Lejuplādēt MS Word formātā



ESF logoES logo
ES fondu sauklis

Augstākās izglītības studiju virzienu izvērtēšana

Dr. habil. oec. Baiba Rivža,
Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas priekšsēdētāja

Augstākās izglītības padomes īstenotā un no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem finansētā projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001), viens no uzdevumiem ir sagatavot pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, līdzās augstākās izglītības programmu kvalitātes, savstarpējās pārklāšanās, resursu pietiekamības un ilgtspējas, starpvalstu konkurētspējas neatkarīgam starptautiskam izvērtējumam.

Pāreja no studiju programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju ir iezīmēta Boloņas procesā un, atrodoties vienotajā Eiropas izglītības telpā, nevaram atpalikt no šī jauninājuma, pretējā gadījumā var arī rasties problēmas ar mūsu diplomu atzīšanu Eiropas Savienībā un pasaulē. Turklāt pašām augstskolām un koledžām studiju virzienu akreditācija būs ne vien lētāka, bet arī procesuāli vienkāršāka par atsevišķu programmu akreditāciju. Šī jaunā pieeja mūsu valstī jau ir ieguvusi likuma spēku – līdz ar Augstskolu likuma grozījumu pārejas noteikumiem, kas stājušies spēkā 2011. gada 1. augustā.

Projektā izvērtēti tiek pavisam 28 studiju virzieni deviņās jomās. Tās ir: izglītībā – 1) izglītība; humanitārās zinātnēs – 2) māksla, 3) reliģija un teoloģija, 4) vēsture, filozofija, 5) valodu un kultūras studijas, izņemot tulkošanu, 6) tulkošana; sociālās zinātnēs – 7) psiholoģija, 8) socioloģija, politoloģija, antropoloģija, 9) ekonomika, 10) informācijas un komunikācijas zinātnes, 11) vadība un administrēšana, nekustamo īpašumu pārvaldība, 12) tiesību zinātne; dabas zinātnēs – 13) dzīvās dabas zinātnes, 14) ģeogrāfijas un zemes zinātnes, 15) ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija, 16) fizika, matemātika un statistika; inženierzinātnēs – mehānika un metālapstrāde, izņemot materiālzinātni, siltumenerģētika un siltumtehnika un mašīnzinības, 18) enerģētika, izņemot siltumenerģētiku un siltumtehniku, elektronika un automātika, izņemot automātiku un datortehniku, telekomunikācijas, 19) materiālzinātne, ražošana un pārstrāde, 20) arhitektūra un būvniecība; lauksaimniecībā – 21) lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un veterinārmedicīna; veselības aprūpē – 22) veselības aprūpe, 23) sociālā labklājība; pakalpojumos – 24) viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija, 25) transporta pakalpojumi, 26) vides aizsardzība, 27) civilā un militārā aizsardzība; telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijās – 28) informācijas tehnoloģijas (datorika) un inženierzinātņu tematiskās grupas informācijas tehnoloģiju programmas (automātika un datortehnika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne, signālapstrāde).

Katrā no šiem 28 mūsu valstī noteiktajiem studiju virzieniem ir sava ekspertu komisija. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā studiju izvērtējumā pluss ir tas, ka līdzās ārvalstu ekspertiem, kuriem ir pieredze studiju programmu izvērtēšanā attiecīgos studiju virzienos, un atbilstīgas kvalifikācijas Latvijas ekspertiem komisijā tiek iekļauti arī Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas izvirzīti pārstāvji.

Iepazināmies arī ar abu kaimiņvalstu pieredzi. Lietuvā studiju virzienus vērtē vienīgi ārvalstu (Lielbritānijas un Baltijas) eksperti, viņu kandidatūras tiek saskaņotas ar augstākās izglītības institūcijām (AII) Eksperti ierodas vizītē augstskolā, rādītāji tiek vērtēti ballēs, un akreditāciju noteic uz trīs vai sešu gadu periodu. Igaunijā vērtējumu izdara vietējie eksperti, viņu kandidatūras ar AII saskaņotas netiek. Vērtējumā iekļauj arī ieteikumus programmas ilgtspējīgai attīstībai. Ja visi vērtējumi pozitīvi, vizīte AII netiek organizēta. Ja rezultāti ir slikti, ministrija ierosina licences atņemšanu.

Kā norisinās vērtēšanas process Latvijā?

Vispirms eksperti iepazīstas ar augstākās izglītības iestāžu veidotiem informatīviem ziņojumiem, kuros informācija strukturēta pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās – kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība un pārklāšanās. Informācija aptver svarīgākos aspektus - studiju saturs un organizācija, zināšanu novērtēšana, studiju nodrošinājums un vadība, personāla un studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs, kvalitātes nodrošinājums, studiju rezultāti u.c.

Pirms katra virziena izvērtēšanas uzsākšanas un informatīvo ziņojumu rakstīšanas notiek seminārs, - tādi AII pārstāvjiem bijuši visos 28 vērtēšanas virzienos, - kurā izglītības iestādes saņem informāciju un rekomendācijas, kā atbilstīgi noteiktajiem kritērijiem mērķtiecīgāk atspoguļot savu darbu. Kad saskaņā ar informatīvo ziņojumu iesniegšanas grafiku izglītības iestādes to veikušas un eksperti ar ziņojumiem iepazinušies, tad sākas ekspertu komandas iepazīšanās ar izglītības iestādēm klātienē, kas vairākumā virzienu ilgst apmēram nedēļu, bet, ja nepieciešams, arī ilgāk, kā, piemēram, plašajā virzienā „Izglītība”, kad eksperti divas reizes pa nedēļai strādāja augstākās izglītības iestādēs. Ir vēl arī citi šādi ļoti apjomīgi studiju virzieni, piemēram, studijas vadībā un administrēšanā, nekustamo īpašumu pārvaldībā, kuru vērtēšana plānota gandrīz mēnesi. Tā kā eksperti uz tik ilgu laiku nevar atstāt savas pamata darba vietas, tad visu vērtēšanas posmu Latvijā strādās viens vadošais eksperts, pārējiem ekspertiem ierodoties periodiski.

Jāuzsver, ka projekta ietvaros studiju virzienu vērtēšanas metodiskos norādījumus saņem arī eksperti, jo projekta mērķu sasniegšanai un mērķtiecīgai norisei ir veikts liels sagatavošanās darbs. Ir arī izveidota, pilotaptaujā testēta un praksē aprobēta studiju programmu izvērtējuma anketa, kas nodota ekspertu rīcībā. Anketa ir universāla, lai eksperti pēc iepazīšanās ar informatīvajiem ziņojumiem un vizītēm augstākās izglītības iestādēs atbilstīgi vērtēšanas kritērijiem varētu fiksēt informāciju par visām programmu grupām – bakalaura, maģistra, doktora un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmām. Vēl papildus paredzēts veikt konkurētspējas izvērtējumu pēc speciāli izstrādātas metodikas, kā arī projekta ietvaros iegūto statistikas datu apkopojumu un analīzi.

No 28 studiju virzieniem eksperti ir strādājuši jau 13 virzienos, līdz vasarai iecerēts izvērtēt arī pārējos. Pastāv prakse, ka ikkatra virziena ietvaros iegūtie rezultāti vispirms tiek apspriesti seminārā, ko organizē projekta īstenotāja - Augstākās izglītības padome. Līdz februāra sākumam bija jau notikuši semināri virzienos „Izglītība”, „Māksla”, „Ģeogrāfija un zemes zinātnes”, „Reliģija un teoloģija”, "Dzīvās dabas zinātnes" un "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija".

Pēc virziena izvērtēšanas un semināra Augstākās izglītības padome nosūta augstākās izglītības iestādes vadībai dokumentu paketi: ekspertu vērtējums par virzienu kopumā; attiecīgā virziena konkrētās izglītības iestādes programmu SVID analīze – stiprās, vājās puses, iespējas un draudi; kā arī izglītības iestādes programmu iedalījums trīs grupās – 1) pārliecinoši ilgtspējīgas, 2) stabilitātei jāīsteno ekspertu ieteikumi, 3) tās programmas, kuru tālāka pastāvēšana ir zem jautājuma zīmes.

Līdzšinējās vērtēšanas laikā nav izskanējis kāds ļoti negatīvs secinājums, bet līdzās specifiskām rekomendācijām dažādu virzienu programmās iezīmējas vērojumi par visu augstāko izglītību kopumā. Ārzemju eksperti, piemēram, guvuši iespaidu, ka pie mums mācīšana tomēr dominē pār mācīšanos, studiju procesā netiek vēl pietiekami izmantotas informācijas tehnoloģijas, jo arī ar to palīdzību iespējamas lekcijas, arī ārzemju studentu piesaistīšana, tāpat nepieciešamas interneta konferences. Vēl nepietiekama ir datu bāzu izmantošana ikdienā un noslēguma darbos. Mērķtiecīgāk jāstrādā uz studiju rezultātu – kādas kompetences jāiegūst, jāuzlabo visdažādākā veida sadarbība vietējā un starptautiskā līmenī.

Runājot par projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” saistību ar studiju virzienu akreditāciju, ir nozīmīgi, lai virzienu akreditācija tiktu balstīta uz šajā projektā veiktā studiju izvērtējuma rezultātiem. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 31. pantā attiecībā uz tematiskajām grupām, kurās ietilpst augstskolu un koledžu attiecīgu studiju virzienu programmas, ir norādīti termiņi, līdz kādiem programmas iegūst automātisku akreditācijas pagarinājumu, ja to akreditācija beigusies, un stājas spēkā studiju virzienu akreditācija. Dažādām tematiskajām grupām šie termiņi ir no 2012. gada 1. septembra līdz gada beigām. Tātad līdz septembrim ir jābūt izstrādātai normatīvajai bāzei virzienu akreditācijai.

Eiropa izvirzījusi mērķi – 2020. gadā 40 procentiem tās iedzīvotāju vajadzētu būt ar augstāko izglītību. Pagaidām vēl Latvija tam nav ne tuvu.


Publikācija sagatavota, pateicoties ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 finansējumam.


Publikācija sagatavota žurnālam „Latvijas Vēsture” 2011. gada 4.numura izdevumam.

 

 

 
www.clarus.lv