Studiju virziens - Ekonomika

Izvērtēšana tika veikta no 2012.gada 5. līdz 9.martam.

Kvalitāte. Daudzas SP atbilst starptautiskam līmenim, bet atsevišķu studiju programmu kvalitāte ir nepietiekama.

Eksperti pārliecinājās, ka SP saturs atbilst to nosaukumam un priekšmeti aprakstīti precīzi, programmas tiek izstrādātas un īstenotas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem un augstskolas iekšējiem noteikumiem. Tām ir sabalansēta struktūra, loģiska priekšmetu secība un notiek akadēmiskā attīstība. Dažkārt saturs dublējas bakalaura un maģistru programmās. Ņemot vērā priekšmetu pārklāšanos, eksperti iesaka apvienot SP, kurās ir mazs studentu skaits.

Apmācības procesā ne vienmēr ir nodrošināta saikne ar praktisko dzīvi – uzņēmējdarbības mērķiem un aktuālām problēmām, kā arī ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē. Personāls šiem jautājumiem pievēršas periodiski, bet tas būtu darāms regulāri, vairāk uzaicinot vieslektorus. Angļu valodas plašāka pielietošana studijās lieti noderētu arī pēc augstskolas beigšanas, strādājot ar klientiem un kontaktējoties ar ārzemju firmām. Neapmierinoši tiek vērtēta augstskolu sadarbība ar tādiem uzņēmumiem kā Latvijas komercbankas, kurās speciālisti ir labi informēti par situāciju starptautiskajos tirgos un var studentiem izskaidrot daudzas sarežģītas, arī globāla rakstura problēmas, to cēloņus un iespējamās sekas.

Pilna laika bakalaura un maģistra SP Latvijā ir garākas salīdzinājumā ar līdzīgām ekonomikas studiju programmām Rietumeiropā.Bakalaura programmas vairākās Latvijas AII ilgst četrus gadus pilna laika apmācībā, bet Rietumeiropā parasti tās ir trīsgadīgas. Ekonomikas programmās Latvijā tiek ietverti tādi vispārīgi priekšmeti, kas netiek iekļauti daudzās citās valstīs. Trīsgadīga apmācība bakalaura programmās ir pietiekama. Pilna laika maģistra programmas Latvijā lielākoties ir divgadīgas un ietver noslēguma darba rakstīšanu pēdējā, ceturtajā, semestrī. Rietumeiropā līdzvērtīgas programmas parasti ir viengadīgas, no septembra līdz septembrim, ar noslēguma darba rakstīšanu vasarā – no jūnija līdz septembrim. Daļēja laika programmas Rietumeiropā ir divgadīgas un studenti var apvienot darbu ar mācībām.

Eksperti padziļināti iepazinās ar vairākiem studentu darbiem. Tie bija zemākā līmenī nekā bakalaura, maģistra un doktora darbi Rietumeiropas augstskolās. Daļa studentu darbu ir pilnībā aprakstoši un tajos trūkst empīriski analītisku pētījumu, kritiskas analīzes. Šajā ziņā nepieciešams krass uzlabojums, piemērošanās starptautiskiem standartiem.

Studentu akadēmiskie darbi tiek rakstīti latviešu valodā, plašākam lasītāju lokam pieejams tikai kopsavilkums, arī angļu valodā. Nereti kopsavilkums ir vāji strukturēts, nav pietiekami atspoguļoti rezultāti, secinājumi vai priekšlikumi un nedod skaidru priekšstatu par pētījumu. No šādiem gadījumiem ir skaidrs, ka kopsavilkuma zema kvalitāte ir radusies arī vadītāja vainas dēļ, neizvirzot darba autoram pietiekami augstas prasības un neakcentējot tieši kopsavilkuma nozīmi - no tā tiek iegūts priekšstats par visu darbu. Maģistra darbā jābūt parādītai pētījumu metodoloģijai, jāatspoguļo svarīgākie rezultāti un secinājumi, iekļaujot arī priekšlikumus. Dažās AII tiek praktizēts paaugstināts studentu darbu vērtējums, tas nav pieļaujams un eksperti iesaka pārskatīt vērtēšanas sistēmu šajās augstskolās. Plaģiātisma gadījumos studentu darbos personāls ir lietas kursā par to.

Studentu uzņemšanas un atskaitīšanas sakarībā vērojamas problēmas vairākos aspektos. Pašreizējos studentu skaita samazināšanās apstākļos, kas lielākoties saistīti ar demogrāfiskām tendencēm Latvijā, prasmīgi izstrādāts un īstenots mārketinga plāns AII var kompensēt studentu skaita samazināšanos. Bakalauru programmās atskaitīto studentu procents ir salīdzinoši liels - 10% robežās. Parasti atskaitīšana notiek pirmajā studiju gadā. Tas ne vienmēr ir saistīts ar studēšanas grūtībām, bet arī ar sarežģītajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem un nespēju finansēt studijas. Eksperti iesaka aktivizēt mārketinga pasākumus visām programmām, paturēt acīs studentu atskaitīšanas problēmas, nodrošinot lielāku atbalstu studentiem. Studiju maksas atšķirības Latvijā un daudzās Rietumeiropas valstu augstskolās dod iespēju ieinteresēt ārzemju studentus braukt mācīties uz Latviju, bet nodarbībām vajadzētu notikt angļu valodā. 

Studēšanas metodes uzlabojamas visās augstskolās. Daudzās AII apmācību metodes ir tradicionālas, trūkst inovācijas un modernu risinājumu. Lai uzlabotu un pilnveidotu mācīšanas metodes, nepieciešams ievērojams personāla ieguldījums. Sadarbība un regulāri kontakti ar sociālajiem partneriem var sniegt aktuālāko informāciju, kā arī iespējas dažādot studiju procesu atbilstīgi prakses vajadzībām. Vairākās AII nav izstrādāti detalizēti personāla attīstības plāni, līdz ar to mērķtiecīgi nav paredzēta modernu un dinamisku apmācības metožu apgūšanas nepieciešamība un iespējas.

Vērojama nepietiekama angļu valodas iekļaušana SP un tās regulāra lietošana gan studentiem, gan arī pasniedzējiem. Vairākās AII angļu valodu studenti nereti pārvalda labāk par personālu. Angļu valoda būtu vairāk lietojama saskarsmē, apmācībā un studiju darbos. Bibliotēku krājumi nereti regulāri netiek papildināti ar starptautiskiem izdevumiem, mācību grāmatām un žurnāliem angļu un citās svešvalodās.

Resursi. Pamata un daļēja laika nodarbināto pasniedzēju proporcija dažādās AII ir atšķirīga, bet vērojama tendence, ka SP īstenošanā tiek iesaistīts ļoti daudz daļēja laika nodarbinātības mācībspēku. Pilna laika nodarbinātais personāls labāk pārzina situāciju kopumā, tam ir noteicoša loma programmas īstenošanā un atbilstošas kvalitātes nodrošināšanā. Tas augstskolām būtu jāņem vērā, nodarbinot lielu skaitu daļēja laika pasniedzējus. Daudzi pasniedzēji strādā vairākās augstskolās, kas neveicina konkurenci un nesekmē SP kvalitātes paaugstināšanos.

Akadēmiskā personāla vecums ir robežās no 30 līdz 65 gadiem. Vairākās augstskolās ir maz pasniedzēju tieši vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Akadēmiskā personāla mainība kopumā ir zema, nodrošinot stabilitāti SP īstenošanai ekonomikā. Bet jāņem vērā tas, ka jauni pasniedzēji varētu ieviest jaunas mācīšanas metodes un ienest jaunas zināšanas priekšmetā. Tikai dažās AII, kur bija jauni pasniedzēji, varēja vērot atšķirīgu apmācību vidi. SP ir nepietiekama pasniedzēju vecuma dažādība, kas nosaka personāla spējas vadīt, organizēt un attīstīt inovatīvu pieeju. Pēc ekspertu domām, studiju procesā pietrūkst radošā dinamiskuma, pastāv neapmierinoša attiecība starp jauniem un pieredzējušiem pasniedzējiem. AII nepietiekami piesaista vieslektorus no ārzemēm, zaudējot iespēju paplašināt pieredzi, ieviest jaunas metodes, uzlabot svešvalodu zināšanas un paaugstināt programmu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Arī studenti uzskata, ka būtu nepieciešams vairāk uzaicināt ārzemju lektorus.

Personāla kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi tiek organizēti visās AII, bet šajos pasākumos nav iesaistīti pasniedzēji no visām vecuma grupām. Būtu jāņem vērā, ka daudzās Eiropas valstīs katram pasniedzējam tiek veidots kvalifikācijas celšanas plāns vairākiem gadiem. Ārvalstīs akadēmiskais atvaļinājums pienākas tikai pilna laika nodarbinātiem un tas tiek izmantots pētījumu veikšanai un publikāciju sagatavošanai starptautiski atzītiem zinātniskiem žurnāliem. Šāds atvaļinājums ir pieejams ik pēc 5 līdz 7 gadiem. Latvijā šādas iespējas vai nu netiek piedāvātas, vai  ir visai ierobežotas un pasniedzējam ekonomiski neizdevīgas.

Sadarbība. Starptautiskā sadarbība dažādās programmās ir atšķirīga. Kopumā gan studentu, gan personāla mobilitāte ir salīdzinoši vāja, ieskaitot apmaiņu Erasmus un citās Eiropas populārās programmās. Studenti bieži strādā un tādēļ nevar aizbraukt studēt uz ārzemēm semestra garumā vai ilgāk. Personālam pietrūkts angļu valodas zināšanas, lai pasniegtu kādu studiju priekšmetu vai piedalītos pētījumos Rietumeiropas augstskolās. Tie visi ir nopietni trūkumi, kuriem nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, nodrošinot ar nepieciešamo finansējumu starptautiskās sadarbības pasākumus. Starptautiskā sadarbība ir vitāli nepieciešama Latvijas augstskolu konkurētspējas paaugstināšanai.

Eksperti atklāja, ka akadēmiskajam personālam ir nepietiekama pieredze citu augstskolu studiju programmu novērtēšanā. SP īstenotāji dalās pieredzē un rod jaunas idejas, tiekoties konferencēs, bet tas būtu jāpaplašina valsts un starptautiskā līmenī.

Ilgtspēja. Daudzas SP tiek atzītas par ilgtspējīgām bez jebkādiem iebildumiem. Tas lielākā mērā attiecas uz AII, kurās tiek īstenota stratēģiskā plānošana programmu realizācijā, piemēram, Latvijas Universitātē un Rīgas Ekonomikas augstskolā, kurās eksperti atzina programmu ilgtspēju visos aspektos. AII ar zemu ilgtspējas līmeni studentu rezultāti pasliktinās gadu no gada, netiek organizēta studentu un pasniedzēju iesaistīšanās starptautiskajā sadarbībā, un šādas SP nevēlas atbalstīt bijušie audzēkņi un viņu darba devēji.

Priekšlikumi. Ekspertu komisija iesaka veikt šādus pasākumus SP kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai:

  • Studiju priekšmetiem jābūt atbilstošākiem starptautiskās komercdarbības mērķiem, SP jāiekļauj  jaunākās  ekonomikas teorijas atziņas.
  • Veikt uzlabojumus bakalaura un maģistra studiju programmās, tās salīdzinot ar līdzīgām un augstāk novērtētām SP citās Eiropas augstskolās.
  • Visām AII jānodrošina, lai SP saturs un to īstenošanas kvalitāte atbilstu definētajiem un sagaidāmajiem studiju rezultātiem.
  • Dažās AII īstenotās pasniegšanas un mācīšanās metodoloģijas būtu papildināmas ar jaunākām apmācības metodēm, jaunāko starptautisko informāciju, uzlabojot programmu kvalitāti un pasniegšanas standartus.
  • AII plašāk jāizmanto e-studiju platforma, Moodle tipa sistēmas.
  • Jābūt skaidri noteiktai plaģiātisma ierobežošanas Politikai, šajā kontekstā krasi uzlabojot sadarbību starp AII  Latvijā un ārzemēs.   
  • Jāuzsāk vispārēja kvalitātes un standartu paaugstināšana, lielāku uzmanību veltot pasniedzēju darba pilnveidošanai un studiju darbu, īpaši noslēguma darbu, kvalitātes uzlabošanai, lai tie sasniegtu citu Eiropas valstu bakalaura un maģistra studiju darbu kvalitāti.
  • AII aktīvāk jāpielīdzina bakalaura SP attiecīgajām programmām Eiropā, respektējot starptautisku pieeju - regulāru angļu valodas lietošanu apmācībās, nodrošinot nepieciešamo mūsdienīgo grāmatu un žurnālu pieejamību bibliotēkās; vispārēju izglītības standartu ievērošanu.
  • Attīstīt un pastiprināt starptautisko sadarbību, ietverot SP plašāku un regulārāku angļu vai citas svešvalodas pielietojumu gan sarunvalodā, gan rakstveidā. Ieteicams darbos lietot vairākas svešvalodas – krievu un angļu kopā ar latviešu valodu.
  • Bibliotēkās pastāvīgi jānodrošina jaunākie izdevumi un mācību grāmatas latviešu un citās valodās. Bibliotēku krājumi ir regulāri atjaunojami ar starptautiskiem izdevumiem, mācību grāmatām un žurnāliem angļu un citās saistošās svešvalodās.
  • Nepieciešams palielināt studentu un pasniedzēju mobilitāti.
  • Pārskatīt studentu darbu vērtēšanas sistēmu, nepieļaujot nepamatoti paaugstinātus novērtējumus.
  • Studiju programmās lielāku uzmanību vajadzētu pievērst gala darbu un projektu izstrādei, liekot lielāku akcentu uz starptautisku sadarbību.
  • SP veidot ar starptautiskiem elementiem, tajās iekļaujot vairākus priekšmetus svešvalodās.
  • Nepieciešams uzlabot studentu darba kvalitāti, sekojot starptautiskiem standartiem – pāriet no aprakstošiem darbiem uz analītiski vērtējošiem darbiem ar kritiskas analīzes elementiem.
  • Studiju noslēguma darbos lielāka uzmanība jāvelta studentu empīriskiem pētījumiem un kritiskai analīzei. Kopsavilkumam vajadzētu būt labāk strukturētam, tajā jāiekļauj svarīgākie secinājumi un priekšlikumi.
  • Lielāka uzmanība AII jāvelta zināšanu un intelektuālu iemaņu palielināšanai studentiem tādas jomās kā, kritiskā domāšana, analīze, sintēze, pieņēmumu un ierobežojumu identificēšana, nosacījumu izvērtēšana, kļūdainu pieņēmumu identificēšana un  noraidīšana.
  • Plašāk un efektīvāk izmantot attālinātās apmācību sistēmas, kas varētu piedāvāt studentiem elastīgākus apmācību grafikus.
  • Aktivizēt mārketinga pasākumus visām programmām, pastāvīgi uzraudzīt studentu atskaitīšanas problēmu, nodrošinot lielāku atbalstu studentiem.
  • Nepieciešams lielāku uzmanību veltīt augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanas jautājumiem, motivēt pasniedzējus izmantot modernas apmācības metodes, vairāk piedalīties zinātnisku pētījumu veikšanā.
  • Pedagoģisko iemaņu labākai apgūšanai un attīstīšanai izmantot studentu apmācību mazās grupās. Lielāka uzmanība jāvelta virtuālo metožu apgūšanai un izmantošanai nepilna laika studentu  attālinātā apmācībā.
  •  SP, kurās studentu skaits ilgstoši ir mazs un sasniedzis kritisko robežu, nepieciešams apvienot ar līdzīgām programmām.
  • AII nepieciešamas dinamiskākas personāla attīstības programmas, tajās paredzot pasniedzēju apmācību un personāla mobilitātes palielināšanu. Jāīsteno kvalitatīvāki personāla pētījumi ar rezultātu publikācijām starptautiskos žurnālos.
  •  Katram pasniedzējam jāveido profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas plāns vairākiem gadiem. SP attīstībai būtu jābalstās uz dinamiskiem un pieredzes bagātiem pasniedzējiem vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem, ieviešot inovatīvas un dinamiskas apmācības metodes.
  • Aktivizēt starptautisku pasniedzēju piesaisti gan uz īstermiņa noteikumiem, piemēram, Erasmus programmas ietvaros, gan ar ilgtermiņa līgumiem, paredzot pilna laika nodarbināšanu. Tas varētu ienest jaunu pieredzi un jaunas apmācību metodes studiju procesā, pozitīvi ietekmēt izmaiņas studiju vidē.
  • AII jāveido detalizētāki personāla attīstības plāni, iekļaujot tajos modernu un dinamisku apmācības metožu apgūšanu. Nepieciešams atbalstīt personāla zināšanu atjaunošanu, piedaloties zinātniskos pētījumos un publicējot pētījumu rezultātus starptautiskos žurnālos.
  • Mērķtiecīgāk jāpaplašina studentu un pasniedzēju angļu valodas zināšanas, kā mutiskās, tā arī rakstiskās, atbilstīgi Eiropas valodu kompetences nosacījumiem. Pasniedzējiem pastāvīgi jāiesaistās starptautiskajā sadarbībā, paplašinot valodas pilnveidošanas iespējas un apgūstot jaunas apmācības metodes.
  • Nepieciešama angļu valodas iekļaušana SP un tās regulāra lietošana gan studentiem, gan arī pasniedzējiem. Angļu valoda būtu jāpielieto saskarsmē, apmācībā un studiju rakstu darbos, lai programmas kļūtu starptautiskas.
  • Studentu un pasniedzēju iesaistei Erasmus un citās Eiropas apmaiņas programmās vajadzētu būt plašākai. Starptautiskās sadarbības ietvaros ar ārzemju augstskolām būtu plašāk jāattīsta dubultdiplomu un/vai kopīgu diplomu izsniegšana.
  • Pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos nepieciešams iesaistīt  visu vecuma grupu pasniedzējus, ņemot vērā nepieciešamību  aktivizēt pētniecisko darbību, pilnveidot  pasniegšanas metodes un uzlabot angļu valodas zināšanas. Tas būtu nepieciešams gan pilna laika, gan daļēja laika nodarbinātiem pasniedzējiem.
  • Būtu lietderīgi pasniedzējiem, īpaši maģistra SP, piedāvāt akadēmisko atvaļinājumu, tas ļautu paaugstināt personāla kvalifikāciju atbilstīgi Eiropas sistēmai.
  • AII izvirzīt konkrētākus mērķus sadarbībai ar darba devējiem un absolventiem.
  • Studentu skaita palielināšanai AII būtu nepieciešami aktīvāki un pārliecinošāki mārketinga pasākumi, kā arī jāsamazina atskaitīto studentu skaits, sniedzot lielāku atbalstu Nepieciešams uzlabot reflektantu zināšanu un iepriekšējās pieredzes pārbaudi.

 

 

 
www.clarus.lv