Rīgā
27.02.2012.

Semināri par vērtēšanas rezultātiem studiju virzienos
„Vēsture un filozofija” un „Transporta pakalpojumi”

Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros AIP organizētie semināri vērtēšanas rezultātu apspriešanai aizvien vairāk nostiprina pārliecību, ka līdz ar šo projektu sāktā pāreja uz studiju virzienu akreditāciju ir pareiza un augstākās izglītības attīstībai nepieciešama.

Studiju virziena „Vēsture un filozofija” vērtēšanas rezultātus neatkarīgās starptautiskās ekspertu komisijas vārdā seminārā 23. februārī prezentēja Dr. hist. Gatis Krūmiņs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Valdes priekšsēdētājs. Nevienu no 11 programmām, kuras tiek īstenotas Latvijas Universitātē (LU), Daugavpils Universitātē (DU) un Rēzeknes Augstskolā (RA), eksperti nav ierindojuši zemākajā līmenī, tātad nav atzinuši to pastāvēšanu par problemātisku.

Tieši virziena vērtēšanas griezumā redzams, ka LU ir spēcīgs pētniecības centrs, bet reģionālajās augstskolās skaidri iezīmējas reģionālais aspekts, piemēram, vietējās mutvārdu vēstures izpēte un orientēšanās uz reģiona vajadzībām. Daži eksperti pat ir ieteikuši šo lokālās vēstures virzienu pastiprināt, vēl precīzāk formulējot specializāciju, piemēram, attīstot muzeoloģiju, kā arī reģionālo vēsturi vairāk ietverot maģistra programmās. Doktorantūras programma vēsturē DU ir virzība uz to, ka veidojas vairāki akadēmiskie centri, par ko gan domas dalās, jo reģionā doktorantu skaits vēl ir salīdzinoši neliels (tomēr tikai aptuveni trīsreiz mazāks nekā Rīgā). Izglītības policentriskuma nostiprināšanai pilna cikla studijas reģionālā augstskolā nāk tikai par labu.

Attiecībā uz reģionu seminārā klāt neesošie ārvalstu eksperti bija lūguši īpaši uzsvērt, piemēram, draudzīgo un demokrātisko gaisotni DU, atzīmējot to pie kvalitātes rādītājiem. Šī augstskola izceļas arī ar modernu tehnisko aprīkojumu un sakārtotām telpām, vidi. Savukārt LU profesūra, vadošie pētnieki ir atpazīstami sabiedrībā, jo, atsaucoties uz aktualitātēm, aktīvi komunicē publiskajā telpā un veido sabiedrisko domu, arī tādējādi īstenojot augstākās izglītības un zinātnes misiju. Attiecībā uz filozofijas studijām, kas ir vienīgi LU, eksperti gan pauda vēlmi pēc plašāka tematiskā loka, uzsverot nepieciešamību līdzās ļoti izvērstajai filozofijas vēsturei pastiprināt ētikas līniju, mūsdienu kontekstus.

Līdzīgi kā citu studiju virzienu izvērtējumā arī šajā eksperti atzinuši vajadzību pēc visādu veidu ciešākas sadarbības, nojaucot studiju programmas nevajadzīgi norobežojošas sienas. Tikpat svarīga kā aktīvāka starptautiskā studentu un mācībspēku mobilitāte ir arī ciešāki kontakti starp vietējām augstskolām. Tā, piemēram, reģionālo augstskolu studenti ir izteikuši vēlmi apgūt atsevišķus kursus LU. Par šķērsli tika minētas ierobežotās finanses, bet gan šis, gan citi jautājumi parāda, ka ir jāmeklē un jāveido kādi ekonomiskie modeļi, ietverot arī kooperēšanos, kas ļautu nodrošināt studiju kvalitāti un ilgtspēju, sevišķi studējošo skaita samazināšanās apstākļos.

Seminārā izvērtās diskusija par zinātniskām publikācijām citējamās datu bāzēs un augstākas citējamības nodrošināšanu. Lai gan daži zinātnieki uzskata, ka publikāciju skaitīšanas metode vispār nav korekta, projekta vadītāja profesore Baiba Rivža atgādināja, ka mums ir jāpieņem Eiropas un pasaules spēles noteikumi un arī pašiem jābūt aktīvākiem šī jautājuma risināšanā. Tika minēts Lietuvas piemērs, kur starptautiski citējamu izdevumu veidošanā ir izmantoti ES struktūrfondi. Tā vietā, lai „stāvētu rindā” ārvalstu izdevumos, zinātniski žurnāli, monogrāfijas, rakstu krājumi jāizdod pašiem, jātulko angliski. Kā arī šajā ziņā noteikti ir panākama baltiešu kooperēšanās, daži šādi kopīgi projekti jau darbojas.

Studiju virziena „Transporta pakalpojumi” ekspertu grupas ziņojumu seminārā 24. februārī prezentēja LR Satiksmes ministrijas Gaisa transporta departamenta direktors Arnis Muižnieks. Šajā virzienā tika vērtētas 7 studiju programmas, ko īsteno 4 augstākās izglītības iestādes – Transporta un sakaru institūts, Rīgas Tehniskā koledža, Liepājas Jūrniecības koledža un Rīgas Aeronavigācijas institūts. Virzienā ietvertais pakalpojuma jēdziens norāda uz to, ka šīs nav inženierzinātņu programmas, bet gan tās, kas saistītas ar loģistiku un telemātiku (informātikas un telekomunikāciju integrēšana tradicionālajās transporta nozarēs), uzņēmējdarbības vadību transportā.

Galvenais secinājums – transporta pakalpojumu studiju programmas Latvijā ir perspektīvas, ir pieprasījums pēc tajās sagatavotajiem speciālistiem, studiju virziens ir nozīmīgs Latvijas transporta sistēmas veiksmīgai attīstībai. Dažādās izglītības iestādēs ir atšķirīga studiju kvalitāte un nodrošinājums, līdz ar to katrai ir tapuši individuāli ekspertu ieteikumi, bet ir arī tādi ekspertu ieteikumi, kas vienādi attiecināmi uz visu studiju virzienu.

Izglītības iestādes ir pratušas ieinteresēt par programmām, piedāvājot labus materiālus. Turklāt arī praksē vērojama studiju vides, tehniskā nodrošinājuma līmeņa uzlabošana. Tiek arī apvienotas līdzīgas programmas, piemēram, Rīgas Tehniskajā koledžā, bet virzienā kopumā pārklāšanās novēršanas ziņā vēl ir neizmantotas rezerves. Visu virzienu vērtējot redzams, ka par maz tiek slēgti sadarbības līgumi, nav izteiktas vēlmes savstarpēji sadarboties. „Vārīšanās savā sulā nevienā sistēmā nav laba. Jo plašāks redzējums, jo labāki rezultāti”, šo vērtējumu Arnis Muižnieks attiecināja arī uz izglītības iestāžu akadēmiskā personāla un studentu uzlabojamo starptautisko mobilitāti. Tas ir ļoti nozīmīgs mācībspēku pilnveides resurss. Nereti gan pasniedzējiem, gan studentiem traucē vājas svešvalodu zināšanas. Daļēji tas kavē arī izmantot visas pieejamās datu bāzes. Vēl viens vājais punkts ir bibliotēku fondi, jo modernas mācību grāmatas ir deficīts.

Ilgtspējas nodrošināšanai eksperti ir vērsuši uzmanību uz tādu resursu, kā iepriekšējo periodu kļūdu un pieredzes vērā ņemšanu turpmākajā darbā. Tas tiek darīts tikai daļēji. Trūkst arī stratēģiskas ilgtermiņa plānošanas, līdzīgi kā valstī kopumā, bet šajā tehniskajā studiju virzienā ļoti svarīgs ir ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības redzējums. Tas palīdzētu sasniegt precīzāku studiju rezultātu.

Viens no tuvākajiem uzdevumiem ir izglītotājiem kopā ar nozares speciālistiem izstrādāt jaunus profesijas standartus. Ekspertu komisijas Latvijas Studentu apvienības pārstāves ierosināja, ka nozares attīstībai ir svarīgi, lai augstākās izglītības iestādes iesaistītos nākotnes vadlīniju veidošanā. Savukārt studentiem dziļākām zināšanām būtu vēlams vēl vairāk kopā ar pasniedzējiem darboties dažādos projektos, zinātniskās aktivitātēs. Iespēju piedalīties studiju virziena vērtēšanā un gūt priekšstatu par līdzīgām programmām dažādās augstskolās studentes atzina par lielu ieguvumu.


Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv