1.1 Nostiprināt universitāšu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā:

izveidot universitātes par galvenajiem zinātnes centriem Latvijā, kur augsta līmeņa zinātniskā darbība, galvenokārt fundamentālie pētījumi, organiski apvienoti ar augstas kvalitātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām pietiekami plašā nozaru spektrā;

palielināt nodalīta valsts budžeta finansējumu universitātēm zinātnes attīstībai, kas izlietojams doktorantūras studiju nodrošināšanai, zinātnes nozaru atbalstam un pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai;

harmonizēt universitāšu studiju un pētniecības specializāciju Latvijā, nodrošinot akadēmisko bāzi zinātnes un tehnoloģiju attīstībai;

sniegt iespējas iegūt augstāko izglītību Latvijas reģionos, mazinot disproporcijas to attīstībā;

nostiprināt sadarbību starp universitātēm un Latvijas Zinātnes padomi, paplašināt LZP doktorantūras grantu apjomu un skaitu;

sagatavot profesionāļus darba tirgum;

piedāvāt radošās un profesionālās pilnveidošanās un pārkvalificēšanās iespējas tālākizglītībā.

1.2. Atjaunot zinātnes potenciālu un attīstīt pētījumus inovatīvo tehnoloģiju jomā

izveidot jaunas, zinātnē balstītas un augstu pievienoto vērtību radošas ražošanas nozares;

saglabāt un vairot tautas kultūras mantojumu;

radīt vidi un nosacījumus inovatīvai uzņēmējdarbībai;

piesaistīt starptautisko projektu, līgumu un riska kapitāla finansējumu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai;

nodrošināt pētījumu produktivitāti, atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskajā apritē;

integrēt zinātniskos pētījumus, augstāko izglītību un modernās tehnoloģijas vienotā inovatīvās darbības vidē.

2. Rezultātu un resursu kvantitatīvie indikatori, kas sasniedzami 2010.gadā

2.1. Cilvēku resursi:

studentu skaits 120 000

doktorantu skaits 4 500

profesoru skaits 1 000

pētniecībā aktīvi strādājošo zinātņu doktoru skaits 5 000

pētniecībā nodarbināto cilvēku skaits 12 000

2.2. Finansu resursi:

valsts budžeta dotācija augstākajai izglītībai 1,4% no IKP

valsts budžeta dotācija zinātnei un pētniecībai, 1,0 % no IKP (no tā zinātnei universitātēs 0,4 % no IKP)

piesaistītais privātais finansējums pētniecībai 1,0 - 1,3 % no IKP

piesaistītais privātais finansējums augstākajai izglītībai 1,0-1,4% no IKP

2.3. Infrastruktūra:

jaunveidots, ar universitātēm un pētniecības institūtiem saistīts zinātnes un tehnoloģijas parks;

esošās augstskolu un institūtu infrastruktūras modernizācija un optimizācija.

2.4. Rezultatīvie indikatori:

sagatavojamo speciālistu skaits 30 000

sagatavojamo doktoru skaits 700

SCI publikāciju skaits 1 000

augsto tehnoloģiju produkcijas daļa valsts eksportā 20-25 %.

3. Priekšlikumi rīcībai

3.1. Cilvēkresursu attīstība un sociālais nodrošinājums

3.1.1. Studenti.

Finansēt no valsts budžeta studiju vietu skaitu apjomā, kas veido 20 % no attiecīgā gadagājuma (18 - 23 g.) iedzīvotājiem;

nodrošināt valsts garantēta studējošā kredīta saņemšanas iespējas studējošajiem un studiju kredītu pilna apjoma normatīvo studiju izmaksu segšanai tiem studējošajiem, kas nestudē par valsts budžeta līdzekļiem;

internacionalizēt studijas, paredzot papildus valsts budžeta finansējumu līdzdalības atbalstam starptautiskajās studentu apmaiņas programmās (Socrates, Erasmus, Nordbalt u.c.);

augstskolām veidot stipendiju fondu no pašu ieņēmumiem un ziedojumiem.

3.1.2. Doktoranti.

Izveidot doktorantūras attīstības programmu - doktorantu skaita palielināšana līdz 4500 studējošo 2010. gadā;

izveidot doktorantūras studiju vietu materiāli tehniskā un personāla nodrošinājuma programmu - doktorantūras centrus;

paplašināt LZP doktorantūras grantu apjomu un skaitu;

krasi palielināt LZP pēcdoktorantūras grantu skaitu un apjomu jaunajiem zinātniekiem un to grupām, nodalot īpašu LZP finansējuma daļu šāda veida atbalstam

internacionalizēt doktorantūras studijas, paredzot grantu sistēmu, kas nodrošina vismaz pusgadu ilgu stažēšanos ārzemēs vienu reizi doktorantūras studiju laikā;

atbalstīt kopēju doktorantūras studiju programmu un institūciju veidošanu ar Eiropas Savienības valstu universitātēm;

pagarināt doktora studiju normatīvo laiku līdz četriem gadiem;

izveidot pēcdoktorantūras atbalsta programmu, radot ar konkurētspējīgu atalgojumu nodrošinātas darba vietas 3 - 5 gadu periodam doktorantūras studiju programmu sekmīgajiem absolventiem.

3.1.3. Akadēmiskais personāls.

Atjaunināt akadēmisko personālu un palīdzēt celt kvalifikāciju esošajam personālam, paredzot šim nolūkam:

atalgojuma sistēmas sakārtošanu saskaņā ar akadēmiskās kvalifikācijas līmeni un darba rezultātiem, izmantojot shēmu, kur profesoru atalgojums mainās proporcionāli valsts darbā strādājošo vidējās algas izmaiņām, bet pārējā akadēmiskā personāla atalgojums veido noteiktu daļu no profesoru algas (katra nākošā zemākā pakāpe saņem 80% no iepriekšējās pakāpes algas);

veidot pensionēto zinātnieku un akadēmiskā personāla sociālā atbalsta fondu - emeritācijas grantus ar sākotnējo kopējo apjomu 0,8 milj. latu gadā;

akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanas grantu sistēmu, kas konkursa kārtībā dod iespējas reizi sešos gados pretendēt uz finansiālu atbalstu pusgadu ilgam stažēšanās periodam ārzemēs;

viesprofesoru piesaistīšanas programmu nozarēm, kur nepieciešams īpaši stimulēt akadēmiskā personāla attīstību.

optimizēt akadēmiskā personāla skaitu, saskaņā ar universitātēs pārstāvētajiem studiju un pētniecības profiliem, paredzot 24%-iem no akadēmiskā personāla kopskaita darba uzdevumus tikai pētniecības jomā.

3.2. Studiju kvalitātes un efektivitātes celšana

reorganizēt studiju procesu, lai sagatavotu absolventus brīvai darbaspēka kustībai ES;

palielināt pētniecības īpatsvaru studijās, attīstot esošās un veidojot jaunas zinātniskās institūcijas fakultātēs, apvienojot pētnieciskās un mācību laboratorijas, katedras un profesoru grupas;

izveidot vienotu studiju kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina to atzīšanu un konkurētspēju Eiropas izglītības telpā;

intensificēt studijas, palielināt to efektivitāti un nodrošināt nepieciešamo grādu/kvalifikāciju daudzveidību;

novērst studiju programmu sadrumstalotību un dublēšanos, palielinot studentiem profesijas izvēles iespējas studiju laikā;

nostiprināt akadēmiskā personāla lomu studijās, reāli paaugstināt pasniedzēju atalgojumu, atbilstoši ieguldījumam izglītības procesā;

orientēt augstāko izglītību uz patstāvīgu zināšanu un prasmju apguvi, nostiprināt zinātnisko bibliotēku funkcijas studiju procesā;

efektīvi izmantot augstskolu telpas, mācību bāzes, laboratorijas un tehnoloģiskās iekārtas;

studiju finansējuma aprēķinos izmantot pilna apjoma optimālos studiju jomu un līmeņu koeficientus.

3.3. Pētījumu attīstība un praktiskais pielietojums:

iekļaut zinātnes un zinātņietilpīgo tehnoloģiju attīstību kā prioritāti Nacionālajā attīstības plānā;
 

ar valsts budžeta līdzfinansējuma palīdzību stimulēt līdzdalību starptautiskajās pētījumu programmās (ES ietvara programmas, NATO zinātnes programmas, u.c.);

izveidot augstākās kvalifikācijas zinātnes ekselences centrus;

izveidot valsts nozīmes pētījumu programmas zinātnes nozarēs, kur ir perspektīvas tos izmantot jauno vai augsto tehnoloģiju uzņēmumos, kā arī nozarēs, kurām ir unikāla loma nacionālās kultūras saglabāšanā un sabiedrības attīstībā:

informācijas tehnoloģijas – jaunas sistēmu un programmatūras inženierijas tehnoloģijas, telemātika, multimediju sistēmas un telekomunikācijas;

organiskā sintēze un biomedicīna – jaunas bioloģiski aktīvo vielu sintēzes tehnoloģijas; gēnu tehnoloģijas;

materiālzinātnes – nanomateriāli, jauni materiāli mikroelektronikas, fotonikas un optoelektronikas nozarē, biomateriāli un citi kompozītmateriāli;

meža zinātne un koksnes tehnoloģijas – mežu attīstība, koksnes biomasas racionāla izmantošana, koksnes dziļās pārstrādes tehnoloģijas;

letonika – latviešu valoda, kultūra un vēsture;

saskaņot valsts nozīmes pētījumu programmas ar uzņēmējdarbības klāsteru attīstības plāniem, tādējādi sekmējot jaunu, zinātņietilpīgu tehnoloģiju attīstību;

regulāri, reizi piecos gados, izvērtēt patstāvīgo zinātnisko institūtu darbību, iesaistot starptautiskos ekspertus, kas būtu par pamatu valsts zinātnisko centru, ekselences centru, doktorantūras centru utml. statusa piešķiršanai un finansiālam atbalstam, t.sk. valsts pētniecisko programmu veidā;

radīt inovāciju vidi, lai sekmētu zinātnisko izstrāžu praktisko izmantošanu (Valsts inovāciju koncepcija un programma).

3.4. Augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūras attīstība:

nostiprināt un pārstrukturēt esošos universitāšu juridiski patstāvīgos zinātniskos institūtus;

sagatavot infrastruktūru radniecīgo fakultāšu apvienošanai, lai koordinētu mācību un zinātnisko darbu vairākās studiju un pētnieciskajās nozarēs;

nodibināt valsts nozīmes zinātniskos centrus un ekselences centrus, atbilstoši tautsaimniecības, vides un veselības attīstības vajadzībām;

izveidot ar universitātēm un pētniecības institūtiem saistītu zinātnes un tehnoloģijas parka un inovāciju inkubatoru kompleksu;

izstrādāt valsts investīciju programmu studējošo sadzīves infrastruktūras studentu dienesta viesnīcu, ēdnīcu, klubu un tml. attīstībai;

pilnībā nodrošināt Latvijas līdzfinansējumu ES ietvarprogrammās, t.sk. arī infrastruktūrai;

ar valsts investīciju programmas palīdzību atbalstīt pētnieciskās bāzes un infrastruktūras modernizēšanu universitātes un zinātniskajos institūtos, atbilstoši to līdzdalībai studiju programmu izpildē. Veicināt universitātes katedru, laboratoriju un profesoru grupu izveidošanu institūtos;

pilnveidot vienoto augstākās izglītības informācijas (datu) sistēmu;

līdz 2005. gadam sagatavot un realizēt valsts programmu informācijas tehnoloģiju un resursu attīstībai visās augstskolās.

3.5. Pilnveidot augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju ieviešanas darbības regulējošos likumus un administratīvo pārvaldi:

Augstskolu likumā nostiprināt universitāšu tiesības un atbildību sociālajiem partneriem, sagatavot īpašu likumu “Par universitāti”;

saskaņot Augstskolu likuma, likuma "Par zinātnisko darbību" un citu likumu normas attiecībā uz valsts nozīmes pētījumu centriem, zinātnisko institūtu juridisko statusu, īpašuma jautājumiem un uzņēmējdarbību; paredzēt institūtiem iespējas saglabāt patstāvību, esot universitātes sastāvā;

optimizēt augstākās izglītības un zinātnes administratīvās pārvaldes sistēmu;

iekļaut augstskolu koleģiālajās lēmējinstitūcijās sociālos partnerus, profesionālo un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus;

pāriet uz vienotu sistēmu augstskolu un zinātnisko institūciju finansu līdzekļu plānošanā, uzskaitē un aprites pārraudzībā;

nodrošināt pilnīgu gada laikā neizmantoto zinātnes un augstākās izglītības budžeta līdzekļu pāreju uz nākošo budžeta gadu;

universitāšu budžetu veidot kā LR budžeta atsevišķu rindu;

palielināt augstskolu atbildību par resursu izmantošanas efektivitāti, nododot to īpašumā visus augstskolu studiju vai zinātnisko pētījumu procesā izmantotos nekustamos īpašumus;

atjaunot augstskolu speciālos budžetus pašu pelnīto līdzekļu apsaimniekošanai;

nodot visas valsts dibinātās augstskolas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā pēc augstskolu pārejas uz studiju programmu finansējumu pēc optimālajiem izmaksu koeficientiem.