Studiju virziens - Materiālzinātne, Ražošana un pārstrāde, izņemot Pārtikas higiēnu

Izvērtēšana tika veikta no 2012. gada 16. līdz 22. aprīlim.

Kvalitāte. Visā pasaulē priekšstats par izglītības kvalitāti mainās. Kādreiz jēdzienu „kvalitāte” lietoja kā sinonīmu jēdzienam „docētāju kultūras kvalitāte”. Lielākā nozīme šajā kultūras kvalitātē tika piešķirta akadēmiskajam personālam, kuri darbu augstskolās centās apvienot ar aktīvu zinātniskās pētniecības darbu. Docētāju kultūras kvalitātes koncepcija neatbilst šodienas izglītības kvalitātes prasībām - ar šādu pieeju nav iespējams sagatavot mainīgām tirgus prasībām atbilstošus speciālistus, kuri būtu gatavi uzrādīt augsta darba ražīguma rādītājus attiecīgajās tautsaimniecības nozarēs, lai konkurētu Eiropā un globālā ekonomikā.

Augstskolām jācenšas sagatavot studentus, pastāvīgi ieviešot SP dažādus kvalitatīvus jauninājumus. Docētāji tagad nav vienīgā ieinteresētā persona studentu apmācībā un augstas kvalitātes speciālistu sagatavošanā, šobrīd augstskolām jārēķinās ar daba devējiem un citām ieinteresētajām personām. Tāpēc šobrīd tiek definēti sasniedzamie studiju rezultāti, ar ko jārēķinās katrā studiju programmā. Šie studiju sagaidāmie rezultāti un to nodrošināšanas veids veido SP pamatu ar nepieciešamo kvalitatīvo nodrošinājumu un pastāvīgas komunikācijas saites uzturēšanu ar ieinteresētajām pusēm.

Kvalitātes kultūra Latvijas AII atrodas pārmaiņu stāvoklī. Studiju sagaidāmie rezultāti, to metodoloģija tiek formāli īstenota gandrīz visās SP, bet tikai dažos gadījumos tā ir kļuvusi par neatņemamu studiju procesa sastāvdaļu, kurā tiek apvienota studiju programmas  plānošana, studentu apmācīšana un sasniegto rezultātu pārbaudīšana.

Akadēmiskā bakalaura un maģistra programmās, kas tiek īstenotas RTU, vērojama spēcīga kvalitātes kultūra un šeit ir studiju procesā ļoti ieinteresēti studenti. Ja šie studenti būtu labāk apmācīti un trenēti, viņi varētu kļūt par aktīviem pozitīvu pārmaiņu īstenotajiem rūpniecībā un visā sabiedrībā, sekmīgi pielietojot augstskolā iegūtās zināšanas. Viņi ir lieliski, kā studiju „izejmateriāls”. Eksperti pamanīja atšķirības studiju procesā bakalaura un maģistra studijās RTU, apgūstot Materiālzinātni, no vienas puses, un apgūstot Materiālu dizaina un tehnoloģijas, kā arī Apģērbu un tekstila tehnoloģijas, no otras puses, kas vērstas uz augstas kvalitātes SP izveidošanu.

Akadēmiskais personāls RTU un studenti ir pilnībā iesaistījušies zinātnē un karjeras veidošanā, izmantojot zinātniskajā darbībā iegūtās iespējas. Studenti lielā mērā iekļaujas dažādos projektos, izmantojot modernu pētniecības aparatūru. Profesionālā bakalaura un maģistra studijas Materiālu dizaina un tehnoloģiju, kā arī Apģērbu un tekstila tehnoloģiju SP ir lielisks piemērs, kā profesionālās studiju programmās būtu jāīsteno. 

Koledžās īstenotā divgadīgā tehnologu izglītības programma ir nozīmīga un tā kalpo atšķirīgiem mērķiem, salīdzinājumā ar akadēmiskā un profesionālā bakalaura SP. Tiek sagatavoti prasmīgi tehnologi, kas savukārt būs spējīgi apmācīt prasmīgus strādniekus attiecīgajās rūpniecības nozarēs un sabiedriskajā sektorā. Šo SP īstenošanai nepieciešami atšķirīgi pasniedzēji ar padziļinātu profesionālo pieredzi un viņiem nav nepieciešams akadēmiskais pamats. Eksperti uzskata, ka koledžās piedāvātās SP ir tik atšķirīgas un nozīmīgas, ka tās ir pelnījušas iekļauties savā terciārā izglītības sistēmā, kura būtu brīva no pārāk lielas akadēmiskās domāšanas un formalitātēm. Tas netraucē atsevišķiem koledžas studentiem turpināt studijas universitātēs, lai iegūtu augstāka līmeņa kvalifikāciju.

Resursi. Resursu trūkums Latvijas augstskolās ir acīmredzams. Neskatoties uz to, RTU ir jūtams optimisms attiecībā uz jaunas zinātniskas iekārtas iegādi. Lielā mērā ES struktūrfondu finansējums un nevalstisko organizāciju atbalsts dod iespēju uzturēt šo optimismu. Bet šāda un citāda veida finansējumu nepieciešams palielināt. Latvijai nepieciešama RTU, kas spējīga konkurēt Eiropas izglītības telpā ar unikāliem zinātniskajiem pētījumiem un kvalitatīvas augstākās izglītības piedāvājumu, piesaistot studentus arī no ārvalstīm. Tomēr šobrīd lielākās problēmas rada studiju vietu finansējuma trūkums, kā arī studēt gribētāju un studentu ierobežotās iespējas apmaksāt studiju maksu.

Patlaban studenti cenšas apvienot studijas ar darbu, tas netiek uzskatīts kā ilgtspējīgs risinājums. Ja students izvēlas nepilna laika studijas, tas varētu būt labs risinājums pakāpeniskai profesionālai attīstībai, bet tā nav pirmās nepieciešamības vajadzība, tāpēc, ka, šajā situācijā augstskola nevar piedāvāt pietiekamu kontaktstundu skaitu vai arī students tās nevar apmeklēt darba apstākļu dēļ.  Fakultātēs nodarbināto atalgojumam nepieciešams atgriezties normālās robežās, it īpaši jaunākajam akadēmiskajam personālam nepieciešams nodrošināt pievilcīgāku atalgojumu. Augstskolās nodarbinātā darbaspēka kvalitāte ir akadēmiskā personāla kvalitāte, pasniedzēju un studentu intelektuālais potenciāls Latvijā, bet īpaši RTU tas ir augsts.

Ilgtspēja. Augstākās izglītības ilgtspēja var tikt interpretēta atšķirīgi, bet to nevajadzētu uzskatīt par ceļu, kā iegūt noturīgu stāvokli. Latvijas pētniekiem un augstākajai izglītībai kopumā jākļūst konkurētspējīgākai Eiropā un globālā mērogā, tai jāpalielina savs ieguldījums efektivitātes paaugstināšanā valsts ekonomikā, kā arī sociālā un kultūras jomā. Nozīmīgākais elements šajā virzībā ir jaunas fakultātes un studenti. Ilgtspēja ir koncentrēšanās uz augstskolu sistēmas attīstību un to nozīmes pastāvīga palielināšana sabiedrībā.

Eksperti novēroja, ka Latvijas augstskolās vērojams plašs SP klāsts, kurās studē tikai daži studenti. Šķiet, ka dažas studiju programmas eksistē tikai tāpēc, lai nodrošinātu pasniedzēju pastāvēšanu. Nākotnē vajadzētu tikai dažas SP, kuras tiktu fokusētas uz lielāku ieguldījumu zinātniskajos pētījumos, uz lielāku devumu Latvijas rūpniecības un visas sabiedrības attīstībai.

Zinātniskajos pētījumos nepieciešams koncentrēties uz lielāku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā. Tas nozīmē, ka divgadīgu studiju programmu tehnologu sagatavošanai vajadzētu īstenot atsevišķi un tajā jāparedz praktiskā apmācība uzņēmumos vismaz 30% no kopējā studiju laika. Šim nolūkam vajadzētu izveidot starpuniversitāšu augstākās izglītības iestādes, kuras pildītu „lietussarga” funkcijas atsevišķos augstākās izglītības sistēmas segmentos. Tas nozīmē, ka maģistra SP vajadzētu uzņemt studēt gribētājus no vairāku bakalaura programmu absolventiem.

RTU būtu jāveido integrēta stratēģija, kurā zinātniskie pētījumi tiktu apvienoti ar inovācijām uzņēmējdarbībā. Šāda stratēģija sekmēs ieinteresēto uzņēmumu piesaisti un stiprinās asociatīvo pētījumu un inovatīvās darbības bāzi. Tādējādi tiktu izveidots Latvijas un RTU inovāciju stratēģiju pamats. Centieni izveidot ilgtspējīgu izglītības sistēmu vecās sistēmas ietvaros ir nolemti neveiksmei.

Sadarbība. Augstskolām vajadzētu paplašināt sadarbību divos virzienos, kas cieši saistīta ar studentu un pasniedzēju mobilitātes palielināšanu.

Pirmā – mobilitāte starp sektoriem un darbības jomām. Attiecīgajiem augstskolu indivīdiem vajag pārvietoties starp akadēmisko un rūpniecisko vai valstisko sektoru. Būtu jārada nepieciešamās vietas profesoriem un doktorantiem, kuri specializējas rūpnieciska rakstura jautājumu izpētē, kā arī jāizveido ārējās konsultatīvās padomes visos līmeņos un kopējie ekselences centri. Jāpieņem darbā nepieciešamie pasniedzēji no attiecīgajām nozarēm ar plašām praktiskās pieredzes ceļā iegūtām zināšanām.

Otrā – ģeogrāfiskā mobilitāte. Lielākā daļa profesoru, citu pasniedzēju un studentu jāiesaista mobilitātes pasākumos starp valsts un ārzemju augstskolām. Jānovērš tādi mobilitāti traucējošie šķēršļi kā vājas angļu un citu svešvalodu zināšanas, izdevību trūkums, sadarbībai nepieciešamās saskarsmes nepietiekamība un citi. Tas, protams, ir arī ekonomiska rakstura jautājums, bet lielākoties tas ir attieksmes un labas gribas jautājums.

Augstskolām jāizrāda lielāka iniciatīva mobilitātes veicināšanai valsts robežās un starptautiskā līmenī, šiem pasākumiem jāpiešķir nepieciešamie resursi. Nepieciešams izveidot studentu un doktoru apmaiņas programmas. Starptautiskās sadarbības aktivizēšana un paplašināšana sekmēs jaunu (intelektuālo) resursu veidošanos augstskolās.

Stiprās puses.Ekspertu komisija konstatēja šādas stiprās puses:

  • Pasniedzēji, bet potenciālo problēmu rada vecuma struktūra;
  • Studenti, kuriem būtu vēlams lielāks ekonomiskais atbalsts.
Vājās puses. Ekspertu komisija konstatēja šādas vājās puses:
  • Neieciešama jauna pieeja izglītības kvalitātes jautājumiem;
  • Pasniedzēju un studentu mobilitāte;
  • Vāja fokusēšanās uz izaugsmes potenciālu;
  • Vāja vadība.
Iespējas. Ekspertu komisija konstatēja šādas iespējas:
  • AII ir nozīmīgākais dzinējspēks inovācijām un jauninājumiem uzņēmējdarbībā;
  • Lielisks ģeogrāfiskais izvietojums;
  • Ļoti labs darbaspēks.
Draudi. Ekspertu komisija konstatēja šādus draudus:
  • Resursu nepietiekamība;
  • Mērķtiecīgas un prasmīgas vadības trūkums.

 

 

 
www.clarus.lv