Studiju virziens - Ģeogrāfija un zemes zinātnes

Izvērtēšana tika veikta no 2011. gada 28. oktobra līdz 3. novembrim.

Kvalitāte. SP Latvijā ir līdzīgas attiecīgām studiju programmām Igaunijā un Lietuvā, tās ir salīdzināmas ar līdzīgām programmām Eiropas Ziemeļvalstīs. Programmu apgūšanā tiek izmantotas standarta studiju metodes. Studentu apmācība notiek iespējami augstā kvalitātē, kas atbilst kvalitātes standartiem izglītībā. LU īstenotās SP dod iespēju iegūt izglītību atbilstīgi darbaspēka tirgus prasībām. SP tiek organizētas atbilstīgi akadēmiskā gada kalendāram. No studentiem nav iebildumu par studiju darba novērtējumu. Skolēnu izglītības līmenis atbilst uzņemšanas prasībām. Uzņemšanas kārtība un studentu konsultācijas ir visaptverošas un pietiekami efektīvas. Studenti nepietiekami iesaistās zinātniskajā pētniecībā.

Atsevišķās SP mērķi nav pietiekami skaidri formulēti. Daudziem profesoriem un asociētiem profesoriem ir tikai dažas publikācijas starptautiski atzītos žurnālos un salīdzinoši mazs kopējais publikāciju skaits angļu valodā. Nepietiekami aktīvi pasniedzēji piedalās starptautiskās konferencēs.

Resursi. Studiju procesā netiek plaši izmantoti datori un dažādas datoru programmas. Nepietiek tehniskā aprīkojuma, pārāk lēni tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas, pozitīvs izņēmums ir ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) studijas Ģeogrāfijas katedrā. Studiju materiāli tiek nodrošināti, izmantojot profesionālo asociāciju atbalstu, globālā tīmekļa resursus un dažādus bibliotekāros izdevumus. Bibliotēkā ir nepietiekams jaunu mācību grāmatu un žurnālu klāsts. Nepietiek mācību grāmatas latviešu valodā. Tomēr apmācību sistēma LU atbilst zinātniska grāda iegūšanas prasībām. Eksperti uzskata, ka nepietiekamais finansējuma apjoms neļauj uzlabot tehnisko bāzi un iesaistīt jaunos absolventus akadēmiskajā darbā, kā arī piesaistīt studiju procesam profesorus no ārzemēm.

Sadarbība. Universitātei ir nepietiekama sadarbība ar citām AII Latvijā. Pēc LU beigšanas reti tiek izmantota praktizēšanās iespēja ārvalstu laboratorijās. Nepietiekami izvērsta akadēmiskā personāla apmaiņa.

Ilgtspēja. Visās SP divas reizes gadā tiek pārbaudīti sasniegtie rezultāti izglītības kvalitātes starptautisko standartu ietvaros. Studenti aktīvi nepiedalās studiju SP novērtēšanas un pilnveidošanas procesā. Galvenokārt studentu zināšanas tiek vērtētas ar nedēļas uzdevumiem un pārbaudēm kursu noslēgumā. SP nodarbinātie pasniedzēji pilnveido savas zināšanas semināros, kursos un konferencēs, sanāksmēs, bet pēdējos gados to ierobežo naudas trūkums. Augstskolā nav skaidru plānu par akadēmiskā personāla atjaunošanu.

Priekšlikumi. Ekspertu komisija iesaka veikt šādus pasākumus SP kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai:

  • Nepieciešami uzlabojumi studiju infrastruktūrā.
  • Pasniedzējiem vēlams biežāk piedalīties starptautiskās konferencēs un aktivizēt publicēšanos starptautiski atzītos žurnālos. 
  • Ieteicams pilnveidot studiju programmas doktorantūrā, stiprinot starptautisko sadarbību, pieaicinot zinātniekus no ārzemēm doktorantu vadīšanai un apmācībai.
  • Nepieciešams piesaistīt pētniekus no ārzemēm starptautiskās sadarbības ietvaros, ar kopējiem projektiem, piedaloties konferencēs un publicējot pētījumu rezultātus starptautiski atzītos izdevumos.
  • Ģeoloģijas studentiem nepieciešams iegūt pietiekamas zināšanas matemātikā, fizikā un ķīmijā, kā arī inženierģeoloģijā, ģeoinženierijā, hidrodinamikā, hidroģeoloģijā, hidroķīmijā un ģeofizikā.
  • SP nepieciešams uzaicināt pasniedzējus no kaimiņvalstīm un sagatavot savus pasniedzējus kvalitatīvākai pasniegšanai.
  • Nepieciešams palielināt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LEGMC) lomu SP īstenošanā. Ieteicams izstrādāt normatīvos aktus, kas būtu piemērojami ģeoloģiskai izpētei, tas varētu paplašināt nodarbinātības iespējas ģeologiem, hidroģeologiem un citiem ģeogrāfijas un zemes zinātņu SP sagatavotajiem speciālistiem.

 

 

 
www.clarus.lv