Studiju virziens - Informācijas tehnoloģijas (datorika) un inženierzinātņu tematiskās grupas informācijas tehnoloģiju programmas (automātika un datortehnika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne, signālapstrāde)

Izvērtēšana tika veikta vairākos posmos - 2012.gada 19.līdz 25.martā, aprīlī un jūnijā.

Kvalitāte. Vairākumā AII izglītības kvalitāte ir adekvāta darbaspēka tirgus prasībām. Taču atsevišķās AII studiju programmu kvalitāte ir apšaubāma. AII tiek praktizētas individuāla rakstura praktiskās apmācības, kas nav efektīvas. AII izveidota samērā laba e-studiju vide, tomēr atsevišķi gados vecāki pasniedzēji neprot izmantot e-studiju vides infrastruktūras elementus. Lai gan iekšējā kvalitātes vadības sistēma ir ieviesta lielākajā daļā AII, studiju programmu vērtēšanā parasti ir iesaistīts tikai attiecīgās augstskolas akadēmiskais personāls. Dažreiz studiju priekšmetu pasniegšana tiek uzticēta pasniedzējiem, kuriem nav speciālas zināšanas un pietiekami augsta kompetence attiecīgajā jomā un konkrētajā studiju priekšmetā.

Eksperti pārliecinājās, ka atšķirība starp AII piedāvātajām akadēmiskā un profesionālā bakalaura SP nav būtiska un acīmredzama. Atšķirīgs ir tikai praktiskās apmācības laiks - profesionālās studiju programmās tas ir garāks salīdzinājumā ar akadēmiskām studiju programmām.

Studentiem nereti rodas problēmas ar atsevišķu studiju priekšmetu apgūšanu nepietiekamās angļu valodas zināšanu dēļ. Studiju noslēguma darbos vērojams dažādu informācijas avotu apkopojums bez jebkāda personīgā ieguldījuma. Darbos nepieciešama ciešāka saistība ar konkrētu tautsaimniecības nozari un zinātniskās pētniecības struktūrām.

Vairākās augstskolās vērojama zema zinātnisko pētījumu kvalitāte. Lielākoties pasniedzēji ir pārslogoti ar studiju procesa nodrošināšanu un viņiem pietrūkst laika nopietniem zinātniskajiem pētījumiem, augstas kvalitātes rezultātu sasniegšanai. Starp dažādu AII akadēmisko personālu nav attīstīta sadarbība zinātniskajos pētījumos.

AII nepietiekama uzmanība tiek veltīta zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanai. Šobrīd svarīgi pievērst uzmanību ne tikai publikāciju skaitam, bet arī publicēto darbu citēšanas līmenim. Jāizstrādā pasākumi vispārēja rakstura uzlabojumiem zinātniskās pētniecības jomā.

Resursi. AII piešķirtie valsts finanšu līdzekļi ne vienmēr tiek izlietoti visefektīvākajā veidā sakarā ar SP satura pārklāšanos vairākās augstākās izglītības iestādēs. Valstī pastāv strikts dalījums starp valsts un privātām AII attiecībā uz finanšu līdzekļu pieejamību. Nereti šis dalījums ir cieši saistīts ar atšķirīgu studiju infrastruktūras attīstības līmeni AII un bibliotēku spēju piedāvāt studijām nepieciešamos pakalpojumus. Valstij vajadzētu mazināt šīs studiju iespēju atšķirības. Pasaulē ir pazīstama sekmīga fizisko un virtuālo laboratoriju tālvadības prakse, kuru varētu sekmīgi izmantot Latvijā. Tā kā informācijas tehnoloģijas tiek strauji attīstītas un izvērstas akadēmiskajam personālam pastāvīgi jāapgūst pats jaunākais. Vecāka gada gājuma pasniedzējiem pietrūkst šo zināšanu un pašmācības iemaņu.

Sadarbība. Sadarbība ir vājākais punkts daudzām AII, studentiem netiek piedāvāti noteikti studiju moduļi un konkrēti studiju priekšmeti citās Latvijas augstskolās vai ārzemēs. Liela pasivitāte vērojama arī akadēmiskā personāla sadarbībā ar augstskolām savā valstī un ārzemēs. Pašreizējā situācijā daudzās Latvijas AII studentu un pasniedzēju apmaiņas iespējas tiek izmantotas neapmierinoši. Viens no iemesliem šādai augstskolu pasivitātei starptautiskā līmenī ir valsts normatīvajos aktos ilgstoši pastāvošie valodas lietošanas ierobežojumi valsts dibinātajās augstskolās – tikai kopš 2011. gada 1. augusta Augstskolu likums atļauj studiju īstenošanu valsts augstskolās Eiropas Savienības valodās. Ir intensīvi jāattīsta sadarbība ar ārvalstu augstskolām, jāveido kopējas studiju programmas, jāuzlabo angļu un citu svešvalodu prasmes, jāpiesaista ārvalstu studenti.

Vāja ir AII sadarbība zinātniskajos pētījumos ar citām augstskolām iekšzemē un ārvalstīs, kā arī ar zinātniskajām institūcijām un organizācijām nozares ietvaros. Nereti vērojama noraidoša un nevērīga attieksme pret ārvalstu pasniedzēju iesaistīšanu Latvijas augstskolās, kopēju SP veidošanu ar citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs.

AII vairumā gadījumu nav izveidojusies pietiekami laba sadarbība ar vietējām pašvaldībām, vietējiem uzņēmumiem un augstskolas absolventiem. Labu sadarbības piemēru eksperti konstatēja Ventspils Augstskolā, kurai izveidojusies konstruktīva sadarbība ar pilsētas Domi, Ventspils digitālo centru un Ventspils Tehnoloģisko parku. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Ventspils Augstskolā piedāvātās SP pastāvīgi ir orientētas uz reģiona darbaspēka tirgus mainīgajām prasībām.

Ilgtspēja.Vairākums AII uzskata, ka to piedāvātās SP ir ilgtspējīgas, lai gan  tikai 40 no 60 izvērtētajām programmām tika atzītas par atbilstīgām ilgtspējas prasībām; 19 SP tika izvirzītas konkrētas prasības, lai tās tiktu atzītas par ilgtspējīgām.

Viena no vājākajām vietām SP ilgtspējas sasniegšanā ir nepietiekami attīstīta plānošana AII. Lielākoties augstskolās vērojama formāla un noraidoša attieksme pret šādu mērķtiecīgu ilgtspējas plānošanu. Ar šādu attieksmi nav iespējams nodrošināt augstskolās nodarbinātā akadēmiskā personāla atjaunošanos un jaunu doktoru piesaistīšanu pasniedzēja darbam.

Šobrīd nav skaidrs, kā regulāri un pastāvīgi tiek paaugstināta akadēmiskā personāla kvalifikācija. Dažas AII kvalifikācijas paaugstināšanai organizē metodoloģiskus seminārus, citu AII pasniedzēji apmeklē universitāšu organizētos seminārus, bet citi uzskata, ka kvalifikācijas paaugstināšanai pietiek ar dažu starptautisko konferenču apmeklēšanu. Tas norāda uz to, ka augstskolām nav skaidras akadēmiskā personāla attīstības politikas, šajā jautājumā vērojama liela pašplūsma.

Eksperti konstatēja satura ziņā līdzīgas SP viena reģiona vairākās augstskolās. Atsevišķos gadījumos līdzīgas SP tiek piedāvātas pat vienas augstskolas ietvaros, kas skaidri norāda uz AII rīcībā esošo resursu neefektīvu izlietošanu. Eksperti uzskata, ka pastāv lielas un Latvijā neizmantotas iespējas šādu SP pārklāšanās mazināšanai, palielinot specializēšanos inženierijā izmantojamo informāciju tehnoloģiju jomā.

Priekšlikumi. Ekspertu komisija iesaka veikt šādus pasākumus SP kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai:

  • AII vajadzētu atsevišķus studiju priekšmetus vai studiju moduļus piedāvāt apgūt zinātniskos institūtos, šajā procesā iesaistot studentus no dažādām Latvijas augstskolām.
  •  AII sadarbības ietvaros vajadzētu praktizēt kopējas lekcijas atsevišķos studiju priekšmetos, kurus pasniegtu augstākās kvalifikācijas pasniedzēji, un studentiem būtu pieejamas video formāta lekcijas.
  • Eksperti strikti iesaka SP un studentu darbu vērtēšanā iesaistīt citus pasniedzējus no augstskolām iekšzemē un ārvalstīs.
  •  Latvijas augstskolām vajadzētu noteikt kā prioritāti maģistra studiju programmu īstenošanu angļu valodā, kas sekmētu attiecīgo SP un potenciālo speciālistu konkurētspējas paaugstināšanos.
  • Studiju darbiem nepieciešama ciešāka saistība ar konkrētu tautsaimniecības nozari un zinātniskās pētniecības institūcijām.
  • AII jāveic konkrēti pasākumi doktorantūras SP pilnveidošanai un tās pastāvīgai aktualizācijai.
  • Nepieciešams pilnveidot akadēmiskās un profesionālās studiju programmas bakalaura līmenī, nodrošinot šo programmu absolventiem līdzīgas iespējas konkurēt darbaspēka tirgū Latvijā un ārvalstīs.
  • SP īstenošanā plašāk jāiesaista profesori no augstskolām ārvalstīs un jāveicina Latvijas profesoru iesaistīšanos studiju procesā citu valstu augstskolās.
  • AII pasniedzējiem nepieciešams akadēmiskais atvaļinājums zinātnisko pētījumu veikšanai un zinātnisko darbu izstrādei, iesaistoties kādā no zinātniskajiem institūtiem vai veicot pētījumu kādā no uzņēmumiem. Akadēmiskajam personālam jāuzņemas lielāka iniciatīva sadarbības veidošanā ar partneriem nozarē un zinātniskajās institūcijās un organizācijās gan iekšzemē, gan ārvalstīs.
  • Īpaši liela uzmanība jāvelta satura ziņā līdzīgo SP dublēšanās novēršanai, attīstot plašāku specializēšanos inženierijā izmantojamo informāciju tehnoloģiju jomā.
  • AII nepieciešams intensificēt sadarbības pasākumus starptautiskā līmenī ne tikai ar augstskolām ārzemēs, bet arī ar zinātniskajiem institūtiem un nozares uzņēmumu asociācijām un atsevišķiem uzņēmumiem, kuri darbojas citās valstīs.
  • Ārvalstu studentu un pasniedzēju piesaistei Latvijas augstskolās nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību angļu valodas zināšanu paaugstināšanai un tās praktiskai pielietošanai konkrētā studiju priekšmetā.  
  • Latvijas AII plašāk un mērķtiecīgāk jāizmanto Erasmus programma, kas ir ļoti nozīmīgs resurss starptautiskajā sadarbībā; lielākas pūles jāvelta jaunāko kursu studentu iesaistīšanai Erasmus programmā.
  • SP ilgtspējas paaugstināšanai vispirms nepieciešams uzlabot plānošanu un plānos iekļauto pasākumu konsekventai izpildei, ņemot sasniegumus tehnoloģiju modernizācijā un darbaspēka tirgus mainīgās prasības.
  • Nepieciešams izstrādāt konkrētus plānus, kā piesaistīt jaunus un talantīgus pasniedzējus no ārienes – no ārvalstu augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un citām organizācijām Latvijā un ārzemēs.
  • AII nepieciešams pilnveidot zinātniskās darbības stratēģiju, lielāku uzmanību veltot sadarbības paplašināšanai zinātniskajos pētījumos, zinātnisko rezultātu publicēšanai starptautiski atzītos zinātniskos izdevumos, kā arī citējamības palielināšanai.
  • Nepieciešams uzlabot AII akadēmiskā personāla zinātniskā darba kvalitāti. Augstskolu veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem jābūt lielākā mērā saistītiem ar starptautisko pētījumu vidi un pētījumu rezultātiem jābūt starptautiski atzītiem.
  • Valstij vajadzētu nodrošināt laboratoriju un bibliotēku pieejamību visiem studentiem, neatkarīgi no viņu piederības kādai no augstskolām ar zemāku infrastruktūras attīstības līmeni.
  • Valstī būtu lietderīgi izveidot zinātnisko pētījumu tēmu kopēju fondu jeb biržu, kuras veidošanā piedalītos augstskolas, zinātniskās iestādes un nozarē strādājošie uzņēmumi. Tādējādi tiktu veidota ciešāka saite starp zinātni un praksi, kā arī tiktu sekmēta labvēlīgas augsnes veidošanās sadarbībai starp augstskolām, zinātniskajām iestādēm un praksi, zinātniskajos pētījumos tiktu iekļautas praktiski nozīmīgas problēmas un ievērojami paaugstinātos zinātnisko pētījumu rezultātu adaptācija.
  • Eksperti iesaka visām AII attīstīt un padziļināt sadarbību ar ieinteresētajām pusēm, iesaistot uzņēmumus un citas organizācijas praktiski nozīmīgos pētniecības pasākumos ar mērķi paaugstināt SP konkurētspēju vietējā un ārvalstu darbaspēka tirgū.
  • Sadarbības paplašināšanu starptautiskā līmenī vajadzētu saistīt ar iespēju piesaistīt starptautiska rakstura finanšu līdzekļus, kā arī paplašināt zinātniskos pētījumus un paaugstināt AII īstenoto studiju programmu kvalitāti.
  • Valsts institūcijām un pašām augstskolām vajadzētu sekmēt SP skaita samazināšanos informācijas tehnoloģijās, kas pielietojamas dažādās inženierijas jomās, vienlaikus pievēršot uzmanību SP kvalitātes paaugstināšanai un konkurētspējas paaugstināšanai gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs un globālā mērogā.

 

 

 
www.clarus.lv