Lejuplādēt MS Word formātā



ESF logoES logo
ES fondu sauklis

Projekts velk augstākās izglītības reformu vezumu

Ausma Mukāne,
speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Iekustināts augstākās izglītības vezums reformu virzienā ir jau, pirms vairākiem gadiem izstrādājot jauno Augstākās izglītības likumprojektu, veicot dažādus grozījumus Augstskolu likumā, tajā skaitā 2011. gada vasarā nosakot pāreju uz studiju virzienu akreditāciju studiju programmu akreditācijas vietā ar 2012. gada septembri, un atzīstot par nepieciešamu īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, ko no 2011. gada maija līdz 2013. gada aprīlim veic Augstākās izglītības padome. Var teikt, ka projekta aktivitātes šobrīd ir reālākais pamats Latvijas augstākajā izglītībā nepieciešamajām reformām. Par to saruna ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju profesoru Jāni Vētru.

Vispirms tipoloģija, tad skaits

- Jums pagājušajā nedēļā bija tikšanās gan ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, gan ar Reformu partijas Saeimas frakcijas pārstāvjiem - cik zināms, saskārāties ar dažādu izpratni par augstākajā izglītībā darāmo?
- Varu apliecināt, ka Ministru prezidents parādīja lielu izpratni par situāciju augstākajā izglītībā, tajā skaitā par šī brīža aktualitāti – pāreju uz studiju virzienu akreditāciju. Izteikti nedemokrātisks ir izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pēc tikšanās publiski paustais pārmetums Ministru prezidentam par Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu apstiprināšanas aizkavēšanu, jo demokrātiskā sabiedrībā no valdības vadītāja puses tā bija vienīgā pieņemamā prakse – pieļaut dialogu un uzklausīt profesionāļu viedokļus par ļoti nozīmīgo jauno normatīvo aktu apstākļos, kad nozarē netika ņemti vērā profesionāļu viedokļi. Turklāt akreditācijas noteikumi Ministru kabinetā tika apstiprināti septembrī, bet akreditācijas komisija nav izveidota un akreditācijas process nav uzsākts vēl gada beigās. Līdzīgi nepamatots ir arī pārmetums, ka AIP izdarījusi spiedienu, kas ir ne vien kārtējais AIP apmelojums, bet arī apšauba valdības vadītāja lielisko spēju patstāvīgi vērtēt procesus.
Reformu partijas Saeimas frakcijā, vaļsirdīgi sakot, tomēr biju cerējis uz profesionālāku un konkrētāku sarunu. Runājām dažādās valodās un tā arī nesapratāmies. Jebkura tēma tika demagoģiski pagriezta virzienā – ā, tātad nevēlaties pārmaiņas augstākajā izglītībā... Arī tad, kad centos paskaidrot novazāto un lielākoties profāni interpretēto augstākās izglītības iestāžu skaita jautājumu.
- Vajadzētu runāt nevis par augstskolu skaitu, bet par to, cik daudz cilvēku Latvijā mācās?
- Eiropas izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020” augstākajā izglītībā noteikto mērķi - vismaz 40 % cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem jāiegūst augstākā izglītība – Latvija vēl nesasniedz. 2010. gadā mūsu valstī augstāko izglītību ir ieguvuši tikai 32,3 %, bet tuvākajās kaimiņvalstīs: Lietuvā – jau 43,8 % un Igaunijā – 40 procenti.
Attiecībā uz augstskolu daudzumu ir svarīgi saprast, ka regulēt mēs varētu tikai valsts dibināto augstskolu skaitu, un šajā sakarībā ir jābeidz tiražēt aplamos ciparus – no 60 līdz pat 64, kā nu kuru reizi, jo Latvijā ir 17 valsts dibinātas augstskolas. Kas attiecas uz koledžām, tad ir Izglītības un zinātnes ministrijas rezolūcija, ka tiek gatavota koledžu attīstības koncepcija un to veic IZM organizēta darba grupa, tā kā tas ir atsevišķs jautājums.
Starp 17 valsts augstskolām ir arī tādas, kas, varētu teikt, nav kustināmas, piemēram, Nacionālā aizsardzības akadēmija, kam ir sava īpašā nozares specifika. Tad ir valsts policentrisko attīstību īstenojošās 6 reģionālās augstskolas un pārejās 10 augstskolas Rīgā. Šeit parādās principiāli konceptuālais jautājums par tipoloģiju, kas ir iestrādāts arī Augstākās izglītības padomes izveidotajā jaunajā Latvijas Augstākās izglītības attīstības koncepcijas projektā. Proti, pirms runāt par augstskolu skaitu, ir jāizšķiras – nozaru vai universālākas jaukta tipa augstskolas. Vai, īpaši augstskolas Rīgā, ir nozaru augstskolas un kopā nosedz visu augstākās izglītības spektru – mums tātad ir tīri medicīnas, pedagoģijas, sporta, tehniskā un dabaszinātņu un citas nozaru augstskolas, vai arī notiek augstskolu, attiecīgu studiju virzienu konsolidācija universālākās struktūrās. Pirms tas nav atbildēts, nevaram atbildēt par augstskolu skaitu. Ir jāatrod šo pārmaiņu gan leģitīmais, gan saturiskais pamats.

Kad nauda ir cēlonis, kad – sekas

- Igaunijā, lūk, esot mazāks augstskolu skaits nekā Latvijā un valsts līdzekļi esot sakoncentrēti dažās labās augstskolās?
- Pirmkārt, Igaunijā kopējais augstākās izglītības iestāžu skaits ir ļoti līdzīgs kā Latvijā. Bet, otrkārt, runājot par naudu, vienmēr ir jāsaprot, kad tā ir cēlonis un kad – sekas. Igaunijā nauda ir cēlonis – vispirms viņiem augstākajai izglītībai ir vairāk naudas nekā Latvijā, un tad - labas augstskolas kā sekas. Nevar sajaukt cēloņus ar sekām. Mums diemžēl ar šo apgriezto loģiku ir jāsastopas nozares ministra pieejā – par katru cenu vairāk programmu atzīt par nekvalitatīvām, lai it kā ietaupītu valsts līdzekļus.
Taču kvalitāte pati par sevi nav iemesls piešķirt vai nepiešķirt valsts budžeta finansējumu, tas ir tikai viens aspekts. Izpildāmie kvalitātes kritēriji attiecas uz visu augstākās izglītības sistēmu.
- Kādā veidā projekta rezultāti tomēr vistiešākajā veidā ir saistīti ar valsts budžeta līdzekļu sadali augstākajai izglītībai?
- Projekta rezultāti ir divējādi saistīti ar finansēšanu. Līdz ar Ministru kabineta 25. septembra sēdes protokollēmumu AIP ir uzdots sagatavot valsts budžeta vietu sadales projektu 2013./2014. studiju gadam, ņemot vērā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ekspertu iesniegto studiju programmu vērtējumu. Bet tā kā no budžeta var finansēt tikai studiju programmas akreditētos virzienos, tad ir būtiski nevilcināt studiju virzienu akreditāciju, akreditācijas komisijai ņemot vērā arī augstskolu iesūtītos ziņojumus, atgriezenisko saiti ekspertu ieteiktajiem veicamajiem uzlabojumiem. Savukārt AIP, veidojot budžeta vietu projektu, augstskolu komentāri ir vajadzīgi, lai saprastu, ko augstskolas ir izdarījušas un, vai ir pamats samazināt budžeta vietu skaitu, vai jāatstāj tas pats, vai gluži otrādi – būtu jāpalielina.
Piebildīšu, ka viens no starptautiskās ekspertīzes ieteikumiem valdības līmenī ir: veidojot budžeta stratēģiju, noteikt, ar kuru gadu Latvija sasniegs Eiropas vidējo procentu no IKP ieguldījumā augstākās izglītības sistēmā, lai Latvija varētu vienlīdzīgi konkurēt Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā.

Starprezultāti tiek uztverti par galarezultātiem

- Lai arī studiju programmu izvērtējumu eksperti beidza jau aizvadītās vasaras sākumā, projekts turpinās ar galarezultātu izstrādi?
- Studiju programmu starptautiskā izvērtēšana un ekspertu rekomendācijas deva tikai starprezultātu, patiesībā bāzi projekta galarezultātam - priekšlikumiem studiju virzienos sagrupēto studiju programmu pilnveidei, uzlabošanai un attīstībai, konsolidācijai, slēgšanai, kā arī starptautiskās konkurētspējas izvērtēšanai. Pie tā šobrīd intensīvi strādā projekta darba grupa, veicot kvalitatīvo un kvantitatīvo datu daudzpusīgu analīzi, aptaujas un pētījumus, piemēram, tādos virzienos, kā – doktora līmeņa studiju programmu un doktorantu zinātniskais līmenis, promocijas sistēmas organizācija, akadēmiskās karjeras konkurētspēja. Tiek pētīta studējošo noslodze, ES struktūrfondu ieguldījums un citas jomas.
- Bet no Izglītības un zinātnes ministrijas jau izskanējis „falsificēšana”, „viltošana”...
- Ne tikai Latvijas eksperti ir vērsušies pie projekta vadības un arī publiski pauž savu neizpratni par šo informāciju un projekta gaitā iegūto datu izmantošanas nekorektumu. Arī no vadošās ekspertes studiju virzienā „Izglītība” Džilianas Hiltones, kuras viedoklis televīzijas raidījumā tika pasniegts kā „neapgāžams trumpis”, pēc tam saņēmām vēstuli ar neapmierinātību par viņas sniegtās informācijas tendenciozu pasniegšanu. Tāpat viņa norādījusi - ja ministrija tomēr izmantoja ekspertu sniegto vērtējumu un programmu sadalījumu pa grupām (pirmā, otrā, trešā), tad, pirms tas tika darīts, bija nepieciešams informēt ekspertus un šos datus izmantot korekti, nevis bez skaidrojuma un atrauti no kopējā projekta konteksta.

Ziemassvētki ir nozagti...

- Iznācis tā, ka projekta rezultāti sākti kritizēt, pirms tie ir ieraudzījuši dienasgaismu...
- Diemžēl... Bet projekts tiek īstenots Latvijas augstākajai izglītībai ļoti nozīmīgā laikā, jo ir, no vienas puses, pastiprinājies ārvalstu augstskolu spiediens ar lielu ieinteresētību piesaistīt mūsu vidusskolu absolventus - demogrāfiskā krīze ir visur Eiropā. No otras puses, ir pieaugusi Latvijas sabiedrības subjektīvā neapmierinātība ar augstākās izglītības kvalitāti. Tāpēc jau projekts tika noorganizēts pēc Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas standartu vadlīnijām, pēc validētas metodikas, ko auditorfirma „Ernst & Young Baltic” ir pārbaudījusi pirms apstiprināšanas IZM, lai iegūtu iespējami objektīvu redzējumu, kāda ir situācija augstākajā izglītībā. Projekts dod iespējas aizvietot subjektīvus, sadzīviskus vērtējumus un traktējumus ar objektīvu analīzi, turklāt studiju virzienu griezumā. Nevis viena augstskola ir laba vai slikta, bet augstskolās ir dažādi studiju virzieni - te ir labi, te ir problēmas, te ir stipri jāsasparojas vai nav vērts turpināt.
Starprezultāti rāda, ka šī projekta atzinumu adekvāta izmantošana varēja kļūt par pagrieziena punktu Latvijas augstākajā izglītībā. Jo tika konstatēts, ka ap 70 % mums ir labas ilgtspējīgas studiju programmas, tikai 7 % - nekvalitatīvas. Tām, kurām tika ieteikts veikt konkrētus individuālus uzlabojumus, ir plāns, kā sasniegt ilgtspējas situāciju. Jā, līdzās kopumā labajam novērtējumam ir ļoti daudz rekomendāciju, kritisku piezīmju, bet tādējādi ir iedoti instrumenti - no studiju virziena, augstskolas, līdz politikas veidotājiem.
Salīdzinājumā ar slaveno filmu, kur Grinčs nozog Ziemassvētkus, var teikt, ka Roberts Ķīlis ir nozadzis ne vien akadēmiskajai sabiedrībai Ziemassvētkus, bet patiesības brīdi Latvijai - varējām atsperties uz tā, ka mums ir objektīva informācija, bet tagad šī situācija ir diskreditēta. Tā vietā, lai mēs turpinātu no plus punkta, mums ir jāsāk pat ne no tās situācijas, kas bija pirms projekta, bet no stipra mīnus punkta.

 

Publikācija sagatavota, pateicoties ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 finansējumam.

Publikācija sagatavota laikrakstam „Izglītība un Kultūra” 2012. gada 13.decembra  izdevumam.

 

 

 
www.clarus.lv