Lejuplādēt MS Word formātā



ESF logoES logo
ES fondu sauklis

Profesūra augstākās izglītības reformās

Dr. habil. oec. Baiba Rivža,
Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas priekšsēdētāja,
ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” vadītāja

 

Neapšaubāmi arī pērnais, 2012., gads Latvijas profesūrai ir pagājis augstākās izglītības izvērtēšanas zīmē, augstskolām iesaistoties Augstākās izglītības padomes īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”.

Kad tikāmies iepriekšējā Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas gada pilnsapulcē – 2012. gada februārī, tad šī pēdējo gadu aktualitāte Latvijas augstākajā izglītībā28 studiju virzienos sagrupēto studiju programmu izvērtēšana jeb, varētu pat teikt: neatkarības laikā veidotās augstākās izglītības sistēmas inventarizēšana - vēl nebija pusē, bet studiju gada noslēgumā visas studiju programmas jau bija izvērtētas. Par projekta gaitu esmu profesoru auditorijā vairākas reizes informējusi. Bet vēlreiz vēlos īpaši uzsvērt, ka projekta ietvaros eksperti ir devuši tikai studiju virzienos sagrupēto studiju programmu izvērtējumu, bet nav veikuši pašu akreditāciju, kā dažs labs ir sapratis, akreditācijas process vēl priekšā.

Mēdz teikt, ka - lai izlauztu sienu, ir vajadzīgs vai nu labs ieskrējiens, vai daudz pieru. Manuprāt, mums ir gan viens, gan otrs, „sienas izlaušanu” mūsu gadījumā traktējot kā dziļāka skatījuma iegūšanu tālāko reformu veikšanai augstākajā izglītībā, lai mērķtiecīgāk panāktu nepieciešamos uzlabojumus. Reformās jāpievēršas uzdevumam, atbilstoši ES tendencei, palielināt absolventu skaitu, vienlaikus paaugstinot izglītības un pētniecības kvalitāti un nozīmi.

Liels paldies akadēmiskajai sabiedrībai par šo mobilizēšanos vērienīgajam un tālākajai attīstībai nepieciešamajam darbam studiju virzienos sagrupēto studiju programmu izvērtēšanā! Šajā kopīgajā darbā vēlos uzsvērt atsaucību, ka izvērtēšanai tika iesniegts tik liels studiju programmu skaits: izvērtējām 854 studiju programmas (neraugoties uz brīvprātības principu, kas sākotnēji vedināja prognozēt apmēram 600 studiju programmu pieteikšanu izvērtēšanai). Vēl - līdzās starptautisko ekspertu komisiju aktīvajam darbam neaizstājama bija augstākās izglītības iestāžu ieinteresētā līdzdalība, gan rakstot pašnovērtējuma ziņojumus, gan uzņemot ekspertu komisijas, tāpat jāuzsver studentu, absolventu, darba devēju produktīvā iesaistīšanās un līdzdalība studiju programmu izvērtēšanā un rekomendāciju izteikšanā.

Ļoti svarīgi, kanav notikusi gulēšana uz lauriem, bet daudz kas jau ir izdarīts studiju pilnveidošanai, lai gan vēl projekts nav beidzies, kā arī nav notikusi studiju virzienu akreditācija un Akreditācijas komisija vēl nav vērtējusi, kādā mērā augstākās izglītības iestādes ir veikušas ekspertu ieteiktos uzlabojumus par 2. un 3. grupā ierindotajām studiju programmām. Projekta galarezultātu izstrādes darba grupas eksperti ir veikuši augstskoluiesniegto komentāru apkopojumu. Apzinoties likumdošanā iestrādātās un projekta sekmētās studiju virziena akreditācijas iespējami ātrākas uzsākšanas nepieciešamību, LAPA jau laikus, 2012. gada vasarā, sāka izstrādāt normatīvo bāzi, kas daļēji ir izmantota IZM veidotajos un MK apstiprinātajos Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumos.

Akcentēšu, ka līdzās akadēmiskajam studiju izvērtējumam ir iegūtas vairākas projekta mācības, tajā skaitā ir notikusi profesionālās komunikācijas mācību stunda (ceru, no tās mācīsies visi...).

Lai gan projekts tika noorganizēts pēc Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas standartu vadlīnijām/European higher education quality assurance standarts guidelines un veikts pēc validētas metodikas, ko auditorfirma „Ernst & Young Baltic” pārbaudīja pirms apstiprināšanas Izglītības un zinātnes ministrijā, pieredze rāda, ka bija nepieciešams pilotprojekts viena studiju virziena izvērtēšanā. Bet tik un tā, uzskatu, pieredzējušie ārvalstu un vietējie eksperti, augstskolas, projekts kopumā ir ticis galā ar uzdevumu un ir iegūts vērā ņemams rezultāts. Tas, no vienas puses.

Kāpēc tomēr, no otras puses, piedzīvojam tik daudz negāciju projekta sakarā? Tāpēc, ka studiju programmu izvērtēšanas rezultāti, projekts tiek uztverts tendenciozi, bet vērtēšanas mērķis nav bijis iegūt negatīva vērtējuma iespējami lielāku procentu, kādu tomēr vēlējās ieraudzīt IZM, un, saņemdama pozitīvāku rezultātu par gaidīto - ap 70 % mums ir labas ilgtspējīgas studiju programmas un tikai 7 % ir nekvalitatīvas, sāka apšaubīt projekta starprezultātus. Taču projekts ir devis iespēju aizvietot subjektīvus, sadzīviskus vērtējumus un traktējumus ar objektīvu analīzi, turklāt studiju virzienu griezumā. turpināt. Diemžēl šis lielais ieguvums ir diskreditēts, no IZM puses, gan vietējā, gan starptautiskā sabiedrībā. Par spīti visam projekta rezultāti ir pilntiesīgi būt par pamatu reformām augstākajā izglītībā.

Tālāk par projektā balstītajām reformu iecerēm. Vispirms jau projektā turpinās galarezultātu izstrāde un padziļināti ir pētīti, piemēram, tādi darba virzieni, kā: studiju programmu eksportspēja; studējošo noslodze; doktorantūras sistēma un kvalitāte; akadēmiskās karjeras konkurētspēja; ES struktūrfondu ieguldījums un iespējas to labākai izmantošanai; projekta iestrādnes tiek integrētas AIP veidotajā Latvijas augstākās izglītības attīstības koncepcijas projektā.
No projekta ekspertu kopīgo ziņojumu rekomendācijām un studiju virzienu SVID analīzēm ir izskaitļotas piecas ekspertu visbiežāk identificētās problēmas Latvijas augstākajā izglītībā (28 studiju virzienos):

  1. nepietiekama starptautiska sadarbība – 25 x minēta (25 studiju virzienos identificēta);
  2. nepietiekama sadarbība ar citām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, kā arī nepietiekama sadarbība ar citiem sadarbības partneriem Latvijā – 23 x; arī projekta ietvaros veiktais pētījums par pašvaldību sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm un to filiālēm reģionos uzrāda gan nepieciešamību pēc augstākās izglītības pieejamības reģionos, gan arī rezerves augstskolu iesaistīšanai reģionu attīstībā;
  3. studiju pārklāšanās studiju virziena ietvaros – 19 x;
  4. nepietiekams svešvalodu pielietojums vai zināšanas – 17 x;
  5. nepietiekams finansējums – 14 x.

Īpaši pakavēšos pie finansējuma, jo viens no nozīmīgākajiem augstāko izglītību raksturojošiem rādītājiem ir ieguldījumu apjoms. Latvijā publisko ieguldījumu apjoms augstākajā izglītībā no 2001. gada līdz 2008. gadam ir pieaudzis tikai par 0,1 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un 2008. gadā tas sasniedza 0,99 % no IKP, iekļaujot pētniecības un attīstības (P&A) izdevumus augstskolās. Minētais rādītājs 2008. gadā bija septītais zemākais ES dalībvalstu vidū un ievērojami atpalika no ES dalībvalstu vidējā publiskā finansējuma apjoma augstākajai izglītībai, kas bija 1,14 % no IKP. Kopš 2009. gada situācija Latvijā ir vēl vairāk pasliktinājusies un publisko ieguldījumu apjoms augstākajā izglītībā veidoja tikai 0,79 % no IKP, lai gan ES dalībvalstu vidējais publiskā finansējuma apjoms augstākajai izglītībai ir audzis līdz 1,22 % no IKP.
Viens no ekspertu ieteikumiem valdības līmenī – veidojot budžeta stratēģiju, noteikt, ar kuru gadu Latvija sasniegs Eiropas vidējo % no IKP ieguldījumā augstākās izglītības sistēmā, lai mūsu valsts varētu vienlīdzīgi konkurēt Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā. Protams, tas skar arī akadēmiskā personāla atalgojumu, un te integrējas vairākas augstākās izglītības sistēmas problēmas: akadēmiskās karjeras konkurētspēja, ārvalstu mācībspēku piesaiste un starptautiskā sadarbība, jauno zinātnieku iesaiste akadēmiskajā darbā u.c.

Dažas atziņas par doktorantūru kā profesūras bāzi. Līdzās ekspertu ieteikumiem, ka - jāplāno mācībspēku atjaunotne un nomaiņa, mācībspēkiem vairāk jāveic zinātniskais darbs kopā ar studentiem, studentus jāradina izmantot starptautiskās zinātniskās datu bāzes studiju darbos u.c., jāizceļ projektā galarezultātus izstrādājošās darba grupas darba virziens - doktorantūras sistēma un zinātniskais līmenis/kvalitāte ar mērķi uzlabot promocijas prasības, starptautisko citējamību utt. Pirmās rekomendācijas: pakāpeniski izbeigt Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas darbību, jo VZKK nav analogas institūcijas citās ES valstīs; nostiprināt sadarbību un koordināciju starp viena virziena doktorantūrām, ar tālāku mērķi - apvienot vienāda virziena doktorantūras; pakāpeniski koncentrēt atbildību par viena virziena doktorantūrām un promociju nelielā skaitā augstskolu. Doktorantūrai, zinātniskajam darbam augstskolās šobrīd ir cieša saistība ar ES finansējumu: doktorantu stipendijas, datu bāzes, zinātniskie izdevumi. Svarīgi, lai turpinātos struktūrfondu finansējums šiem mērķiem.

Lietderīgi būtu uzsākt diskusiju par profesora statusu – vēlēts uz mūžu, kā pārsvarā citās valstīs, un mainot līdzšinējo sistēmu Latvijā, ka profesors ik pēc 6 gadiem tiek vēlēts no jauna, vai arī to nemainīt.

Turpināsim, jau pieminētajās līdzībās runājot, ieskrējienu un liksim lietā daudzās pieres, lai tiešām „izlauztu jaunu reformu sienu” augstākajā izglītībā.

Publikācija sagatavota, pateicoties ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 finansējumam.

Publikācija sagatavota žurnālam „Latvijas Vēsture” 2012.gada februāra numuram.

 

 

 
www.clarus.lv