Lejuplādēt anketu MS Word formātā

Apstiprinu: R.Broks,
izglītības un zinātnes ministrs,
2011.gada 17.oktobrī

2011.gada 17.oktobra vēstule Nr.1-17/5515

logo


Projekts "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai"
Vienošanās/līguma Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001

Studiju virzienu vērtēšanas metodika un metodoloģija

1. Izmantotie saīsinājumi

Metodika - studiju virzienu izvērtēšanas procesa apraksts
Noteikumi - MK noteikumi nr.1058 (pieņemti 16.11.10.) „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes „Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana””
Projekts - Eiropas Sociālā fonda 1.1.2.2. aktivitātes „Atbalsts augstākās izglītības studiju programmu uzlabošanai” projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001  
AII - augstākās izglītības iestāde
AIKNC - Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs
AIP - Augstākās izglītības padome
EK – Eiropas Komisija
ENQA - Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā
ESG - „Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā”
IKVD - Izglītības kvalitātes valsts dienests
IZM – LR Izglītības un zinātnes ministrija
LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija
LR – Latvijas Republika
LSA - Latvijas Studentu apvienība
NK – Studiju virziena novērtēšanas komisija
SP - studiju programm

2. Studiju virzienu vērtēšanas mērķi un uzdevumi

Studiju virzienu vērtēšana notiek saskaņā ar AIP īstenotoEiropas Sociālā fonda 1.1.2.2. aktivitātes „Atbalsts augstākās izglītības studiju programmu uzlabošanai” projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001(turpmāk – Projekts), saskaņā ar MK noteikumiem nr.1058 (pieņemti 16.11.10.) „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes „Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana”” (turpmāk – Noteikumi), vadoties no Eiropas Augstākās izglītības ministru konferencē Bergenā, 2005.gada 19. – 20.maijā pieņemtajiem ENQA standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai (ENQA izstrādātais dokuments „Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā” (ESG)). Bez tam ekspertiem jāizmanto „EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES IETEIKUMS PAR EIROPAS KVALIFIKĀCIJU IETVARSTRUKTŪRAS IZVEIDOŠANU MŪŽIZGLĪTĪBAI” (pieņemts Strasbūrā, 2008. gada 23.aprīlī), „Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” (2006.gada 15.februāris), Boloņas procesa rekomendācijas un rekomendācijas prasību saskaņošanai (Tuning Process: http://tuning.unideusto.org/tuningeu), PHARE un ERASMUS programmu projektu rezultāti un rekomendācijas (piemēram, „Rokasgrāmata ārējiem kvalitātes vērtēšanas ekspertiem”, izdevējs: „Sapņu sala”, Leonardo da Vinči projekta ietvaros, Izdošanas datums: 2005.gada 1.janvāris, http://www.aiknc.lv/static_media/dati/materiali/LV/Macibu%20programma.pdf).

Studiju virzienu vērtēšanas mērķis ir studiju programmu īstenošanas pilnveidošana. Galvenās kritēriju grupas ir kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība. Papildus kvalitātes, kā atbilstības mērķim pētīšanai, jānoskaidro studiju programmu ilgtspēju, konkurētspēju un eksporta iespējas, pastiprināti izvērtējot resursus un sadarbību, atbilstību attiecīgā reģiona un Latvijas kopumā attīstības prasībām. Ekspertiem jāsniedz vērtējums par līdzīgu studiju programmu savstarpējās pārklāšanās pakāpi un tās tālāko virzību, pirmkārt izvērtējot iespējas apvienot resursus un pastiprināt līdzīgu studiju programmu sadarbību, izmantojot kopēju studiju programmu veidošanas mehānismu.
Izveidoti 28 studiju virzieni, par pamatu izmantojot „Latvijas izglītības klasifikācijas” tematiskās grupas un jomas (koda 3. un 4. ciparu: skat. Ministru kabineta noteikumus Nr.931 (Rīgā 2010.gada 5.oktobrī) un Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumus Nr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”). (Pirmais un otrais koda cipars nosaka izglītības pakāpi un programmas veidu, piemēram: 43 – akadēmiskā bakalaura programma, 45 - akadēmiskā maģistra programma. Koda piektais cipars nosaka programmu grupu. Visi pieci koda cipari kopā ļauj programmu pieskaitīt vienai no grupām un veidiem noteiktā izglītības pakāpē, bet neļauj identificēt programmu viennozīmīgi.)
Novērtēšanas organizēšanu nosaka AIP pieņemtās vadlīnijas „Studiju virzienu vērtēšanas metodika un metodoloģija” (turpmāk – Metodika), izmantojot „Augstskolu likuma”, Noteikumu un 03.10.06. pieņemto MK noteikumu Nr.821 „Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” normas.

3. AII iekļaušanās vērtēšanas procesā

Galvenie posmi AII līdzdalībai studiju virzienu vērtēšanas procesā ir:

  1. AII veido iekšējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, organizē gan AII, gan SP ikgadējus pašnovērtējumus un raksta pašnovērtējuma ziņojumus par katru studiju programmu katru gadu.
  2. AII iesniedz AIP sadarbības partnerim – IKVD datus saskaņā ar AIP izstrādātu formu. AII iesniedz AIP ziņojumus par katru SP katrā no virzieniem, kuri ir pārstāvēti AII (aptuveni 20 lpp., angļu valodā). Ziņojumos AII sniedz nepieciešamo (skat. pielikumu Nr.8) analīzi un pašnovērtējumu, apkopotu 4 galvenajās grupās (kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība) SP izvērtēšanai saskaņā ar AIP izstrādātajiem SP vērtēšanas kritērijiem (anketu). AII ieteicams atsaukties uz jaunākajiem publiski pieejamajiem (pēdējo 5 gadu laikā sagatavotajiem) pašnovērtējuma ziņojumiem par savām SP.
  1. Projekta vadība pēc AIKNC rekomendācijas, balstoties uz LSA un LDDK ieteikumiem par pārstāvjiem līdzdalībai vērtēšanā, izveido NK, lai novērtētu katru no 28 studiju virzieniem. AIKNC koordinē visu NK darbību.
  2. AIKNC vienojas ar NK un AII par iespējamo vizīšu plāna projektu. Ja kāda SP uzskatāma par starpvirzienu (starpnozaru, starpdisciplināru), tad to iekļauj visos SP atbilstošajos studiju virzienos un vērtē kopā ar visām atbilstošo studiju virzienu SP vairākkārt.

4. Novērtēšanas procesa norise
Novērtēšanas komisiju vizītes uz AII organizē AIP, sadarbībā ar AIKNC. Novērtēšanas komisiju darbu vada un kontrolē un par rezultātiem atbild Projekta vadība.

 

 

 

 

Sagatavošanās darbības

  • Grafika izstrāde ekspertu vizītēm
  • Datu savākšana vizītes organizēšanai (nodrošina IKVD, informāciju sniedz AII);
  • Informatīvi semināri AII pārstāvjiem par Projektu un tā ietvaros vācamajiem datiem;

 

 

1.Novērtēšanas procesa posmi

    • pirmsvizītes posms (nodrošina AIKNC):
  • pieejamās informācijas apzināšana un analīze;
  • lēmuma par Novērtēšanas komisijas vizītes uz AII nepieciešamību katras SP novērtēšanai pieņemšana un saskaņošana ar projekta vadību (skat.pielikumu Nr.5);
  • pirmsziņojuma izveide, t.sk. jautājumu izveide vizītei AII, ja nepieciešams;
  • vizītes plāna izveide;
  • ekspertu apmācības seminārs un vizītes plāna precizēšana (semināru vada Latvijas pārstāvis – eksperts, balstoties uz AIKNC sniegto informāciju);
    • informatīvs apmācību seminars ekspertiem (dienu pirms vizītes), ar norādēm par SP vērtēšanu un to organizāciju;
    • vizīte AII (eksperti, no tiem vismaz divi ārvalstu, vismaz viens no Latvijas) – 1-2 dienas katrā AII (nodrošina AIP) (skat.pielikumus Nr.1, Nr.2):
  • tikšanās ar AII amatpersonām (administrāciju) (īsa prezentācija, atbildes uz iepriekš saņemtajiem ekspertu jautājumiem, ja tādi ir, vienošanās par iespēju iepazīties ar AII dokumentiem);
  • tikšanās ar AII akadēmisko un tehnisko personālu;
  • tikšanās ar darba devējiem, absolventiem;
  • tikšanās ar studentiem (tikšanās ar studentiem jāorganizē bez administrācijas klātbūtnes, citas tikšanās var pēc vajadzības apvienot, tomēr iespēju robežās sadalot auditoriju atbilstīgi programmām kursiem un pa līmeņiem) (skat.pielikumu Nr.5);
  • resursu novērtēšana;
  • iepazīšanās ar AII dokumentiem;
  • iepazīšanās ar AII zinātniskā un mākslinieciski radošā darba rezultātiem;
  • Novērtēšanas komisijas ziņojumu apspriešana;
  • nobeiguma tikšanās ar AII pārstāvjiem, atbildes uz ekspertu papildjautājumiem;
  • Novērtēšanas komisijas ziņojumu par AII gatavošana;
    • novērtēšanas komisijas galatikšanās un ziņojumu izveide par visām novērtētajām programmām, par virzienu katrā AII un par virzienu valstī (skat. pielikumu Nr.3).

 

2. Vērtējuma izstrādes posmi

      • Pirmsziņojuma izstrāde, pamatojoties uz pieejamo informāciju pirms vizītes vai vizītes laikā AII (informācijas avoti ekspertiem):
  • EK direktīvas un starptautiski līgumi, LR likumi, LR Ministru kabineta noteikumi, prasības reglamentētajām profesijām, atbilstošie augstākās izglītības standarti un profesiju standarti profesionālajām programmām, Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) izstrādātie „Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā” (ESG) (SP jāatbilst LR normatīvo aktu prasībām. Rodoties grūtībām ar normatīvo aktu pielietošanu, jālūdz sniegt atzinumu IKVD vai citām atbilstošām organizācijām);
  • IKVD apkopotie dati un rādītāji par AII un tās SP,
  • ikgadējie pašnovērtējuma ziņojumi un tiem pievienotie dokumenti (studiju virziena un tā SP plānojums, kursu apraksti, akadēmiskā personāla CV, noslēguma darbi, pārbaudes darbi, studējošo aptaujas utt.);
  • AII iesniegtie ziņojumi (aptuveni 20 lp. angļu valodā par katru SP);
  • AIKNC sagatavotie informatīvie pārskati, informācijas vietnes u.c.;
  • Eksperta papildjautājumu, ja nepieciešams izveide (papildjautājumu atbildes ir iegūstamas tieši vizītes laikā vai pirms vizītes).
      • ziņojuma izstrāde:

Katrs eksperts individuāli par studiju programmu, kuras vērtēšanā piedalījies:

  • Vizītes laikā AII aizpilda anketu par katru SP (melnraksts);

Ekspertu grupa, kura apmeklējusi konkrētu AII:

  • Pēc vizītes AII kopīgi aizpilda vienotu anketu par katru SP;
  • Izstrādā kopīgu ziņojumu par AII (atbilstoši pielikumā Nr. 3 ietvertajai ziņojuma formai).

Visi eksperti, kuri vērtējuši konkrēto virzienu:

  • Izstrādā kopīgu ziņojumu par virzienu valstī, t.sk. vērtējumu un ieteikumu izveide (atbilstoši pielikumā Nr. 3 ietvertajai ziņojuma formai);
  • Visu NK ekspertu galaziņojumu apspriešana un akceptēšana visām vērtētajām studiju programmām, AII un virzienam valstī.

5. Vērtēšanas metodika

 

Vērtēšanas pamatprincipi

  • vērtēšana notiek divos posmos: pamata un apkopojošajā:
  • pamata vērtēšanā tiek izmantota 4 punktu sistēma;
  • apkopojošajā vērtēšanā studiju programmas tiek dalītas trijās grupās: 1) ilgtspējīgas, 2) daļēji ilgtspējīgas, 3) programmu ilgtspēja ir apdraudēta un uz jautājuma zīmes;
  • vērtēšanā tiek izmantoti dati un rādītāji (pirmkārt, iespēju robežās - IKVD apkopotie rādītāji, kuri norādīti Anketāpie atbilstošā kritērija), par AII iepriekš iesniegtā un vizītes laikā no AII iegūtā informācija.

 

Vērtēšanas posmi

Vērtēšanas 1.posms (pamata jeb individuālā vērtēšana):

  • aizpilda katrs eksperts individuāli, pamatojoties uz pieejamo informāciju līdz vizītei AII un vizītes laikā;
  • vērtēšana ir 4 punktu skalā par katru Anketā norādīto vērtēšanas kritēriju;
  • tiek ievēroti izstrādātie 4 punktu aprakstošie līmeņi:

4

Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma ir teicamā līmenī. Sniegumu raksturo teicams vērtējums visos attiecīgajam kritērijam pakārtotajos jautājumos. Arī šajā, visaugstākajā vērtējuma līmenī kontekstā ar novērtējamo kritēriju varētu būt novērojamas dažas nenozīmīgas nepilnības, kuru novēršanai nav nepieciešami lieli uzlabojumi

3

Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma ir labā līmenī, atbilst visām prasībām. Stiprās puses ir izteiktā pārsvarā un nepilnības ir nebūtiskas. Konstatētās nepilnības ir viegli novēršamas

2

Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma ir apmierinošā līmenī, atbilst minimālajām prasībām. Sniegumu raksturo relatīvi augsts nepilnību īpatsvars un ir būtiski trūkumi attiecīgā rādītājā, kaut gan kopumā stiprās puses ir pārsvarā. Trūkumu novēršanai nepieciešama rūpīgi plānota ilglaicīga darbība, kā arī ieinteresēto pušu tbalsts un papildu rsursi

1

Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma nav apmierinošā līmenī, izteiktā pārsvarā ir būtiskas nepilnības. Nepieciešami tūlītēji uzlabojumi, piesaistot arī citas ieinteresētās puses un papildus resursus

          

 

Anketas aizpildīšanai

Diferencētas rekomendācijas Anketas katra kritērija izvērtēšanai 4 punktu skalā skatīt nodaļā 10.Rekomendācijas ziņojumu gatavošanai un anketu aizpildīšanai un pielikumā Nr.6.  

 

Rekomendāciju izveide

1.solis:

  • Eksperti, aizpildot Anketu, veido iespējamās rekomendācijas, īpaši pievēršot uzmanību vērtēšanas grupām Ilgtspēja un Sadarbība, pārklāšanās, kā arī konkurētspējas un eksportspējas problēmām visās vērtēšanas grupās;

2.solis:

  • Visi virzienu vērtējušie eksperti veido 3-10 rekomendācijas un raksta ziņojumu:
    • par virzienu katrā AII;
    • par virzienu valstī (skat. pielikumu Nr. 3).

3.solis

      • apkopojošajā vērtēšanā studiju programmas tiek dalītas trijās grupās:
        • ilgtspējīgas;
        • daļēji ilgtspējīgas;
        • programmas, kuru īstenošanas ilgtspēja ir apdraudēta un uz jautājuma zīmes.

    Studiju programmu ieteicams atzīt par ilgtspējīgu tikai tad, ja neviens no kritērijiem nav novērtēts ar 1 (neapmierinoši) un ne vairāk par 15 % kritēriju novērtējums ir 2 punkti (apmierinoši).
Studiju programmu grupā ar neskaidru īstenošanas ilgtspēju ieteicams ievietot tās programmas, kurām vairāk nekā 15% kritēriju novērtēti ar 1 (neapmierinoši) un ir būtiskas attīstības problēmas bez skaidriem risinājumiem.

6. Rekomendācijas par novērtēšanas procesa norisi un vērtēšanu
Tikšanās ar studentiem jāorganizē bez administrācijas klātbūtnes, citas tikšanās var pēc vajadzības apvienot.
NK vizītes laikā AII parasti novērtē viena studiju virziena visu SP īstenošanu, parasti 1 - 2 dienu laikā. Visiem ekspertiem ir tiesības un pienākums piedalīties NK darbā, nav pienākuma, bet ir tiesības iesniegt individuālu atskaiti par savu līdzdalību.
NK sagatavo un iesniedz AIP ziņojumus par katru SP un studiju virzienu kopumā katrā AII un apkopojošu ziņojumu par konkrēto studiju virzienu Latvijā ilgākais 2 nedēļu laikā pēc vizītes noslēguma, pie nosacījuma, ka visa informācija no AII ir bijusi pieejama norādītajā laikā. Par starpvirzienu SP atbilstošās NK sagatavo un iesniedz AIP saskaņotus kopīgus papildus ziņojumus, kurus pievieno apkopojošajiem ziņojumiem par atbilstošajiem studiju virzieniem, īpaši izvērtējot jautājumu par SP pārklāšanos.
Projekta vadība iepazīstas ar AII ikgadējiem pašnovērtējuma ziņojumiem, datiem un rādītājiem, NK ziņojumiem, uzklausa AII pārstāvju papildus informāciju un 2 nedēļu laikā sagatavo ziņojuma par studiju virzienu projektu, kuru nosūta visām virzienā iekļautajām AII.
1 nedēļas laikā pēc ziņojuma izsūtīšanas AII jāsniedz informācija AIP par kļūdām datos un faktiskām neatbilstībām.
Pēc saņemto atbilžu apspriešanas un pēc atklātas diskusijas AIP pieņem lēmumu par ziņojuma gala varianta nosūtīšanu IZM.

7. Novērtēšanas komisiju veidošana

Viena NK var vērtēt vairākus studiju virzienus. Sarežģītos gadījumos (daudz SP) vienu studiju virzienu var vērtēt NK, kura sastāv no vairākām ekspertu grupām ar daļēji sakrītošu sastāvu. Ieteicams katrā ekspertu grupā, kura vērtē vienu AII, iekļaut piecus ekspertus (divus no tiem ārzemju). Apkopojošo ziņojumu par konkrēto studiju virzienu Latvijā šajā gadījumā gatavo visi iesaistītie eksperti.
Pēc AIKNC ieteikuma ekspertus studiju virzienu novērtēšanai apstiprina AIP. Eksperti tiek apstiprināti atbilstoši viņu kompetencei, kas, galvenokārt, tiek novērtēta pēc eksperta CV (detalizētāks apraksts Noteikumos (citēti pielikumā Nr.7), kā arī AIKNC dokumentā „Augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības programmu Novērtēšanas komisiju ekspertu izvēle”).
Saskaņā ar Noteikumiem, NK piedalās arī LSA un LDDK pārstāvji: vismaz viens LSA pārstāvis un viens LDDK ieteikts potenciālo darba devēju pārstāvis, ja tie tiek deleģēti. Kopā NK sastāv parasti no 5 ekspertiem, bet liela darba apjoma gadījumā (daudz SP, daudz AII un to filiāļu) ekspertu skaits var tikt palielināts līdz 15-25.
AIKNC koordinē ekspertu darbu, konsultē ekspertus, tajā skaitā organizē sarunas un/vai tikšanās ar ekspertiem, kuru laikā:

  • vienojas ar ekspertiem par vizītēm piemērotākajiem datumiem;
  • sniedz ekspertiem informāciju par vērtējamo studiju virzienu un tajā iekļautajām AII un SP (parasti tās ir saites uz AIKNC mājas lapu, kur publicēti pašnovērtējuma ziņojumi, kā arī pieejama cita papildus informācija);
  • aptuveni mēnesi pirms vizītēm nosūta ar iesaistītajām AII saskaņotu vizīšu plāna projektu, kuru eksperti var mainīt, lai būtu iespējams maksimāli efektīvi organizēt studiju procesa izpēti un sagatavot rekomendācijas studiju pilnveidei un attīstībai. 
8. Ekspertu informācijas avoti un novērtēšanas darba organizēšana

Vērtējot programmu, ekspertam ir pieredzes bagāta kolēģa, padomdevēja loma. Ekspertam jādod vērtējums, jāapspriež problēmas, jāpiedāvā rekomendācijas uzlabojumiem (skat. pielikumu Nr.1).
Noteikta pienākumu dalīšana NK ekspertu starpā, vadītājam (no ārzemēm) uzņemoties atbildību par novērtēšanas organizēšanu, bet vienam ekspertam (no Latvijas), uzņemoties atbildību par ziņojuma noformēšanu (komisijas sekretārs, angliski – rapporteur). NK vadītāja vietnieks (no ārzemēm) seko studiju programmu satura un rezultātu vērtēšanas metodikas ievērošanai un saskaņošanai ar prasībām.
NK vadītājs pieņem lēmumu par NK sadalīšanu atsevišķās grupās, ja virzienā ir daudz SP un/vai daudz AII un sadala vērtējamās SP tā, lai vismaz viens eksperts detalizēti iepazītos ar visiem par SP iesniegtajiem materiāliem. Ja vizītes un/vai ekspertu darbs notiek paralēli – vienlaicīgi vairākās vietās, tad vadītājs organizē rezultātu apkopošanu un saskaņota vērtējuma par katru SP, AII un virzienu kopumā izveidošanu.
Vērtēšanā jāņem vērā šādi informācijas avoti:

  • EK direktīvas un starptautiski līgumi, LR likumi, LR Ministru kabineta noteikumi, prasības reglamentētajām profesijām, atbilstošie augstākās izglītības standarti un profesiju standarti profesionālajām programmām, Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) izstrādātie „Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā” (ESG) (SP jāatbilst LR normatīvo aktu prasībām. Rodoties grūtībām ar normatīvo aktu pielietošanu, jālūdz sniegt atzinumu IKVD vai citām atbilstošām organizācijām);
  • IKVD apkopotie dati un rādītāji par AII, ikgadējie pašnovērtējuma ziņojumi un tiem pievienotie dokumenti (studiju virziena un tā SP plānojums, kursu apraksti, akadēmiskā personāla CV, noslēguma darbi, pārbaudes darbi, studējošo aptaujas utt.); vizītes laikā iegūtā informācija (telpu, informatīvo un materiāli tehnisko resursu nodrošinājums programmas īstenošanai, tikšanās ar studentiem, absolventiem, administrāciju, darba devējiem, akadēmisko un vispārējo personālu utt.);
  • metodiskie ieteikumi: prasības NK ziņojumiem un izveidotās anketas (skat.pielikumus Nr.2-4).
9. Novērtēšanas komisijas vizītes un ziņojumi

Pirms vizītes AIP rīko tikšanos ar NK, lai apspriestu ar novērtēšanu saistītus jautājumus. Vizīšu plāna izveidošana un koriģēšana ir AII, NK, AIP un AIKNC vienošanās jautājums. Parasti vizītē iekļauj:

  • tikšanos ar administrāciju, studentiem, akadēmisko personālu, absolventiem un darba devējiem;
  • telpu, materiāli tehniskās un informatīvās bāzes izpēti, tai skaitā bibliotēkas apmeklējumu, iepazīšanos ar AII dokumentiem;
  • iepazīšanos ar AII zinātniskā un mākslinieciski radošā darba rezultātiem;
  • vizītes noslēgumā jāparedz NK ekspertu ierosinājumu, rekomendāciju un vērtējumu apspriešanu ar AII vadību un personālu, kuras laikā AII pārstāvji precizē atbildes uz ekspertu uzdotajiem jautājumiem.

NK vietējais vadošais eksperts ir atbildīgs par ekspertu viedokļu apkopošanu un kopējā ziņojuma noformēšanu. Visi NK eksperti piedalās kopējā ziņojuma sagatavošanā. NK vizītes plānotas uz visām AII visu studiju virzienu vērtēšanai. NK vizīte SP vērtēšanai nav vajadzīga, ja SP kvalitāte (saskaņā ar AIP apstiprinātiem rādītājiem) ir pietiekami augsta un NK pieņem atbilstošu lēmumu vizīti šīs SP vērtēšanai neorganizēt (skat. pielikumu Nr.4).
NK ziņojumus iesniedz AIP – gan kā parakstītus dokumentus, gan elektroniskā formā, atsūtot uz e-pastu aip@latnet.lv.

10. Rekomendācijas ziņojumu gatavošanai un anketu aizpildīšanai
Aizpildot anketas un rakstot ziņojumus, ekspertiem jāņem vērā Eiropas Augstākās izglītības telpā izveidotās kvalitātes vērtēšanas sistēmas rekomendācijas (skat., piemēram, http://www.aiknc.lv/static_media/dati/materiali/LV/Macibu%20programma.pdf, pielikumi Nr.1-4). Studiju virzienu vērtēšanas mērķis ir augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana, studiju programmu pilnveidošana, eksportspējas palielināšana.
Ekspertiem, vērtējot Anketā iekļautos punktus 1.1.1., 2.1.1., 4.1.1. un citus līdzīgos, jāizpēta AII un SP misijas (vīzijas), stratēģisko (ilgtermiņa), vidēja termiņa un īstermiņa mērķu un uzdevumu saistība, studiju rezultātu (learning outcomes – LO) atbilstība mērķiem un perspektīvajām prasībām. Jāsalīdzina AII mērķi un studiju rezultāti visām AII un visām SP izvērtējamajā studiju virzienā un jādod rekomendācijas par sadarbības iespējām Latvijā un ārzemēs, par perspektīviem attīstības virzieniem, piesaistot ārzemju studentus un akadēmisko personālu.
Vērtējot konkurētspēju un eksportspēju (4.2.7., 4.2.8. u.c.), jāizskata iespēja izmantot ne tikai angļu valodu, bet arī citas, pirmkārt ar Latviju tradicionāli saistītas, valodas (pieļaujams gadījumos, ja AII pierāda, ka tā īsteno mācībspēku mobilitātes projektus ar konkrētajām valstīm, kā arī mācībspēki ir sagatavojuši publikācijas norādītajās valodās).  Jāatbalsta virtuālās telpas, e-studiju, tālmācības, interneta izmantošanu mobilitātes un sadarbibas efektīvā organizēšanā.
Nodarbinātību un nodarbināmību (2.2.2. utml.), saskaņā ar Boloņas procesa ieteikumiem, jāvērtē arī akadēmiskajām programmām, bet izmantojot atbilstošu kontekstu un prasības. Praksei jābūt vērstai uz nākotnes iespējām, ne tikai šodienas prasībām.
Lielu nozīmi jāpiešķir izcilības atbalstīšanai, pasaules līmeņa rezultātu sasniegšanai (4.3.1., 4.4.1. u.c.). Jānovērtē un īpaši jāatbalsta, jāiesaka sadarbību ar vidējo Latvijas (un pasaules) līmeni pārsniegušo AII un SP pārstāvjiem. Ekspertiem jāorganizē abpusēji izdevīga sadarbība starp SP un AII attīstības paātrināšanai. Ekspertiem jāsniedz vērtējums par līdzīgu studiju programmu savstarpējās pārklāšanās pakāpi pašlaik un tās tālāko virzību, pirmkārt izvērtējot iespējas apvienot resursus un pastiprināt līdzīgu studiju programmu sadarbību perspektīvos virzienos, izmantojot kopēju studiju programmu veidošanas mehānismu.

11. Finansiāli un praktiski jautājumi

 

Latvijas ekspertiem, tajā skaitā - LSA un LDDK pārstāvjiem un ārvalstu ekspertiem finansējums tiek nodrošināts atbilstoši MK Noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem.
AIKNC apzina transporta iespējas NK nokļūšanai uz un no vērtēšanas norises vietām.

12. Studiju programmu novērtēšanas rezultātu saskaņošana

Studiju programmu novērtēšanas rezultātu saskaņošanas iespējas ir sekojošās:

  • Ekspertu izstrādātais ziņojums tiek saskaņots ar AII;
  • Gadījumā, ja AII ir pretenzijas pret ekspertu izstrādāto ziņojumu, tās pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Projekta Vadības komitejas sēdē, kurā tiek apstiprināts konkrētais ziņojums;
  • Ja AII ir būtiski iebildumi pret ekspertu izstrādāto ziņojumu, tai ir tiesības sagatavot savu viedokli, kas tiek pievienots ziņojuma pielikumā un iesniegts LR Izglītības un zinātnes ministrijai.

 

 

 

Metodikas Pielikums Nr.1
Rekomendācijas efektīvai ekspertu darba metodikai
Ekspertu darbība ir jāfokusē uz tādas informācijas iegūšanu, kas tieši vai netieši apstiprina (vai noliedz) AII pašnovērtējuma ziņojumā izteiktos apgalvojumus. Šajā informācijā ietilpst:

  • AII stratēģija, studiju plāni, sagaidāmie studiju rezultāti,
  • kvalitātes nodrošināšanas sistēmas esamība AII un tās funkcionēšanas principi,
  • mācīšanas-studēšanas procesa priekšnoteikumi (studiju vide, aprīkojums, sasniedzamība),
  • studiju metodes (akadēmiskā kultūra, komunikācijas formu demokrātiskums, plānošanas racionalitāte, studiju darbi),
  • AII nozīmes novērtējums reģionālā un Latvijas valsts aspektā.

Šādā traktējumā ekspertu sniegtais viedoklis sasaista skaitļos fiksējamās ziņas (piemēram, finansējuma apjoms, docētāju un studējošo skaits, platība uz studējošo, ēku, datoru, iespiedizdevumu skaits un tml.) un informāciju par AII nodomiem (studiju plāni, stratēģija, apgalvojumi un secinājumi par metodēm un tml.) ar vizītes laikā veiktajiem ekspertu novērojumiem par institūcijas spējām paškritiski novērtēt tās darbību, par plānu ticamību un akadēmisko struktūrvienību spēju sadarboties studiju procesa kvalitātes uzlabošanai. Ir nepieciešama nepārtraukta AII iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbība, jo neviena AII nevar ilgstoši saglabāt pozitīvu ievirzi bez mērķtiecīgiem uzlabojumiem.
Programmas vispārējie mērķi (vai stratēģija) ir jāvērtē pēc to atbilstības kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem. Tomēr vispārējo mērķu sasniedzamību var novērtēt nevis skatot katru programmu atsevišķi, bet vienīgi salīdzinot pirmā cikla mērķus ar otrā cikla mērķiem, vai otro ciklu ar trešo.
AII iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības pētīšana
Pētot AII iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbību, intervijas ar AII vadību, akadēmisko personālu un studējošajiem jautājumus ieteicams fokusēt uz: 

  • kvalitātes sistēmas izplatību AII,
  • patiesi funkcionējošiem mehānismiem pastāvīgai kvalitātes nodrošināšanai.

Tās ir būtiski svarīgas programmas kvalitātes pazīmes, kuras vispārējos programmas mērķus un uzdevumus loģiski sasaista ar AII pielietotajām akadēmiskajām vai profesionālajām vērtību sistēmām un mācīšanas metodēm. Šie ‘akadēmiskie instrumenti’ var nebūt skaidri aprakstīti pašnovērtējuma ziņojumos to funkcionālā daudzveidīguma un jēdzieniskā ietilpīguma dēļ. Tieši tāpēc ziņas, kuras interviju rezultātā iespējams iegūt par akadēmiskajiem procesiem, var sniegt daudz būtiski nozīmīgas informācijas par šādiem raksturlielumiem:

  • akadēmisko metožu ilgtspēju un stabilitāti, ieskaitot augstskolas personāla apzināšanās (awareness) pakāpi par kvalitātes procesu nepieciešamību,
  • AII intelektuālajiem resursiem, ieskaitot akadēmiskā personāla sagatavotību kritiskam pašnovērtējumam,
  • institucionālās politikas (policy) tipu, kura atbalsta vai ierobežo pastāvīgu studiju procesa revīziju un uzlabošanu,
  • studējošo iesaisti studiju darba veidošanā un interešu ievērošanu,
  • programmas saturisko specifiku un studiju procesa organizācijas unikalitāti,
  •  kvalitātes vērtēšanas struktūras sasaiste ar AII stratēģiju un vērtēšanas kritērijiem.

Ekspertu uzdevums ir noskaidrot vai pastāvīgi funkcionējoša kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir stabili ieviesta visos akadēmiskajos līmeņos - no lemjošām koleģiālajām institūcijām līdz atsevišķus akadēmiskos uzdevumus realizējošām struktūrvienībām. Šo jautājumu noskaidrošanai jākonstatē un jāizpēta akadēmiskā darba organizācijas līmeņi (iniciatīvas tiesību un pienākumu sadalījums) un to funkcijas – katram līmenim ir jāapzinās atbildība par noteiktu kvalitātes uzturēšanas un uzlabošanas daļu. Piemēram, studiju darbu vērtēšanas kritēriju attiecināšana ir galvenokārt docētāju vai docētāju grupu atbildības lokā. Savukārt studēšanas procesā iegūto, plānoto zināšanu un prasmju veidoto studiju rezultātu (zināšanu, prasmju, kompetenču - learning outcomes) novērtēšana to pilnā apjomā ir iespējama vienīgi plašākā profesionāli-akadēmiskā kontekstā, kur savu viedokli komunicē vismaz trīs akadēmiskās struktūrvienības un, vēlams, ar sociālo partneru (klātienes vai neklātienes) līdzdalību. Kvalitātes nodrošināšanas un attīstīšanas politikas veidošana augstākajā institucionālajā līmeni ir AII akadēmiskās pārstāvniecības struktūrvienības atbildība, kur apstiprinātie lēmumi tiek tieši virzīti apstiprināšanai vadības institūcijās. AII ir jābūt aktivizētiem vismaz trim kvalitātes pārraudzības līmeņiem, augošā secībā:

  • Studiju programma (tai skaitā katedra/profesora grupa/meistardarbnīca/meistarklase vai tml.),
  • Virziens AII (tai skaitā fakultāte/nodaļa vai tml.),
  • AII kopumā (darbojas studiju padome/akadēmiskā padome vai tml.).

Vislielākā uzmanība ir jāpievērš vadības pārstāvju, docētāju un studējošo informētībai par kvalitātes vērtēšanas sistēmas eksistenci un izpratnei par vērtēšanas kritēriju pielietojumu – par vērtēšanas metodēm. Studējošo izpratne par izmantoto kritēriju adekvātumu indicē ne vien apmierinātību ar iegūtajiem vērtējumiem un atgriezenisko saiti (feedback), bet arī paša studiju procesa organizācijas kvalitāti (vai mērķi un kritēriji ir izskaidroti, uzsākot konkrēto studiju kursu) un līmeni, kāda docētāji studiju procesā iegūstamās kompetences komunicē ar studējošajiem. Pozitīvas realizācijas gadījumā šāds izskaidrošanas darbs neizbēgami (jo kompetences nav iespējams izskaidrot tikai viena studiju priekšmeta robežās) sasaista katra atsevišķa studiju kursa kompetences ar citu, iepriekšēju, paralēlu vai sekojošu kursu kompetencēm, tādā veidā radot plašākas studiju priekšmetu grupu kopsakarības vai gluži pretēji – izceļ holistiskās sistēmas trūkumu. Izpratne par kritērijiem nodrošina studējošajiem relatīvu iespēju pārredzēt studiju procesu – tātad veido iespējami pārskatāmu un kritiski analizējamu jautājumu loku.
Rekomendācijas vizītes organizēšanai

  • Intervijas AII ieteicams organizēt secībā, kas ekspertiem iespējami ātri ļauj iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par studiju darbu – tas nozīmē, ka studiju vides (auditorijas, darbnīcas, bibliotēka, laboratorijas) demonstrēšana un studiju darbu prezentācijas ir jāorganizē ne vēlāk kā pēc intervijas ar programmas vadības pārstāvjiem un pirms tikšanās ar studējošajiem - ekspertiem jāpagūst iepazīties arī ar pēdējo 3 gadu studiju darbu paraugiem un programmas noslēguma darbu (iesieti teksti) paraugiem, lai saprastu akadēmiskās metodes, kādas raksturīgas attiecīgajai AII.
  • Katra intervija (bet īpaši ar studējošajiem) jāsāk ar uzrunu, kurā tiek īsi izskaidrots ekspertīzes galvenais mērķis – uzlabot studiju kvalitāti. Noslēgumā intervējamajiem ir jādod iespēja brīvi izteikt personisko viedokli.
  • NK jāizstrādā tipveida jautājumu kopas katrai intervējamo grupai; jautājumi var tikt modificēti, saglabājot to tematisko ievirzi. Šīs jautājumu kopas ir obligāti jāizmanto visās AII, lai nodrošinātu salīdzināmas informācijas iegūšanu.
  • Vispārēju intervijā paredzamo jautājumu apkopojumu vēlams iesūtīt AII vienu vai divas dienas pirms vizītes, lai ļautu sagatavoties tulkiem (specifiska terminoloģija, kas tulkiem nav tik plaši zināma) un lai akadēmiskais personāls varētu koncentrēties noteiktu tēmu apspriešanai.
  • Tikšanās laikā ar studentiem ļoti ieteicams nošķirt bakalaura programmā studējošos no maģistra programmā studējošajiem, jo pretējā gadījumā ekspertiem palēninās darbs un pēc intervijas ir sarežģīti sistematizēt iegūto informāciju.
  • Intervijas (izņemot tikšanās ar darba devējiem laikā) jāveic tikai angļu valodā. Divu svešvalodu paralēls lietojums var radīt papildus neprecizitātes tulkojumos un arī lielu laika zudumu – papildus vismaz par 20%.

Ieteicamie jautājumi
Visām intervējamo grupām:

  • Kādas izmaiņas ir veiktas programmā kopš pēdējās akreditācijas vai pēdējo trīs gadu laikā?
  • Kādā veidā tiek noskaidrots, vai programmas mērķi un plānotie rezultāti atbilst nozares prasībām un nozares attīstībai nākotnē?
  • Kā plānotie studiju rezultāti saskan ar vērtēšanas kritēriju sistēmu?
  • Vai programmas saturs ir ticis salīdzināts ar citām līdzīga virziena programmām ārvalstīs?
  • Vai ir kaut kas, par ko jūs vēlaties ekspertus informēt?

Vadībai un docētājiem:

  • Kā AII stratēģija, mērķi un uzdevumi atspoguļojas plānoto studiju rezultātu aprakstā?
  • Kādi ir pēdējā laika posmā veiktie uzlabojumi kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmā?
  • Vai akadēmiskajām struktūrvienībām ir pašām savas kvalitātes nodrošināšanas metodes un principi?
  • Kā tiek veikta programmas pārraudzība? Kas notiek, ja tiek konstatēta neatbilstība apstiprinātajam programmas plānam?
  • Ar kādām profesionālo, akadēmisko vai sociālo partneru grupām ir notikušas konsultācijas par programmas attīstību? Kā tiek apkopota informācija? Kādi mehānismi AII darbojas, lai reaģētu uz partneru ieteikumiem?
  • Kā AII nodrošina struktūrvienību finansiālo prasību apmierināšanu?
  • Kā tie nodrošināta akadēmiskā personāla tālākizglītība? Kā tiek stimulēta un atbalstīta jaunrades un pētniecības darbība?
  • Vai docētāji un studējošie tiek iesaistīti starptautiskās konferencēs un semināros par izglītības, jaunrades un pētniecības jautājumiem?
  • Vai akadēmiskais personāls tiek informēts un sagatavots pastāvīgai līdzdalībai kvalitātes procesu pārraudzībā?
  • Kādā veidā akadēmiskais personāls un studējošie tiek iesaistīti studiju programmas satura un metožu atjaunošanā?
  • Kāda veida tiek nodrošināts sociālais atbalsts studējošajiem?

 

Studējošajiem:

  • Vai programmas saturs un mācīšanas kvalitāte atbilst iepriekš iegūtajiem priekšstatiem par AII? Vai studējošie studiju laikā saņem tādu izglītību, uz kādu tie cerēja?
  • Kas veidoja jūsu ieinteresētību par programmu pirms iestāšanās? Draugi, interneta informācija, AII sniegtās ziņas?
  • Kādā formā plānoto studiju rezultātu skaidrojums, kursu apraksti un vērtēšanas kritēriji ir pieejami studējošajiem – izdrukas, rokasgrāmatas, informācija AII mājas lapā?
  • Kādā veidā AII atbalsta studējošo individuālos studiju projektus?
  • Cik lielas ir iespējas piedalīties starptautiskās sadarbības programmās?
  • Cik studējošie ir apmierināti ar iespējām izvēlēties docētājus? Cik nozīmīga ir ārvalstu viesdocētāju līdzdalība studiju procesā?
  • Kā notiek domu apmaiņa ar docētājiem un vadību - personiski, internetā, cita veida sarakstē?
  • Kā AII palīdz studējošajiem veidot profesionālo vai akadēmisko karjeru?

Metodikas Pielikums Nr.2

ANKETA

NOVĒRTĒŠANAS KOMISIJAS EKSPERTIEM
augstākās izglītības iestādes filiāles un tās studiju programmu novērtēšanai
Novērtēšanas komisijas kopējo ziņojumu par SP jāpapildina ar anketu par SP darbību katrā filiālē, kur tā tiek īstenota. Par katru anketas jautājumu jādod novērtējumu 4 ballu skalā un rakstisku komentāru, kas ir obligāts. (Ar atzīmi raksturo galvenokārt īstenošanas atbilstību izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.) Ieteicams īpašu uzmanību pievērst rekomendācijām par attīstību un sadarbibu ar citām SP un AII tuvāko 6 gadu laikā un par katru jautājumu sniegt īsu komentāru, aprakstot: atklātos pozitīvos faktorus, stiprās un vājās puses, iespējas un draudus (SVID) un ieteikumus attīstībai. Novērtēšanas skala: 4 (teicami), 3 (labi), 2 (apmierinoši), 1 (neapmierinoši).        
Eksperta vārds, uzvārds:
Novērtētās augstākās izglītības mācību iestādes nosaukums:
Eksperta ārējās novērtēšanas vizītes datums:
Augstākās izglītības iestādes filiāles un tās studiju programmu vērtēšanas kritēriji

(6 jautājumi)
  1. Filiāles darbības atbilstība Latvijas normatīvajiem aktiem. Dokumentācijas par filiāli pieejamība:
    1. politikas un mērķu formulējums,
    2. pārvaldes struktūras apraksts,
    3. konkrētu programmu, kursu un citu izglītības pakalpojumu mērķu un satura apraksti.

Izklāsta skaidrība par filiāles un attiecīgās augstākās izglītības iestādes atbildību. Augstākās izglītības iestādes kontrole un pārraudzība par informācija, ko publisko tās filiāle.         Juridiski saistošu dokumentu esamība, kuros skaidri noteikta augstākās izglītības iestādes un filiāles loma, atbildība, deleģētās darbības pilnvaras, kā arī pārraudzības kārtība.
Novērtējums: .........
Komentārs: .........

  1. Akadēmiskās kvalitātes un standartu filiālē atbilstība:
    1. kopējām prasībām augstākās izglītības iestādē;
    2. prasībām analoģiskās programmās un augstākās izglītības iestādēs Latvijā.

Studiju kvalitātes filiālē nodrošināšanas mehānismu skaidrība.
Novērtējums: .........
Komentārs: .........

  • Akadēmiskā personāla, kas māca filiālē, kvalifikācijas, pasniegšanas, zinātniskās darbības un cita veida profesionālās pieredzes atbilstība Latvijā noteiktajām prasībām. Augstākās izglītības iestādes organizētās kontroles efektivitāte par tā personāla kompetenci, kas pasniedz filiālē.

Novērtējums: .........
Komentārs: .........

  • Augstākās izglītības iestādes atbildība par kvalifikācijām (grādiem, diplomiem, profesionālajām kvalifikācijām), kuras tā piešķir pēc studijām savā filiālē. Informācijas skaidrība un caurredzamība par piešķirtajām kvalifikācijām, izmantojot Eiropas vienoto Diploma Pielikumu. Informācijas par studiju programmas, kuras apgūšanas rezultātā tiek iegūtas kvalifikācijas, raksturu un ilgumu, studiju slodzi, programmas darbības vietu un valodu (-ām) esamība Diploma Pielikumā.

Novērtējums: .........
Komentārs: .........

  • Uzņemšanas prasību, studiju aktivitāšu, eksaminācijas un novērtēšanas prasību filiālē atbilstība tām, kas raksturīgas attiecīgajai augstākās izglītības iestādei. Norādījumu skaidrība programmu aprakstos par tikai filiālei specifiskajām izmaiņām studiju programmā.

Novērtējums: .........
Komentārs: .........

  • Akadēmiskās studiju slodzes atbilstība attiecīgajā programmā pašā augstākās izglītības iestādē. Atšķirību pamatotība un atspoguļojuma skaidrība filiālē realizējamās studiju programmas aprakstā.

Novērtējums: .........
Komentārs: .........


Metodikas Pielikums Nr.3

logo

Gala ziņojuma forma*
Līgums Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001
A: Situācijas analīze
Ekspertu viedoklis ir balstīts uz pašnovērtējuma ziņojumiem, akreditācijas ziņojumos ietvertajām rekomendācijām, institūciju apmeklējumiem, kā arī citu dokumentāciju, ko iesniegušas institūcijas.

  1. Kvalitāte

    Komentārs

  1. Resursi

    Komentārs

  1. Ilgtspēja

    Komentārs

  1. Sadarbība/pārklāšana

     Komentārs
B: Rekomendācijas
1. grupa - studiju programma ir ilgtspējīga;
2. grupa - studiju programma ir daļēji ilgtspējīga (programmas ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi). Ieteikumi negatīvo faktoru un trūkumu novēršanai;
3. grupa - studiju programmas ilgtspēja ir neskaidra (programmas pastāvēšana ir problemātiska, apšaubāma, to pamatojot ar konkrētiem faktiem un datiem). Ieteikumi negatīvo faktoru un trūkumu novēršanai.
Ziņojumā jāietver šādi aspekti:
Noteiktas kvalitatīvākās augstākās izglītības programmas atbilstošajā virzienā ar atbilstošu kapacitāti un atbilstošiem kvantitatīviem un kvalitatīviem darbības rezultātiem, sakārtojot tās vienotā sarakstā pēc vērtēšanas kritēriju vērtībām.
Sagatavoti priekšlikumi to turpmākai īstenošanai un uzlabošanai, nepieciešamības gadījumā sniedzot priekšlikumus jaunu studiju programmu izstrādei, kā arī priekšlikumus par studiju virzieniem sagrupētu studiju programmu turpmāku pilnveidi, uzlabošanu, attīstību, konsolidāciju, slēgšanu, starptautiskās konkurētspējas veicināšanu, resursu efektīvu izmantošanu un finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

[Vieta, datums]
* Gala ziņojumu izstrādā eksperts, kurš vadījis vizīti konkrētajā augstākās izglītības institūcijā. Ziņojums nav uzskatāms par pabeigtu, līdz to neapstiprina visi ekspertu grupas locekļi  [Paraksts / atšifrējums]*

Metodikas Pielikums Nr.4

logo

Ieteikumi ekspertiem vizītes nepieciešamības noteikšanai
(viena virziena studiju programmu izvērtēšanai vienā AII)

Viena studiju virziena NK eksperti nav tiesīgi izvirzīt priekšlikumu vērtēt viena studiju virziena studiju programmas (SP) bez ekspertu vizītes augstākās izglītības iestādē (AII), ja atbilstošā izvērtējamā virziena īstenošanu vai kādu SP šajā virzienā raksturo vismaz viens no tālāk minētajiem rādītājiem.
Ja kādā AII vizīte nepieciešama tikai vienas atbilstošā virziena SP vērtēšanai, tad vizītes laikā citas šīs AII atbilstošā virziena SP var nevērtēt. Ja vienā AII jāvērtē divas vai vairākas viena virziena SP, tad vizītes laikā AII jāvērtē arī visas pārējās atbilstošā virziena SP. 
Rādītāji:

  1. SP pēdējo trīs gadu laikā, vērtējot pret bāzes gadu, studējošo skaita samazinājums pārsniedz 30% (piemēram, vērtējot studējošo skaitu 2011./2012. akad. mācību gadā bāzes gads ir 2008./2009. akad. mācību gads).
  2. AII (izņemot koledžas) vienā (izvērtējamajā) virzienā nav pārstāvētas vismaz divu secīgu augstākās izglītības kvalifikācijas līmeņu SP (6. un 7. līmeņa vai 7. un 8. līmeņa SP (saskaņā ar Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras (EQF)) jeb divu secīgu ciklu (Boloņas procesa izpratnē)) SP.
  3. Mazāk nekā 80% studentu studē uz sešiem gadiem akreditētās SP atbilstošā virzienā.
  4. Kādā no gadiem pēc pēdējās akreditācijas nav sagatavots un apstiprināts AII pašnovērtējuma ziņojums par SP.  
  5. Kāda no pēdējās akreditācijas procesā saņemtajām rekomendācijām SP kvalitātes uzlabošanai atstāta bez ievērības vai arī AII ir pieļauti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) rīcībā esošo informāciju). 
  6. Apkopojot ekspertu veikto uz dokumentu un datu (indikatoru) iepriekšēju izpēti (pirms vizītes) balstīto visu kritēriju novērtējumu, par kuru eksperti vienojas (tai skaitā izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus), izpildās viens vai vairāki no trim nosacījumiem:
    1. vidējais kritēriju vērtējums SP ir zemāks par 3, vai;
    2. vairāk kā pieci kritēriji novērtēti ar 2, vai;
    3. kāds no kritērijiem novērtēts ar 1.

Akadēmiskajās programmās vidējam vērtējumam par 5.aspektu („Personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs”) jābūt vismaz 3.
Galīgo lēmumu par viena studiju virziena SP vērtēšanu bez ekspertu vizītes AII pieņem atbilstošā virziena Novērtēšanas komisijas eksperti, izmantojot AII un IKVD sniegto informāciju. Ja eksperti nevar vienoties, tad nepieciešams Augstākās izglītības padomes saskaņojums.

Metodikas Pielikums Nr.5

logo

Projekts „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001
PROJEKTS
LŪDZU IZVEIDOT DARBA KĀRTĪBU ATBILSTĪGI AII SPECIFIKAI!
VAR MAINĪT SECĪBU, TIKAI PARŪPĒJOTIES, LAI EKSPERTI VAR APSKATĪT ARĪ STUDIJU DARBUS
Var pagarināt vizītes laiku līdz plkst.16.00.

Darba kārtība

Plkst. 9.00 - 10.00 tikšanās ar administratīvo personālu

Plkst. 10.00 - 10.45 tikšanās ar akadēmisko personālu

Plkst. 10.45 - 11.00 pārtraukums

Plkst. 11.00 - 11.45 tikšanās ar studējošiem (bez administrācijas un akadēmiskā personāla, vēlams studentus sadalīt pa studiju programmām un studiju gadiem)

 Plkst. 11.45 - 12.30 tikšanās ar absolventiem un darba devējiem

Plkst. 12.30 - 13.15 pusdienas

Plkst. 13.15 - 14.00 bibliotēkas, informācijas centra un citu AII dienestu apskate

 Plkst. 14.00 - 14.45 iepazīšanās ar studējošo noslēguma darbiem, eksāmenu materiāliem

Plkst. 14.45 - 15.00 diskusija, vizītes novērojumi (ekspertu iekšēja apspriede)

Plkst. 15.00 - 15.15 galveno secinājumu nodrošināšana par vizīti (tikšanās ar AII visiem ieinteresētajiem pārstāvjiem)

Metodikas Pielikums Nr.6

 Rekomendējamie dokumenti
studiju virzienu vērtēšanas organizēšanai

Vērtēšanas uzdevumi: (MK noteikumi nr.1058 (16.11.10.))
            ziņojums IZM;
            priekšlikumi normatīvajiem aktiem (studiju virzienu akreditācija utt.);  
            novērtēšanas komisiju ziņojumi par SP un studiju virzieniem.

Projekta vadība:
            dokumentu (tai skaitā uzdevumu un plānu) apstiprināšana;
            ekspertu darba koordinēšana un finansēšana;
            informācijas apmaiņa.

Plāni vizītēm uz AII:
            visu virzienu vērtēšanas secība un ilgums (dienās) katra virziena vērtēšanai;
            visu ekspertu darba virzieni un laika periodi;
            datumi vizītēm visās AII un to filiālēs.           

Līgumi par vizītēm:
            ārzemju eksperti;
            sekretārs;
            LSA pārstāvis;
            LDDK pārstāvis;
            AII.

Informācija par ekspertiem (CV, kontakti):
            ārzemju eksperti;
            sekretārs;
            LSA pārstāvis;
            LDDK pārstāvis.

Vadlīnijas ekspertiem:
            Novērtēšanas komisijai kopumā;
            vadītājam;
            sekretāram;
            ekspertam;
            LSA pārstāvim;
            LDDK pārstāvim. 

Prasības ziņojumiem:
            par SP;
            par virzienu AII;
            par virzienu Latvijā.

Kritēriji un anketas, to izmantošana:
            par SP;
            par filiāli.

Kritēriji SP vērtēšanai bez vizītes.

Kritēriji virzienu vērtēšanai.

Rādītāji un to izmantošanas iespējas.

Vizītes paraugplāns.

Interviju struktūra:
            ar administrāciju;
            ar akadēmisko personālu;
            un vispārējo personālu;
            ar studentiem;
            ar absolventiem;
            un darba devējiem.

Ekspertu apmācības plāni:
ārzemju eksperti;
            sekretāri;
            LSA pārstāvis;
            LDDK pārstāvis.


Metodikas Pielikums Nr.7

Prasības ekspertiem
(no Noteikumiem (MK nr.1058, 16.11.10.))
...

  • Katra studiju virziena izvērtēšanai finansējuma saņēmējs izveido ekspertu grupu. Ekspertu grupā iekļauj Latvijas ekspertus, kā arī vienu vai vairākus Latvijas Studentu apvienības pārstāvjus, kuru izglītības līmenis ir atbilstošs attiecīgo studiju programmu izvērtēšanai, un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi, ja Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Darba devēju konfederācija ir deleģējusi pārstāvi; un vismaz vienu starptautisko ekspertu no ārvalstīm, kuram ir pieredze studiju programmu izvērtēšanā attiecīgajos studiju virzienos. Vienam Latvijas Studentu apvienības deleģētajam pārstāvim ir jābūt augstākās izvērtējamās studiju programmas līmeņa studentam.
  • Finansējuma saņēmējs nodrošina ekspertu atlasi, prioritāri izvēloties ekspertus, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
    • ekspertam ir doktora grāds vai profesora (asociētā profesora) akadēmiskais amats attiecīgajā studiju virzienā;
    • ekspertam ir ne mazāk kā 10 gadu pieredze praktiskā darbā attiecīgajā studiju virzienā;
    • ekspertam ir pieredze Latvijas studiju programmu izvērtēšanā attiecīgajā studiju virzienā.
  • Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka, uzsākot darbu, eksperti paraksta apliecinājumu, ka to darbībā nav interešu konflikta.
  • Eksperts, kas saņem atlīdzību projekta aktivitāšu īstenošanā, nedrīkst saņemt atalgojumu savā pamatdarbā par laiku, kas nostrādāts projektā. Par projektā nostrādāto laiku eksperts aizpilda darba laika uzskaites tabulu, kurā norāda, cik stundu pavadīts, īstenojot projekta aktivitātes.
  • Finansējuma saņēmējs nodrošina vienotu nosacījumu piemērošanu studiju programmu grupēšanai pa studiju virzieniem un studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas izvērtēšanai visās augstākās izglītības iestādēs.

Metodikas Pielikums Nr.8
Informācijas sniegšana par studiju programmām AII
Ekspertu darba vispārējais mērķis, piedaloties projektā, ir uzlabot studentiem pieejamo izglītību, palīdzēt vadīt un uzlabot studiju procesu, tā kvalitāti un padarīt AII darbību caurskatāmāku un vieglāk saprotamu visiem iesaistītajiem.
Galvenie principi vērtēšanas procesā projekta ietvaros, saskaņā ar ESG, ir:

  • AII ir jāuzņemas galvenā atbildība par sava piedāvājuma kvalitāti un tās nodrošināšanu;
  • sabiedrības intereses attiecībā uz augstākās izglītības kvalitāti un standartiem ir jāaizsargā;
  • augstākās izglītības programmu kvalitāte ir jāattīsta un jāuzlabo studentu un citu augstākās izglītības saņēmēju interesēs visā EAIT;
  • jābūt efektīvām organizatoriskām struktūrām, kuru ietvaros augstākās izglītības programmas var īstenot un atbalstīt;
  • caurskatāmība ir svarīga vērtēšanas un kvalitātes nodrošināšanas procesos;
  • jāveicina kvalitātes kultūra AII;
  • kontrole un atskaitīšanās ir pilnībā apvienojama ar uzlabojumu vajadzībām;
  • AII jāspēj parādīt savu kvalitāti gan savā valstī, gan starptautiskā mērogā;
  • vērtēšanas procesi nedrīkst slāpēt dažādību un inovācijas.

Svarīgākie konkrētie projekta uzdevumi ir:

  • dot priekšlikumus par kopēju studiju programmu veidošanu, lai palielinātu ilgtspēju un resursu efektīvu izmantošanu; 
  • norādīt papildus finansējuma izvietošanas iespējas AII;
  • izstrādāt priekšlikumus studiju virzienu akreditācijas īstenošanai;
  • dot rekomendācijas ilgtspējas un konkurētspējas (tai skaitā eksportspējas) palielināšanai.         

Galvenie etapi AII līdzdalībai studiju virzienu vērtēšanas procesā ir sekojošie:

  • AII paraksta līgumu par sadarbību ar Augstākās izglītības padomi (AIP), lai organizētu SP novērtēšanu pa studiju virzieniem;
  • AII iesniedz AIP sadarbības partnerim – Izglītības kvalitātes valsts dienestam(IKVD) datus saskaņā ar AIP izstrādātu formu;
  • AII, izmantojot savu izveidoto iekšējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un ikgadējos pašnovērtējumus, raksta ziņojumu kopas par katra virziena visām studiju programmām.

  
AII iesniedz AIP ziņojumus par katru SP katrā no virzieniem, kuri ir pārstāvēti AII (aptuveni 20 lpp., angļu valodā par katru SP). Ziņojumos AII sniedz nepieciešamo informāciju SP izvērtēšanai saskaņā ar AIP izstrādātajiem SP vērtēšanas kritērijiem. AII ieteicams izmantot/atsaukties uz jaunākajiem publiski pieejamajiem (pēdējo 5 gadu laikā sagatavotajiem) pašnovērtējuma ziņojumiem par savām SP.

 

 

 
www.clarus.lv