Informācija plašsaziņas līdzekļiem
28.02.2013.

AIP par SIA „Deloitte Latvia” ziņojumu:
tā tapšanā sajaukti fakti, nav ievēroti vai ignorēti normatīvie akti un audita kārtība

Augstākās izglītības padome (AIP) ir sagatavojusi izvērstu un argumentētu skaidrojumu par SIA „Deloitte Latvia” veiktā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Projekts) tā saucamo „audita ziņojumu”.

AIP uzsver, ka gatavojot šo ziņojumu un uzskaitot it kā pārkāpumus, no SIA „Deloitte Latvia” puses ir sajaukti vairāki fakti, nav izprasta vai pat, iespējams, klaji ignorēta virkne normatīvo aktu un Projekta darbību reglamentējošā dokumentācija. Piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums, 2010.gada 16.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1058 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes „Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana” pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (MK noteikumi), Projekta vērtēšanas metodoloģija u.c.

Tā rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskajā telpā par Projektu pasniedz patiesībai neatbilstošu, izkropļotu un uz apšaubāmiem faktiem balstītu informāciju. AIP uzskata, ka IZM rīcība, noslepenojot „audita ziņojumu”, liedz sabiedrībai saņemt objektīvu informāciju par nozarē notiekošo, lai gan publiskajā telpā informācija par šī „audita ziņojumu” ir paguvusi izskanēt, tostarp, šī ziņojuma saturu komentējis R.Ķīlis.

Ja tā sauktais „audita ziņojums” būtu tapis saskaņā ar auditu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tad SIA „Deloitte Latvia” un līdz ar to arī IZM būtu saņēmuši skaidrojumus no AIP par Projektu (ko nezināmu iemeslu dēļ IZM arī nav īsti vēlējusies kopš 2011.gada rudens, ko raksturo arī AIP locekļa Roberta Ķīļa nenākšana uz AIP sēdēm).

AIP uzsver, ka, piemēram, „audita ziņojumā” nav demonstrēta izpratne par to, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikto šis Projekts tika izsludināts kā ierobežotas atlases projekts. Proti, jau valdības līmenī iepriekš tika definēts, ka Projekta īstenotājs būs AIP ar diviem sadarbības partneriem – Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Tāpēc loģiski, ka Projekta normatīvās bāzes sagatavošanā tika iesaistīti cilvēki, kuri ar šīm institūcijām bija darba tiesiskās attiecības; un nevietā ir „audita ziņojumā” norādītais, ka pārkāpums pats par sevi esot šo cilvēku iesaiste Projekta sagatavošanā.

Būtiski atšķiras „audita ziņojumā” minētā interešu konflikta definīcija no tās, kas atrunāta ar Projekta īstenošanu saistītajā dokumentācijā un kas ievērota visu Projekta īstenošanas laiku. Tāpat jāuzsver, ka Projektā vērtēšana notika pēc izstrādātas un auditorfirmas „Ernst & Young” aprobētas metodoloģijas, lai gan „audita ziņojumā” ir veltīta virkne it kā pārmetumu par Projekta metodoloģiju.

Neizprotot vai, iespējams, neiedziļinoties Projekta metodoloģijā, publiskajā telpā ir radīts melīgs priekšstats par to, ka katram ekspertam it kā bija jāsagatavo individuālie ziņojumi un jāiesniedz AIP. SIA „Deloitte Latvia” norāda, ka neeksistē ekspertu pirmsziņojumi. Patiesībā metodoloģija nosaka, ka par katru studiju virzienu bija jāsagatavo viens kopīgs ziņojums un nemaz nerunā par pirmsziņojumiem. Turklāt šie kopīgie ziņojumi, atbilstoši lietvedības kārtībai un Projekta nomenklatūrai, ir noformēti un cauršūti.

SIA „Deloitte Latvia” nav absolūti ņēmusi vērā, ka katram studiju virzienam bija viena ekspertu grupa, kas atbilstoši Projekta metodoloģijai varēja dalīties arī vairākās apakšgrupās un vienlaicīgi vērtēt studiju programmas katra savā augstskolā. Tāpat „audita ziņojumā” ir neprecīzi norādīti Projekta īstenošanas laika termiņi un personas. Ir pat nonākts līdz tādam absurdam, ka personas, kuras patiesībā nav vērtējušas kādu studiju programmu / virzienu, SIA „Deloitte Latvia” ieskatā to tomēr ir darījušas, lai gan nav nedz apstiprinātas kā „auditoru” iedomātā virziena vērtēšanas eksperti, nedz ir atrodami citā šo konkrēto virzienu dokumentācijā. AIP ieskatā šīm personām būtu pamats vērsties atbildīgajās institūcijās, jo viņiem ir piedēvēti nepatiesi fakti.

Neiedziļinoties Projekta darbību reglamentējošajos MK noteikumos, SIA „Deloitte Latvia” pārmet, ka līgumi ar ārvalstu ekspertiem noslēgti tikai ierodoties Latvijā. AIP uzsver, ka MK noteikumi nosaka samaksu ārvalstu ekspertam tikai par laiku, ko viņš/a uzturas Latvijā, pretējā gadījumā izmaksas nebūtu attiecināmas, kas patiešām būtu konkrēts pārkāpums.

„Audita ziņojumā” tiek radīta kropļota izpratne par to, kas ir vērtēšanas ekspertu grupa. AIP uz šo norāda, ka atbilstoši Projekta metodoloģijai, Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvja dalība nav obligāta un arī šādā situācijā vērtēšanas grupa ir tiesīga veikt savus pienākumus.

Neiedziļinoties Projekta īstenošanas gaitā, SIA „Deloitte Latvia” norāda, ka eksperti esot apstiprināti divas dienas pirms vērtēšanas uzsākšanas. AIP uzsver, ka pāris gadījumos (no teju 300 ekspertiem) bija situācijas, kad persona pēkšņi saslimusi, taču, lai nodrošinātu termiņos noteikto un procedūrām atbilstošo vērtēšanu, vieni eksperti tika aizvietoti ar citiem atbilstošiem ekspertiem.

„Auditori” velta pārmetumus Projekta ietvaros tapušajai augstākās izglītības datus bāzei un tajā esošajai informācijai. Taču jāuzsver, ka informāciju un datus tajā vadīja pašas augstskolas.

Visbeidzot interesants ir fakts, ka virkne „audita ziņojumā” minēto lietu ir raksturotas nevis kā pārkāpumi vai interešu konflikta gadījumi, bet vienkārši kā SIA „Deloitte Latvia” novērojumi. AIP ieskatā tas nav un nevar būt nopietns pamats, lai kopumā apšaubītu Projektu, tā īstenošana gaitu un rezultātus.

AIP skaidrojums par SIA „Deloitte Latvia” konstatēto

SIA „Deloitte Latvia”

AIP

Projekta dokumentācija

Atsevišķi eksperti parakstījušies uz tukšām lapām, atrauti no novērtēšanas komisijas ziņojuma satura

Visi dokumenti ir cauršūti un noformēti atbilstoši lietvedības prasībām un Projekta nomenklatūrai

  1. Visi eksperti ziņojumos nav parakstījušies
  2. Ziņojumos parakstījušies vairāk ekspertu, kas nozīmē, ka parakstījušies eksperti, kas nav norādīti ziņojuma sākumā
  3. Ziņojumā norādīto ekspertu vietā parakstījušies citi eksperti

 

  1. Ekspertu grupas vienojās, ka kopējā ziņojuma sagatavošanā piedalās visi eksperti un visi to paraksta, arī tie, kas nepiedalījās vizītē kādā no augstākās izglītības institūcijām, jo lēmums par studiju virzienu vērtējumu tika pieņemts kopīgu diskusiju rezultātā
  2. Gadījumos, ja eksperti attiecībā uz kādu no augstākās izglītības institūcijām saskatīja interešu konfliktu, viņi attiecīgās AII izvērtēšanā nepiedalījās un arī ziņojumu neparakstīja
  3. Dokumentu vai parakstu viltošanas gadījumi nav fiksēti

Interešu konflikts / ētika

Deloitte izmantotā definīcija: par interešu konfliktu Projekta pārbaudes ietvaros uzskata ikvienu tādu situāciju, kurā personas personiskās, ekonomiskās, ģimenes vai politiskās intereses var ietekmēt vai ietekmē tās rīcību saistībā ar Projekta realizāciju, tajā skaitā lēmumu pieņemšanu, un kas norāda uz šīs personas neobjektivitāti vai atkarīgumu

Vienošanās starp AIP un VIAA tekstā norādītā definīcija: interešu konflikta jēdziens ir tulkojams atbilstoši piemērojamajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ar to, cita starpā, saprotot ikvienu situāciju, kad personīgu, ģimenes, ekonomisko interešu vai citu apstākļu dēļ var tikt apšaubīta personas objektivitāte, Projekta īstenošanas gaitā pieņemot būtiskus ar piešķirtā finansējuma izlietošanu saistītus lēmumus (piemēram, slēdzot līgumu, izvēloties partnerus, u.tml.)

  1. Konstatēti vairāki interešu konflikta gadījumi, kas var ietekmēt ekspertu spēju objektīvi un neatkarīgi veikt SP izvērtējumu
  2. Konstatēti gadījumi, kad AIP locekļi (Uzraudzības komitejas (UK) locekļi) ir pārkāpuši ierobežojumus, ko paredz likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
  3. Atsevišķas ar AIP darbību saistītas personas iepriekš bijušas cieši saistītas ar projekta normatīvās bāzes izveidi, vēlāk nodibinot arī darba tiesiskās attiecības ar AIP par dalību Projektā
  1. Visi eksperti, saskaņā ar MK noteikumiem, pirms studiju programmu vērtēšanas uzsākšanas, parakstīja apliecinājumu, ka viņi nav interešu konflikta situācijā
  2. Pārstāvjus Projekta UK deleģēja institūcijas, kas norādītas aktivitātes īstenošanas 2010.gada 16.novembra MK noteikumu Nr.1058 50.punktā. AIP rīcībā nav informācijas, ka uz kādu no Projekta UK locekļiem ir attiecināms norādītais interešu konflikta gadījums
  3. Atbilstoši MK noteikumiem, Projekts izsludināts kā ierobežotas atlases projekts, kurā jau tika noteikts, ka tās realizētājs būs AIP ar sadarbības partneriem AIKNC un IKVD, tāpēc loģiski, ka Projekta normatīvās bāzes sagatavošanā tika iesaistīti šo institūciju cilvēki, jo viņi jau tur strādāja
  4. Ekspertu grupu vadītāji bija ārvalstu eksperti, kuri pieņēma lēmumus sadarbībā ar Latvijas ekspertiem
  5. Eksperti, uzsākot studiju programmu vērtēšanu, parakstīja apliecinājumu, ka viņu darbībā nav interešu konflikta
  6. Studentu un darba devēju pārstāvjus izvirzīja LSA un LDDK – izvērtējot iespējamo interešu konfliktu LSA pārstāvji tās AII, kurās paši mācās, nevērtēja
  1. A.V. – vērtēja LU Informācijas un komunikācijas zinātnes programmu. Vienlaikus no publiski pieejamās informācijas izriet, ka viņš ir LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs
  1. A.V. nevērtēja LU studiju programmas, tajā skaitā LU Informācijas un komunikācijas zinātnes programmu
  1. M.B. – vērtēja RTU Mehānikas un metāla apstrādes programmu. Vienlaikus no publiski pieejamās informācijas izriet, ka viņš ir RTU students
  1. M.B. nevērtēja RTU, tajā skaitā, norādīto studiju programmu
  1. R.U. – vērtēja RSU Psiholoģijas programmu. Vienlaikus no publiski pieejamās informācijas izriet, ka viņš piedalījās RSU organizētā profesionālā pilnveides  seminārā „Darba vides riska faktori veselības un sociālās aprūpes institūcijās” kā lektors – psihologs
  1. Kaut arī minētajā faktā nav interešu konflikta pazīmju, norādītais seminārs tika organizēts 2012.gada 29.novembrī, t.i. pēc studiju programmu vērtēšanas
  1. E.P. – vērtēja RPIVA studiju virzienu „Izglītība”. Vienlaikus ir konstatēts, ka E.P. ir strādājusi kā lektore RPIVA un cieši sadarbojas ar šīs augstskolas kolēģiem
  1. E.P. 2011.gadā, kad norisinājās studiju programmu vērtēšanā, nestrādāja RPIVA, bez tam E.P. nevērtēja RPIVA studiju programmas, lai arī bija plānots vērtēt RPIVA filiāli Bauskā
  2. Toties E.P. ir pārkāpusi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu rīcībā” 22.panta 2.daļu, kā IZM valsts sekretāra vietniece slēdzot līgumu ar SIA „Deloitte Latvia”, vienlaikus atrodoties līgumiskās darba attiecībās Projektā
  1. K.L. – vērtēja LU Informācijas un komunikācijas zinātnes programmu. Vienlaikus no publiski pieejamās informācijas izriet, ka viņš ir piedalījies LU 70.konferencē Socioloģijas sekcijā, kā arī ir RSU Sociālo zinātņu doktorants
  1. Kādas AII studenta piedalīšanās citas AII zinātniskā konferencē nenorāda uz eksperta ieinteresētību vai neobjektivitāti
  2. K.L. vērtēšanā piedalījās kā Latvijas Studentu apvienības pārstāvis – proti, visi šie pārstāvji ir kādas augstākās izglītības institūcijas studenti
  1. I.S. – vērtēja RTU Menedžmenta, administrācijas un nekustamā īpašuma menedžmenta programmu. Vienlaikus no publiski pieejamās informācijas izriet, ka viņā ir bijusi RTU Biznesa interešu kluba „Portfelis” lektore
  1. I.S. lekciju biznesa interešu klubā „Portfelis” nolasīja 2012.gada 9.maijā – pēc studiju programmu vērtēšanas virzienā „Vadība un administrēšana, nekustamo īpašumu pārvaldība”
  1. B.R. – vērtēja LLU virzienu „Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un veterinārmedicīna”. Vienlaikus ir konstatēts, ka B.R. ir pilna laika mežzinātnes studiju doktorante LLU
  1. B.R. LLU nevērtēja studiju programmas, kas saistītas ar mežsaimniecību, vērtēšanā piedalījās L.P.
  1. Z.A. – vērtēja LU studiju virzienu „Izglītība”. Vienlaikus ir konstatēts, ka Z.A. ir LU izglītības vadības zinību doktorants
  1. Z.A. nevērtēja konkrēto virzienu LU

 

  1. I.K. – vērtēja LU Valodu un kultūras studiju programmu, vienlaikus no publiski pieejamās informācijas izriet, ka viņa strādā LU Akadēmiskajā departamentā un viņas amats ir projekta vadītājs, kā arī kopš 2011.gada viņa strādā LU Latviešu valodas institūtā uz autoratlīdzības līguma pamata
  1. I.K. LU Akadēmiskajā departamentā strādā kopš 2012.gada 7.septembra (LU Personāla departamenta izziņa), vērtēšana norisinājās 2012.gada janvārī
  2. LU Latviešu valodas institūts ir pārraudzībā esoša zinātniska iestāde, kurai ir aģentūras statuss

 

  1. V.R. – vērtēja RTU Mehānikas un metāla apstrādes programmu. Vienlaikus no publiski pieejamās informācijas izriet, ka viņš ir RTU Padomnieku konventa personālsastāvā
  1. V.R. piedalījās Projektā kā LDDK nominēts pārstāvis. Padomnieku konvents izskata augstskolas kopējās stratēģiskās nostādnes, tā ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kas veido  ieteikumus augstskolas darbības un attīstības jautājumos. Padomnieku konventa locekļi nav augstskolas personāls
  1. J.B. – vērtēja LU studiju virzienu „Veselības aprūpe”. Vienlaikus ir konstatēts, ka J.B. meita I.B. ir LU Medicīnas fakultātes pasniedzēja
  1. I.B. darbu LU Medicīnas fakultātē uzsākusi 2012.gada rudens semestrī – pēc studiju programmu vērtēšanas 2012.gada martā
  1. I.J. – vērtēja LU studiju virzienu „Valodas”. Vienlaikus ir konstatēts, ka I.J. strādā LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē kā projekta pasniedzēja
  1. I.J. nekad nav strādājusi LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē – tā ir uzvārdu sakritība. CV, uz ko atsaucas Deloitte, šāda informācija nav, kas liek apšaubīt atsauču objektivitāti
  1. I.G. – vērtēja LLU Menedžmenta, administrācijas un nekustamā īpašuma menedžmenta programmu. Vienlaikus no publiski pieejamās informācijas izriet, ka viņš „ir „XXX Xxxx» uzņēmuma komunikācijas direktors, un šis bija ieinteresēts sadarbībā ar LLU
  1. Konkrētie fakti neliecina par interešu konfliktu I.G. darbā, vērtējot studiju programmas LLU
  1. B.R. – tāpat kā viņas vīrs P.R., ieņem LLU profesora akadēmisko amatu. B.R. valsts amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2004. un 2005.gadā B.R. ir strādājusi LLU kā zinātnisko projektu vadītāja. Papildus, valsts amatpersonas deklarācijā minēts, ka B. R. ir 2006.gadā darbojusies dažādos zinātniskos projektos gan LU, gan RTU
  1. B.R. nav piedalījusies studiju programmu vērtēšanā Projekta ietvaros, kā arī lēmumu pieņemšanā par LLU studiju programmu kvalitāti, resursiem, ilgtspēju, u.tml.

 

  1. K.B. – vērtēja RTU virzienu „Enerģētika”. Vienlaikus ir konstatēts, ka K.B. ir pastāvīgs RTU Promocijas padomes „RTU P-05” loceklis
  1. K.B. Projektā piedalījās kā LDDK nominēts pārstāvis. Viņš nav ievēlēts akadēmiskā amatā RTU. Darbība Promocijas padomē K.B. sniedza papildus informāciju par doktorantūras darbu kvalitāti – promocijas darbiem, kas ir vērtējams pozitīvi. Turklāt promocijas padomes darbs ir organizatoriski nošķirts no studiju programmas īstenošanas
  1. L.V. – vērtēja RPIVA studiju virzienu „Izglītība”. Vienlaikus ir konstatēts, ka L.V. strādā RPIVA par Projektu daļas vadītāja asistenti
  1. L.V. darbu RPIVA Projektu daļā uzsāka 2012.gadā – pēc tam, kad bija pabeigta studiju programmu vērtēšana
  1. A.I. – vērtēja LU studiju virzienu „Vides aizsardzība”. Vienlaikus ir konstatēts, ka A.I. ir ieguvusi bioloģijas doktora grādu LU, kā arī ir Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) direktore, kas ir LU Hidroekoloģijas institūta saistību un funkciju pārņēmējs. Bez tam LHEI ciešs sadarbības partneris ir tieši LU
  1. LHEI nav LU struktūrvienība un A.I. nav vēlēta akadēmiskā amatā LU. Faktu par interešu konfliktu A.I. darbībā kategoriski noraida LU Senāts tā priekšsēdētāja M.K. personā

Ekspertu atlase

  1. Praktizēta ekspertu atlases elektroniskā saskaņošana
  1. AIP sēdes notiek vienu reizi divās nedēļās, tāpēc atsevišķos gadījumos, kad, ievērojot saspringtos Projekta īstenošanas termiņus, bija nepieciešams steidzami apstiprināt ekspertus, saskaņošana tika veikta elektroniski, lai neaizkavētu studiju programmu vērtēšanas procesu. Visi eksperti ir pārapstiprināti Projekta Vadības komitejas sēdē. Elektronisko balsojumu paredz AIP normatīvi – AIP nolikums un AIP Kārtības rullis
  1. Ekspertu atlase nenotika atbilstoši MK noteikumu prasībām (eksperti vērtēja SP neatbilstoši savai kompetencei un kvalifikācijai)
  1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1058 51.punktu: Finansējuma saņēmējs nodrošina ekspertu atlasi, prioritāri izvēloties ekspertus, kas atbilst šādiem nosacījumiem: ekspertam ir doktora grāds vai profesora (asociētā profesora)  akadēmiskais amats attiecīgajā studiju virzienā; ekspertam ir ne mazāk kā 10 gadu pieredze praktiskā darbā attiecīgajā studiju virzienā; ekspertam ir pieredze Latvijas studiju programmu izvērtēšanā attiecīgajā studiju virzienā
  1. Izlases kārtībā konstatēts gadījums, kad darba līgums ar ekspertu un SP vērtēšana sākta pirms eksperta apstiprināšanas
  1. Darba līgumi nav slēgti pirms eksperta elektroniskās apstiprināšanas

 

Iespēja pārsūdzēt datus un rezultātus

  1. Pretrunā ar metodoloģiju AIP apstiprinātā darba kārtība neparedz iespējas paust viedokli un piedalīties ekspertu sagatavotā ziņojuma saskaņošanas procesā, kā arī piedalīties Projekta Vadības komitejas sēdē, kurā tiek apstiprināts ziņojums. Bijuši vairāki precedenti par AII komentāru un precizējumu neuzklausīšanu
  1. Pēc katra studiju virziena tika organizēts seminārs, kurā piedalījās projekta Vadības komitejas pārstāvji, projekta eksperti un AII pārstāvi
  2. Visām AII bija iespēja sniegt komentārus par ekspertu ziņojumiem un par paveikto SP uzlabošanā pēc vērtēšanas, tie ir apkopoti un tiks pievienoti Studiju akreditācijas komisijas dokumentiem
  3. Apelācijas tiesības ir īstenojamas attiecībā uz pieņemtiem lēmumiem. Ekspertu viedoklim ir ieteikuma raksturs un eksperti nav lēmuma pieņēmēji

Metodoloģija

  1. Metodoloģija nebija apstiprināta, kad sākās izvērtēšana
  1. Metodoloģiju sākotnēji, pirms tā tika izmantota Projektā, pilotēja starptautiska auditorkompānija
  2. Anketa un metodoloģija tika saskaņota Projekta Uzraudzības komitejas sēdē, kuru 2011.gada 16.augustā vadīja IZM valsts sekretāra vietniece L.S.
  3. Metodoloģija atkārtoti tika apstiprināta ar IZM ministra parakstu 2011.gada 17.oktobrī
  4.  Izvērtēšana tika uzsākta 2011.gada 28.septembrī virzienā „Izglītība, tai skaitā pedagoģija”. Eksperti Latvijā atgriezās 2011.gada decembrī un vērtēšanu pabeidza tad, kad metodoloģija bija apstiprināta un pārapstiprināta
  1. Pastāv neatbilstības metodoloģijā latviešu un angļu valodā
  1. Metodoloģijas tulkojumu veica kvalificēts tulks. Metodoloģijas tulkojumā tika konstatētas atsevišķas tehniskas nepilnības, taču tās neietekmē izvērtēšanas rezultātus
  2. Pirms vērtēšanas uzsākšanas katrai ekspertu grupai tika organizēts seminārs, kurā tika sniegta informācija par vērtēšanas procesu
  3. Ekspertiem metodoloģija tika sūtīta elektroniski vēl pirms vizītes Latvijā
  1. Metodoloģijā ietverti vispārīgi nosacījumi un tā neparedz stingrus ziņojuma formātus, stingrus laika grafikus. Metodoloģijā nav ietvertas vairākas būtiskas rekomendācijas no ENQA standartiem, piemēram, par ekspertiem nepieciešamo laiku pirmsvizīšu posmam
  1. ENQA ieteikumi ir ar rekomendējošu raksturu un nav obligāti dalībvalstīm
  2. Stingrs ziņojuma formāts netika paredzēts apzināti, ņemot vērā dažādo virzienu specifiku ziņojuma formāts netika paredzēts apzināti, ņemot vērā dažādo virzienu specifiku (piemēram, studiju virzienā Mākslas un Mehānika un metālapstrāde, izņemot Materiālzinātni, Siltumenerģētika un siltumtehnika, Mašīnzinības)

Vērtēšanas process

  1. Ekspertu nesagatavotība – par konkrētu SP vērtēšanu ekspertus informēja 1 – 2 nedēļas iepriekš, kā arī novēroti gadījumi, kad eksperti tika mainīti 2 dienas pirms vērtēšanas
  2. Līgumi ar ārvalstu ekspertiem tika noslēgti tikai uzsākot vizīti. Tas nozīmē, ka eksperti nesaņēma samaksu par iepazīšanos ar AII avotdatiem un pirmsziņojumu rakstīšanu
  1. Projekta īstenošanas gaitā bija gadījumi, kad ekspertiem iepriekš neparedzētu iemeslu dēļ nebija iespējams piedalīties projektā (piemēram, slimība). Tādēļ eksperti tika operatīvi aizvietoti ar citiem, tikpat kvalificētiem ekspertiem
  2. 2010.gada 16.novembra MK noteikumu Nr. 1058 41.punkts paredz samaksu ārvalstu ekspertam tikai par laiku, ko viņš/a uzturas Latvijā. Eksperti tika informēti par iespēju ierasties Latvijā pirms SP vērtēšanas un iepazīties ar ziņojumiem, kā arī braukt atkārtoti, ka SP vērtēšanai un ziņojumu sagatavošanai bija nepieciešams papildus laiks
  1. Atsevišķas ekspertu grupas nav izveidotas atbilstoši metodoloģijai (nepietiekošs ekspertu skaits)
  1. Saskaņā ar metodoloģijas 7.punktu: ekspertu grupu veido no 5 ekspertiem, tajā skaitā vismaz viens LSA deleģēts pārstāvis un viens LDDK deleģēts pārstāvis, taču deleģēto pārstāvju dalība nav noteikta kā obligāta prasība. Ekspertu grupa ir tiesīga darboties, ja netiek deleģēts pārstāvis no LSA vai LDDK
  1. Neeksistē ekspertu pirmsziņojumi pirms SP vērtēšanas
  1. Pirmsziņojumi ir katra eksperta individuāls darba materiāls, kuru nebija nepieciešams iesniegt AIP

Citi SIA „Deliotte Latvia” novērojumi

  1. Ekspertu un Projektā iesaistīto personu CV, kas tika pievienoti darba līgumiem, pamatā nesatur informāciju, kas varētu norādīt uz interešu konfliktiem, lai arī pat uz ekspertu darba līgumu noslēgšanas dienu tie jau varēja pastāvēt
  1. CV parasti netiek ietverta informācija par bērniem, radiniekiem, u.t.t., tāpēc šāda prasība ir absurda

 

  1. J.B. kā eksperts nav reģistrējies tīmekļa vietnē https://aispi.ikvd.gov.lv – ekspertam bija ierobežotas iespējas iepazīties ar informāciju kvalitatīvas vērtēšanas veikšanai, kā arī, veicot izvērtēšanu, tas atradies acīmredzamā interešu konfliktā
  1. Ekspertiem bija iespēja izmantot ne tikai savu, bet arī sekretariāta un citu ekspertu grupas kolēģu paroles, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka J.B. bija ierobežotas iespējas iepazīties ar informāciju kvalitatīvas vērtēšanas veikšanai
  1. E.P. – 2012.gada 17.augustā lūgusi AIP priekšsēdētāju J.V. un Projekta vadītāju B. R. pārcelt RPIVA studiju programmu „Organizācijas vadība” no 3.grupas uz 1.grupu
  1. Četri eksperti - E.P., I.M., I.B., L.V. atzina, ka ir pieļauta tehniska kļūda, tāpēc AIP pieņēma lēmumu studiju programmu pārcelt no 3.grupas un 1.grupu
  1. E.R. kopš 2011.gada 10.aprīļa ir AIP loceklis, tātad pielīdzināts valsts amatpersonai. Savukārt, gan 2010.gadā, gan 2011.gadā ir konstatējama E.R. sadarbība ar LU, tajā skaitā, ienākumu gūšana, kas atbilst valsts amatpersonas aizliegumam veikt uzraudzības un citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās
  1. E.R. atlīdzību no LU saņēma kā LU Studentu pašpārvaldes vadītājs, AIP viņš pārstāv studējošo intereses
  2. E.R. ir LU Senāta loceklis – attiecīgi arī šajā institūcijā viņam ir amatpersonas statuss

 

 

 
www.clarus.lv