Lejuplādēt MS Word formātā



ESF logoES logo
ES fondu sauklis

Mākslas novirzienā vairākums ilgtspējīgu studiju programmu

Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001, ietvaros 8. decembrī plaši apmeklētā seminārā Augstākās izglītības padomē notika humanitāro zinātņu grupas virziena „Māksla” izvērtēšanas provizorisko rezultātu apspriešana. Patlaban 16 augstākās izglītības iestādēs, koledžas ieskaitot, tiek īstenota 41 šī virziena studiju programma.

    Pirmais lielais secinājums, īpaši no augstskolu pārstāvju puses, ka 20 gados pēc neatkarības atgūšanas šī ir vienīgā tik vērienīga studiju virzienu izvērtēšana, kas kalpos objektīviem lēmumiem, dodot kopskatu valsts mērogā, ne tikai vienas augstskolas kontekstā, kā tas ir augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijā. Bet arī līdzšinējā studiju programmu akreditācija ir bijis secīgs solis un briedinājusi pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, kas ir viens no projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” mērķiem.

    Seminārā tika izrādīta loģiska interese par pārejas posmu no atsevišķu studiju programmu akreditēšanas uz virziena akreditēšanu – kā konkrētas programmas vērtēšana šajā projektā tālāk atsauksies uz tās akreditāciju? Projekta vadītāja profesore Baiba Rivža skaidroja, ka šī virziena izvērtēšana ir pamatīga iestrādne virziena akreditācijai, kas ietverta jau Augstskolu likumā. Tām programmām, kurām akreditācija tuvākajā laikā beigsies, tā automātiski tiek pagarināta līdz 2012. gada 1. augustam.

    Tālāk, tad, kad visi virzieni būs izvērtēti un projekta gala materiāli par programmu atbilstību izvirzītajiem kritērijiem iesniegti projekta pasūtītājam Izglītības un zinātnes ministrijai, katra augstskola, kas tiks atzīta par tiesīgu turpināt īstenot attiecīga virziena programmu, būs atbildīga par virzienu. Nav izslēgts, ka pēc neapmierinošiem gala rezultātiem kāda izglītības iestāde tomēr vairs nevarēs turpināt kādu studiju programmu, turklāt to attiecinot ne tikai uz valsts augstskolām un koledžām, bet arī uz privātajām izglītības iestādēm, jo valsts visiem ir noteikusi vienādas kvalitātes prasības.

    Mākslas virziena novērtēšanas provizoriskie dati kopumā vēstī par vairākumu ilgtspējīgu studiju programmu, kas pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās – kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība un pārklāšanās - ietilpst 1. (pārliecinoši kvalitatīvas un ilgtspējīgas programmas) un 2. (stabilitātei jāizpilda konkrēti ekspertu ieteikumi) grupā, tikai nedaudzām programmām iekļūstot 3. grupā, kuru turpmāka darbība ir zem jautājuma zīmes.

    Novērtēšanas komisijas sekretārs Starptautiskās Mākslas asociācijas komitejas loceklis Jānis Spalviņš ziņojumu sāka ar sešu valstu ekspertu parakstītu pateicību Latvijas trīs lielāko mākslas augstskolu – Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas – rektoriem, studiju programmu vadītājiem un pasniedzējiem. Ne tikai par izcilo sagatavotību studiju programmu izvērtēšanai, noorganizējot arī studiju pārbaudījumu darbu izstādi dažādās mākslas jomās, bet izceļot studiju procesa kvalitāti, sasaisti ar darba tirgu, zinātnisko darbību – īpaši uzsvērta Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju metodika, inovatīvās metodes. Visbeidzot starptautiskā ekspertu komisija vērš uzmanību uz šo augstskolu fundamentālo ieguldījumu un sasniegumiem Latvijas kultūras attīstībā, kas nav savienojams ar nemitīgu budžeta līdzekļu samazinājumu kultūras izglītībai, tā būtu vērtējama kā atbalstāmaLatvijas nacionālā vērtība.

    Šo augsto novērtējumu apstiprināja citu augstskolu pārstāvju izteiktā vēlme nākotnē redzēt šīs lielākās mākslas izglītības iestādes kā metodiskus centrus, izmantot to augsti kvalificēto pasniedzēju potenciālu, uzsverot dalīšanos ar materiāliem un nemateriāliem resursiem, kā arī valsts un privāto augstskolu ciešāku sadarbību, īpaši šajā jaunajā studiju virziena akreditācijas kontekstā. Konkrētai rīcībai te varētu palīdzēt izšķiršanās par to, kas īsti ir mākslas izglītība, kultūrizglītība, tāpat kā visa augstākā izglītība – privāts vai sabiedrisks labums. Nosveroties sabiedriskā labuma pusē, vieglāk būtu arī apvienot resursus.

    Vēl citi svarīgākie ekspertu un augstskolu pārstāvju secinājumi, pārrunājot programmu izvērtēšanā konstatēto un iesakot dažādus uzlabojumus. Studentu vērtējums: līdzās tām augstskolām, kuras sniedz kvalitatīvu izglītību („Paldies par budžeta vietām!”), ir izglītības iestādes, kur var apgūt tikai kaut ko aptuveni līdzīgu tai izglītībai, kas aprakstīta bukletos. Aktīvāka varētu būt starptautiskā mobilitāte, ko kavē ne tikai studentu, bet arī mācībspēku svešvalodu prasmju trūkums. Visur studiju kvalitātei būtu jāatbilst studiju maksai, turklāt jāattīsta resursu diversifikācija, dažādojot finanšu avotus, piemēram, vairāk radot un izmantojot darba devēju stipendijas. Tas ir saistīts ar darba devēju nepieciešamu lielāku līdzdalību studiju satura un kvalitātes noteikšanā.

    Dažkārt, lai gan darba devēji ir piedalījušies standartu izstrādāšanā, programma netiek īstenota atbilstīgi tiem, arī tāpēc, ka standarti mēdz būt novecojuši.

    Mākslas programmās būtu pārskatāmi uzņemšanas kritēriji, lai students spētu mācīties un sasniegtu konkrētu galarezultātu – pie esošajiem uzņemšanas kritērijiem to nevar prognozēt. Studentiem trūkst izpratnes par izglītības līmeņiem. Ļoti dažāds ir studentu intelekta līmenis. Ir gadījums, kad topošie interjeristi, dizaineri ekspertiem nespēja atbildēt, kas ir Gunārs Birkerts. Vienlaikus tieši studentu darbi ekspertiem pavēsta – ir vai nav studiju programmā vajadzīgais līmenis, kvalitāte.

    Dažādām izglītības iestādēm ir atšķirīgas izpratnes par vienu un to pašu. Sevišķi par to, kas ir dizains. Arī tas pamato nepieciešamību pēc metodiskiem centriem.

    Līdzās tam, ka Mākslas akadēmija iekārto jaunas darbnīcas, Kultūras akadēmijai ir jaunā Zirgu pasta ēka Rīgā, Rēzeknē tiek restaurēta ēka, daudzviet mākslas programmu īstenošanai ir neatbilstīga vide – divdesmit gadus pārmaiņas nepiedzīvojušas vai šauras, neestētiskas telpas, veci instrumenti u.tml.

    Pozitīvi, ka reģionālās izglītības iestādes ir precīzi orientējušās uz savu reģionu, novadu vajadzībām, grib palīdzēt tieši vietējai sabiedrībai. Pašas izglīto pedagogus, meklē jaunus ceļus attīstībai. Attiecībā uz visu mākslas virzienu svarīgi ir, lai augstskolas sekmētu savu pasniedzēju piedalīšanos starptautiskās konferencēs un simpozijos, tepat mājās rīkotu kopīgas izstādes.

    Izglītības iestādēm vienotā virzienā darbojoties, ir ne tikai „jāaizdod pedagogi”, bet jāturpina diskutēt: kā precīzi uzbūvēt mākslas izglītības, kultūras izglītības piramīdu, kāds rezultāts jāsasniedz katrā pakāpē, kā vēl mērķtiecīgāk specializēties esošajā programmu amplitūdā (šobrīd Latvija izskatās pēc interjera un dizaina izglītības lielvalsts), ko kurš vairāk var attīstīt un ieguldīt kopējā studiju virzienā.
Publikācija sagatavota, pateicoties ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 finansējumam.


Ausma Mukāne

Publikācija sagatavota laikrakstam „Izglītība un Kultūra” 2011. gada 15.decembra  izdevumam.

 

 

 
www.clarus.lv