izstrādē, labas prakses izplatīšanā, darbaudzinātāju kvalifikācijas paaugstināšanā, kā arī citās darbībās saistībā ar konkrētas studiju programmas kvalitātes paaugstināšanu.
  • Labas prakses nepieciešamībai jābūt atzītai augstskolas vadības līmenī visā valsts teritorijā, tas varētu paaugstināt SP kvalitāti un konkurētspēju.
  • AII neatliekami jāveic pasākumi angļu valodas zināšanu līmeņa paaugstināšanai pasniedzējiem un studentiem.
  • Neatliekami veicami pasākumi akadēmiskā personāla kvalifikācijaspaaugstināšanai, lai uzlabotu viņu kompetenci studiju programmu veidošanā un īstenošanā ar orientāciju uz sagaidāmo studiju galarezultātu.
  • Studiju programmu ilgtspējas palielināšanai nepieciešams paaugstināt darba samaksu AII nodarbinātajam personālam un pedagoģiskajiem darbiniekiem skolās.
  • Valdībai rūpīgi jāizpēta akadēmiskā personāla atjaunošanas un pasniedzēju zemā atalgojuma problēma un tuvākajā laikā jāatrod piemērots risinājums.
  • Augstskolas personālam jāattīsta prasmes objektīvi novērtēt studiju programmas un atsevišķus studiju priekšmetus, lai pašnovērtējums tiktu balstīts uz skaidriem pierādījumiem un būtu vērsts uz paredzēto studiju galarezultātu.
  • Augstskolu darbinieki jāapmāca, kā izglītot studentus, lai attīstītu prasmes motivēt un iedvesmot studentus, izmantojot modernas studiju metodes, kas veicina kritisko domāšanu.
  • Augstskolas personāla darbības efektivitātes paaugstināšanai nepieciešams veikt sistemātisku akadēmiskā personāla atbilstības novērtēšanu un atjaunošanu. Vēlams atbrīvot no darba augstskolu pasniedzējus, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu.
  • Akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumi augstskolām jārisina, piedāvājot skaidri definētas iespējas un atbilstīgus lekciju kursus. Akadēmiskajam personālam pilnīgāk jāapgūst interaktīvās metodes pieaugušo izglītošanā, prasmīgi izmantojot IKT.
  • Augstskolu pasniedzējiem nepieciešams uzturēt ciešāku saikni ar skolu. Jaunākajiem augstskolu pasniedzējiem nepieciešams praktizēties skolā, lai iepazītu un aktualizētu pedagoģijas praktisko pusi.
  • Nepieciešams apsvērt iespējas izglītības speciālistu sagatavošanai veidot lielākas AII, kurām būtu optimāls finansējums un paaugstinātos konkurētspēja.
  • Izglītības SP finansēšanā būtu jāizmanto lielāka finanšu avotu dažādība, lai varētu paplašināt finansējamo pasākumu klāstu. Ekspertu komisija iesaka apsvērt iespējas Rēzeknes Augstskolai daudz ciešāk sadarboties/apvienoties tuvākā vai tālākā nākotnē ar Daugavpils Universitāti.
  • Neatliekami jāuzlabo pieejamība augstākās izglītības iestādēs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
  • Visām AII lielāka uzmanība jāvelta studentiem ar bērniem, piedāvājot vietas pirmsskolas izglītības iestādēs un bērnu īslaicīgas uzturēšanās vietās.
  • Nepieciešams studiju telpas apgādāt ar tādu aprīkojumu, lai studenti varētu izmantot savus datorus.
  • Resursu lietderīgākai izmantošanai jāapvieno SP, kurās ir neliels studējošo skaits un/vai liels tā sauktais atbirums.
  • Kritiski jāizvērtē SP īstenošanas ilgums, atsevišķos gadījumos tas ir pārāk garš un dārgs gan studentam, gan valstij.
  • Jāizveido AII pieejama centralizēta informācijas sistēma par speciālistu pieprasījumu darba tirgū, lai katra augstskola datus varētu izmantot, regulējot studentu skaita atbilstību attiecīgās specialitātes un kvalifikācijas speciālistu  pieprasījumam.
  • Aktīvāk un mērķtiecīgāk jāsadarbojas ar augstskolām ārvalstīs studentu un akadēmiskā personāla mobilitātes veicināšanai, iesaistoties kopīgos pētniecības darbos un citos projektos, organizējot pieredzes apmaiņas pasākumus.
  • AII Latvijā jāsadarbojas aktīvāk un mērķtiecīgāk, nodrošinot kopēju SP īstenošanu, dalīšanos pieredzē, iesaistīšanos kopējos projektos un studentu piesaistīšanu no ārvalstīm. Sadarbībā lielāka uzmanība jāvelta labas prakses sasniegumiem. Plašāka un efektīvāka sadarbība nepieciešama starp AII valstī maģistra un doktora studijās.

 

 

 
www.clarus.lv