Pilnu Augstskolu likuma aktuālo versiju skatīt šeit

8.6 pants. Augstskolas un filiāles izslēgšana no reģistra

(2) Augstskolu vai filiāli var izslēgt no reģistra, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja: 4) Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Augstākās izglītības padome vai cita institūcija atbilstoši savai kompetencei atkārtoti konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus augstskolas vai filiāles darbībā.

11.pants. Augstskolas un koledžas reorganizācija vai likvidācija

(2) Lēmumu par valsts augstskolas un valsts koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru.

35.pants. Nozares profesoru padome

(3) Ja augstskolā attiecīgajā zinātnes nozarē nav piecu profesoru un izveidot nozares profesoru padomi nav iespējams, vairākas augstskolas kopīgi izveido šādu profesoru padomi, kuru apstiprina attiecīgo augstskolu senāti. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome. (5) To nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes, apstiprina Augstākās izglītības padome. (6) Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības padome.

46.pants. Uzņemšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)

(3) Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus. (4) Augstskola un koledža, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

51.pants. Studiju vietu skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju vietu skaitu citu juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.

64.2 pants. Latvijas Studentu apvienība

(2) Latvijas Studentu apvienība:

• 2) izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

(2) Augstākās izglītības padome ir juridiskā persona. Tai ir patstāvīga bilance un konts bankā. Augstākās izglītības padomei ir zīmogs ar tās nosaukumu.

66.pants. Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība

(1) Augstākās izglītības padomi 13 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitāšu asociācijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Koledžu asociācijas, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji Augstākās izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus.

(2) Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras Saeima var noraidīt, iesniedzot deputātu (frakciju) motivētus iebildumus.

(3) Atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli var šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu.

(4) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.

(5) Kā pastāvīgs padomdevējs Augstākās izglītības padomes sēdēs piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvis.

67.pants. Augstākās izglītības padomes locekļi

(1) Augstākās izglītības padomes locekļi saņem atalgojumu uz darba līguma pamata.

(2) Augstākās izglītības padomes locekļi ir valsts amatpersonas.

(3) Par Augstākās izglītības padomes locekli nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

68.pants. Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks

Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi. Studējošo pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru beigām izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras.

69.pants. Augstākās izglītības padomes lēmumi

(1) Visi Augstākās izglītības padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai.

(2) Augstākās izglītības padomei ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz augstāko izglītību, tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Saskaņā ar šo likumu pieņemtie Augstākās izglītības padomes lēmumi ir saistoši augstskolām.

70.pants. Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas

Augstākās izglītības padome:

1) izstrādā augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu attīstību, un veicina visu veidu augstskolu un augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību;

2) izstrādā ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā;

3) izstrādā priekšlikumus par augstskolu zinātniskā darba, personāla kvalifikācijas un studiju programmu kvalitātes celšanu;

4) prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē;

5) izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī;

6) izstrādā priekšlikumus par profesoru skaitu augstskolās un rekomendācijas citos augstākās izglītības jautājumos;

7) izstrādā priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu;

8) sniedz izglītības un zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;

9) pieņem lēmumu par augstskolu akreditāciju kopumā un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināšanai;

11) uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina augstākās izglītības jautājumus.

71.pants. Augstākās izglītības padomes tiesības

Augstākās izglītības padomei ir tiesības:

1) iepazīties ar jebkuras augstskolas studiju virziena novērtējuma un akreditācijas materiāliem;

2) pieprasīt ārpuskārtas akreditāciju jebkurai augstskolai vai tās studiju virzienam;

3) pieprasīt no augstskolām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo informāciju.

72.pants. Augstākās izglītības padomes darba organizācija

(1) Augstākās izglītības padomes darbību reglamentē nolikums.

(2) Augstākās izglītības padomes sēdes notiek pēc vajadzības. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz trīs Augstākās izglītības padomes locekļi, jāsasauc triju dienu laikā.

(3) Par Augstākās izglītības padomes sēdes darba kārtību un tajā pieņemtajiem lēmumiem sekretariāts sniedz informāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sabiedrības saziņas līdzekļos. Lēmumu norakstus nosūta augstskolām un citām institūcijām, uz kurām šie lēmumi attiecas.

73.pants. Augstākās izglītības padomes finansēšana

(1) Augstākās izglītības padomi finansē no valsts budžeta.

(2) Pārskatu par savu finansiālo darbību Augstākās izglītības padome publisko reizi gadā.

(3) Augstākās izglītības padomes darbības nodrošināšanai izveido algotu sekretariātu.

74.pants. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs

(1) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs vienlaikus nedrīkst ieņemt citu vadošu amatu.

(2) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par Augstākās izglītības padomes darbu un tās funkciju izpildi.

(3) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs:

1) pārstāv Augstākās izglītības padomi valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā un ārvalstīs, piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām padomes kompetencē esošo jautājumu izskatīšanā;

2) ir Augstākās izglītības padomes finanšu rīkotājs;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās izglītības padomes sekretariāta darbiniekus;

4) slēdz līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām Augstākās izglītības padomes darba nodrošināšanai.

(4) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.