Lejuplādēt MS Word formātā



ESF logoES logo
ES fondu sauklis

Trīs uz mūžu nešķiramie

Gribētos pastāstīt kādu romantisku stāstu, bet šīs trijotnes - izglītības, zinātnes un prakses - savienība ir lietišķa. Protams, ņemot vērā, ka runa ir par meža nozari, romantisko noti varētu atrast visai trijotnei kopīgajā mīlestībā uz mežu, taču galvenais ir, lai tā savstarpējā mijiedarbē veicinātu meža nozares izaugsmi. Jo īpaši tāpēc, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Meža nozares tehnoloģiskās platformas nostādnēm meža sektoram 2030. gadā būs galvenā loma Eiropas līdzsvarotā attīstībā.

Uz vēl ciešākas un savstarpēji atbalstošākas izglītības, zinātnes un prakses sadarbības nepieciešamību Latvijā norādīja Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) starptautiskā projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” eksperti. Stiprināt saikni starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību ir arī viens no Eiropas Komisijas izvirzītajiem uzdevumiem. Šīm trim jomām gan kopumā, gan katras nozares ietvaros jābalstās uz gluži vai slaveno musketieru saukli - „Visi par vienu un viens par visiem!”. Uzreiz jāpiebilst, ka šo solidaritāti nozarē nevar nepamanīt arī „Meža gadagrāmatā”...

Studiju virzienam, kurā līdzās lauksaimniecības, zivsaimniecības, veterinārmedicīnas un pārtikas higiēnas studiju programmām tika vērtētas mežsaimniecības studiju programmas, kopumā ir raksturīga attīstīta sadarbība ar praksi un darba devējiem. Mežsaimniecība tiek īstenota tikai vienā augstskolā, kā zināms, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), un līdz ar to šīs studiju programmas ir unikālas, turklāt ekspertu ierindotas augstākajā – pirmajā – kvalitātes grupā no trim. Bet kvalitātei, tāpat kā pašai izglītībai, nav beigu... Ekspertu rekomendācijas pārrunājot ar studiju programmu izvērtēšanas projekta vadītāju, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidenti, profesori Baibu Rivžu, dažas problēmas kā akūtākās izceļam priekšplānā.

Ir raksturīgi, ka augstākā izglītība un zinātne mežsaimniecības jomā ir resursietilpīga - kvalitatīvām studijām un pētniecībai nepieciešama moderna, kas visbiežāk nozīmē arī dārga, materiāltehniskā bāze. Arī eksperti ir norādījuši uz nepietiekamu finansējumu, ko nevar atrisināt augstskola viena pati. Latvijas augstākajā izglītībā ieguldītā valsts budžeta daļa jau pirms krīzes, gan kā īpatsvars no IKP, gan uz vienu studējošo, bija viszemākā starp ES dalībvalstīm un pēc konsolidācijas 2009. un 2010. gadā valsts budžeta dotācija vienai studiju vietai ir pazeminājusies uz pusi salīdzinājumā ar 2008. gadu. Apjomīgas investīcijas prasošais studiju materiāli tehniskais nodrošinājums LLU lielā mērā tiek risināts ar ES struktūrfondu palīdzību, un kaut gan tas nav slikts, pēc būtības izglītības vide visdrīzāk nekad nevarēs izkonkurēt pelnošas un eksportspējīgas nozares iespējas modernu tehnoloģiju pieejamībā. Lai no augstskolas nāktu vismodernākās ražošanas tehnoloģijas apguvuši speciālisti, iepazīt pašu jaunāko tehniku studentiem jādodas uz nozares topa uzņēmumiem. Pārmetumu formas vietā, ka studentiem augstskolā nav pieejams jaunākais aprīkojums un viņi ne vienmēr ir apguvuši modernākās ražošanas tehnoloģijas, perspektīva ir modelim, ka „gatavu” speciālistu darba devējs ne tikai gaida, bet jau studiju procesā ar savu artavu piedalās šīs gatavības radīšanā.

Līdzās kvalitātei runājot par kvantitāti, vienmēr ir aktuāls jautājums, cik daudz attiecīgās jomas speciālistu Latvijai ir vajadzīgs. Šobrīd pieteikties uz vienu izsludinātu vakanci var pat simts un vairāk pretendentu. Bet, diezin vai risinājums ir nedot iespēju cilvēkiem izglītoties – Latvijai šobrīd vēl pietrūkst apmēram 10 procenti līdz Eiropas izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajam mērķim augstākajā izglītībā: tā jāiegūst vismaz 40 % cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem. Drīzāk te risinājums ir tāds, ka augstskolai, sevišķi jau universitātei, aizvien vairāk jābūt tendētai nevis uz darba ņēmēju, bet gan uz darba devēju sagatavošanu, jo dzīves realitāte pieprasa uzņēmējspējas ieguvušus darba vietu radītājus sev un citiem. Jāteic gan, ka valsts mēroga pētījumā par studentu sagatavotību uzņēmējdarbībai aptaujāto vidū LLU studentu un absolventu vērtējums bija viens no atzinīgākajiem attiecībā uz augstskolas devumu šajā jomā. Tika pausts arī tāds viedoklis, ka studenti LLU izvēlas vērtību dēļ, nevis tikai tāpēc, ka tur ir budžeta vietas vai nav iekļūts citās augstskolās.

Vēl eksperti ir norādījuši uz to, ka lielāka uzmanība jāvelta jauno doktoru iesaistīšanai akadēmiskajā darbā, ieinteresēšanai akadēmiskajā karjerā, tādējādi risinot akadēmiskā personāla, īpaši profesūras, atjaunināšanas problēmu. Šobrīd diemžēl ir tā, ka, aizstāvot promocijas darbu, iegūstot doktora grādu un paliekot akadēmiskajā darbā, jaunais doktors saņem zemāku algu, nekā bija viņa doktora stipendija, kas, pateicoties ES struktūrfondu finansējumam, pēdējos gados nav maza, lai jaunais zinātnieks varētu netraucēti nodarboties ar pētniecību. Ir ļoti svarīgi saglabāt ES stipendijas doktorantiem, lai jauno zinātnieku sagatavošanā neatkārtotos iepriekšējie sliktie laiki, bet arī - neatstāt novārtā mācībspēku atalgojumu, kas ir valsts līmenī risināmi jautājumi.

Zīmīgi, ka studenti lielu akadēmiskā personāla vidējo vecumu, ko eksperti SVID analīzē pieskaitījuši vājajām pusēm, novērtējuši par priekšrocību, jo līdz ar to mācībspēkiem ir augstāka profesionalitāte. Saprotami, jo kurš gan nevēlētos mācīties pie meža nozarē slavenajiem profesoriem un vienlaikus atzītajiem zinātniekiem!

Jāuzsver, ka pirms 20 gadiem tieši tāpēc izveidoja LLMZA, lai veicinātu lauksaimniecības un meža zinātnes un augstākās izglītības integrāciju un to kopēju atdevi praksei, patiesībā pārņemot pasaulē sen pazīstamu pieredzi. Piemēram, zviedru kolēģi par savas Zviedrijas Karaliskās Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas rašanos pirms gandrīz divsimt gadiem stāsta tā - kad Zviedrijā bija grūti laiki, viņu karalis saprata, ka tikai zināšanas, intelekts var glābt valsti, un akadēmija vienmēr nākusi klajā ar padomiem un priekšlikumiem valstij un karalim.

LLMZA Mežzinātņu nodaļas vadītājs, LLU Meža fakultātes profesors Leonards Līpiņš LLMZA 20 gadiem veltītajā izdevumā akcentējis, ka vissekmīgāk trīs nozarē zinātnes jomā vadošo institūciju - Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava”, Koksnes ķīmijas institūta un LLU Meža fakultātes - sadarbība izpaudusies Valsts pētījumu programmu (VPP) izpildē. Šī sadarbība turpinās arī VPP (NatRes), kas ilgst no 2010. līdz 2013. gadam, - „Jauni produkti un inovatīvas meža apsaimniekošanas, meža koksnes un nekoksnes produktu ražošanas tehnoloģijas, racionāli izmantojot meža resursus un būtiski palielinot produkcijas pievienoto vērtību”. Bet, kā uzsvēris L. Līpiņš, ļoti jūtamu atbalstu meža zinātne ir saņēmusi līdz ar Meža attīstības fonda iedibināšanu pie Zemkopības ministrijas un līdz ar ražošanas uzņēmumu - AS „Latvijas valsts meži”, AS „Latvijas Finieris”, SIA „Metsalitto Latvia”, SIA „Rīgas meži”, SIA „Wika Wood” u.c. - pozitīvu attieksmi pret meža zinātni un iesaistīšanos pētījumu finansēšanā.

Acīmredzami, ka arī turpmāk visiem jāturas kopā meža nozares izaugsmei.

Publikācija sagatavota, pateicoties ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 finansējumam.

Ausma Mukāne

Publikācija sagatavota izdevumam „Meža gadagrāmata 2013”

 

 

 
www.clarus.lv