Lejuplādēt MS Word formātā



ESF logoES logo
ES fondu sauklis

Ibi victoria, ubi concordia

Prof., Dr. med. Jānis Vētra,
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs

Latīņu spārnoto teicienu „Kur vienotība, tur uzvara” varētu izmantot par neformālu devīzi kopš 2011. gada 1. augusta likuma spēku ieguvušajai, līdz ar grozījumiem Augstskolu likumā, inovatīvajai pārejai no atsevišķu studiju programmu akreditācijas uz studiju virziena akreditāciju.

 Augstākās izglītības padomes īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, tajā neatkarīgām starptautiskām ekspertu grupām izvērtējot Latvijā noteiktos 28 studiju virzienus, tostarp studiju virzienu „Sociālā labklājība”, kurā ietilpst sociālā darba speciālistus sagatavojošās studiju programmas, veic iestrādnes inovatīvās virziena akreditācijas īstenošanai.

Vēlos uzsvērt, ka projektā pieaicinātie eksperti tikai izvērtē visas viena studiju virziena programmas pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās – kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība un pārklāšanās, sniedz ieteikumus studiju procesa uzlabošanai, bet neko vēl neakreditē, kā dažkārt tiek uzskatīts. Paralēli tiek strādāts pie Ministru kabineta noteikumu veidošanas, lai ar jauno 2012./2013. studiju gadu būtu normatīvā bāze virziena akreditācijai. Projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” vadītāja profesore Baiba Rivža aktīvi iestājas par to, lai uz šiem projektā iegūtajiem studiju virzienu izvērtēšanas rezultātiem tiktu balstīta katra virziena pirmā akreditācija.

Inovatīvās virziena akreditācijas formālā puse noteikti tiks sakārtota, bet es gribētu pakavēties, juristu terminoloģijā izsakoties, nevis pie likuma burta, bet pie likuma gara. Proti, pie tiem ieguvumiem, kas jau saskatāmi projekta īstenošanas un studiju virzienu izvērtēšanas gaitā. Ne velti man ienāca prātā teiciens „Kur vienotība, tur uzvara”, jo līdz šim vienā studiju virzienā darbojošās augstākās izglītības iestādes pašas varbūt nemaz nebija pamanījušas, ka darbojas ļoti savrupi – katra iegrimusi savās studiju programmās. Uz to regulāri norāda eksperti. Labāk ir attīstīta sadarbība ar ārzemju partneriem, bet vāja ir sadarbība iekšzemē.

No vienas puses, šo norobežošanos nosaka konkurence, bet, no otras puses, eksperti arī regulāri norāda uz to, ka kvalitatīvāks, radošāks studiju process vērojams tur, kur augstākās izglītības iestādes sadarbojas. Projektā aktīvi iesaistoties Latvijas Studentu apvienībai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un ekspertu grupās izvirzot savus pārstāvjus, vēlmes pēc aktīvākas savstarpējas sadarbības izskan arī no viņu puses. Piemēram, studenti vēlas, lai viņiem būtu iespēja apgūt moduļus, klausīties lekcijas citās augstskolās, mācīties pie citu augstskolu pasniedzējiem utt. Eksperti iesaka studiju darbu vērtēšanā pieaicināt citu augstskolu pārstāvjus. Kopā arī jādomā, kā sekmīgāk piesaistīt jaunus studentus - kad cits citam tos „atņem”, tas pašreizējā demogrāfiskajā situācijā vairs nedod vēlamo rezultātu. Jāsper „platāki soļi”, piemēram, veidojot kopējas studiju programmas, prakses darbnīcas, regulāri atjaunojot studiju saturu, izstrādājot prakses aktualitātēm atbilstīgus jaunus moduļus.

Runājot vēl par projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” izskanējušām ekspertu rekomendācijām, tā ir augstākajai izglītībai atbilstošas zinātniskā darba kvalitātes un aktivitātes nodrošināšana, to attiecinot arī uz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Jebkurai praktiskai ievirzei pamatā ir jābūt arī zinātniskam darbam, ja ir runa par augstāko izglītību, pretējā gadījumā programma ir attiecināma uz profesionālo izglītību. Turklāt ne velti savu aktualitāti nezaudē gudrība, ka laba teorija ir ļoti praktiska. Viens no vērojumiem ir tāds, ka zinātniskā darba līmenis uzlabojies koledžās, kas pievienotas universitātēm, jo koledžām ir paplašinājusies piekļuve bibliotēkām, zinātniskām datu bāzēm. Jāmudina studentus izmantot studiju darbos daudzveidīgas datu bāzes, nevis pieļaut, ka darbi tiek balstīti uz novecojušiem informācijas avotiem vai, vēl ļaunāk, tiek iesniegti plaģiāti. Ļoti svarīgi ir mācībspēkiem studentus vairāk informēt par savu zinātnisko darbību, iepazīstinot viņus ar savām zinātniskajām publikācijām un datu bāzēm, kur tie publicēti. Izcili ir, ja pasniedzējs kopā ar studentiem veic zinātnisko darbu.

Eksperti norāda uz nepieciešamību uzlabot gan akadēmiskā personāla, gan studentu zinātnisko aktivitāti arī ar līdzdalību zinātniskās konferencēs. Tas sekmēs kvalitatīva akadēmiskā personāla nodrošināšanu studiju virzienā. Mācībspēku atjaunotne un nomaiņa ir nopietni jāplāno.

Vēl Latvijā aktīvāk ir jāpievēršas Eiropas Padomes noteikto 8 pamata kompetenču apguvei (prasme mācīties, uzņēmējspējas, sazināšanās dzimtajā valodā, sazināšanās svešvalodās, digitālā kompetence, kompetences matemātikā, dabas zinībās un tehnoloģijās, sociālās un pilsoniskās kompetences, kultūras izpratne un izpausme), kurai ir jānotiek jau pamata un vidējās izglītības līmenī, bet tā jāiekļauj arī studiju procesā. Tāpat studijas mērķtiecīgāk jāvirza uz paredzamu un sasniedzamu rezultātu.

Ir pienācis brīdis, kad mums labāk jāapzinās starptautiskā konkurence – ne vien tādā nozīmē, ka esam spējīgi konkurēt starptautiskā līmenī, bet arī tādā nozīmē, ka mums ir jāspēj izturēt starptautisko konkurenci, lai mūsu jaunieši masveidā neizvēlas studijas ārvalstīs, bet, lai viņiem tiktu piedāvātas iespējami augstvērtīgākas studijas Latvijā, un, protams, jārada arī labvēlīgi apstākļi studēšanai – budžeta vietas, stipendijas, kredītu iespējas utt. Vai to visu var panākt katras atsevišķas studiju programmas ietvaros?! Tāpēc viena studiju virziena programmu īstenotājiem, izglītotājiem sadarbībā ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām, visiem kopā, ir jāveido spēcīga nozare, gan izglītības, gan prakses jomā.

Ar prieku varu uzteikt sociālā darba speciālistu (sociālo darbinieku, sociālo rehabilitētāju, sociālo aprūpētāju un sociālās palīdzības organizētāju) izglītotājus, kas ir spējuši apvienoties Sociālā darba izglītības un pētniecības padomē, kuras vadībā šobrīd ir Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes Sociālā darba katedra. Padomes lēmums, tātad arī visu tajā iesaistīto augstākās izglītības iestāžu un profesionālo organizāciju pārstāvju kopējs lēmums ir atzīmēt sociālā darba izglītības 20. gadadienu ar zinātnisku konferenci un šo jubilejas izdevumu. Es teiktu, ka tas ir plats sadarbības solis šīs valstī relatīvi jaunās profesionālās jomas izglītības un prakses stiprināšanā.

Atceroties to laiku, kad biju Rīgas Stradiņa universitātes rektors un man vajadzēja pieņemt lēmumus par sociālā darba studiju programmas sākšanu un paplašināšanu, varu teikt, ka jau toreiz biju un joprojām esmu pārliecināts par sociālā darba studiju un medicīnas studiju savstarpēji papildinošo ietekmi, attīstot starpnozaru integritāti. Gan mediķu, gan sociālo darbinieku un citu sociālā darba speciālistu spēks un darba panākumi aug, strādājot starpprofesionāļu komandā.

Lai kļūtu par spēku, ir jāsadarbojas. Sociālā darba izglītības 20 gadu jubilejā vēlu šo visdažādāko veidu sadarbību – horizontālu un vertikālu saikņu stiprināšanu. Lai arī kooperācijā ir kaut kas no civilizēta egoisma, un arī sadarbībai izglītības jomā ir ļoti pragmatiski mērķi, bez tās vairs neiztiksim, īpaši pārejot uz studiju virziena akreditāciju. Projekts „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” arī apliecina, ka tā ir pareiza izvēle. Kā mēdz teikt, viena pagale pat krāsnī nedeg, bet divas, trīs – arī klajā laukā met liesmas sprakšķēdamas.

Publikācija sagatavota, pateicoties ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 finansējumam.

Publikācija sagatavota izdevumam “Var pazīt pēc darbiem. Sociālā darba izglītībai Latvijā 20 gadi”, publicēts 2012. gada maija izdevumā.

 

 

 
www.clarus.lv