Augstākās Izglītības Padome

Relīze
25.04.2013.

AIP iesniedz Saeimā reformas un modernizāciju piedāvājošu augstākās izglītības koncepciju

Šodien, 25.aprīlī, Augstākās izglītības padomes (AIP) sagatavotās jaunās „Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas 2013. - 2020. gadam” (LAIAANK)projekts tika iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā. AIP ir Latvijas Republikas patstāvīga institūcija, kuru, saskaņā ar "Augstskolu likuma" 66. pantu, apstiprina Saeima uz četriem gadiem divpadsmit locekļu sastāvā.

Koncepcijas projekta sabiedriskās apspriešanas posmā AIP saņēma plašu akadēmiskās un zinātnes sabiedrības, kā arī pašvaldības pārstāvju atbalstu koncepcijā paustajāmnostādnēm. Koncepcija pēc satura  uzskatāma par galveno Latvijas augstākās izglītības politikas plānošanas dokumentu, ar kuru principiāli ir jāsaskaņo visi pārējie politikas plānošanas dokumenti, tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais augstākās izglītības reformu plāns 2013.-2014.gadam. Šāds viedoklis tika pausts gan Liepājā 5. aprīlī notikušajā starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?”, gan Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) valdes sēdē 8. aprīlī.

LAPA valde, izvērtējot un atbalstot koncepcijas projektu, uzsvērusi, ka ir loģiski, ja dokuments, kura izstrādē bija iesaistīts plašs augstākās izglītības nozares pārstāvju loks, tiek atzīts par galveno Latvijas augstākās izglītības politikas plānošanas dokumentu, ar kuru ir jāsaskaņo pārējie attiecīgie dokumenti, tai skaitā IZM izstrādātais augstākās izglītības reformu plāns.

Savukārt Liepājā notikušajā konferencē, kurā ar koncepcijas projektu iepazīstināja AIP loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis prezentācijā "Latvijas augstākās izglītības attīstības stratēģiskais ceļš: no „Zināšanu trīsstūra” uz "Trīskāršo spirāli"", atbalsts koncepcijai tika ietverts konferencē pieņemtajā deklarācijāPar konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām”. Deklarācija apstiprina, ka AIP izstrādātajā LAIAANK definētie augstākās izglītības attīstības principi, akcentētā nepieciešamība īstenot augstākās izglītības modernizāciju un veidot tās visciešāko sasaisti ar pētniecību, uzņēmējdarbības vidi, kā arī sociālajiem un kultūras procesiem gan lokālā, gan valsts un ES mērogā, ir leģitīma augstākās izglītības nozares gribas un apņemšanās izpausme. Tā apliecina augstākajā izglītībā iesaistīto pušu, vispirms pašu akadēmisko aprindu, vēlēšanos īstenot pārmaiņas, lai veidotu kvalitatīvāku, konkurētspējīgāku un izcilībā balstītu augstākās izglītības sistēmu Latvijā.

LAIAANK piedāvā modernus un ar Eiropas Augstākās izglītības telpas kopējiem attīstības principiem samērotus risinājumu variantus četrās augstākās izglītības aktuālās jomās - augstākās izglītības finansēšana, augstākās izglītības institūciju iekšējā un ārējā pārvalde, augstākās izglītības strukturālā sistēma un tipoloģija,augstākās izglītības modernizācija. Risinājumi ir kontekstā ar tādiem izaicinājumiem, kā - studējošo un absolventu skaits; studiju kvalitāte un studiju atbilstība indivīdu, darba tirgus un nākotnes darba tirgus prasībām; augstākās izglītības internacionalizācija;zināšanu trīsstūra - saiknes starp izglītību, pētniecību un jauninājumu jeb inovāciju politiku – veicināšana;finansējums un finansējuma efektivitāte. Izvēloties Latvijai atbilstošākos risinājumus, tie ļaus sasniegt koncepcijā noteikto mērķi – Latvijas AI attīstības stratēģiskais mērķis ir tādas AI sistēmas izveide, kura, balstoties publiskās, privātās un akadēmiskās vides sadarbībā, nodrošinātu Latvijas valsts, tautsaimniecības un augstākās izglītības sistēmas konkurētspējīgu attīstību Eiropas kopējā telpā.

Katrā no minētajām aktuālajām jomām Latvijai atbilstošākos risinājumus izraudzīties palīdzēs tas, ka koncepcijā līdzās piedāvātajiem risinājumiem ir plaši analizēts, kāpēc daudzi labi nodomi nav īstenojušies līdz šim, un viens no neapšaubāmiem iemesliem tam ir nepietiekamais finansējums, vai - kāpēc kādas neatlaidīgi proponētas reformu ieceres Latvijai tomēr nav piemērotas, kaut vai tā, ka Latvijā ir pārāk liels augstākās izglītības piedāvājums un tas būtu jāsašaurina, jo patiesībā Latvija krietni atpaliek no Eiropas izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020” definētā mērķa augstākajā izglītībā – vismaz 40 % cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem jāiegūst augstākā izglītība. Tāpat nopietni trūkumi ir vēlmei Latvijā veidot tā sauktās pasaules klases universitātes, kur būtu jānovirza vairākums līdzekļu un jānodrošina augsta talantu koncentrācija, lai varbūt iekļūtu pasaules labāko augstskolu skaitā. Tāda pieeja pasliktinātu iespēju iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību pārējās Latvijas augstākās izglītības institūcijās un nenodrošinātu valsts daudzveidīgās vajadzības pēc speciālistiem.

Toties par Latvijas augstākās izglītības modernizācijas soli būtu jākļūst tādam reitingu rīkam, kā Eiropas U-Multirank projektamun šīs sistēmasLatvijas versijai, kas pēc daudzveidīgiem indikatoriem ļautu salīdzināt augstākās izglītības institūcijas, lēmumu pieņēmējiem palīdzētu izstrādāt efektīvas augstākās izglītības stratēģijas, kā arī noderētu jauniešiem augstskolas izvēlē. Tāpat ir sperami daudzi citi koncepcijā piedāvāti modernizācijas soļi, tajā skaitā valsts finansējuma piešķiršanas balstīšana veiktspējas modeļos.

Jāuzsver, ka jaunajā koncepcijā ir integrēti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” gūtie rezultāti un secinājumi, studiju programmu starptautiskās izvērtēšanas ietvaros sniegtās ekspertu rekomendācijas. Projekts ir devis iespēju precīzi identificēt Latvijas augstākās izglītības problēmas un mērķtiecīgi piedāvāt risinājumus modernas augstākās izglītības sistēmas izveidei. Par tās sastāvdaļu noteikti vajadzētu kļūt Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautai nacionālai kvalitātes vadības aģentūrai, vienlaikus arī būtu jānodrošina iespēja augstskolām pašām izvēlēties kādu no reģistrā iekļautām aģentūrām savu kvalitātes vadības sistēmu starptautiskam novērtējumam.

„Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas 2013. - 2020. gadam” projektā ir pozicionēti arī augstākās izglītības tālākās gaitas scenāriji: Attīstības scenārijs – tad, ja piedāvātie risinājumi tiks īstenoti; Stagnācijas scenārijs – daļēja piedāvāto risinājumu īstenošana, apstākļos, kad valsts neiegulda visu likumdošanā noteikto augstākās izglītības finansējuma apjomu; Atpalicības scenārijs – piedāvāto risinājumu neīstenošana. Tas rāda, cik izšķiroši visas Latvijas attīstībai ir šīs koncepcijas pieņemšana un tajā piedāvāto risinājumu īstenošana.



AIP sekretariāts

 
www.clarus.lv