Studiju virziens - Mākslas

 Izvērtēšana tika veikta no 2011.gada 21. līdz 27.novembrim.

Kvalitāte. Dažas mākslas programmas ir īpaši orientētas uz specifiskām zināšanām un prasmēm, kas nodrošina gan valsts kopējās, gan reģionu vajadzības. Pieredzes ziņā mākslas studiju programmas ir ļoti atšķirīgas, sākot no programmām, kas ir nesen uzsākušas darbību un gaida pirmo izlaidumu, līdz programmām, kuru īstenošanā ir senas tradīcijas. Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija darbojas atbilstoši Latvijas augstākās mākslas izglītības valsts standartam. Šīm trim augstskolām būtu nepieciešams izveidot kopēju platformu ciešākai komunikācijai par starpdisciplināriem jautājumiem, lai uzlabotu resursu izmantošanu, tajā skaitā visā valstī nozīmīgu mākslas izglītības metodikas jautājumu risināšanā. Nozīmīgu daļu augstākā izglītībā veido privātās augstskolās īstenotās SP, kas dod ieguldījumu noteiktā profesionālā mākslas izglītībā.

Resursi.Vietām mākslas programmu īstenošanai ir neatbilstīga vide, bet daudzās AII notiek labiekārtošana. SP nodrošinājums ar resursiem apmierinošs. LMA, LKA, J.Vītola LMA, Liepājas Universitātē un Rīgas Celtniecības koledžā akadēmiskā personāla profesionālā kvalitāte nodrošina attiecīgo studiju programmu īstenošanu augstā kvalitātē. Uzlabojot studiju procesam nepieciešamo infrastruktūru, RA, DU un LiepU ir iespējas sasniegt augstvērtīgāku rezultātu. Augstskolu bibliotēkas atbilst mūsdienu prasībām, tās ir nodrošinātas ar mūsdienu studijām nepieciešamiem izdevumiem. LMA, J.Vītola LMA, LKA, DU un LiepU akadēmiskais personāls un studenti ir iesaistīti zinātniski pētnieciskā darbā. Augstskolās ir izveidotas pētījumu laboratorijas par mākslas un dizaina jautājumiem, kā būtisks priekšnosacījums ciešai sadarbībai ar darba devējiem.

Sadarbība.Mākslas izglītībai ir sava specifika, atšķirīga no citām izglītības jomām, kas veido radošumu un kompetences. Nepietiekama ir sadarbība ar ieinteresētām pusēm par SP kvalitātes paaugstināšanas jautājumiem, augstākās mākslas izglītības stratēģiju valsts un augstskolu līmenī. LMA, J.Vītola LMA, LKA, RA, DU un LiepU sadarbojas ar darba devējiem, nodrošinot iespējas studentiem apgūt praktiskās iemaņas izvēlētās specialitātēs. Darba devēji piedalās SP pilnveidošanā. Pasniedzēji un studenti vairākās augstskolās aktīvi iesaistās dažādos starptautiskos projektos un apmaiņas programmās. AII ir cieša sadarbība ar Baltijas valstu augstskolām. LMA, J.Vītola LMA un LMA studiju programmu ietvaros veido kopējus studiju blokus. Reģionālām augstskolām daudzu gadu garumā izveidojusies mērķtiecīga sadarbība ar vietējām pašvaldībām, studenti un pasniedzēji aktīvi iesaistās novadu un pilsētu kultūras dzīvē. Augstskolas cieši sadarbojas ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, iekļaujoties starptautiskā izglītības telpā. LMA, J.Vītola LMA, LKA ir izstrādātas starptautiskas sadarbības programmas ar radniecīgām augstskolām ES.

Ilgtspēja.Studiju virziens ir ilgtspējīgs. Ilgtspējas stiprināšanai ir nepieciešams attīstīt mērķtiecīgu SP specializāciju mākslas un kultūras izglītības spektrā. Komisija vērš uzmanību sevišķi uz valstī trīs lielāko mākslas un kultūras augstskolu fundamentālo ieguldījumu un sasniegumiem Latvijas kultūras attīstībā, kas nav savienojams ar nemitīgu budžeta līdzekļu samazinājumu kultūras izglītībai. Studiju programmu ilgtspējas paaugstināšanai augstskolu pasniedzēji un studenti aktīvi iesaistās dažādos reģionālos un starptautiskos projektos. Vairākas augstskolas pastāvīgi attīsta un modernizē studiju infrastruktūru, sekmējot konkurētspējas paaugstināšanos studentu piesaistē. Studiju programmās liela uzmanība tiek veltīta mainīgajām darba tirgus prasībām kultūras un mākslas jomā.

Priekšlikumi. Ekspertu komisija iesaka veikt šādus pasākumus SP kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai:

  • Ar izglītības līdzdalību jāturpina attīstīt kultūras nozari, kas ir viena no svarīgākajām nozarēm visā pasaulē un dod vienu no lielākajiem ieguldījumiem IKP.
  • AII nepieciešams uzsākt diskusiju par augstākās mākslas izglītības attīstības stratēģiju, iesaistot ieinteresētās puses - valdību, AII, industrijas, profesionālās asociācijas.
  • Neatliekami jārisina regulārs finansējums mākslas studijām, panākot vienošanos ar ieinteresētām pusēm arī par individuālo ieguldījumu kopējā sabiedrības labumā.
  • Privātās investīcijas kultūras un mākslas izglītībā būtu jāatbalsta ar nodokļu samazināšanu un citiem līdzīgiem pasākumiem.
  • AII jāievieš profesionālo kritēriju standarti visās augstākās izglītības mākslas un kultūras programmās.
  • Nepieciešams izstrādāt starpvalstu sadarbības stratēģiju mākslas un kultūras izglītības jomā, kas daudzveidotu piedāvājumu potenciālajiem klientiem, it īpaši nevalstiskajā sektorā.
Mākslas un kultūras studiju virziena AII plašāk jāsadarbojas ar ieinteresētajām pusēm - darba devējiem, profesionālām organizācijām, absolventiem, nodrošinot pastāvīgu domu apmaiņu par SP satura un īstenošanas kvalitātes paaugstināšanas jautājumiem.

 

 

 
www.clarus.lv