Studiju virziens -Enerģētika, izņemot Siltumenerģētiku un siltumtehniku, Elektronika un automātika, izņemot Automātiku un datortehniku, Telekomunikācijas

Izvērtēšana tika veikta no 2012. gada 26. marta līdz 1. aprīlim.

Kvalitāte. Eksperti uzskata, ka Latvijas augstskolās piedāvātās studijas Elektroinženierijā tiek īstenotas labā kvalitātē. Studenti ir apmierināti ar studijām un darba devēji ir apmierināti ar absolventu zināšanām un prasmēm. SP tiek īstenotas vairākos specializācijas virzienos. AII ir noteikts studiju standarts, kurš nosaka zināšanu un prasmju apjomu, kas studentam jāapgūst studiju laikā. Augstskolu pasniedzēji un studenti draudzīgi sadarbojas attiecīgo studiju programmu ietvaros. Daži studenti vēlētos vairāk praktiskās nodarbības un lielāku brīvību konkrētas SP ietvaros. Laboratorijas ir labi pielāgotas studiju priekšmetu saturam un tajās ir paredzēta neliela vieta studentu radošām izpausmēm. Laboratorijas darbu apjoms un saturs dažādās SP ir atšķirīgs. Latvijas AII studenti parasti strādā individuāli, bet ārvalstu augstskolās praktizē studentu iesaistīšanu grupās, tādējādi studentu darbs tiek pietuvināts apstākļiem, kādos viņiem būs jāstrādā pēc augstskolas beigšanas. Eksperti uzskata, ka studiju procesu un studiju noslēguma darbus nepieciešams ciešāk saistīt ar attiecīgo tautsaimniecības nozari -  tās problēmām un aktualitātēm.

SP vadība veic studijās sasniegto rezultātu datu apstrādi. Ekspertiem radās šaubas, vai augstskolās sistemātiski tiek veikta datu analīze par studiju rezultātiem, vai tiek izstrādāti un veikti konkrēti pasākumi studiju rezultātu uzlabošanai. Visās AII ir izveidotas studentu pašpārvaldes, bet to darbības aktivitāte un mērķtiecība ir atšķirīga, studenti apgalvo, ka radušās problēmas iespējams atrisināt neformālā ceļā. AII tiek piedāvātas e-studiju iespējas, šim nolūkam ir izveidota attiecīgā infrastruktūra, kas tiek izmantota pietiekoši augstā līmenī. Atsevišķi gados vecāki pasniedzēji vāji orientējas modernajā aprīkojumā un to nelieto pilnā apmērā.

AII pastāv divi galvenie šķēršļi, kas kavē akadēmiskā personāla aktīvāku iesaistīšanos zinātniskās pētniecības darbā. Viens no tiem ir saistīts ar pārslodzi darbā ar studentiem, bet otra problēma ir saistīta ar Latvijas augstskolu vājo sadarbību zinātniskajos pētījumos. Atsevišķās SP vērojama laba sadarbība ar nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem.

AII absolventiem ir ļoti labas nodarbinātības perspektīvas pēc augstskolas beigšanas. Arī pieprasījums pēc inženieriem Latvijā ir pietiekami augsts, tāpēc absolventu vairākums nesaskaras ar jebkādām darbā iekārtošanās problēmām.

Resursi. AII rīcībā ir minimāli resursi, bet tie ir pietiekami, lai nodrošinātu SP īstenošanu. Resursu trūkums lielākā mērā attiecas uz SP tālāku attīstību un pilnveidošanu. Pasniedzēju kvalifikācija ir pietiekama tajos studiju priekšmetos, kuros viņi lasa lekcijas un vada praktiskās nodarbības. Vecākajiem pasniedzējiem pietrūkt prasmes un spējas rīkoties ar moderno aparatūru.

Atsevišķās SP nav pieejamas starptautiskās zinātnisko datu bāzes. Elektroinženieru SP pieeja IEEE - lielākās profesionālās organizācijas šajā virzienā - datu bāzei ir loti svarīga. Datu bāzu pieejamības paplašināšanas jautājumus vajadzētu risināt valsts mērogā. Situācija ar bibliotēkām vērtējama viduvēji. Dažās bibliotēkās ir daudz grāmatu krievu valodā, bet pietrūkst grāmatu angļu valodā. Dažās SP studenti vēlas, lai būtu pieejamas grāmatas arī latviešu valodā.

Eksperti tika iepazīstināti ar jaunākajām RTU laboratorijām, kurās uzstādīta moderna iekārta. Vairākās AII studentu rīcībā ir nodotas modernas FESTO veida mehatronikas laboratorijas. Vispārējā situācija ar laboratorijām augstskolās nav apmierinošā līmenī. Daudzās no tām tiek izmantota padomju laikā uzstādīta iekārta. Atsevišķās SP nav pieejams digitālais oscilogrāfs. Ekspertu izbrīnu radīja fakts, ka Latvijā ir spēkā likuma normas, kas valsts uzņēmumiem liedz universitātēm ziedot iekārtu.

Fakultāšu studiju vidē pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas – tā ir ievērojami uzlabojusies. Šie un citi AII veiktie pasākumi ir ieguldījums studiju kvalitātē atbilstīgi starptautiskajiem standartiem un konkurētspējā. AII nepieciešams lielāks resursu apjoms, lai neapstātos SP kvalitātes paaugstināšana vairākos aspektos.

Ilgtspēja. Eksperti uzskata, ka studiju virziens ir ilgtspējīgs. Šajā nozarē darbojas daudzi vietējie un ārvalstu uzņēmumi. Tas nozīmē, ka nākotnē paredzams inženieru pieprasījuma pieaugums tādās jomās kā elektronika, enerģētikas mašīnbūve, kā arī ražošanas procesu automātiskās vadības sistēmas. AII jārēķinās ar nepieciešamību sagatavot inženierus jaunai tehniskai pasaulei, kurā būs nepieciešams īsā laikā adaptēt jaunas modernākās tehnoloģijas.

AII jāveic liels darbs, lai nodrošinātu SP ilgtspēju. Vispirms tas attiecas uz SP plānošanas uzlabošanas nepieciešamību. Lielākoties plāni ir orientēti uz īslaicīgu periodu un tiem ir tikai formāla nozīme. Ar šādiem plāniem nav iespējams risināt AII izveidojušās problēmas.

Lielāka uzmanība jāvelta doktorantūras programmu pilnveidošanai. Šis jautājums ir cieši saistīts ar akadēmiskā personāla atjaunošanos. Laikā, kad gados vecāki pasniedzēji pametīs augstskolas, nebūs, kas stāsies viņu vietā. Taču AII  joprojām nav izvērsta un mērķtiecīga plāna, kā studiju procesā iesaistīt jaunos pasniedzējus. Konkrētu pasākumu plāni nepieciešami arī pasniedzēju piesaistei no ārvalstīm. AII nevar parādīt, kā pastāvīgi tiek organizēti akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi. Doktorantūras studiju programmās nozīmīga problēma ir nepietiekami granti doktorantu veikto pētījumu atbalstam. Galvenokārt tas ir saistīts ar nepietiekamu kopējo finansējumu zinātnisko pētījumu projektiem.

SP vadības kvalitāte vairākumā gadījumu atkarīga no vienas personas vai dažu personu grupas, kas organizē visu nepieciešamo. Tas nav slikti, bet skaidri redzams,ka ne visur šāda pieeja dod labus rezultātus. Atsevišķās augstskolās SP vadībā vērojami centieni ieviest ikvienam pārskatāmu un saprotamu sistēmu, atbilstīgu kvalitātes vadības principiem. Savukārt daudzos gadījumos SP vadības darbs tiek veikts pavirši, dokumentācija atrodas sliktā stāvoklī.

AII veiktajiem pētījumiem jābūt virzītiem starptautiskā līmenī. Pasniedzēji, kuri zinātniskajos pētījumos sadarbojas ar lielām starptautiskas nozīmes sabiedrībām, pētījumu objektu un iegūtos rezultātus cieši saista ar reģionālas attīstības vajadzībām.

Visās SP tiek veikts pašnovērtējums reizi gadā atbilstīgi attiecīgo normatīvo aktu prasībām. Atklāts paliek jautājums, vai tas tiek darīts, tāpēc, ka tiek prasīts „no augšas”, vai tāpēc, lai no tā mācītos un tiktu pieņemti lēmumi par SP kvalitātes uzlabošanu.

AII apzinās, ka vitāli nepieciešams ir darbs ar skolām, lai ieinteresētu jauniešus un piesaistītu jaunus studentus. Šī sadarbība ir izveidojusies labā līmenī, bet matemātikas un fizikas zināšanas studēt gribētājiem ir pārāk zemas.

Nepietiekama stratēģiskā plānošana AII ir cieši saistīts ar padziļinātas analīzes trūkumu par SP attīstības raksturu un tendencēm ilgākā laika periodā.

Sadarbība. Reģionālā līmenī SP pārklāšanās zināmā mērā ir pieļaujama. Bet kad, piemēram, RTU Ventspils filiāle konkurē ar Ventspils Augstskolu par vienu un to pašu studentu piesaistīšanu, tas liecina par finanšu līdzekļu nesaprātīgu izmantošanu. Nevēlama SP pārklāšanās vērojama Rīgā, problemātiska situācija ir RTU, kur  SP ir sadalīta 4 daļās un katra no šīm daļām tiek īstenota citā vietā, kas nav pilnībā apgādāta ar nepieciešamo aparatūru. Šī problēma jārisina pašai augstskolai, rodot optimālāko risinājumu, piemēram, sadrumstalotās studijas apvienojot.lai no ārpuses nenāktu AII nepatīkams lēmums - aizvērt vienas vai otras studijas. RTU īstenotās Elektronikas un Telekomunikācijas SP bakalaura līmenī arī ir ļoti līdzīgas, bet katra no tām tiek īstenota atšķirīgos virzienos. Līdzīga situācija ir Telemātikā, kurā atsevišķas sadaļas lielākā mērā ir saistītas ar datoru zinātnēm, nekā ar elektroinženieriju. Ja tuvāko 2 gadu laikā situācija RTU netiks uzlabota, būs nepieciešams to izdarīt, iejaucoties no ārpuses.

Studentiem pastāv tikai formāla iespēja noklausīties studiju priekšmetus citās Latvijas AII, līgumi par augstskolu sadarbību pastāv, bet tie netiek īstenoti praksē. Lielākā problēma ir šīs sadarbības vājums vai nepietiekamība starp Latvijas augstskolām un dažādās tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī ārvalstu augstskolām un uzņēmumiem. AII uzskata, ka pārējās Latvijas augstskolas tām ir lielākie konkurenti, tāpēc netiek veidotas kopējas SP un kopēji studiju kursi, bet tiek īstenoti separātisma un vienpatības  centieni. 

Gados jaunākajam akadēmiskajam personālam ir pieņemamas angļu valodas zināšanas, bet pastāv rezerves to uzlabot. Studenti un pasniedzēji ir pietiekami labi sagatavoti, lai zināmu laiku studijas turpinātu ārzemju augstskolās, viņus tikai vajadzētu pamudināt to darīt. Lai arī AII ir noslēgti līgumi Erasmus programmas ietvaros, pārāk maz uzmanības tiek veltīts, lai studentus un pasniedzējus ieinteresētu doties uz universitātēm ārvalstīs.  Galvenās grūtības ārvalstu studentu piesaistīšanai ir saistītas ar valodas mācīšanu, tāpēc maģistra līmenī SP jābūt priekšmetiem, kuri tiek pasniegti angļu valodā. 

Akadēmiskais personāls aktīvāk un plašāk jāiesaista citās AII īstenoto SP izvērtēšanā. Tas dos iespēju labāk un skaidrāk identificēt esošās problēmas savās augstskolās un to iespējamos risinājumus. Būtu lietderīgi studiju darbu aizstāvēšanā iekļaut vismaz dažus profesorus no citām augstskolām.

Zinātniskās pētniecības jomā AII savstarpējā sadarbība un sadarbība starp zinātniskajām iestādēm ir ļoti vāji attīstīta. Augstskolām raksturīgi uzskatīt par konkurentiem citu augstskolu pasniedzējus un pētniekus. Šāda attieksme krasi samazina iespējas Latvijas zinātniekiem pieteikties uz starptautiska rakstura pētījumiem un piesaistīt finansējumu saviem pētījumiem.

Priekšlikumi. Ekspertu komisija iesaka veikt šādus pasākumus SP kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai:

  • Izveidot fundamentālu un vienotu studiju programmu elektroinženieriem, kas īstenojama visā valstī. Studiju priekšmetiem jābūt iekļautiem vispārējā  inženieru sagatavošanas  programmā. 
  • Jāpaplašina studiju priekšmetu moduļi, šobrīd ir ļoti daudz sīko studiju priekšmetu 2 KP apjomā.
  • Inženieru studiju programmās jāpaplašina sociāla rakstura praktiskā apmācība, palielinot studentu darbošanos grupās.
  • Izveidot tikai akadēmiskās programmas. Ja nepieciešams, akadēmiskām programmām var palielināt studiju laiku, apvienojot studijas ar darbu.
  • Valsts līmenī būtu jāpieņem lēmums, kā profesionālās SP būtu organizējamas turpmāk, lai piešķirtais finansējums tiktu izlietots labākā un efektīvākā veidā.
  • Katrai augstskolai apvienot bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas vienā sistēmā. Katrs līmenis tiek uztverts kā viens modulis, bet tie visi tiek uztverti kā vienota nepārtraukta izglītības sistēma.
  • Noteikt, ka maģistra programmā studiju priekšmetu pasniegšana angļu valodā tiek uzskatīta par prioritāti.
  • Lai arī RTU vadībai nav viegli pieņemt lēmumus par SP apvienošanu, bet prioritātes ir jānosaka un tas būs jāizdara.
  • Valsts līmenī jāpieņem lēmums, kurš no studiju līmeņiem tiek īstenots reģionu augstskolās – bakalaura, maģistra vai doktora līmenis.
  • Vajag censties izdarīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai valsts uzņēmumi varētu ziedot augstskolām nepieciešamo iekārtu.
  • Apsvērt priekšlikumu par to, ka vismaz viena persona ārpus augstskolas tiek iesaistīta pašnovērtējuma ziņojuma izskatīšanā.
  • Valsts ilgtermiņa attīstības plānam vajadzētu veicināt ilgtspēju un to varētu izmantot kā institucionālu pamatu stratēģisko attīstības plānu izstrādei augstskolās.
  • Akadēmiskajam personālam jāuzrāda lielāka iniciatīva sadarbībai ar uzņēmumiem dažādās tautsaimniecības nozarēs un zinātniskajām iestādēm.
  • Ierosināt kopēja studiju noslēguma darbu tēmu saraksta izveidošanu, savācot priekšlikumus no  dažādu nozaru uzņēmējiem un citām ieinteresētajām pusēm.
  • Paredzēt AII grantus, kuru ietvaros zinātniskās iestādes veiktu kopējus pētījumus ar augstskolām, paredzot rezultātu kopēju publikāciju.
  • Nodrošināt pasniedzēju palīgu pieejamību jau bakalaura līmenī, tas dotu iespēju akadēmiskajam personālam izbrīvēt laiku zinātniskajiem pētījumiem.
  • Studenti lielākā mērā jāieinteresē izmantot Erasmus programmas iespējas, viņiem jāpalīdz nokārtot administratīvie jautājumi.
  • Ierosināt vietējās apmaiņas stipendiju programmas izveidošanu, tas veicinātu studentu iesaistīšanos studiju kursu apgūšanā citās Latvijas augstskolās.
  • Augstskolām jāuzlabo sadarbība ar citām augstskolām valstī un ārzemēs, kā arī zinātniskām iestādēm.
  • Izskatīt iespējas radīt moduļu veida studiju sistēmu. Tas palīdzētu piesaistīt ārvalstu studentus uz īsāku studiju laiku.
  • Apsvērt prasību paaugstināšanas nepieciešamību studēt gribētājiem, uzņemot tos augstskolā, tas sekmētu atskaitīto skaita samazināšanos pirmajos studiju gados.
  • Organizēt vasaras apmācību vidusskolu beigušajiem zināšanu paplašināšanai fizikā un matemātikā.
  • Palielināt video lekciju pieejamību, tās varētu lietot vairāku augstskolu studenti.
  • Izveidot zinātnes parku, kurā skolēni varētu uzzināt, kas tiek darīts vienā vai otrā zinātnes nozarē, kā arī iepazīties ar tehnoloģiskajiem sasniegumiem.

 

 

 
www.clarus.lv