Lejuplādēt MS Word formātā



ESF logoES logo
ES fondu sauklis

Latvijas augstākās izglītības konteksti

Ausma Mukāne,
speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Profesore Dr. habil. oec. Baiba Rivža kā Latvijas augstākās izglītības izvērtēšanas projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” vadītāja bija uzaicināta uz septembra sākumā Stavangeras universitātē Norvēģijā notiekošo Eiropas Augstākās izglītības biedrības (EAIR) 34. konferenci „Augstākās izglītības sociālais kontrakts”, kurā apspriestajiem jautājumiem un izskanējušajām atziņām ir konstruktīvi konteksti ar aktualitātēm Latvijā – reformām augstākajā izglītībā, Nacionālo attīstības plānu 2014. - 2020. gadam un ES struktūrfondu izmantošanas prioritātēm šajā periodā.

 Ekonomikas izrāviens jābalsta uz izglītības un zinātnes izrāvienu

Baiba Rivža: „Nacionālā attīstības plāna, kas arī ir sava veida valsts un sabiedrības vienošanās – līdzīgi kā konferencē runāja par augstākās izglītības un sabiedrības kontraktu, vadmotīvs ir - „Ekonomikas izrāviens”. Stavangerā vairākkārt tika uzsvērts, ka šodien nav iespējama citāda ekonomikas attīstība, kā vien balstīta uz augstāko izglītību un zinātni, kas dod inovācijas uzņēmējdarbībai. NAP gan ir iezīmēts rīcības virziens – attīstīta pētniecība un inovācija, bet vienlaikus augstākajai izglītībai pienācīga vieta nav atrasta - no tautsaimniecības sadaļas tā ir pārnesta uz drošībspējas sadaļu, taču augstākajai izglītībai viennozīmīgi jābūt tautsaimniecības sadaļā. Turklāt NAP paredz, ka zinātnei, kas ir cieši saistīta ar augstāko izglītību, pašreizējie 0,6 % no iekšzemes kopprodukta tikai 2020. gadā palielināsies līdz 1,5 % no IKP, daļu sedzot no privātiem līdzekļiem. Taču Igaunijā jau šodien zinātnes finansējums ir 1,4 % no IKP. Kāds izrāviens ar mūsu 1,5 % 2020. gadā?!”
Salīdzinājumam Baiba Rivža minēja vēl arī citu valstu zinātnes finansējumu, piemēram, Dānijā – 3 % no IKP, Somijā – 3,9, Zviedrijā – 3,6, Austrālijā – 2, 75 procenti. Kā ir atzinuši projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ārzemju eksperti, mūs glābj tas, ka akadēmiskais un zinātniskais personāls piekrīt strādāt par tik zemām algām un mums ir ES struktūrfondu finansējums. Tāpēc struktūrfondu līdzekļi augstākajai izglītībai un zinātnei ir būtiski arī turpmāk, tostarp kontekstā ar NAP izvirzīto „Ekonomikas izrāvienu”.
Kādās pozīcijās izglītībā un zinātnē noteikti gan jāturpina, gan no jauna jāieplāno ES struktūrfondu izlietojums? Baiba Rivža uzsvēra, ka jāturpina atbalsts doktora un maģistra studiju programmu īstenošanā, tajā skaitā - stipendijas maģistrantiem un doktorantiem. Ir jāizveido nacionāla pēcdoktorantūras (post-doc) programma, lai radītu starpposma darba vietas jaunajiem zinātniekiem un pasniedzējiem. Finansiāli jāatbalsta Latvijas augstākās izglītības starptautiskās dimensijas stiprināšana, pirmkārt, jau stratēģiski attīstot ciešāku sadarbību starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstākās izglītības iestādēm (kopīgas programmas, kādā jomā visspēcīgākā valsts piedāvā šīs studijas pārējām valstīm u.c.). Nepieciešams finansējums zinātnisku žurnālu izveidei un iekļūšanai starptautiski citējamo izdevumu datu bāzēs, publikāciju veidošanai šiem citējamiem izdevumiem. Tāpat ir jāgatavojas jaunajā Augstākās izglītības likumā iestrādātajai normai par 5 % viesprofesūras akadēmiskajā personālā un finansiāli jānodrošina, lai viņi brauktu pie mums strādāt. Būtiski ir finansiāli atbalstīt arī Augstskolu likumā noteikto jauno prasību, ka augstākās izglītības iestādēm ir jāveic uzskaite par absolventu darba gaitām.

Stavangerā gūst apstiprinājumu ekspertu atzinumiem

Baiba Rivža akcentēja, ka konferencē Stavangeras universitātē ir guvusi apstiprinājumu Latvijas studiju virzienu izvērtēšanas projektā dotajiem ārvalstu ekspertu ieteikumiem (http://www.aip.lv/ESF_projekts_publ_32.htm), kuru īstenošanai ir jābūt mūsu augstākās izglītības reformu pamatā. Profesore konferencē vadīja darba grupu ar vairāk nekā 10 valstu, pārsvarā ar valsts finansētu augstāko izglītību, pārstāvjiem par augstākās izglītības sistēmas darbības kvalitāti un diskusijās un pieredzes apmaiņā izskanēja daudzas vērā ņemamas atziņas.
Par jau pieminētajiem absolventiem – ir, protams, ļoti svarīgi, kur absolvents strādā pēc augstskolas beigšanas, to ņem vērā virziena akreditācijā. Bet ir jārēķinās arī ar krīzes apstākļiem, kas ir īpaša situācija, nevar augstskolas krīzes periodā vērtēt pēc vispārpieņemtiem standartiem ne šajā, ne citā pozīcijā. Piemēram, Austrijā ir pieeja - kaut arī, teiksim, žurnālistiku studē divreiz vairāk studentu nekā valstī vajadzētu šo speciālistu, par to neuztraucas un to pieļauj, jo galvenais ir, vai cilvēks ar augstāko izglītību strādā līmenī, kas atbilst augstākajai izglītībai, kaut arī viņš nav dabūjis darbu tieši specialitātē. Jo dzīve ir ļoti mainīga un augstāko izglītību ieguvušajiem svarīgākais būt elastīgiem. Savukārt jautājumā par to, kā visefektīvāk iegūt ziņas par absolventu darba gaitām, ievērību izpelnījās Vorvikas universitātes, Lielbritānija, pieredze, ka absolventi tiek apzvanīti un to organizē studentu pašpārvalde. Tas ir daudz lietderīgāk nekā izsūtīt anketas, no kurām atpakaļ tiek saņemts ļoti mazs procents. Turklāt adreses mainās biežāk par tālruņu numuriem. Vēl viens ieguvums, ka studenti jau kopš pirmā kursa tiek orientēti uz absolventu lielo nozīmi augstskolas dzīvē un attīstībā, tā teikt, jūs arī pēc studijām esat mūsu cerība, studiju programmu līdzautori, finansiāli atbalstītāji u. tml.
Diskusijās viens no galvenajiem jautājumiem bija studiju programmu vērtēšana. Piemēram, Zviedrijā ir pieņemts jauns likums, kas nosaka studiju vērtēšanu pēc rezultāta, ar to saprotot bakalaura, maģistra darbu kvalitāti. Tiek izraudzīti 10 % bakalaura un 10 % maģistra darbu un tos vērtē, pieaicinot pārējo Skandināvijas valstu profesūru. Ja darbi ir kvalitatīvi, virziens tiek akreditēts. Ja atklājas būtiski trūkumi, tiek dots gads uzlabojumu panākšanai. Tādas valstis, kā Nīderlande, Norvēģija, Lielbritānija studiju vērtēšanā vislielāko akcentu liek uz sasniedzamajiem rezultātiem (learning outcomes), ko ārvalstu eksperti atzina par vājo vietu Latvijas augstākajā izglītībā.Studentiem, uzsākot studijas, ir jābūt informētiem, guvušiem izpratni par studiju mērķi, tiem rezultātiem, kas studiju laikā jāsasniedz. Ir speciāli testi, lai pārbaudītu, vai tas, ko students studiju gaitā ir ieguvis, sakrīt ar tiem rezultātiem, kādi ir paredzēti studiju programmā un kādus ir iecerējuši mācībspēki. Gandrīz visās valstīs liela problēma, arī mums, ir starpdisciplināro programmu novērtēšana.
Austrijā, Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā u.c. valstīs, kas piedalījās konferencē, pastāv nosacījums, ka augstākās izglītības iestāžu un studiju virzienu akreditācijas institūcijām ir jābūt reģistrētām Eiropas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas institūciju reģistrā, proti, akreditāciju veic tikai institūcijas, kas atbilst šī reģistra kritērijiem. Latvijā tiem atbilst Augstākās izglītības padome kā Saeimā apstiprināta institūcija, kurai ar likumu noteikta funkcija akreditēt augstākās izglītības iestādes. Lai kādai institūcijai uzticēs veikt studiju virzienu akreditāciju Latvijā, tāpat spēkā paliek nosacījums, ka tai jāspēj kvalificēties kā Eiropas kritērijiem atbilstošai akreditācijas institūcijai, kas ir arī būtiski diplomu atzīšanai ES valstīs.
Vērtēšanas kontekstā par pēdējā laikā bieži pieminētajiem studiju programmu reitingiem Baiba Rivža piebilda, ka esamība vai neesamība tur nav korekts arguments kvalitātei. Tas, ka neesam pirmajā programmu tūkstotī, pirmkārt, saistīts ar to, ka Latvija nav tikusi vērtēta, jo programmas nav iesniegtas. Kas zina, kā būtu, ja izcilākās programmas tiešām startētu šajos reitingos, kas ir komerciāli pasākumi un prasa līdzekļus...
Stavangerā daudz ticis diskutēts par to, kāds būs jaunais studiju modelis. Piemēram, Stafordas universitāte Lielbritānijā dalījusies pieredzē par 10 nedēļu garu kursu iPad un iPhone, tātad planšetdatora un tālruņa, formātā. Gadā šis piedāvājums lejuplādēts 10 miljonu reižu. Studijas e-vidē ir pieprasītas, tās arī izmaksā lētāk. Bet, kur ir robeža - cik tālu e-vide var izplatīties?

Lai Latvija arī turpmāk attīstītos ar pirmo ātrumu

Kā pastāstīja Baiba Rivža, konferencē izskanējušas bažas, ka arī Eiropā valstis var noslāņoties divu ātrumu attīstības grupās, ko nosaka tieši augsts vai zems atbalsts – valsts, sabiedrības, uzņēmēju - augstākajai izglītībai un zinātnei.
Konferences oficiālajā atklāšanā Norvēģijas Izglītības ministrijas valsts sekretāre ir uzsvērusi, ka Norvēģija ir starp 7 valstīm, kas krīzes laikā nav samazinājušas finanses augstākajai izglītībai un zinātnei. Lai nu tā ir rīkojusies bagātā Norvēģija, bet arī Igaunija ir starp tiem, kuri, krīzei iestājoties, nesamazināja finansējumu augstākajai izglītībai.
Latvijā līdzās prāvajam valsts finansējuma samazinājumam, iestājoties krīzei, šobrīd arī netiek pildīta likuma norma, ka ik gadu ir jāpalielina finansējums zinātnei un augstākajai izglītībai par 0,15 % no IKP. Nodrošināt finansējuma stabilu palielinājumu, lai iespējami īsā laikā sasniegtu vismaz Eiropā vidējo apjomu, ir ārvalstu ekspertu ieteikums mūsu valdībai. Tieši uz šī fona ļoti būtiski ir turpināt ES struktūrfondu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.
Pēc statistikas datiem redzams, ka 17 valsts augstskolās ir lielākā studentu koncentrācija – 62 084, kā arī ir lielākais skaits docētāju – 3469 un vēl 2327 pētniecībā nodarbinātas personas. Attiecīgi 19 privātajās augstskolās ir 22 634 studenti, 711 docētāji un 78 pētniecībā nodarbinātas personas. Kvalitatīvi un, iespējams, arī kvantitatīvi reformējoties, pats galvenais ir, lai Latvija nekļūtu par gausākā ātruma attīstības valsti.
Vēl ir jāatceras par kādu Eiropas valstu kopīgi izvirzītu mērķi, ka 2020. gadā vismaz 40 % personu vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem vajadzētu būt ar augstāko izglītību, arī Latvijā, un tas nozīmē nodrošināt augstākās izglītības pieejamību, tajā skaitā arī iedzīvotājiem ārpus galvaspilsētas un ar nelieliem ienākumiem.  

Publikācija sagatavota, pateicoties ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 finansējumam.

Publikācija sagatavota laikrakstam „Izglītība un Kultūra” 2012. gada 20. septembra izdevumam

 

 

 
www.clarus.lv