Studiju virziens - Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība

Izvērtēšana  tika veikta no 2012. gada 11. marta līdz 8. aprīlim.

Kvalitāte. Lielākajā daļā AII eksperti saskārās ar personāla centieniem piedāvāt augstas kvalitātes izglītību. Atsevišķu SP īstenošanā ir sasniegts līmenis, kas atbilst Rietumeiropas augstskolās īstenoto programmu kvalitātes prasībām. Neskatoties uz to, daudzu studentu darbi neatbilst starptautiskā standarta prasībām. Tajos pietrūkst empīriski analītiska pētījuma un iegūto rezultātu vērtējuma, nepietiekami tiek izmantoti primārie datu avoti. Atsevišķos gadījumos vērojama tendence studentu darbus vērtēt neatbilstoši augstu darba saturam.

Pirmā profesionālās augstākās izglītības līmeņa SP kvalitātes ziņā ir ļoti atšķirīgas dažādās AII. Atsevišķās SP tiek nodrošināts salīdzinoši augsts izglītības kvalitātes līmenis, bet citviet tiek pieļautas būtiskas novirzes no augstākās izglītības standarta, it īpaši AII ar nelielu pieredzi šī virziena vai vispār augstākās izglītības jomā. Dažās bakalaura SP, kuras tiek īstenotas koledžās, nav sasniegta pietiekami augsta kvalitāte. Nepieciešams, lai visas AII pastāvīgi salīdzinātu īstenotās  programmas ar augstākās kvalitātes SP citās Eiropas valstīs. Doktora SP ir atbilstošas Eiropas izglītības standartiem, lai gan attiecībā uz pētījumiem un to rezultātiem daudz kas ir uzlabojams.

Zemākā līmeņa studijās atsevišķos gadījumos SP saturs un īstenošanas kvalitāte rada šaubas, vai programma vispār ir atbilstoša augstākās izglītības pamatprasībām. Dažās AII ir nepietiekami attīstīta studiju vide un infrastruktūras nodrošinājums. Situācijas uzlabošanai, izglītības kvalitātes un standartu paaugstināšanai šajās augstskolās nepieciešama lielāka mērķtiecība no administratīvā personāla un pasniedzēju puses. Dažviet studiju pamatprogramma ir sadalīta atsevišķās apakšprogrammās. No ekonomiskā viedokļa raugoties un ņemot vērā Eiropas izglītības standartus, būtu lietderīgi šīs programmas apvienot un izveidot plašāku studiju programmu ar kopēju pasniedzēju un studējošo skaitu.

Studiju programmu un priekšmetu saturs. Atsevišķās AII tiek piedāvātas unikālas iespējas – viena koledža specializējas kuģošanas un jūrniecības lietās, bet cita piedāvā tālmācības iespējas. Valsts normatīvie akti ir pietiekami elastīgi, lai varētu attīstīties šādi specializācijas virzieni. Attiecībā uz starptautiskās sadarbības paplašināšanu nepieciešams SP saturā iekļaut elementus, kas sekmētu studentu un pasniedzēju apmaiņu starptautiskā līmenī. Studiju priekšmetu saturā pietrūkst jautājumu par aktuālām tēmām.

Studiju priekšmetu saturs galvenokārt tiek veidots atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem un studiju prasībām. Atsevišķos gadījumos eksperti konstatēja satura pārklāšanos atsevišķos studiju priekšmetos un programmās. Citviet SP tiek iekļauti daudzi sīki studiju priekšmeti, tikai ar 2 kredītpunktiem, kas sadrumstalo studiju procesu, un eksperti iesaka apvienot šādus studiju priekšmetus. Atsevišķu priekšmetu apraksts ir pārāk neskaidrs un nenoteikts ne tikai pirmā līmeņa un bakalaura studijās, bet arī maģistra līmenī, kas jāuzlabo, atklājot satura būtību un konkrētas atšķirības salīdzinājumā ar citu priekšmetu saturu. Dažās SP parādās tikai nelielas akadēmiska rakstura atšķirības starp pirmā līmeņa, bakalaura un maģistra programmām, kā arī tas pats redzams studiju darbos.

Daudzu SP saturā nepieciešams lielāku uzmanību veltīt dažādiem starptautiskās sadarbības elementiem saskaņā ar 1999. gada Boloņas deklarāciju un 2009. gada Leuvenā rīkotās konferences dokumentiem. Augstskolām jācenšas studiju procesā iesaistīt lielāku skaitu angliski runājošu ārvalstu lektoru.

Studiju programmu struktūra un studiju ilgums. Pilna laika bakalaura un maģistra SP studijas ir garākas salīdzinājumā ar studijām Rietumeiropā – Latvijā bakalaura diplomu var saņemt 4 gados, bet Rietumeiropā – 3 gados. Atsevišķās programmās Latvijā tiek iekļauti pārāk daudzi vispārēja rakstura studiju priekšmeti, kuri netiek pasniegti studentiem ārvalstīs. Maģistra SP Latvijā parasti ilgts 1,5 līdz 2 gadus, bet Rietumeiropā ekvivalenta maģistra studiju programma tiek īstenota vienā gadā, no septembra līdz septembrim. Daļēja laika maģistrantūras studijas Rietumeiropā ilgst 2 gadus, tas dod iespēju studijas apvienot ar darbu. Daļēja laika studijas maģistrantūrā Latvijā tiek organizētas līdzīgi un atbilstoši studijām Rietumvalstu augstskolās.

Studiju noslēguma darbi. Maģistra un bakalaura SP darbos nepieciešams lielāku uzmanību pievērst empīriskajam saturam. Turklāt ir liels aprakstošo darbu īpatsvars, tajos pietrūkst kritiskas analīzes, kas balstīta uz primāriem datu avotiem. Studiju noslēguma darbus nepieciešams uzlabot vēl arī no citiem aspektiem. Vairākumā AII darbi tiek rakstīti latviešu valodā, atsevišķās – krievu valodā, un tikai vienā – angļu valodā. Jāpaplašina angļu valodas lietošana studiju noslēguma darbos, sekmējot AII starptautisko sadarbību un paaugstinot absolventu konkurētspēju darbaspēka tirgū.

Studiju noslēguma darbu kopsavilkumi tiek sagatavoti angļu valodā. Tajos eksperti atklājuši plašu kvalitātes diapazonu. Daļa kopsavilkumu ir pilnīgi neatbilstīgi attiecīgā darba līmenim, tajos nav iekļauti pētījuma rezultāti, secinājumi un/vai priekšlikumi. Svarīgi, lai studenti saprastu atšķirību starp kopsavilkumu un anotāciju.

Studējošo uzņemšana un atbirums.Izveidojusies situācija skaidri norāda uz aktīvu mārketinga pasākumu nepieciešamību studentu piesaistei. Vairākās AII tiek īstenoti atsevišķi, fragmentāra rakstura potenciālo studentu piesaistes pasākumi. Dažās AII nepieciešama pozitīvāka attieksme pret esošajiem un potenciālajiem studentiem.

Tikai nedaudzās AII un SP tiek nodrošināts vēlamais studējošo skaits, dažos gadījumos to skaits pat palielinās. Studējošo skaita saglabāšanā un palielināšanā liela nozīme ir laikus pievērsties tā sauktajai studentu atbiruma problēmai – vietām atbirums pārsniedz 10 %, galvenokārt pirmajā studiju gadā. Iemesls ne vienmēr ir zināms, šim jautājumam jāvelta lielāka uzmanība, vajadzības gadījumā jāsniedz studentiem atbalsts.

Potenciālo studēt gribētāju piesaistei jāizmanto situācija, ka studiju maksas Rietumeiropas AII ir ievērojami augstākas salīdzinājumā ar maksu daudzās Latvijas augstskolās. Tas nozīmē, ka Latvijas augstskolām pastāv plašas iespējas studentu piesaistīšanai no ārvalstīm. Bet šim nolūkam pasniedzējiem jāprot strādāt angļu vai kādā citā svešvalodā, kuru pārzina atbraukušie studenti.

Studiju process, studiju priekšmetu pasniegšana un studēšana. Vairākās SP nepieciešams uzlabot apmācības un studēšanas standartus, pasniegšanas un studēšanas stratēģijas ir tradicionālas un tām pietrūkst inovatīvu elementu. Studenti sūdzas par garlaicīgām nodarbībām. Nepieciešams paaugstināt studiju procesu reglamentējošos standartus.

Pasniedzēji studiju procesā mēdz izmantot novecojušus piemērus. Nepieciešams plašāk iepazīstināt ar pasaulē aktuālākiem, populārākiem un nozīmīgākiem gadījumiem, kas saistīti ar vadīšanu un pārvaldību. Tas prasa no pasniedzējiem lielāku piepūli, regulāru kontaktu ar darba devējiem un sociālajiem partneriem. AII vajadzētu paplašināt tālmācības iespējas, kuras lielākā mērā varētu izmantot daļēja laika studenti.

Eksperti ir pārliecināti, ka vairumā AII akadēmiskajam personālam ir atbilstošas pedagoģiskās prasmes, bet visiem pasniedzējiem vajadzētu tās efektīvāk pielietot. Visām AII nepieciešams izstrādāt un īstenot akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanas plānus. Studiju procesā vairāk jāizmanto angļu un/vai citas svešvalodas prasmes atbilstoši Eiropas svešvalodu kompetences ietvaram. AII iespēju robežās jāpiesaista pasniedzēji no ārvalstīm SP kvalitātes paaugstināšanai.

Starptautiskā studentu un pasniedzēju apmaiņa.Vairākām AII trūkst starptautiskās sadarbības pieredzes SP īstenošanā, nepieciešama pozitīvāka attieksme pret iesaistīšanos starptautiskajā sadarbībā izglītības jomā, izmantojot plašu iespēju spektru, kāds izveidojies Eiropā. Nereti studentu prasmes angļu valodā ir labākas salīdzinājumā ar pasniedzēju zināšanām. Situācijas uzlabošanai SP neieciešams iekļaut priekšmetus angļu valodā vai kādā citā svešvalodā.

Arī bibliotēkas daudzviet nav orientēta uz starptautisku sadarbību, fondu regulāru papildināšanu ar izdevumiem svešvalodās. Studentiem un pasniedzējiem plašākā apjomā nepieciešama pieeja jaunākām grāmatām, speciāliem žurnāliem un citiem starptautiskiem izdevumiem arī svešvalodās.

AII aktīvāk jāiesaistās studentu un pasniedzēju starptautiskās apmaiņas programmās, izmantojot Erasmus un citu programmu piedāvātās iespējas. Starptautiskās sadarbības veicināšanai lietderīgi būtu izmantot apvienotās vai dubultās specializācijas programmu īstenošanas iespējas, sadarbojoties ar kādu augstskolu ārzemēs. SP īstenošanā Latvijas AII vajadzētu vairāk iesaistīt vieslektorus no ārvalstīm, kā arī no ārvalstu sabiedrībām, kuras darbojas Latvijas teritorijā. Labas iespējas vieslektoru piesaistīšanai rada Latvijā plaši attīstītais ārvalstu banku tīkls, šim nolūkam var izmantot arī ārvalstu sabiedrības, kas darbojas nekustamā īpašuma jomā. Plašāk vajadzētu izvērst arī pasākumus finansējuma piesaistei augstskolām un cita veida pasākumus ar mērķi paaugstināt studiju procesa un galarezultāta kvalitāti.

Maģistra un doktora SP studenti ir daudz aktīvāki, meklējot studijām piemērotāko vietu ārvalstīs. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības SP sadarbība ar AII ārvalstīs nav attīstīta, studentiem ir vāja interese par studijām citās zemēs un šim aspektam viņi nepiešķir lielu nozīmi. Studenti, kuri iesaistījušies pastāvīgā darbā un studijas cenšas apvienot ar darba pienākumiem, baidās zaudēt darbu un nevēlas iesaistīties apmaiņas programmās.

Resursi. Pastāvīga un daļēja laika nodarbināto attiecība SP veido aptuveni no 80 % pret 20 % līdz 0 % pret 100 %. Vairākās pirmā līmeņa SP pastāvīgi nodarbinātie ir tikai AII administratīvais personāls, bet pasniedzēji tiek uzaicināti no ārienes. Praksē ir pierādījies, ka pilna laika pasniedzēji ir zinošāki un prasmīgāki kā SP vadītāji, viņi velta lielāku uzmanību studiju procesa vadības un kvalitātes kontroles jautājumiem. Daļēja laika nodarbinātie pasniedzēji nereti strādā vairākās augstskolās bez atbildības par studiju galarezultātu un absolventu konkurētspēju darbaspēka tirgū.

Pasniedzēju mainība augstskolās ir salīdzinoši zema. Tas sekmē studiju vides stabilitāti. Saskaņā ar piedāvātajiem datiem pasniedzēju vecums ir robežās no 30 līdz 65 gadiem un vairāk, lielākais pasniedzēju skaits ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Vairākās AII steidzami nepieciešams mūsdienu prasībām atbilstošāks pasniedzēju sastāvs, kas varētu sekmēt SP kvalitātes paaugstināšanos.

Lielāks profesoru skaits tiek nodarbināts maģistrantūrā salīdzinājumā ar bakalaura studiju programmām. Atsevišķās pirmā līmeņa un bakalaura SP pasniedzējiem ir minimālās kvalifikācijas prasības, bet daži ir tikai skolotāji no vispārējās izglītības iestādēm.

Studenti augstu vērtē pasniedzējus no ārvalstīm, kas nāk ar jaunām studiju metodēm un jaunām zināšanām par uzņēmējdarbības vadīšanu citās valstīs. Ārvalstu pasniedzēju iesaistīšana paaugstina studiju procesa vitalitāti, sekmē svešvalodu apguvi un studiju programmas piesātināšanos ar starptautiskās pieredzes elementiem. Pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanā un kvalitatīvā sastāva uzlabošanā nepieciešams augstāks dinamiskums, kas vērsts uz pētniecības kapacitātes paaugstināšanu, apmācības prasmju attīstīšanu, angļu un citu svešvalodu pielietošanas prasmju paaugstināšanu visās pasniedzēju  vecuma grupās. Katram pasniedzējam jābūt izstrādātam kvalifikācijas paaugstināšanas plānam vairākiem gadiem. Citās Eiropas valstīs tikai pilna laika nodarbinātajiem pasniedzējiem ir iespējams saņemt atvaļinājumu ik pēc 5 līdz 7 gadiem, lai nodarbotos ar zinātniskajiem pētījumiem un sagatavotu nepieciešamās publikācijas par pētījuma rezultātiem. Šādu praksi Latvijā vajadzētu īstenot noteikti pasniedzējiem, kuri nodarbināti maģistrantūras un doktorantūras SP, it īpaši gadījumos, kad pētījumam ir augsta aktualitāte. Tas pavērtu jaunas iespējas pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanā un studiju programmu kvalitātes uzlabošanā.

AII vērojamas lielas atšķirības attiecībā uz studiju ēkām un to iekārtojumu atbilstoši studiju procesa vajadzībām. Labākajos gadījumos gan privātās, gan valsts AII ēkas ir modernas un aprīkotas ar studijām nepieciešamajām mēbelēm un citu studentiem un darbiniekiem svarīgu aprīkojumu. Bet pastāv lieli kontrasti - vienā augstskolā redzamas Itālijā ražotas mēbeles, bet citā vērojama padomju laika gaisotne ar visām tā laika mēbelēm. Pārsvarā studenti ir apmierināti ar studiju telpām, viņi apgalvo, ka uz augstskolu nākuši iegūt nepieciešamās zināšanas, nevis vērtēt infrastruktūru.

Ilgtspēja. Studiju programmu stratēģisko plānu esamība un stratēģiskā pārvaldība augstākās vadības līmenī ir vieni no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, kas nosaka SP ilgtspēju. AII, kur stratēģiskās plānošanas elementi tiek pilnībā īstenoti, SP ir ilgtspējīgas. Vietās, kur vērojama studējošo skaita samazināšanās gadu no gada, līdz vairs tikai daži studenti tiek uzņemti un daļa to pašu atskaitīta, SP ilgtspēja ir problemātiska.  Šajās SP nav atbilstošas studiju gaisotnes un piemērotas vides, pastāv lielas grūtības piesaistīt kvalitatīvus pilna laika nodarbinātības pasniedzējus, studiju infrastruktūra ir nolietojusies un netiek atjaunot

Sadarbība. AII ir daudzi veiksmīgas sadarbības piemēri ar augstskolām Latvijā un ārzemēs. Pašlaik studentos un pasniedzējos jūtama nevēlēšanās iesaistīties jaunos starptautiskās apmaiņas projektos, neskatoties uz to, ka Erasmus programmas ietvaros ir pieejams attiecīgas finansējums. Studenti parasti ir nodarbināti privātās vai valsts organizācijās pilna vai nepilna  laika režīmā un nevēlas zaudēt darbu studiju dēļ ārzemēs veselu semestri jeb ilgāku laika periodu.  Bet pasniedzēji nav pārliecināti par savām angļu valodas zināšanām, lai varētu lasīt lekcijas Rietumeiropas augstskolās. Tas ir nopietns šķērslis, kuru nāksies pārvarēt. Daudzām augstskolām nav izvērsta sadarbības ar citām augstskolām iekšzemē un ārvalstīs.

AII pasniedzējiem ir tikai neliela pieredze citās Latvijas augstskolās īstenoto SP vērtēšanā. Pastāvot konkurencei starp AII konkrētu SP īstenošanā, augstskolas nevēlas izpaust savus „noslēpumus” citām augstskolām. AII sadarbojas, galvenokārt daloties ar pētījumu rezultātiem zinātniskajās konferencēs, bet to nepieciešams paplašināt gan valsts mērogā, gan sadarbojoties ar augstskolām citās valstīs.

Priekšlikumi. Ekspertu komisija iesaka veikt šādus pasākumus SP kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai:

  • Kvalitātes paaugstināšana. AII jāveic pasākumi SP kvalitātes un standarta uzlabošanai, lielāko uzmanību veltot apmācības kvalitātes paaugstināšanai un studiju darbu uzlabošanai, lai tie atbilstu augstākās izglītības līmenim, īpaši aktuāli tas ir koledžām.
  • AII plašāk jāizmanto etalonuzdevumi SP īstenošanas procesā gan bakalaura, gan maģistra un doktora studiju līmenī, ņemot vērā Rietumeiropas augstskolās uzkrāto pieredzi šajā jomā.
  • Starptautiskās sadarbības veicināšana. SP kvalitātes paaugstināšanas nolūkā AII nepieciešams koncentrēt uzmanību starptautiskās sadarbības veicināšanai. Jāpaplašina angļu un citu svešvalodu pielietošana, gan rakstiskā, gan mutiskā formā, SP īstenošanas procesā Bibliotēkās jābūt pieejamām jaunākajām starptautiska rakstura publikācijām par SP aktuālām tēmām, ieskaitot mācību grāmatas un piekļuvi elektroniskajiem datu avotiem. 
  • Studiju programmu satura pilnveidošana. AII nepieciešams pilnveidot SP saturu, lai nodrošinātu tā atbilstību attiecīgās programmas nosaukumam un programmas apraksts būtu korekts.
  • Pastāvīgi jāatjauno studiju priekšmetu saturs, ņemot vērā aktuālākās problēmas uzņēmējdarbības vadībā un pārvaldē. Šaurie studiju priekšmeti  2 kredītpunktu apjomā būtu jāapvieno.
  • Studiju programmu īstenošanas laiks. AII būtu jāsaīsina bakalaura un maģistra līmeņa SP īstenošanas laiks, kas ir pārāk garš salīdzinājumā ar ekvivalentām SP Rietumeiropā, tādējādi tiktu paaugstināta Latvijā īstenoto studiju programmu konkurētspēja starptautiskā līmenī.
  • Karjera un nodarbinātība. Lielāka uzmanība jāvelta studentu konkurētspējas paaugstināšanai darbaspēka tirgū un darba karjerai uzņēmējdarbības vadīšanā un pārvaldīšanā, kā arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā. Studentu profesionālo izaugsmi vajadzētu uzraudzīt darbaudzinātājam, kas strādā konkrētā darba vietā.
  • Studiju gala iznākums. AII lielāks akcents jāliek uz studiju procesa gala iznākumu atbilstīgi 1999. gada Boloņas deklarācijai un 2009. gada Leuvenas konferences komunikē.
  • Studiju noslēguma darbi. Studentu darbos lielākā mērā nepieciešams atspoguļot kritiskās analīzes un kritiskā vērtējuma prasmes. Jāpalielina primāro datu avotu izmantošana studiju darbos, it īpaši maģistra un doktora darbos.
  • Studiju darbu kopsavilkumiem jābūt precīzāk strukturētiem, tajos jāiekļauj secinājumi un nozīmīgākie priekšlikumi. Šīm prasībām jākļūst par studiju procesa standarta sastāvdaļu katrā studiju virzienā.
  • Studentu darbu vērtēšana. Atsevišķās AII jāpārskata studentu darbu vērtēšanas prakse un  jāizveido objektīvāka vērtēšanas sistēma.
  • Studiju programmu mārketings. Studiju programmām nepieciešams pozitīvāks mārketings. Jāizveido rūpīga uzraudzība par tā saukto studentu atbirumu un dziļākajiem iemesliem, kāpēc AII nākas studentus atskaitīt.
  • Apmācības metodika. Apmācības un studēšanas metodikā nepieciešams ietvert jaunākās zinātniskās atziņas un modernākās pedagoģiskās tehnoloģijas nolūkā palielināt studentu interesi par studiju procesu un saturu. Jāpiedāvā aktuālākā informācija visos studiju priekšmetos, tādējādi sekmējot SP kvalitātes paaugstināšanos.
  • Augstskolu personāla attīstība. AII nepieciešams izstrādāt un īstenot akadēmiskā un administratīvā personāla attīstības programmas, kurās lielāka uzmanība jāvelta pasniedzēju zinātniskajiem pētījumiem un mobilitātei. Katram pasniedzējam nepieciešama personīgā attīstības un kvalifikācijas paaugstināšanas programma vairākiem gadiem.
  • Jācenšas veidot un saglabāt dinamisks un atraktīvs akadēmiskais personāls, optimāli vecumā no 40 līdz 50 gadiem vai jaunāki mācībspēki, kuriem vajadzētu uzticēt nozīmīgāko lomu SP vadībā, sekmējot inovāciju ienākšanu katrā studiju priekšmetā un katrā studiju procesa elementā.
  • Pasniedzēju piesaistīšana. AII lielāka uzmanība jāvelta pasniedzēju piesaistei no ārvalstīm Eiropā un no Amerikas, izmantojot Erasmus programmas iespējas, kā arī noslēdzot īslaicīgus un pastāvīgus darba līgumus.
  • Plaģiātisms. Plaģiātisma ierobežošanai AII nepieciešams izstrādāt un īstenot skaidru un striktu politiku, kas ierobežotu citu autoru darbu nekorektu izmantošanu studiju darbos.
  • Studiju programmu apvienošana. Gadījumos, kad vairākām programmām ir kopēji elementi un neliels studējošo skaits, attiecīgo SP apvienošana varētu būt labākais risinājums, lai dotu iespēju studējošiem turpināt mācības un nodrošinātu nepieciešamo studentu skaitu apvienotajā programmā.
  • Augstskolu fakultāšu apvienošana. Jāapvieno fakultātes tajās AII, kurās vairākas fakultāte īsteno vienu un to pašu SP un ir atbildīgas par vienas un tās pašas programmas saturu un tā  īstenošanu.
  • Darba devēju finansējums. Valdībai būtu jādiskutē par nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos normatīvajos aktos, lai šīs izmaiņas būtu vērstas uz uzņēmēju ieinteresētību atbalstīt augstāko izglītību, piemēram, atbalstīt savu darbinieku studijas, kas sekmētu nodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanos un tādējādi pozitīvi ietekmētu visas valsts ekonomikas attīstību.

 

 

 
www.clarus.lv