Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas
priekšsēdētājai Inai Druvietei

 

Atklātā vēstule
par Izglītības un zinātnes ministrijas 2012. gada 7. novembrī publiskoto „alternatīvo” studiju programmu izvērtējumu „Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām”

Augstākās izglītības padome īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (turpmāk - ESF projekts) un minētā projekta ietvaros ir organizējusi starptautisku 28 studiju virzienos sadalītu 854 studiju programmu izvērtējumu visās Latvijas augstākās izglītības iestādēs, izvērtējuma datus kā starprezultātu iesniedzot Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk - IZM) – vērtējuma pasūtītājam. Augstākās izglītības padomes uzaicinātie vietējie un ārzemju eksperti, tajā skaitā Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Studentu apvienības izvirzīti pārstāvji ekspertu grupās, katru studiju programmu izvērtēja pēc 62, iepriekš ar IZM saskaņotiem, kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem. Eksperti augstskolas un koledžas apmeklēja klātienes vizītēs, aizpildīja anketas ar 62 kritēriju novērtējumā iegūtajiem datiem un koleģiāli pieņēma lēmumu par katra studiju virziena studiju programmu iedalījumu 3 grupās (1. grupa – programmas, kas ir kvalitatīvas (ilgtspējīgas), 2. grupa – programmas, kuru ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi, 3. grupa – programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir faktoloģiski pamatojami apšaubāma, jāuzsver, ka daļu no tām pašas augstākās izglītības iestādes jau ir likvidējušas vai integrējušas).
2012. gada 7. novembrī IZM savā mājas lapā publicēja „Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumu pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)”, kas izveidots brīvi interpretējot ESF projekta dokumentācijā pieejamos studiju programmu novērtējuma anketu datus.
Detalizēti iepazīstoties ar IZM sagatavoto dokumentu (līdz 7. novembra rītam tas nebija pieejams), nākas secināt, ka ministrijas veiktajā „alternatīvajā” studiju programmu novērtējumā saskatāmas būtiskas vērtēšanas metodikas problēmas:

  • Nav argumentēta 17 (no 62) kritēriju atlase un šo kritēriju noteikšana par „galvenajiem”.
  • Nav argumentēts, kādēļ šiem 17 „galvenajiem” kritērijiem tiek piešķirts ievērojami augstāks vērtēšanas īpatsvars, studiju programmas vērtējumā veidojot 50 % no kopējā vērtējuma.
  • 17 „galvenie” kritēriji dažādās studiju programmu grupās, piemēram, koledžas līmeņa un doktorantūras līmeņa, ir atšķirīgi, bet studiju virziena ietvaros visi izskaitļotie rezultāti matemātiski tiek salikti kopā. Līdzīgi ir ar dažādiem studiju virzieniem, piemēram, sociālajās un dabaszinātnēs, kur ir atšķirīgi galvenie vērtēšanas kritēriji.
  • Aprēķinos nav nodalīti kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji.
  • Normālsadalījums (Gausa līkne) nav iespējams studiju programmu kopai, jo tā nav haotiski veidojusies sistēma, bet ilgā laika posmā akreditācijas rezultātā ir atlasītas labākās un izslēgtas sliktās studiju programmas.

Kā sekas šādam IZM „alternatīvajam” studiju programmu vērtējumam veidojas arī šī vērtējuma pielietojuma problemātika:

  • Nav tāda juridiski saistoša deleģējuma vai normatīvā akta, kas ļautu valsts budžeta vietu sadali pamatot ar „alternatīvo” studiju programmu vērtējumu; budžeta vietu sadalē jāpamatojas uz ESF projektā iesaistīto ekspertu studiju programmu vērtējumu (skat. MK sēdes 25. septembra protokollēmumu): „2. Izglītības un zinātnes ministrijai papildināt informatīvo ziņojumu: paredzot, ka turpmākajam finansējuma sadalījumam par pamatu tiek ņemts Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ekspertu iesniegto studiju programmu vērtējums; iekļaujot precīzu norādi par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanā izmantoto metodiku, un iesniegt precizēto informatīvo ziņojumu Valts kancelejā”. Turklāt, kvalitātes esamība vai neesamība ir tikai viens aspekts valsts budžeta vietu sadalē, kas tiek veidots atbilstoši valsts un sabiedrības attīstības vajadzībām. Proti, tieši ar finansējuma piešķiršanu no budžeta ir attīstāma kāda valstij ļoti nepieciešama, bet vēl pilnveidošanas stadijā esoša studiju programma, studiju virziens.
  • „Alternatīvā” studiju programmu izvērtējuma tieša izmantošana studiju virzienu akreditācijas procesā nav iespējama, jo tas nav ekspertu vērtējums, kas veikts saskaņā ar Eiropas augstākās izglītības novērtēšanas standartiem un vadlīnijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas „alternatīvā” studiju programmu izvērtējuma darbības sekas šobrīd nav iespējams vispusīgi izvērtēt. Tomēr var uzsvērt, iespējams, nepamatotu konkrētu studiju programmu un attiecīgi augstākās izglītības institūciju reputācijas graušanu vai, gluži pretēji, neadekvātu celšanu.

 

 

Profesors Jānis Vētra,
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs

2012.gada 9.novembrī

 

 

 

 
www.clarus.lv