9.pants Augstskolu akreditācija
(3) Kad saņemts AIP atzinums par akreditāciju, Izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu.

11. pants Augstskolu reorganizācija vai likvidācija
(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Lēmumam pievienojams AIP atzinums.

21.pants Augstskolu struktūrvienību patstāvība
(2) To augstskolu struktūrvienību darbību, kurām ir juridiskās personas statuss reglamentē spēkā esošie likumdošanas akti, un nolikums, kuru pēc akceptēšanas Augstskolas Senātā un izvērtēšanas AIP apstiprina Izglītības un zinātnes ministrs.

29. pants Profesoru štata vietas
(1) Profesoru štata vietu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares augstskolā, ņemot vērā AIP un augstskolu priekšlikumus, nosaka Izglītības un zinātnes ministrs. Profesoru skaits atbilst augstskolā pārstāvēto zinātnes vai mākslas apakšnozaru skaitam.

35.pants Nozares profesoru padome
(3) Ja augstskolā attiecīgajā zinātnes nozarē nav 5 profesoru un izveidot nozares profesoru padomi nav iespējams, vairākas augstskolas kopīgi izveido šādu profesoru padomi, kuru apstiprina attiecīgo augstskolu Senāti. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, padomes sastāvu apstiprina AIP
(5) To nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes, apstiprina AIP
(6) Nozares profesoru padomes darbību pārrauga AIP

46.pants Uzņemšana un imatrikulācija
(3) Uzņemšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar AIP, un apstiprina ministru kabinets.
(4) Augstskola, saskaņojot ar AIP var noteikt papildus prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

51. pants Studiju vietu skaita noteikšana
No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka Izglītības un zinātnes ministrs pēc AIP priekšlikuma. Studiju vietu skaitu pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātājās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.

55.pants studiju programmas
(2) Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas, kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs AIP atzinums.

65.pants AIP statuss
AIP ir juridiskā persona. Tai ir patstāvīga bilance un konts bankā. AIP ir zīmogs ar tās nosaukumu.

66.pants AIP izveidošanas kārtība
(1) AIP 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. AIP sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Koledžu direktoru padomes, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā AIP loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji AIP darbā var piedalīties ar padomdevēju tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus.
(2) AIP locekļu kandidatūras Saeima var noraidīt iesniedzot deputātu frakciju motivētus iebildumus.
(3) Atsaukt AIP locekli var šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu.
(4) AIP priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.
(5) Kā patstāvīgs padomdevējs AIP sēdēs piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta pārstāvis.

67.pants AIP locekļi
(1) AIP locekļi saņem atalgojumu uz darba līguma pamata.
(2) Uz AIP locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām Korupcijas novēršanas likumā.
(3) Par AIP locekli nevar būt persona, kas sodīta ar tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

68.pants AIP locekļu pilnvaru laiks
AIP locekļu pilnvaru laiks ir 4 gadi. Studējošo pārstāvja pilnvaru laiks ir 2 gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc AIP locekļu pilnvaru beigām Izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai AIP locekļu kandidatūras.

69.pants AIP lēmumi
(1) visi AIP pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai.
(2) AIP ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz augstāko izglītību tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Saskaņā ar šo likumu pieņemtie AIP lēmumi ir saistoši augstskolām.

70.pants AIP pamatuzdevumi, kompetences un funkcijas
AIP:

  1. izstrādā augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu attīstību, un veicina visu veidu augstskolu un augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību;
  2. izstrādā ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā;
  3. izstrādā priekšlikumus par augstskolu zinātniskā darba, personāla kvalifikācijas un studiju programmu kvalitātes celšanu;
  4. prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē. No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka Izglītības un zinātnes ministrs pēc AIP priekšlikuma;
  5. izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī;
  6. izstrādā priekšlikumus par profesoru skaitu augstskolās un rekomendācijas citos augstākās izglītības jautājumos. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, nozares profesoru padomes sastāvu apstiprina AIP, AIP apstiprina to nozaru sarakstu, kurās izveidojamas profesoru padomes un pārrauga nozaru profesoru padomes darbību.
  7. izstrādā priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu;
  8. sniedz Izglītības un zinātnes ministram un Ministru Kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;
  9. pieņem lēmumu par augstskolu akreditāciju kopumā un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināšanai;
  10. uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina augstākās izglītības jautājumus.

71.pants AIP tiesības

  1. iepazīties ar jebkuras augstskolas studiju programmas novērtējuma un akreditācijas materiāliem;
  2. pieprasīt ārpuskārtas akreditāciju jebkurai augstskolai vai tās studiju programmai;
  3. pieprasīt no augstskolām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo informāciju;

72.pants AIP darba organizācija
(1) AIP darbību reglamentē nolikums.
(2) AIP sēdes notiek pēc vajadzības. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz trīs AIP locekļi jāsasauc trīs dienu laikā.
(3) Par AIP sēdes darba kārtību un tajā pieņemtajiem lēmumiem sekretariāts sniedz informāciju laikrakstā "Latvijas vēstnesis" un masu sabiedrības informācijas līdzekļos. Lēmumu norakstus nosūta augstskolām un citām institūcijām uz kurām šie lēmumi attiecas.

73. Pants AIP finansēšana
(1) AIP finansē no valsts budžeta
(2) Pārskatu par savu finansiālo darbību padome reizi gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"
(3) AIP darbības nodrošināšanai izveido algotu sekretariātu.

74.pants AIP priekšsēdētājs
(1) AIP priekšsēdētāja darbs AIP ir viņa pamatdarbs. AIP priekšsēdētājs vienlaikus nedrīkst ieņemt citu vadošu amatu.
(2) AIP priekšsēdētājs ir atbildīgs par AIP darbu un tās funkciju izpildi.
(3) AIP priekšsēdētājs:

  1. pārstāv AIP valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā un ārvalstīs, piedalās Ministru Kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām AIP kompetencē esošo jautājumu izskatīšanā;
  2. ir AIP finansu rīkotājs;
  3. pieņem darbā un atbrīvo no darba AIP sekretariāta darbiniekus
  4. slēdz līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām AIP darba nodrošināšanai;

(4) AIP priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta 1.kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai.

 

 

 
www.clarus.lv