Akceptēta Ministru kabineta komisijas sēdē 2001. gada 16.jūlijā

SATURS

Problēmas izklāsts

Koncepcijas stratēģiskais mērķis, pamatuzdevumi un prioritātes

Prognoze par sekām, kas radīsies, ja problēma netiks risināta

Problēmas risinājums

Koncepcijas risinājuma posmi

Nepieciešamo likumu un citu normatīvo aktu apraksts

Koncepcijā lietoto terminu skaidrojums:

universitātes tipa studijas – studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos, var pastāvēt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētniecības iestādes;

neuniversitātes tipa studijas – studijas notiek profesionāli orientētās studiju programmās, tiek veikti praktiski izmantojami zinātniskie pētījumi;

mūžizglītība – personas daudzveidīgs izglītošanās process, kas cilvēkam mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū;

ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu

piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis – noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē;

profesionālā augstākā izglītība – augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt ceturtā vai piektā līmeņa profesionālo izglītību; iedalās šādā profesionālās izglītības pakāpēs:

pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (koledžas izglītība; 2 līdz 3 gadu studijas);

otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (ne mazāk kā 4 gadu studijas).

Laikposmā pēc 1998.gada, kad Ministru kabinets pieņēma zināšanai “Latvijas Republikas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju”, ir kļuvis nepieciešams detalizētāk izstrādāt dažus koncepcijas virzienus, galvenokārt – augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu un starptautiski salīdzināmu izglītības grādu un kvalifikāciju sistēmas izstrādi, ņemot vērā Latvijas augstskolu sadarbību un Latvijas virzību uz Eiropas Savienību.

1.1. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā strauji ir pieaudzis augstskolu skaits, septiņu pēdējo gadu laikā to skaits ir trīskāršojies. – 2001.gadā Latvijā ir 34 augstskolas. Studējošo skaits, salīdzinot ar 1993.gadu, ir palielinājies 2,4 reizes. Studējošo skaita milzīgais pieaugums ir noticis, diemžēl, bez atbilstīga ieguldījuma mācībspēku un augstskolu infrastruktūras attīstībā, tādēļ ir vērojamas pazīmes, kas liecina par grūtībām saglabāt piedāvātās izglītības kvalitāti. Augstskolu materiāltehniskās bāzes atjaunošana praktiski nav notikusi vai bijusi nenozīmīga.

1.2. Vērtējot situāciju augstākajā izglītībā satura aspektā, konstatējams, ka tajā pastāvošais dalījums prasa, lai, ņemot vērā to, ka Latvijā ekonomiskā un sociālā situācija strauji mainās, būtu lielākas studējošo iespējas nākošajā studiju etapā pāriet no viena studiju virziena uz citu. Latvijas orientācija uz Eiropas Savienību prasa panākt, lai tās augstākās izglītības sistēma būtu atpazīstama ārvalstīs, lai mūsu augstskolu izsniegtos diplomus atzītu. Šī iemesla dēļ 1999.gada 19.jūnijā pēc rūpīgas situācijas analīzes veikšanas 29 Eiropas valstis – Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās telpas (EEA) un visas asociētās valstis – Boloņas deklarācijā “Par vienoto Eiropas augstākās izglītības telpu” (Boloņas deklarācija) vienojās reformēt līdz 2010.gadam savas izglītības sistēmas, lai veicinātu Eiropas kopējo konkurētspēju pasaulē un Eiropas pilsoņu brīvu pārvietošanos Eiropas iekšienē, tā nodrošinot iespējas turpināt izglītību vai veiksmīgi konkurēt darba tirgū citās Eiropas valstīs. Šīs Eiropas 29 valstis un to skaitā arī Latvija, ir apņēmušās izveidot savstarpēji viegli izprotamu izglītības grādu un kvalifikācijas struktūru. Tajā varētu būt šādi līmeņi: pirmsgrāda līmenis – 2 gadu studijas; pirmā grāda līmenis – 3 līdz 4 gadu studijas; pēcdiploma līmenis – 5 līdz 6 gadu studijas; doktora līmenis – ne mazāk kā 8 gadu studijas.

Procesi, kas īsi pirms vai tūlīt pēc Boloņas deklarācijas parakstīšanas sākušies Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā , Itālijā un virknē citu Eiropas valstu, liecina par centieniem tuvināt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veidojot vienotu grādu struktūru un novēršot mākslīgi radītās barjeras pārejai no viena augstākās izglītības veida uz citu.

1.3. Lai saglabātu un palielinātu valsts nozīmi augstskolu attīstībā, pakāpeniski palielināms augstākās izglītības finansējums no valsts budžeta. Tas palīdzētu nodrošināt augstākās izglītības kvalitāti. Vienlaikus jāpaaugstina augstskolu atbildība par savas darbības rezultātiem, nosakot līgumattiecības starp Izglītības un zinātnes ministriju un valsts augstskolām par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un šim mērķim paredzētā finansējuma nodrošinājumu.

Atbilstīgi valsts budžeta finansētajam studiju vietu skaitam pakāpeniski turpmāko desmit gadu laikā nepieciešams nodrošināt finansējumu, piemērojot optimālos studiju programmu izmaksu koeficientus saskaņā ar noteiktajiem finansējuma normatīviem.

1.4. Augstskolu mācībspēku – it īpaši profesoru, skaits neatbilst studējošo skaitam, tādēļ nav iespējams pilnībā nodrošināt kvalitatīvas augstākās izglītības ieguvi, mācībspēku sastāva atjaunošana un nomaiņa ir nepietiekama. Iezīmējas divas tendences:

sociālo zinātņu studiju programmās, kur studentu skaits ir strauji pieaudzis un turpina pieaugt, ir nepietiekams kvalificētu mācībspēku – īpaši profesoru, skaits;

dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju programmās, kur studējošo skaits ir pašreiz mazāks, salīdzinot ar citām programmām, ir pietiekams profesoru skaits. Viņu vidējo vecumu –56,5 gadi var vērtēt kā kritisku, ja ņem vērā faktu, ka akadēmiskais personāls vecumā līdz 39 gadiem ir tikai 29 procentiem no kopējā akadēmiskā personāla skaita.

Augstskolu akadēmiskā personāla atjaunošanai un darba samaksas sakārtošanai nepieciešams izveidot tādu akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmu, kur katrai nākamajai zemākajai akadēmiskā personāla grupai ir noteikta algas likme atkarībā no iepriekšējās augstākās akadēmiskā personāla grupas algas likmes apmēra.

-- uz augšu --

2.1. Koncepcijas stratēģiskais mērķis – dinamiski attīstīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu, lai tā būtu saglabājusi savu nacionālās attīstības raksturu, lai iegūtie grādi un diplomi būtu saprotami un atzīti gan Eiropas mēroga darba tirgū, gan izglītības turpināšanai Eiropā.

Pamatuzdevumi koncepcijas stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir:

nodrošināt augstākās izglītības kvalitāti, pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas kritērijus un metodes, panākt Latvijas aktīvu līdzdalību Eiropas mēroga sadarbībā augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā;

nodrošināt Latvijas pilnu līdzdalību Eiropas kopējā augstākās izglītības reformu procesā, kura vadlīnijas nosaka Boloņas deklarācija un 2000.gada 23. un 23.martā 11 Eiropas valstu akceptētā Hāgas deklarācija;

izveidot Latvijas valsts attīstībai vajadzīgu un iespējām atbilstīgu starptautiski konkurētspējīgu augstākās izglītības sistēmu;

veicināt akadēmiskās un profesionālās izglītības tuvināšanos, pirmām kārtām nodrošinot akadēmiskās izglītības grādu izmantojamību darba tirgū un profesionālās augstākās izglītības ieguvējiem dodot iespējas turpināt izglītību akadēmiskās programmās un iesaistīties pētnieciskā darbībā vai mākslinieciskā jaunradē;

piedāvāt plašas un kvalitatīvas augstākās izglītības ieguves iespējas visiem studētgribētājiem, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas augstākās izglītības iegūšanā;

izveidot salīdzināmu izglītības grādu sistēmu;

attīstīt augstskolas sadarbību ar potenciālajiem darba devējiem, iesaistot šajā procesā valstiskās, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas, kā arī augstskolu absolventus, tādējādi radot iespēju piesaistīt papildu finansējumu, koriģēt studiju programmu saturu atbilstīgi mainīgajām darba tirgus prasībām.

2.2. Augstākās izglītības attīstības stratēģiskie pamatuzdevumi ir definēti kā ilgtermiņa un īstermiņa.

Ilgtermiņa stratēģisko uzdevumu – kvalitatīvas, ekonomiski efektīvas un starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas izveide Latvijā līdz 2010.gadam – izpildei jau tagad jāpārstrukturē izglītības sistēma un jāiegulda finansu līdzekļi.

Īstermiņa stratēģiskie uzdevumi periodam līdz 2005.gadam paredz novērst augstākajā izglītībā sastingumu un negatīvas attīstības tendences – stihiskumu jaunu studiju programmu un augstskolu veidošanā, studiju programmu sadrumstalotības un dublēšanās pieaugumu, nodrošināt akadēmiskās un profesionālās izglītības tuvinājumu un Latvijas augstākās izglītības sistēmas attīstību Eiropas kopējā kontekstā saskaņā ar Boloņas deklarācijas principiem.

2.3. Koncepcijas prioritātes:

2.3.1. speciālistu sagatavošana saskaņā ar Latvijas nacionālās attīstības un nodarbinātības plānu un ņemot vērā modernā darba tirgus prasības;

2.3.2. akadēmiskās un profesionālās izglītības tuvināšana, veicinot akadēmisko programmu beidzēju nodarbinātību un profesionālo studiju programmu beidzēju iespējas turpināt iesaistīties studijās un zinātniskā darbībā;

2.3.3. universitātes un neuniversitātes tipa studiju programmu līdzsvarota attīstība, plānojot nozīmīgu doktorantūrā studējošo skaita pieaugumu. Tas nodrošinātu augstskolu mācībspēku proporcionālās attiecības. Piemēram, viens profesors, divi asociētie profesori, četri docenti un atbilstīgs skaits lektoru, asistentu un studiju palīgpersonāla;

2.3.4. viegli izprotamas un salīdzināmas izglītības grādu sistēmas izveide, lai veicinātu Latvijas augstskolu absolventu nodarbinātību un starptautisko konkurētspēju;

2.3.5. neuniversitātes tipa studiju programmu kvalitatīva attīstība, nodrošinot absolventu sagatavošanu atbilstīgi konkrētu ceturtās un piektās profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standartiem, studējošo skaita pakāpeniska palielināšana tajās, sasniedzot 2006.gadā studentu skaitu ne mazāku kā 40 procenti no studējošo kopskaita Latvijā;

2.3.6. tādas augstākās izglītības sistēmas izveide, kuras ietvaros tiek īstenoti divi cikli: pamatstudiju un pēcdiploma studijas. Pirmais izglītības grāds – bakalaura grāds – tiek iegūts pēc triju vai vairāk gadu studijām un ir izmantojams gan darba tirgū, gan studiju turpināšanai Latvijā un Eiropā;

2.3.7. Eiropas vienotā diploma pielikuma ieviešana studējošo starptautiskās mobilitātes veicināšanai un kredītpunktu sistēmas, kas pilnībā atbilst Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai.

Valsts dibinātajās augstskolās (piecās universitātēs un pārējās augstskolās) plānojama to kapacitātes palielināšana, lai laikposmā no 2004. līdz 2007.gadam tajās varētu studēt apmēram 120 līdz 150 tūkstoši studētgribētāju. Laikposmā no 2007. līdz 2010.gadam, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, vienotās eksaminācijas gaitā palielināms pārejas no vidējās uz augstāko izglītību īpatsvars (līdz 85 procentiem), studiju iespēja nodrošināma 90 līdz 110 tūkstošiem. Akadēmiskā un zinātniskā personāla mērķtiecīgai atjaunināšanai nosakāms maģistra studiju programmās imatrikulējamo skaits – ik gadu 30 procentus no valsts augstskolās visu līmeņu pilna laika studijās imatrikulējamo skaita; doktora studijās attiecīgi 4 procentus no pilna laika studijās imatrikulējamo skaita. Par kritisko robežu akadēmiskās studiju programmas finansēšanai no valsts budžeta noteikt 250 studējošos visu līmeņu pilna laika studijās, izņemot atsevišķus gadījumu, par kuriem Augstākās izglītības padome pieņem īpašu lēmumu.

-- uz augšu --

3.1. Paredzamās ekonomiskās un politiskās sekas:

3.1.1. sabiedrībā padziļināsies uzticības krīze valsts izglītības sistēmai, izglītības un zinātnes prestižam kā būtiskam valsts attīstības virzītājspēkam;

3.1.2. Latvija nebūs respektējusi Boloņas deklarācijas pamatprincipus un nevarēs piedalīties to īstenošanā. Apgrūtināta būs arī Latvijas līdzdalība plānotajos kopīgajos Ziemeļvalstu – Baltijas un Baltijas pasākumos augstākajā izglītībā;

3.1.3. palielināsies akadēmisko programmu beidzēju īpatsvars un darba devēju neapmierinātība ar Latvijas augstskolu beidzēju sagatavotību darba tirgum. Rezultātā samazināsies ārvalstu investoru interese par Latviju kā investīcijām labvēlīgu vidi;

3.1.4. profesionāli kvalificēta darbaspēka trūkums galvenajos ekonomikas, valsts pārvaldes un izglītības sektoros būtiski aizkavēs Latvijas attīstību;

3.1.5. Latvija lielā mērā zaudēs iespēju nodrošināt valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošanu pat valsts dibinātajās augstskolās, ja nebūs savlaicīgi palielināts no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits un valsts ietekme, regulējot augstskolu sistēmas attīstību;

3.1.6. pieaugs Latvijas atkarība no citu valstu produkcijas un pakalpojumiem, palielināsies talantīgo jauniešu un zinātnieku skaits, kuri izceļos no Latvijas;

3.1.7. būs liels atskaitīto studentu īpatsvars; vēla absolventu iesaistīšanās darba tirgū paaugstinās augstākās izglītības izmaksas, un tas tieši skars gan studējošos, gan viņu ģimenes, ietekmēs sabiedriskos resursus, mazināsies sociāli maznodrošināto pieejamība studijām;

3.1.8. mazināsies ārvalstu studentu interese par iespējām studēt Latvijā, Latvijas studējošo un mācībspēku mobilitāte un sadarbība ar Eiropas augstskolām.

3.2. Paredzamās sociālās sekas:

3.2.1. Latvija nespēs piedāvāt visiem studētgribētājiem kvalitatīvas augstākās izglītības ieguves iespējas. Augstskolas nebūs pievilcīgas studētgribētājiem, un jaunatnei mazināsies motivācija studēt Latvijā;

3.2.2. padziļināsies izglītības sistēmas neatbilstība nodarbinātības sistēmai valstī un jaunatnes īpatsvars bezdarbnieku kategorijā;

3.2.3. palielinoties jaunatnes īpatsvaram sociāli maznodrošināto vidū, krasi pieaugs sociālā spriedze un nestabilitāte sabiedrībā.

-- uz augšu --

Stratēģiskās pamatnostādnes augstākās izglītības attīstībai Latvijā līdz 2010.gadam

4.1. Piedāvāt daudzveidīgu studiju struktūru un programmu klāstu, starp kurām pastāv saikne un pārejas iespēja. Nodrošināt iespējas studēt augstskolās ne mazāk kā 3,5, procentiem Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem ne mazāk kā 25 procentiem attiecīgā gadagājuma iedzīvotāju.

4.2. Valsts finansēto studiju vietu skaita noteikšanas augstākajā izglītībā kā stabilas prognozējamas sistēmas izveidošana, ieviešot ilgtermiņa līgumattiecības starp Izglītības un zinātnes ministriju un augstskolu. Līgumus slēdzot, ņem vērā:

tautsaimniecības, sabiedrības un zinātnes attīstības prioritātes;

augstskolu darba līdzšinējo efektivitāti un kvalitāti;

augstskolā pamatdarbā esošā akadēmiskā personāla kvalifikāciju.

4.3. Viegli izprotamas un salīdzināmas grādu sistēmas ieviešana, kas aptver akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, tajā skaitā izmantojot arī Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un UNESCO izstrādāto un ieteikto Eiropas vienoto diploma pielikumu.

4.4. Galvenokārt uz diviem cikliem – pamatstudiju un pēcdiploma studiju – bāzētas augstākās izglītības sistēmas izveide. Uzņemšanu otrajā ciklā notiek, pamatojoties uz sekmīgu pirmā cikla nobeigumu, kura garums ir vismaz trīs gadi. Pirmā cikla rezultātā piešķirtajam izglītības grādam jāatbilst Latvijas un Eiropas darba tirgus prasībām, vienlaikus kalpojot par atbilstošu kvalifikācijas līmeni. Otrais izglītības grāds ir pamats doktora grāda ieguvei.

4.5. Studiju faktisko ilgumu un kvalifikācijas vērtējumu izteikt kredītpunktos, ietverot kredītpunktu sistēmā arī daļlaika studijas un mūžizglītību un pakāpeniski izveidojot ar akadēmisko kredītu pārneses sistēmu (ECTS) pilnībā savietojamu sistēmas izveidošanu. Tas ir vajadzīgs, lai veicinātu visplašāko studējošo mobilitāti un studējošo, mācībspēku un zinātnieku Eiropas izglītības un pētnieciskajā sistēmā ieguldītā laika atzīšanai. AR ECTS palīdzību radīt iespēju augstskolām pārvarēt nošķirtību starp universitātes un neuniversitātes sektoriem.

4.6. Pāriet no starptautiski grūti salīdzināmā studiju programmu un augstskolu dalījuma akadēmiskajās un profesionālajās programmās uz starptautiski salīdzināmo ISCED (Izglītības klasifikācijas starptautiskie standarti) dalījumu universitātes un neuniversitātes tipa programmās un augstskolās. Studiju organizācijā veidot pamatstruktūru, kur pirmsdiploma ciklā iegūtā pirmā kvalifikācija (bakalaura grāds) ir nošķirta no pēcdiploma ciklā iegūtā maģistra vai doktora kvalifikācija.

4.7. Neuniversitātes sektora attīstībā noteikt šādus galvenos uzdevumus:

vairāk piedāvāt tādu studiju iespējas, kas orientētas uz konkrētas ceturtā un piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, tādējādi nodrošinot beidzēju atbilstību darba tirgus prasībām;

nodrošināt arvien pieaugošajam studētgribētāju skaitam augstākās izglītības ieguves iespējas, pārāk nepalielinot valsts budžeta izdevumus augstākajai izglītībai; samazināt studijas priekšlaicīgi pārtraukušo studējošo īpatsvaru;

piedāvāt augstāko izglītību inovatīvākā veidā, piedāvāt galvenokārt uz profesionālo zināšanu un prasmju apguvi orientētas studiju programmas, izmantojot arī lietišķos pētījumus;

izveidot mācībspēku, tajā skaitā no tehniskajām zinātnēm, sagatavošanas sistēmu neuniversitātes tipa izglītībai, kā arī piesaistīt par mācībspēkiem augsta līmeņa profesionāļus, dodot viņiem iespēju saņemt atalgojumu, kas salīdzināms ar profesora vai asociētā profesora atalgojumu.

4.8. Līdz 2003.gadam pēc iespējas ātrāk izveidot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (koledžas tipa) un nostiprināt šīs studiju programmas augstskolās, kuras piedāvā plašu profesionālās izglītības spektru divu līdz trīs gadu studijās. Rezultātā tiek iegūta ceturtās profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstīga kvalifikācija inženierzinātnēs, humanitārajās, dabaszinātnēs vai lietišķajās zinātnes. Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības (koledžas) absolventi var pretendēt uz tālākām studijām universitātēs un neuniversitātes tipa programmās.

4.9. Profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūst programmās ar plašu pētniecisko un prakses bāzi un – it īpaši reglamentētajās profesijās, var piešķirt tikai attiecīgās jomas profesionālās organizācijas un augstskolas kopīgā komisija. Profesiju reglamentējošos noteikumus veidot atbilstoši ES direktīvām reglamentēto profesiju jomā.

4.10. Veidot augstākās izglītības programmas moduļu veidā (tie izmantojami gan pilna laika studējošajiem, gan tiem, kuri atgriežas augstskolā mūžizglītības ietvaros, lai nodrošinātu iespēju strādājošajiem, kā arī bezdarbniekiem jebkurā brīdī atgriezties augstskolā un apgūt savai turpmākajai profesionālajai darbībai zināšanas mūža garumā vai nepieciešamās papildu prasmes). Veicināt augstskolu un darba devēju sadarbību moduļu attīstībā.

4.11. Veidojot darba tirgū izmantojamos bakalaura grādus tajos studiju virzienos, kuriem tradicionāli nav tieša profesionāla pielietojuma, nodrošināt maksimālu pamatprasmju (komunicēšanas prasme, prasme strādāt patstāvīgi, strādāt grupā, vadīt citu cilvēku darbu, analizēt sava darba rezultātus, patstāvīgi mācīties un apgūt konkrētajā periodā nepieciešamās iemaņas; svešvalodu prasme, prasme izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas) ieguvi, tādējādi paverot nodarbinātības iespējas tiem absolventiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izvēlas pārtraukt augstskolas studijas un pēc bakalaura grāda iegūšanas iesaistīties darba tirgū.

Augstākās izglītības struktūra, pamatprincipi, kvalifikāciju un izglītības grādu sistēma

Augstākās izglītības struktūra, kvalifikāciju un grādu sistēma attīstās atbilstīgi izdarītajiem pēdējiem Grozījumiem Augstskolu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2000, nr.448./449.).

Augstākās izglītības sistēmā (valsts sektorā - 5 universitātēs un 15 pārējās augstskolās) saskaņā ar Boloņas deklarācijā noteiktajām vadlīnijām, veidojama tāda akadēmisko un profesionālo grādu struktūra, ar kuras palīdzību katram izglītības grādu ieguvušajam ir iespējams piedalīties darba tirgū. Konsekventi tiek īstenots princips, lai augsta līmeņa profesionāļi varētu darboties kā mācībspēki profesionāli orientētās programmās.

Augstākās izglītības sistēmas pamatprincipi:

1. Latvijas augstākās izglītības sistēmā saskaņā ar Boloņas deklarāciju ir divi galvenie līmeņi – bakalaura un maģistra.
    
2. Pastāv divu veidu izglītības grādi – ar akadēmisku un ar profesionālu ievirzi, tam attiecīgi atbilst bakalaura un maģistra akadēmiskie grādi (B.Sc.xxx un M.Sc.xxx) un bakalaura un maģistra profesionālie grādi (B.yyy un M.yyy).
    
3. Prasība, lai bakalaura un maģistra grādi atbilstu zinātnes virzieniem, attiecināma tikai uz akadēmiskajiem bakalaura un maģistra grādiem.
    
4. Profesionālie grādi ietver arī tādus grādus kā ārsts, zobārsts un veterinārārsts, tie pieder profesionālo maģistra grādu tipam.
    
5. Visiem bakalauriem ir tiesības stāties maģistratūrā, visiem maģistriem – doktorantūrā. Profesionālā maģistra grāda ieguvējiem, stājoties doktorantūrā, var noteikt papildu nosacījumus.
    
6. Akadēmisko studiju programmām standartu īstenošanu nosaka Augstākās izglītības padomes noteiktais “Valsts akadēmiskās izglītības standarts”. Profesionālajām studiju programmām darba devējs nosaka profesijas standartu, kuram atbilstīgi veido “Valsts profesionālās augstākās izglītības standartu”, ar kuru savukārt saskaņo programmu.
    
7. Programmas profesionālo grādu ieguvei tiek veidotas atbilstīgi piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un attiecīgās profesijas standartam.
    
8. Ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju ieguvei veido pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (koledžas studiju programmas), kuras ir orientētas uz konkrētas profesijas apguvi un atbilst attiecīgās profesijas standartam.
    
9. Programmas profesionālo grādu ieguvei veido kopīgi ar attiecīgās nozares profesionāļiem, kuri līdzdarbojas arī komisijā, kas piešķir profesionālos grādus un kvalifikācijas.
    
10. Lai veicinātu visaugstākā līmeņa profesionāļu un akadēmiskā personāla attīstību, neuniversitātes augstākajā izglītībā veido augsta līmeņa pēcdiploma profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās studējošie pielīdzināti doktorantiem. Šo programmu beidzēji, ja viņi ir akadēmiskais personāls neuniversitātes augstākajā izglītībā, atalgojuma ziņā var pretendēt uz pielīdzināšanu asociētajiem profesoriem.
     
11. Studiju programmas, kas paredzētas maģistra vai bakalaura akadēmiskā grāda ieguvei, vienlaikus ir orientētas uz konkrētu profesiju un atbilst tā standartam (maģistra studiju programmas orientētas uz piekto, bakalaura, atsevišķos gadījumos, – arī uz ceturto profesionālo kvalifikācijas līmeni), bet, kur tas nav iespējams, nodrošina pietiekamu un ar attiecīgu studiju virzienu saistītu pamatprasmju ieguvi, ļaujot studentiem iesaistīties darba tirgū tikai pēc bakalaura grāda iegūšanas.
     
12. Visas augstākās izglītības programmas tiek iespējami veidotas moduļu veidā, nodrošinot iespēju strādājošajiem, arī bezdarbniekiem visa mūža garumā jebkurā brīdī atgriezties augstskolā un apgūt savai turpmākajai profesionālajai darbībai nepieciešamās papildu zināšanas un prasmes. Moduļu veidā izstrādātās augstākās izglītības programmas izmantojamas gan pilna laika studējošajiem, gan tiem, kuri atgriežas augstskolā mūžizglītības ietvaros . Šo moduļu attīstībā augstskola sadarbojas ar darba devējiem.
     
13. Koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas izglītojamajiem pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Koledžas programmas var īstenot arī augstskolās. Pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības apguves absolvents iegūst ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni un spēj iesaistīties darba tirgū vai arī turpina izglītību otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai, lai pēc programmas apguves saņemtu piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Valsts atbalsts augstākās izglītības finansēšanā

1. Lai saglabātu valsts vadošo nozīmi augstskolu attīstībā, pakāpeniski jāpalielina augstākās izglītības finansējums no valsts budžeta. Tas nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti. Lai to sasniegtu, nepieciešams palielināt pašreizējo valsts budžeta finansējumu gadā par apmēram 3 miljoniem latu – līdz 2006.gadam un par apmēram 1,3 miljoniem latu – līdz 2011.gadam (sk. Valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai palielinājuma grafiks 2002. – 2011.gadam). Sākot ar 2002.gadu, ieviest vienotu augstskolu finansēšanas sistēmu no valsts budžeta līdzekļiem, kas pamatojas uz normatīvo finansējumu.
    
2. Valsts budžeta finansētās studiju vietas pilna laika studiju programmās un nozarēs piešķir saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto kārtību un atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar augstskolām. Atbilstoši noteiktajam valsts budžeta studiju vietu skaitam tiek noteikts valsts budžeta finansētā akadēmiskā personāla skaits.
    
3. Atbilstoši Augstskolu likumam augstskolas pakāpeniski pāriet uz studiju ilguma samazināšanu – no četriem uz trim gadiem pilna laika studijās, tajā skaitā pamatstudijās, un intensīvi attīsta pirmā līmeņa augstāko profesionālo (koledžas tipa) izglītību. Ne mazāk par 66 procentiem valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķir pamatstudijām pirmā akadēmiskā un profesionālā grāda vai augstākās profesionālās izglītības iegūšanai, un ne mazāk par 34 procentiem studiju vietu augstākā līmeņa studijās (maģistra un doktora programmās).
    
4. Atbilstoši valsts budžeta finansētajam studiju vietu skaitam pakāpeniski turpmāko desmit gadu laikā tiek nodrošināts finansējums, ņemot vērā optimālos studiju programmu izmaksu koeficientus.

1.tabula
Ministriju pārziņā esošo augstskolu nepieciešamais budžeta finansējums
(atbilstīgi Ministru kabineta noteiktajiem optimālajiem studiju programmu izmaksu koeficientiem)

Lietotie saīsinājumi*:

AML - Latvijas Medicīnas akadēmija

IeM  - Iekšlietu ministrija

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

k₁ - studiju izmaksu koeficienti bakalauru un profesionālajās studiju programmās

k₂ - studiju izmaksu koeficienti maģistru un doktoru studiju programmās

KM - Kultūras ministrija

LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LM - Labklājības ministrija

LPA - Latvijas Policijas akadēmija

ZM - Zemkopības ministrija

Vispirms tiek izlīdzināti minimālie izmaksu koeficienti dažādās izglītības programmu tematiskajās grupās, īpaši palielinot finansējumu inženierzinātņu un tehnoloģiju izglītības studiju programmās, pēc tam sākta pāreja uz finansējumu pēc optimālajiem koeficientiem (sk. Valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai palielinājuma plāna 2002. - 2011.gadam 1.1. un 1.2.punktu).

5. Augstskolu akadēmiskā personāla atjaunošanai vispirms nepieciešams sakārtot akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmu.

2.tabula
Augstskolu akadēmiskā un administratīvā personāla esošais un plānotais atalgojums
 

Akadēmiskā personāla darba samaksas sistēmas sakārtošanai piecu gadu laikā līdz 2006.gadam nepieciešami 6,2 milj. Ls (sk. Valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai palielinājuma plāna 2002. -2011.gadam 2.1.punktu).

Lai nodrošinātu augstskolu akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanu, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Valsts kancelejā projektu Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas valsts programma (2890-k), kurā ir noteikts, ka augstskolu pastāvēšanai un minimālā zinātniskā potenciāla nodrošināšanai valstī katru gadu nepieciešami vismaz 300 jauni zinātņu doktori. Lai to sasniegtu, doktorantu skaits – 615 pilna laika doktoranti, kuri tiek finansēti no valsts budžeta, ir jāpalielina līdz 2000, nodrošinot stipendiju 90 Ls/mēnesī tagadējo 58 Ls/mēnesī vietā (sk. Valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai palielinājuma plāna 2002. - 2011.gadam 2.2.punktu).

6. Mērķa finansējums pakāpeniskai inženierzinātņu un tehnoloģiju izglītības tematiskās grupas studiju programmu mācību laboratoriju bāzes atjaunošanai un modernizēšanai, auditoriju rekonstrukcijai un aprīkošanai tiek noteikts atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar augstskolām; šo studiju programmu absolventiem paredzēta studiju un studējošo kredīta dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem.
7. Augstskolu novecojušās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai līdz šim piešķirtie investīciju līdzekļi valsts budžetā ir bijuši pārāk nepietiekami, un tie nav spējuši nodrošināt nepieciešamo impulsu augstskolu materiāli tehniskās bāzes modernizācijai un attīstībai.

3.tabula
Valsts budžetā iedalītie investīciju līdzekļi
 

Nepieciešamos līdzekļus attīstībai var nodrošināt optimālo studiju programmu koeficientu ieviešana (sk. šīs nodaļas 4.punktu).

8. Valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai palielinājuma plāns 2002. - 2011.gadam., sākot jaunās finansēšanas sistēmas ieviešanu ar minimālajiem koeficientiem.

4.tabula
 

-- uz augšu --

Līdz 2003:

Ieviest vienotu augstskolu finansēšanas sistēmu no valsts budžeta līdzekļiem, kas pamatojas uz normatīvo finansējumu.

Izveidot koledžas līmeņa programmas visās tajās jomās, kurās tas ir nepieciešams un iespējams.

Izstrādāt jaunas profesionālā bakalaura un maģistra programmas.

Līdz 2006:

Ieviest moduļu struktūras profesionālajās programmās, nodrošinot to izmantojamību mūžizglītībā.

Ieviest Boloņas deklarācijas principus Ziemeļvalstu - Baltijas augstākās izglītības telpā.

Līdz 2010:

Ieviest Boloņas deklarācijas un Koncepcijas principus pilnībā.

Augstākās izglītības finansēšanas risinājuma posmus skat. 4.tabulu.

Līdz 2002.gada 31.decembrim Augstākās izglītības padomei un Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi par augstākās izglītības diplomiem.