Akceptēta ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmākajiem septiņiem gadiem un rīcības virzienus to īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus.

SATURS

1. Terminu skaidrojums
2. Ievads
3. Situācijas raksturojums
4. Problēmu formulējums izglītības attīstības politikas veidošanai
5. Izglītības attīstības politikas pamatprincipi
6. Izglītības attīstības politikas mērķi
7. Izglītības attīstības politikas rezultāti, darbības rezultāti un rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai
8. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums
9. Turpmākās rīcības plānojums
10. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība
11. Pamatnostādņu sasaiste ar plānošanas reģionu attīstības programmās un stratēģijās noteiktajām prioritātēm

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2006.–2010.gadam lietotie termini:

augstākā izglītība – izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

e-studijas – speciāli organizēts mācību kurss, kurā izmantotas elektroniskās tehnoloģijas – telekomunikāciju un datoru tīkli, multimediju CD-ROM, kā arī radio un TV apraide, audio/video ieraksti, interaktīvā TV un citas tehnoloģijas;

formālā izglītība – sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments;

ikdienas mācīšanās – jēgpilns pieredzes bagātināšanās process jebkurā dzīves situācijā;

interešu izglītība – personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības;

karjeras attīstības atbalsta sistēma – pasākumu kopums, kas dod iespēju indivīdam jebkurā dzīves posmā visa mūža garumā identificēt savas intereses, spējas, prasmes, pieredzi, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par izglītības un/vai profesijas izvēli un lai organizētu un vadītu savu individuālo dzīves ceļu mācību, darba un citās jomās, kurās šīs spējas un pieredze tiek apgūtas un/vai pielietotas;

karjeras izglītība – plānots pasākumu, kursu un programmu nodrošinājums izglītības iestādēs, lai mācītu un palīdzētu izglītojamajiem apgūt un attīstīt prasmes savu interešu, spēju un iespēju samērošanā, savu karjeras mērķu izvirzīšanā un karjeras vadīšanā un sniegtu zināšanas un izpratni par darba pasauli, tās saikni ar izglītību, par karjeras plānošanu un attīstīšanu visa mūža garumā;

mūžizglītība – izglītības process cilvēka dzīves garumā , ko rosina sabiedrības mainīgās vajadzības un nepieciešamība pieaugušajiem iegūt zināšanas, prasmes un kompetences, pieredzi, paaugstināt vai mainīt savu kvalifikāciju. Tā ietver formālo, neformālo izglītību un ikdienas mācīšanos;

mūžizglītības politika – tiesiski, organizatoriski, finansiāli nodrošināts valsts atbalsts katra iedzīvotāja izglītībai, kas sekmē uzņēmību, nodarbinātību un adaptācijas spējas, aktīvu pilsonisku līdzdalību un sociālo iekļaušanos, personīgo pašpilnveidi katrā dzīves posmā visās dzīves jomās mūža garumā;

neformālā izglītība – ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība;

otrās iespējas izglītība – atkārtota iespēja iegūt izglītību tiem, kuri kādu iemeslu dēļ atbilstīgā vecumā nav sasnieguši noteiktu izglītības pakāpi;

pamatizglītība – izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamat prasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē;

pieaugušo izglītība – formālā, neformālā izglītība un ikdienas mācīšanās, kas nodrošina personības attīstību, sociālo iekļaušanos, pilsonisko līdzdalību un konkurētspēju darba tirgū cilvēka mūža garumā;

profesionālās ievirzes izglītība – sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā;

profesionālā izglītība – praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei;

speciālā izglītība – personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība;

tālākizglītība – iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām;

tālmācība – pieaugušo izglītības forma, kas tiek īstenota, izmantojot netiešus, tai skaitā elektroniskos saziņas līdzekļus, pamīšus ar tiešo kontaktu;

vidējā izglītība – izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē;

vispārējā izglītība – cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.

-- uz augšu --

Izglītība mūsdienu Eiropā tiek skatīta saistībā ar sabiedrības daudzveidību, cilvēku ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, cilvēktiesībām, vienlīdzību un dzimumu līdztiesību. Arī izglītības procesi airs netiek uztverti viennozīmīgi. Izglītība mūsdienās nav tikai mācīšana un mācīšanās, bet ietver arī mūžizglītību, mobilitāti, integrāciju, tālākizglītību, pašvērtēšanu un citas jomas. Veidojot demokrātisku izglītības telpu mūsdienu Eiropā, ir nepieciešama sabiedrības atbildība, sociālā kohēzija, spēja mainīties un pilnveidoties.

Pašreiz situācija Latvijas un kopējā Eiropas Savienības darba tirgū izvirza prasību pēc mācīšanās un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mūža garumā, ko arvien vairāk atbalsta gan valsts, gan darba devēji. Mūžizglītība tiek uzskatīta par Eiropas Savienības valstu politikas stūrakmeni cilvēkresursu attīstības jomā. Informācijas sabiedrībā cilvēku zināšanām un prasmēm ir izšķiroša nozīme augsta labklājības līmeņa sasniegšanai.

Mūžizglītība ir izglītība cilvēka mūža garumā. Tā balstās uz iekšēju vajadzību garīgi pilnveidoties, kā arī ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un arvien papildināt savas zināšanas un prasmes. Mūsdienu straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas tehnoloģijas laikmetā formālajā izglītībā iegūtās zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk. Mūžizglītība ar īpaši organizētu gan formālo, gan neformālo tālākizglītības sistēmu sekmē pilnvērtīgu personas attīstību, ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām un, nemitīgi paaugstinot savu kvalifikāciju vai pat pārkvalificējoties, saglabāt augstu konkurētspēju darba tirgū; veicina reģionālo pašvaldību un darba devēju līdzdalību un atbildību izglītības pieejamības nodrošināšanā; nodrošina profesionālās sākotnējās un tālākizglītības izglītības programmu piedāvājumu atbilstoši nodarbinātības un sociāli neadaptēto iedzīvotāju mērķgrupu teritoriālajai struktūrai, kā rezultātā samazināsies teritoriālās sociāli ekonomiskās atšķirības starp reģioniem un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un lauku jaunatnes migrācija, iedzīvotājam būs iespējas iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo izglītību iespējami tuvu savai dzīves (darba) vietai.

Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātais ilgtermiņa konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Dokumentā par galveno izaugsmes resursu ir atzītas iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana. Šādā izaugsmes modelī zināšanas virza darbaspēka kvalitāti, kapitāla izmantošanu un tehnoloģiju attīstību. Izglītota un zinoša sabiedrība kļūst par valsts iekšējās un ārējās drošības garantu. Zināšanu pārvaldība, koordinēta un virzīta to radīšana, uzkrāšana, izplatīšana, lietošana kā komplekss process kļūst par ekonomikas un sociālās dzīves pamatu, aptverot visu valsti un sabiedrību.

Latvijas iedzīvotāju zināšanu potenciāls ir spējīgs pildīt šīs funkcijas, taču nepieciešama tūlītēja koordinēta rīcība tā izmantošanai un palielināšanai. Valstī vienotai izglītības politikai ir izšķiroša nozīme Latvijas izaugsmes modeļa īstenošanā. Jāveic virkne uzlabojumu izglītības sistēmā, samazinot zināšanu jomā pastāvošo asimetriju starp cilvēkiem: ikvienam garantēta iespēja iegūt vidējo izglītību un visiem nodrošināta kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iegūšanas iespēja, krasi palielināta augstākās kvalifikācijas speciālistu (maģistru un doktoru) sagatavošana, tehnisko zinību un dabaszinību apgūšanas īpatsvara pieaugums visos izglītības sistēmas līmeņos.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) izstrādātas, ievērojot sabiedrības un izglītības attīstības vadlīnijas, kas noteiktas Eiropas un Latvijas politikas plānošanas dokumentos: Lisabonas izglītības stratēģijā, Boloņas procesā, Eiropas Komisijas mūžizglītības memorandā, UNESCO programmā “Izglītība visiem”, Eiropas Komisijas darba programmā „Izglītība un apmācība 2010”, Eiropas iniciatīvā „i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”, ES Pamatstratēģijā attiecībā uz dzimumu līdztiesību, ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”, „Ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģijā”, „Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā”, „Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs”, „Politikas plānošanas pamatnostādnēs”, „Latvijas nacionālajā rīcības plānā nodarbinātības veicināšanai”, „Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2009.gadam”, „Reģionālās politikas pamatnostādnēs”, kā arī Latvijas plānošanas reģionu attīstības dokumentus.

Pamatnostādnes ir izstrādātas saistībā ar pašreiz tapšanas stadijā esošajiem dokumentiem: Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam, Nacionālo stratēģisko ietvardokumentu 2007.–2013.gadam. Pamatnostādnēs noteiktais ir saistošs citiem Izglītības un zinātnes ministrijas politikas plānošanas dokumentiem, kas pašreiz tiek izstrādāti: Mūžizglītības stratēģija, Vidējās izglītības koncepcija, Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam un Audzināšanas darba programma 2006.- 2011.gadam.

Pamatnostādnes izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti sadarbībā ar pārstāvjiem no Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC), Profesionālās izglītības centra (PIC), Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC), Studiju fonda (SF), Akadēmisko programmu aģentūras (APA), Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA), Valsts valodas aģentūras (VVA), Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas (PPIA), Profesionālās izglītības attīstības aģentūras (PIAA), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju arodbiedrības (LIVA), Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta, Latvijas Darba devēju konfederācijas (DDK), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Rektoru padomes (RP), Augstākās izglītības padomes, Latvijas Pedagogu domes, Latvijas vecāku apvienības „VISI”, konsultatīvās padomes „Izglītība visiem” un Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijas.

Pamatnostādnes nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmāko piecu gadu laikposmam un rīcības virzienus to īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus.

-- uz augšu --

Raksturojums

Lai gūtu priekšstatu par to, vai līdz šim realizētā politika dod gaidīto rezultātu, tiek veikta līdzšinējās izglītības politikas analīze. Veidojot Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam”, izglītības joma tika izvērtēta atbilstoši Izglītības attīstības koncepcijā 2002.–2005.gadam nospraustajiem rīcības virzieniem.

Analizējot iepriekšējās koncepcijas rezultātus, tika izmantoti šādi informācijas avoti:

Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas dati;

Centrālās statistikas pārvaldes dati;

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības sistēmas attīstības projekta pētījumu ziņojumi “Izglītības kvalitāte un efektivitāte Latvijā” (2004);

Ziņojums par tūkstošgades attīstības mērķiem Latvijā “Kā dzīvosim Latvijā 2015.gadā?” (Rīga 2005);

Organisation for Economic Cooperation and Development (turpmāk – OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (turpmāk – SSNP) pētījumu rezultāti.

3.1. Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas reformas pabeigšana

Plānotais. Koncepcija paredzēja pilnveidot vispārējās izglītības saturu atbilstoši valsts izglītības standartu prasībām, nodrošinot satura reformu ar atbilstošiem mācību līdzekļiem un metodiku, palielinot to iegādei paredzēto valsts budžeta līdzekļu apmēru. Tika plānots līdz 2004.gadam organizēt centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpes noslēgumā 15 mācību priekšmetos un uzņemšanu augstskolu studiju programmās organizēt konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Ar 2004.gadu bija jāievieš izmaiņas centralizēto eksāmenu sistēmā pamatizglītības pakāpē.

Sasniegtais. Atbilstoši plānotajam ir izstrādāti 20 jauni pamatizglītības mācību priekšmetu standarti un uzsākta to ieviešana ar 2005.gada 1.septembri. Kā bija paredzēts, Izglītības satura un eksaminācijas centrs (turpmāk – ISEC) ieviesa vidējās izglītības pakāpes noslēgumā centralizētos eksāmenus 15 mācību priekšmetos un pamatizglītības pakāpes noslēgumā 1 mācību priekšmetā – latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās. ISEC ir uzsācis īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projektu “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”. Latvija ir piedalījusies OECD SSNP 2000.gada un 2003.gada starptautiskajos pētījumos. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 1.pētījumu ciklā un 2.pētījumu ciklā, redzama Latvijas sasniegumu uzlabošanās visās pētījumos ietvertajās jomās (lasītprasme, dabaszinātnes, matemātika). 2000.gadā 30,6% 15–16 gadīgo Latvijas skolēnu sasniedza tikai zemāko kompetences pakāpi vai palika zem tās, bet 2003.gadā – 23,7%. 2000.gadā tikai 4% Latvijas skolēnu sasniedza augstāko kompetences līmeni, pasaulē vidēji – 10%. 2003.gadā Latvijas skolēnu sasniegumi ir OECD valstu vidējā līmenī vai nedaudz zem tā. PISA 2003.gada rezultāti liecina, ka Latvijas 15–16 gadīgo jauniešu sasniegumi pamatprasmēs ir ievērojami uzlabojušies – 18 % sasniedza zemāko kompetences līmeni vai palika zem tā, bet 6% skolēnu sasniedza augstāko kompetences līmeni. Un tomēr mūsu skolēnu sasniegumi ir zem vidējā pasaulē un Eiropā.

Problēmas. 2004.gadā 9.klasē 3782 skolēni (11%) nesaņēma apliecību par pamatizglītības ieguvi. Šie jaunieši pamatizglītības 9.klases mācību programmu atkārto vēlreiz – tajā pašā skolā, citā izglītības iestādē, pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā. 12,2% no 9.klases absolventiem matemātikas eksāmenā saņēma vērtējumu zemāku par 4 ballēm, latviešu valodā – 1%, svešvalodās vidēji – 3%. Pamatizglītības pakāpē netika veiktas plānotās izmaiņas centralizēto eksāmenu sistēmā skolās ar latviešu mācībvalodu. Valsts valoda ir vienīgais pārbaudījums, kas tiek organizēts centralizēti – iespēja iegūt detalizētu, ticamu un atbilstīgu informāciju mācību procesa analīzei. Šobrīd skolēnu mācību sasniegumu diagnostikas sistēma nenodrošina pilnīgu atgriezenisko informāciju par skolēnu mācīšanās grūtībām un problēmām, kā arī nenodrošina savlaicīgu (pēc 6.klases) skolēnu mācību sasniegumu pārraudzību un efektīvu rīcību problēmu novēršanai, skolēnu mācību motivācijas stimulēšanai un audzināšanas darbības uzlabošanai izglītības iestādē.

Sākot ar 2004.gadu, uzņemšana augstākās izglītības studiju programmās notiek, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, taču uzņemšanai augstskolās tiek izmantots tikai neliels daudzums no visiem centralizētajiem eksāmeniem. Šīs sistēmas ieviešanas efektivitāte vēl nav izvērtēta, ir nepieciešama analīze. Valsts budžeta līdzekļu apmērs mācību grāmatu iegādei uz vienu skolēnu ir Ls 1,86, kas ir nepietiekami. Jaunajiem mācību priekšmetu standartiem atbilstošas mācību literatūras nodrošināšanai nebija pietiekamu finanšu līdzekļu, jo, lai Latvijas skolu bibliotēkas nodrošinātu katru skolēnu ar vismaz vienu standartiem atbilstošu mācību grāmatu katrā mācību priekšmetā, ir nepieciešami papildu līdzekļi Ls 1 139 415 gadā.

3.2. Pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas pilnveidošana

Plānotais. Īstenojot koncepciju, plānoja pedagoģisko studiju un tālākizglītības programmu saturu saskaņot ar izglītības satura reformu. Paredzēja izstrādāt pedagoga profesijas standartus, kā arī pilnveidot augstākās pedagoģiskās izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditāciju.

Sasniegtais. Lai veicinātu pedagogu tālākizglītības programmu atbilstību izglītības satura un bilingvālās izglītības reformu prasībām, ik gadu tika saskaņotas aptuveni 300 tālākizglītības programmas. Izstrādātas 18 pedagogu tālākizglītības programmas par pamatizglītības satura reformas īstenošanu un 6 tālākizglītības programmas pedagogu tālākizglītotājiem / multiplikatoriem, kas organizē kursus pamatizglītības skolotājiem atbilstoši jauno standartu prasībām. 2004.gada 27.februārī ir apstiprināts skolotāja profesijas standarts. 2004.gadā bija vērojams straujš akreditēto programmu skaita pieaugums. Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projektu “Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla un nodrošinājuma izveide”.

Problēmas. Valstī trūkst vienotas pieejas un sistēmas pedagogu tālākizglītības organizēšanai. Netiek pietiekamā skaitā sagatavoti skolotāju tālākizglītotāji. Arī pedagogu tālākizglītības programmas ir pārāk sadrumstalotas un nav uz mērķi orientētas. Līdz ar to var secināt, ka sadarbība ar pedagoģiskajām augstskolām ir nepietiekama. Lai pilnībā nodrošinātu izglītības satura reformas īstenošanu pamatizglītībā, nepieciešams paaugstināt valsts budžeta finansējumu līdz Ls 550 000 pedagogu tālākizglītības programmu izstrādei un īstenošanai. Nepietiekamā valsts finansējuma dēļ pedagogu profesionālās prasmes un tālākizglītības iespējas ir ierobežotas, taču ir nepieciešama analīze par esošo resursu izmantošanas efektivitāti. Zemās administratīvās kapacitātes dēļ netiek savlaicīgi deleģēti uzdevumi izstrādāt tālākizglītības saturu un metodiku atbilstoši katras pedagogu mērķauditorijas vajadzībām. Pedagogiem trūkst zināšanu un prasmju darbam ar dažādām sociālām grupām, izmantojot jaunās tehnoloģijas un mūsdienīgas sadarbības metodes.

3.3. Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam

Plānotais. Paredzēts turpināt profesionālās izglītības programmu satura aktualizēšanu atbilstoši darba tirgus prasībām, veicināt izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību. Plānots izstrādāt pirmā, otrā un trešā līmeņa profesiju standartus un tiem atbilstošas izglītības programmas, kā arī pilnveidot šo programmu un profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju. Bija jāpilnveido centralizēto eksāmenu sistēma profesionālajā izglītībā.

Sasniegtais. 2004.gadā bezdarbnieku reģistrā ir reģistrējušies 3,6% profesionālās izglītības absolventu, un tas ir 0,46% no kopējā bezdarbnieku skaita. Profesionālās izglītības absolventu bezdarbnieku īpatsvars pēdējo četru gadu laikā ir samazinājies par gandrīz 1%. Ik gadu palielinājās to profesiju skaits, kurām tiek izveidots vienots centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturs. Stiprinot sadarbību ar darba devēju un nozaru asociācijām, profesionālās kvalifikācijas eksāmenos iesaistījās liels skaits uzņēmumu darbinieku. Profesiju standartu izstrāde tika organizēta darba tirgū pieprasītām profesijām. Profesiju standartu reģistrā no 1. līdz 5.kvalifikācijas līmenim iekļauts 301 profesiju standarts. Eiropas Sociālā fonda 3.1.5.1. nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” ietvaros Labklājības ministrija plāno veikt plaša spektra pētījumus, tai skaitā arī par absolventu turpmākām gaitām darba dzīvē. Rezultāti būs pieejami 2007.gada beigās.

Problēmas. 2004.gadā profesionālās izglītības programmas absolvēja 11374 audzēkņi, no tiem pakalpojumu nozarē – 24%, veselības aprūpē – 8%, lauksaimniecībā – 2%, inženierzinātnēs (t.sk. materiālu apstrāde un tehnika) – 41%, sociālajās zinātnēs – 15%, humanitārajās zinībās un mākslā – 5%, vispārējās izglītības programmas (izlīdzinošo viena gada programmu) – 2%. Absolventu skaits lauksaimniecībā un inženierzinātnēs ir samazinājies par 2 %. Absolventu struktūra reģionālā un nozaru griezumā pierāda, ka profesionālās izglītības programmu piedāvājums ir apmierinošs, tomēr atbilstoši pieaugošajam pakalpojumu īpatsvaram pakalpojumu jomā, absolventu (audzēkņu) skaits pakalpojumu nozarē nav pietiekams. Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktie pētījumi mašīnbūves un metālapstrādes, kā arī lauksaimniecības nozarēs liecina, ka valsts tautsaimniecības attīstībai nepieciešams šajās nozarēs palielināt profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu.

Kvalifikācijas eksāmenu rezultāti rāda, ka kvalifikāciju ieguvušo profesionālās izglītības absolventu skaits palielinās – 2005.gadā 94% (2004.gadā – 92%). Kvalifikācijas eksāmenu vidējie rādītāji uzlabojas, 2005.gadā kvalifikāciju ieguvušo audzēkņu īpatsvars ir 94% (2004.gadā – 92%). Sliktākie rādītāji ir inženierzinātņu programmās, tajā skaitā ar specializāciju lauksaimniecībā, kurās ir nepieciešams salīdzinoši dārgs mācību tehniskais nodrošinājums. Ievērojot to, ka eksāmenu komisijas locekļi ir profesionālo organizāciju pārstāvji, var uzskatīt, ka šobrīd profesionālās izglītības iestāžu absolventu sagatavotības līmenis atbilst apgūstamo profesiju prasībām. 2004.gadā ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ centralizētos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus kārtoja 70% no Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu absolventiem.

Profesionālās izglītības satura atbilstību darba tirgus prasībām nodrošina profesiju standartu esamība un aktualitāte. Darba devēju organizācijas pašlaik nespēj uzņemties pilnu atbildību par profesiju standartu un kompetenču aprakstu izstrādi. Tādēļ šo darbu pašlaik veic Izglītības un zinātnes ministrija. Tomēr darba devēju aktivitāte, iniciatīva un prasme šajā procesā ir nepietiekama. Visām darba tirgū pieprasītajām profesijām profesiju standarti vēl nav izstrādāti, jo darba tirgū arvien veidojas jaunas profesijas. Tirgus ekonomika, izvirzot jaunas prasības profesionālajai kvalifikācijai, attīstās straujāk nekā atbilstošu profesionālās zglītības programmu piedāvājums. Būtiska problēma, kas kavē mērķtiecīgus ieguldījumus profesionālajā izglītībā, ir nepietiekami skaidri definēts tautsaimniecības sektoru pieprasījums vidējā termiņā.

3.4. Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam

Plānotais. Koncepcija paredzēja veikt pieprasījuma izpēti darba tirgū un attīstīt 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas. Atsevišķas augstākās izglītības programmas plānoja attīstīt moduļu veidā, kā piedāvājumu pilna laika studentiem un tiem, kuri atgriežas augstskolā mūžizglītības ietvaros. Bija plānots sākt pāreju pamatā uz triju gadu programmām pilna laika pamatstudijās. Šī rīcības virziena īstenošana paredzēja darba devēju lielāku iesaistīšanu 4. un 5.līmeņa profesiju standartu un studiju programmu izstrādē.

Sasniegtais. 2004./2005.m.g. studējošo kopskaits bija 130 693, kas bija par 46% vairāk nekā 1999.gadā. Studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju 2004./2005.m.g. sākumā bija 556, kas ir otrais augstākais rādītājs pasaulē (salīdzinājumam: ES vidēji – 371). Lai arī šis ir augsts rādītājs, tomēr lielā mērā tas skaidrojams ar zemo vidējās profesionālās izglītības prestižu, ar zemo arodu prestižu un ierobežotas ekonomiskās aktivitātes faktoriem valstī kopumā, kas liek jauniešiem izvēlēties izglītības turpināšanu pēc vidējās izglītības iegūšanas, lai maksimāli nodrošinātu priekšnosacījumus savai tālākai darba dzīvei. Augstais studējošo skaits nenorāda uz augstu izglītības kvalitāti, ko apliecina arī ierobežotais publiskais finansējums uz vienu studējošo.

Sadarbībā ar darba devējiem bija izstrādāti un apstiprināti 145 profesiju standarti augstākajā izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka apstiprināšanai iesniegto profesiju standartu skaits ar katru gadu samazinās. Rodas nepieciešamība aktualizēt jau iepriekš apstiprinātus standartus. Attīstīta 1.līmeņa augstākā profesionālā izglītība, izveidotas jaunas privātās un valsts koledžas. Uz 2005.gada 1.oktobri valstī ir 27 koledžas, no kurām 16 ir valsts dibinātas un 11 – privāto personu dibinātas.

Problēmas. Latvijā ir nepietiekams studējošo skaits dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijā tikai 5,2% no kopējā augstskolu studentu skaita (no valsts budžeta finansētajās studiju vietās – 12,5%) studēja dabaszinātņu un matemātikas jomā, kamēr ES vidējais rādītājs 2004.gadā bija 11,8%.

Profesijas standartu izstrādes kārtība pašreiz nenodrošina efektīvu darba devēju un profesionālo apvienību līdzdalību, līdz ar to standartos nepietiekami tiek atspoguļotas darbinieku kvalifikācijai izvirzāmās prasības.

Inženierzinātņu un tehnisko zinātņu profesiju apguvi kavē nepietiekami kvalitatīva un savlaicīga zināšanu, prasmju un iemaņu apguve matemātikā un dabaszinībās vispārējās un profesionālās izglītības programmās. Profesionālās un augstākās izglītības programmas nav pietiekami modernizētas, lai piedāvātu kompetences un prasmes atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības virzieniem. No 2004.gada augstskolu absolventiem 1,2% ir bez darba (Eiropā šis rādītājs sasniedz 6–7%). Ik gadu nedaudz palielinās augstskolu absolventu – bezdarbnieku skaits, taču tas ir izskaidrojams ar augstākās izglītības ieguvēju skaita pieaugumu. Nepietiekams zinātnes un pētniecības īpatsvars augstskolās.

2004.gadā visvairāk augstskolu beidzēju ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, bet tikai 0,3% ieguvuši doktora grādu. Doktora grādu ieguvušo skaits Latvijā ir niecīgs (2001.gadā – 37, 2004.gadā – 85), salīdzinot ne tikai ar ES valstīm, bet arī ar kaimiņvalstīm Lietuvu (261) un Igauniju (149). Tas nozīmē, ka valstī ir nepietiekams speciālistu skaits, kas spēj radīt jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību (t.s. zinātņietilpīgos produktus).

3.5. Vienotas izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošana

Plānotais. Tika plānots izstrādāt un aprobēt izglītības iestāžu pašnovērtēšanas un ārējās vērtēšanas (izglītības iestāžu un programmu akreditācijas un direktoru atestācijas) kritērijus un metodiku, kā arī sagatavot metodiskos materiālus un organizēt kursus ārējo vērtētāju (ekspertu) apmācībai. Paredzēja izstrādāt un aprobēt metodisko materiālu valsts pārbaudes darbu vērtēšanai.

Sasniegtais. Saskaņā ar plānoto izveidoja vienotu vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, kas paredz vienu un to pašu kritēriju izmantošanu skolas darbības pašnovērtēšanā un ārējā vērtēšanā. Izstrādāja metodiku skolas darbības pašnovērtēšanai un nodrošināja ieinteresēto pušu izglītošanu jaunās metodikas izmantošanā. Ārējās vērtēšanas procesa veikšanai saskaņā ar valstī vienotu programmu tika apmācīti vairāk nekā 200 ekspertu, 15 skolās notika jaunās metodikas aprobācija. Visām skolām ir pieejamas pašnovērtēšanas un ārējās vērtēšanas rokasgrāmatas. Tika izstrādāts un aprobēts metodiskais materiāls valsts pārbaudes darbu vērtēšanai. Tika izstrādāta interešu izglītības iestāžu ārējās vērtēšanas metodika.

Augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēma darbojas kopš 1996.gada un regulāri tiek pilnveidota atbilstoši ES kopējām nostādnēm, kā arī sadarbībā ar darba devējiem.

Problēmas. Šajā rīcības virzienā vispārējās izglītības jomā tika sasniegts viss ieplānotais, kā arī nodrošināta procesa tālāka īstenošana. Šobrīd vēl nav iespējams veikt vienotās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas ietekmes novērtējumu. Profesionālajā izglītībā līdz šim nav izstrādāta vienota skolu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma, jo tam netika paredzēts finansējums Izglītības sistēmas attīstības projekta ietvaros, taču, izmantojot gūto pieredzi un iestrādes, ir iespējams izstrādāt kvalitātes novērtēšanas sistēmas arī citās izglītības pakāpēs.

Netika izstrādāta interešu izglītības iestāžu pašvērtēšanas metodika un aprobēta ārējās vērtēšanas metodika, jo tam nebija paredzēts finansējums. Nav izveidota interešu izglītības kvalitātes un interešu izglītības iestāžu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma.

3.6. Pedagogu darba samaksas reformas turpināšana

Plānotais. Koncepcija paredzēja no 2003.gada 1.septembra nodrošināt pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju darba samaksu, kas nav zemāka par divām minimālajām mēnešalgām par pedagoģisko likmi (Ls 145). Līdz 2005.gadam bija jānosaka maksimālā pieļaujamā darba slodze pedagogam, kā arī jānodrošina piemaksas pedagogiem mazākumtautību skolās, kas māca priekšmetus latviešu valodā vai bilingvāli.

Sasniegtais. Ar 2003.gada 1.septembri vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju viena darba algas likme bija Ls 140, ar 2004.gada 1.septembri – Ls 160. Salīdzinot ar 1999.gadu, kad viena darba algas likme bija Ls 82, pedagogu darba samaksa ir augusi. Ir izveidota valstī vienota pedagogu darba samaksas paaugstināšanas sistēma, kas paredz 2010.gadā Ls 464 pedagogu darba algu par vienu likmi. Tika noteiktas piemaksas pedagogiem mazākumtautību skolās, kas māca priekšmetus latviešu valodā vai bilingvāli.

Problēmas. Valsts nodrošinājumā ar pedagogiem, palielinoties skolotāju vidējam vecumam, tuvākā nākotnē var iestāties krīze. 9,09 % no kopējā pedagogu skaita ir pensijas vecumā. Jaunieši neizvēlas pedagoga profesiju, mazinās profesijas pievilcīgums ne tikai mūsu valstī, bet arī Eiropā un citur pasaulē. Jauno skolotāju ienākšana izglītības iestādēs samazinās ar katru gadu – 2000./2001.mācību gadā 19,23 % skolotāju bija 30 gadu vecumā un jaunāki, 2004./2005.mācību gadā skolotāju šādā vecumā ir tikai 15,01 %. Trūkst fizikas, matemātikas, mājturības zēniem, kā arī svešvalodu skolotāju. Vispārējās izglītības pedagogu dzimuma sadalījumā ir vērojams izteikts sieviešu pārsvars. Tas, ka 88 % skolotāju vispārizglītojošās skolās ir sievietes, parāda izteikto dzimumu segregāciju Latvijas sabiedrībā. Sieviešu koncentrācija vienā profesijā ir saistīta ar darba samaksas problēmām šajā jomā. Zemais atalgojums ietekmē gan vienas profesijas pārstāvju, gan viena dzimuma pārstāvju izvēli. Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka Latvijā sieviešu alga vidēji ir par 15% mazāka nekā vīriešiem. Galvenais šo atšķirību cēlonis ir tas, ka sievietes visvairāk koncentrējušās tādās profesionālajās jomās kā izglītība, kultūra un medicīna. Uz sieviešu pleciem gulst lielāka atbildība par ģimeni, un viņām svarīga stabilitāte, tāpēc sievietes darbu meklē valsts pārvaldes iestādēs, kur arī algas nav īpaši augstas. Ņemot vērā pieaugošo inflāciju un ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, pedagogu darba samaksa vēl joprojām nav pietiekami diferencēta, konkurētspējīga un neatbilst pedagogu veiktajam darbam. Nav izveidota skolotāju darba kvalifikācijas vērtēšanas sistēma, līdz ar to nav noteikta maksimālā darba slodze pedagogiem. Pedagogu darba samaksas sistēma atbilstoši slodzei nav saskaņota ar valsts sektorā strādājošo darba samaksu. Arī interešu izglītībā trūkst pedagogu tehniskās jaunrades interešu izglītības programmu īstenošanai.

3.7. Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunināšana

Plānotais. Tika plānots sakārtot akadēmiskā personāla darba samaksu un paaugstināt doktorantu stipendijas. Paredzēja izveidot speciālu doktorantūras grantu sistēmu nozarēs, kurās visvairāk nepieciešami kvalificēti mācībspēki un kuras atbilst prioritāri atbalstāmajām zinātnes nozarēm. Bija plānots piešķirt stipendijas doktorantu studijām ārvalstīs un papildus finansēt valsts emeritētos zinātniekus.

Sasniegtais. No 2004.gada septembra palielināts augstskolu akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojums. Ievērojami palielināts atalgojums asistentiem, lektoriem, docentiem, asociētajiem profesoriem, kā arī sakārtota atalgojuma skala tā, lai pārējā akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojums veidotu noteiktu daļu no profesoru algas. Palielināts emeritēto zinātnieku granta apmērs līdz Ls 100, kā arī granta saņēmēju skaits.

Doktorantiem dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju nozarēs tiek piešķirts atbalsts no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem Ls 3700 gadā.

Problēmas. Akadēmiskais personāls strauji noveco, tā vidējais vecums ir 56 gadi. Uz 2005.gadu valstī ir 1428 doktoranti, 452 (11%) profesori, 552 (13%) asociētie profesori, 1041 (25%) docenti, 1492 (36%) lektori, 4410(11%) asistenti, 204 (5%) pētnieki. Kopumā 46% no akadēmiskā personāla ir zinātniskais grāds. Lai gan augstākās izglītības mācību iestādēs vairāk docētāju ir sievietes (54,7%) nekā vīrieši (45,3%), tomēr profesūrā ir vairāk vīriešu. Zinātņu nozaru profesoru padomēs un Latvijas Zinātņu padomes vadībā ir izteikts vīriešu pārsvars. Doktorantu studijām ārvalstīs tiek piešķirtas stipendijas, kas atbilst mūsu valstī noteiktajām, bet ir nepietiekamas, lai studētu ārvalstīs. Valsts pagaidām vāji iesaistās stimulu izveidē pētniecības un doktorantūras paplašināšanai augstskolās.

3.8. Starptautiski salīdzināmu izglītības indikatoru sistēmas ieviešana

Plānotais. Uzdevums bija izveidot institucionālu mehānismu, kas ļautu Latvijai iesaistīties OECD apkopoto datu analīzē, iegūstot izglītības indikatoru mērījumus atbilstoši starptautiski apstiprinātai metodikai. Plānoja piedalīties starptautiskajos salīdzinošajos izglītības kvalitātes pētījumos un turpināt pētījumu par starptautiski salīdzināmo izglītības indikatoru sistēmu attīstības tendencēm.

Sasniegtais. Izglītības un zinātnes ministrijas statistika aptver 182 tabulas ar datiem par vispārējo izglītību. Tas ir pietiekami, lai varētu salīdzināt Latvijas sniegumu ar citu Eiropas valstu sniegumu izglītības jomā, izmantojot vienus un tos pašus indikatorus. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki jau kopš 1992.gada ir piedalījušies 10 liela mēroga starptautiskos izglītības salīdzinošos pētījumos starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA) ietvaros, kā arī OECD valstu SSNP pētījumos kopš 2000.gada, apkopojot pietiekamu starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas izglītības kvalitāti. Latvijas profesionālās izglītības sistēmā tiek izmantota Eiropas Profesionālās izglītības centra CEDEFOP izstrādātā indikatoru sistēma. Sagatavojot ikgadējos statistikas pārskatus par augstāko izglītību, kā arī izstrādājot politikas plānošanas dokumentus attiecīgajā jomā, tiek praktiski piemēroti starptautiski salīdzināmi indikatori.

3.9. Izglītības sistēmas informatizācijas nodrošināšana

Plānotais. Viens no uzdevumiem bija turpināt nodrošināt izglītības iestādes ar datortehniku, kā arī izveidot un uzlabot interneta pieslēgumus. Plānoja attīstīt informācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību un metodisko materiālu izstrādē, kā arī turpināt pedagogu pirmreizējo apmācību datortehnikas lietošanā un apmācību moderno informācijas tehnoloģiju izmantošanai konkrētā mācību priekšmeta apguvei.

Sasniegtais. 81% vispārizglītojošo skolu ir pastāvīgais interneta pieslēgums, taču tikai 31% skolu tas ir apmierinošs (virs 512 kbps). 69% vispārizglītojošo skolu ir neapmierinošs interneta pieslēgums vai tā nav vispār. Trīs reizes ir palielināts informātikai paredzēto mācību stundu skaits pamatizglītībā. Uz 2005.gadu informatizācijas tehnoloģiju izmantošanu centralizētās apmācības ietvaros un pašmācības ceļā apguvuši aptuveni 90% no visu pedagogu skaita. LIIS programmas ietvaros 2002.gadā skolām tika iegādāti 2153 datori par 1,57 miljoniem latu, 2003.gadā – 890 datori par 403 tūkstošiem latu.

Problēmas. Pašreiz vispārējās izglītības iestādēs (dienas un vakara maiņu) ir 18 135 datori mācību procesam un 5134 datori administrācijai. Audzēkņi uz vienu datoru – 12,83, audzēkņi uz vienu datoru mācību procesam – 16,46. Kopš 2003.gada nav saņemts finansējums datoru iegādei izglītības iestādēs. Pašreizējais finansējuma apmērs pedagogu tālākizglītībai informācijas tehnoloģiju jomā draud ar krasu kvalitātes samazināšanos pedagogu prasmēs informācijas tehnoloģiju lietošanā visās izglītības iestādēs.

3.10. Sabiedrības izpratnes veicināšana par izglītības attīstības procesiem

Plānotais. Koncepcija paredzēja paplašināt sabiedrības izpratni par inovācijām Latvijas izglītības sistēmā un par izglītības reformu procesiem kopumā. Uzdevums bija veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām izglītībā iesaistītajām sabiedrības grupām, paplašinot pedagogu iesaistīšanos sabiedrības informēšanā.

Sasniegtais. Ir noslēgta vienošanās ar vecāku apvienību “VISI”, organizētas regulāras tikšanās ar studentu un skolēnu padomēm, nevalstiskām organizācijām (LIVA, LIZDA, LPS, DDK u.c.) par aktualitātēm izglītībā.

Lai kvalitatīvi sagatavotos pamatizglītības satura reformai, Izglītības satura un eksaminācijas centrs organizēja sešas reģionālās konferences (Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā un Kuldīgā) par pamatizglītības satura reformas būtību. Vispusīga informācija par pamatizglītības satura reformu sniegta ISEC mājaslapā, izveidojot īpašu sadaļu ne vien pedagogiem, bet arī skolēnu vecākiem, lai šos jautājumus skaidrotu plašākai sabiedrībai.

Latviešu valodas apguves valsts aģentūra organizēja vairākus integrācijas pasākumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par izglītībā notiekošajiem pasākumiem. 2005.gadā ir notikušas 10 latviešu un mazākumtautību priekšmetu skolotāju sadarbības nometnes ar 241 dalībnieku, trīs imersijas (50% latviešu, 50% mazākumtautību pārstāvju) nometnes ar 131 dalībnieku, deviņas reģionālās konferences skolotājiem un mazākumtautību bērnu vecākiem, Rīgā Kongresu namā 250 dalībniekiem tika organizēta zinātniski metodiskā konference „Valodas un satura integrācija – ceļš uz kvalitatīvu izglītību”, kā arī citi pasākumi.

Profesionālās izglītības attīstības pasākumu plānošanā, tajā skaitā prioritāri attīstāmo nozaru un iegūstamo profesiju, kā arī nozīmīgāko izglītības iestāžu un ieguldāmo finanšu resursu noteikšanā, tiek iesaistītas Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome un novados izveidotās profesionālās izglītības un nodarbinātības reģionālās padomes.

Problēmas. Sabiedrības informēšanas kavējošie faktori ir pedagogu nepietiekamā sagatavotība darbam ar vecākiem, ierobežotie pedagogu laika resursi, kā arī ierobežotās finanses informācijas nodrošināšanai. Nav izveidojusies vienota pieeja mācību sasniegumu (izglītojošās darbības) un vērtību izglītības (audzināšanas) vērtēšanai, skolēnu motivācijas veidošanai un pašaudzināšanai, kā rezultātā var iestāties vērtību izglītības krīze. Ir nepietiekama masu mediju ieinteresētība un līdzdalība izglītības problēmu risināšanā. Pozitīvās pārmaiņas izglītības jomā, kā arī izpratne par kvalitatīvu izglītību kā resursu cilvēka pilnvērtīgai dzīvei netiek pietiekami akcentētas.

3.11. Pirmsskolas izglītības sistēmas pilnveidošana

Plānotais. Uzdevums bija veikt pasākumus pirmsskolas vecuma bērnu uzskaitei un iesaistīšanai pirmsskolas izglītības apguvē, kā arī izstrādāt pirmsskolas izglītības programmu bērniem ar speciālām vajadzībām.

Sasniegtais. Atbilstoši plānotajam valstī tiek īstenota pirmsskolas vecuma bērnu uzskaite. Palielinājies piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaits, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmas (līdz 96%), ko veicinājusi Izglītības likuma norma par obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Ir pieaudzis pirmsskolas izglītības vecuma bērnu ar speciālām vajadzībām skaits, kuri apgūst atbilstošas programmas. Uz 2005.gadu pavisam kopā bija 222 speciālās grupas.

Problēmas. Pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības iestādēm būtiski pārsniedz esošo piedāvājumu. Uz 2005.gada 20.septembri valstī 15 080 bērniem trūkst vietas pirmsskolas izglītības iestādēs.

3.12. Atšķirību samazināšana kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamībā

Plānotais. Plānots nodrošināt pamatprasmju apguves iespējas visiem izglītojamajiem vecumā līdz 18 gadiem. Paredzēja attīstīt pilsonisko un bilingvālo izglītību vispārējās izglītības programmās, kā arī motivēt kvalificētus pedagogus darbam izglītības iestādēs, kas atrodas lauku apvidū.

Sasniegtais. 95% no obligātā izglītības vecuma bērniem ir iekļauti izglītības sistēmā. Pamatizglītības un bilingvālās izglītības reformu rezultātā pilsoniskā un bilingvālā izglītība tiek integrēta mācību saturā. 2004./2005.m.g. ir īstenotas 34 izlīdzinošās izglītības programmas, kas deva iespēju 353 skolēniem, kuri pabeidza 9.klasi ar liecību, gada laikā iegūt apliecību par pamatizglītību.

Problēmas. Ziņojumā par tūkstošgades attīstības mērķiem Latvijā ir minēts, ka izglītība nav vienlīdz pieejama visiem bērniem. Nevienmērīgā sociāli ekonomiskā attīstība valstī rada atšķirīgas iespējas lauku un pilsētu iedzīvotājiem iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā. Šo atšķirību pamatā ir gan nabadzības un bezdarba izplatība atsevišķās teritorijās, gan arī lauku skolu sliktāks nodrošinājums ar kvalificētiem pedagogiem un materiāltehnisko bāzi. Sabiedrības integrācija ir nepietiekama, jo pastāv atsevišķu sabiedrības grupu izolācija, kam ir grūtības iesaistīties darba tirgū. Ir lielāks risks, ka bērni no maznodrošinātām ģimenēm un bērni ar īpašām vajadzībām varētu neapmeklēt un nepabeigt skolu. 2004.gada sākumā ap 24 000 bērnu Latvijā dzīvoja tā saucamajās riska ģimenēs. Šādiem bērniem vecāki parasti pievērš maz uzmanības, un viņi bieži neredz jēgu apmeklēt skolu. 2003./2004.m.g. 4509 jeb 1,4% 1.–12.klases skolēnu neattaisnoti neapmeklēja skolu vismaz vienu trešdaļu no mācību laika. Galvenie skolas neapmeklēšanas iemesli ir patvaļīga neierašanās skolā un klaiņošana (2287), vecāku bezatbildība (1117) un ģimenes sociālās problēmas (1105). Maznodrošinātiem bērniem bieži nav piemērota apģērba, lai ietu skolā, nepietiek naudas pusdienām un transportam, grāmatām, ekskursijām un citiem ar skolu saistītiem izdevumiem. Visu minēto iemeslu dēļ no 370 000 bērnu un jauniešu obligātajā izglītības vecumā apmēram 20 000 šobrīd nemācās (5,6%), bet apmēram 5% jauniešu neturpina mācības jau pēc pamatizglītības iegūšanas. Gandrīz trešā daļa no vispārējās vidējās izglītības absolventiem spiesti ieiet darba tirgū bez kvalifikācijas un ar zemām pamatprasmēm. Viens no iemesliem tam ir fakts, ka profesionālās orientācijas pasākumi skolās joprojām ir nepietiekami un jauniešu tālākās izglītības ceļa izvēle nav pietiekami mērķtiecīga. Trūkst elastīguma otrās iespējas izglītības ieguvē jauniešiem un pieaugušajiem.

3.13. Profesionālās izglītības pieejamības paplašināšana

Plānotais. Koncepcija paredzēja īstenot profesionālās orientācijas un karjeras izvēles pasākumus izglītības iestādēs. Plānots palielināt sociālo partneru lomu, lai veicinātu to iesaistīšanos valsts pasūtījuma noteikšanā profesionālajai izglītībai atbilstoši teritoriālajam pieprasījumam. Jāievieš profesionālās izglītības programmas ar pedagoģisko korekciju izglītojamajiem ar zemu priekšzināšanu līmeni.

Sasniegtais. Mācību iestādēs tiek īstenoti pasākumi profesionālās orientācijas un karjeras izvēlei. Pakāpeniski ievieš profesionālās izglītības programmas ar pedagoģisko korekciju. IZM ir uzsākusi īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projektu “Atbalsts profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanai izglītības sistēmā”. Reģionālā skatījumā profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita procentuālais sadalījums aptuveni atbilst attiecīgā reģiona pamatskolu absolventu skaita sadalījumam: Kurzemē – 14,4/15,0; Zemgalē – 11,0/13,7; Vidzemē – 11,1/11,6; Rīgā – 45,0/44,0; Latgalē – 18,6/15,7. Minētajam sadalījumam atbilst arī audzēkņu skaits komerczinību un administrēšanas, inženierzinātņu, ražošanas un pārstrādes; būvniecības, pakalpojumu izglītības programmās.

Problēmas. Pastāv disproporcija starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu izvēli pēc pamatskolas. 2004./2005.m.g. kopā no 16 – 18 gadus vecajiem: 26% (29,7 tūkst.) mācās profesionālajā izglītībā, bet 74% (70,9 tūkst.) – vispārējā izglītībā. Salīdzinot ar ES datiem par izglītojamo īpatsvaru sākotnējās profesionālās izglītības programmās, mazāks īpatsvars ir tikai Igaunijā (CEDEFOP dati, 2004).

Pieaug audzēkņu īpatsvars, kas mācās profesionālās vidējās izglītības programmās (t.i., iegūst 3.līmeņa profesionālo kvalifikāciju un vidējo izglītību, kas ļauj turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē), attiecīgi 53,4% 2000.gadā un 67% 2004.gadā. Tomēr progresu šajā virzienā apdraud jauniešu pamatprasmju zemais līmenis pamatizglītības noslēgumā. 2005.gadā profesionālās izglītības iestādēs 647 audzēkņi tika uzņemti ar nepabeigtu pamatizglītību, kā arī liels no profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto jauniešu īpatsvars (atbilstoši Lisabonas izglītības stratēģijas un Kopenhāgenas procesa mērķiem atskaitīto audzēkņu īpatsvaram profesionālās izglītības programmās 2010.gadā jābūt mazākam par 10 procentiem). Latvijā atskaitīto audzēkņu īpatsvars pēdējo četru gadu laikā nav mainījies – 12,9 %, neskaitot audzēkņus, kuri pārtraukuši mācības slimības dēļ.

Liela daļa audzēkņu profesionālās izglītības iestādēs iestājas ar vājām zināšanām un zemu motivāciju mācīties, pārsvarā izglītojamie ir no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Profesionālās izglītības iestāžu materiāltehniskā bāze neatbilst mūsdienu prasībām. Līdz ar to vērojama profesionālās izglītības prestiža mazināšanās.

Lai mazinātu teritoriālās sociāli ekonomiskās atšķirības starp reģioniem un jauniešu migrācijas plūsmu uz Rīgas profesionālās izglītības iestādēm, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi tiek sadalīti atbilstoši pamatskolu absolventu skaitam attiecīgajā reģionā.

Valsts administratīvi teritoriālās reformas lēnā gaita kavē reģionu attīstības plānu izveidi, līdz ar to arī cilvēkresursu plānošanu. Profesionālās orientācijas trūkums pamatizglītības posmā, nepietiekama pirmo kursu audzēkņu adaptācija profesionālās izglītības iestādēs un nepietiekama informētība par izglītības un tālākizglītības iespējām kavēja plānoto uzdevumu izpildi.

3.14. Pieaugušo izglītības iespēju paplašināšana, nodrošinot profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu.

Plānotais. Lai veicinātu dažādu sabiedrības grupu iespējas iesaistīties izglītībā, tika plānots izstrādāt programmas mācību moduļu veidā visu līmeņu izglītībai gan pilna laika studijām, gan nepilna laika studijām, kā arī tālmācībai.

Sasniegtais. Pieaugušo tālākizglītība pēdējo gadu laikā ir attīstījusies, jo tās nodrošināšanā iesaistījušās dažādas valsts un privātās izglītības iestādes. Tika dibināti pieaugušo izglītības centri laukos un pilsētās, kā arī pie skolām. Ir uzsākts darbs pie mūžizglītības politikas pamatnostādņu izstrādes.

Ir izstrādāts Mūžizglītības politikas pamatnostādņu projekts. Pieaugušo tālākizglītība tiek īstenota pieaugušo izglītības centros, tautskolās, uzņēmumu mācību centros, augstskolu tālākizglītības centros, nevalstiskajās organizācijās u.c. Nacionālās programmas „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana” ietvaros katra plānošanas reģiona attīstības aģentūra koordinē saskaņoti mūžizglītības politikas ieviešanu savā plānošanas teritorijā, kā arī rūpējas, lai tiktu stiprināta mūžizglītības koordinēšanai nepieciešamā infrastruktūra. Tiek veikta darba tirgus izpēte valsts un reģionu griezumā, lai organizētu tālākizglītības pasākumus atbilstoši ekonomikas attīstības vajadzībām, uzsākts darbs pie mūžizglītības stratēģijas izstrādes.

Problēmas. Iedzīvotāju bezdarba līmenis liecina par neatbilstību starp izglītības programmu piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Nepietiekamas svešvalodu zināšanas un prasmes izmantot modernās tehnoloģijas, kā arī uzņēmējdarbības principu nezināšana kavē iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un darba tirgū. Līdz šim mūžizglītības iespējas iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās nav pietiekamas, jo nav mūžizglītības motivācijas un politikas instrumentu. Darba devēju iesaistīšanās izglītības programmu pasūtīšanā un satura veidošanā nav pietiekama. Vāji attīstīta neformālās izglītības sistēma, sabiedrībā ir sašaurināta izpratne par neformālo izglītību, ir nepietiekams profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājums.

3.15. Interešu izglītības pieejamības palielināšana

Plānotais. Paredzēts pilnveidot interešu izglītības programmu pieejamību lauku teritoriju bērniem un jauniešiem, īpaši sekmējot sociālā riska grupu bērnu un bērnu ar speciālajām vajadzībām iesaistīšanu interešu izglītības programmās.

Sasniegtais. Interešu izglītības programmās iesaistīto audzēkņu skaits ik gadu palielinās. 2001./2002.m.g. interešu izglītības programmās bija iesaistījušies 240273 audzēkņi, kas ir 62% no kopējā audzēkņu skaita vispārējās, speciālās un profesionālās izglītības iestādēs, bet 2005./2006.m.g. – 293527 audzēkņi, kas ir 92% no kopējā audzēkņu skaita vispārējās, speciālās un profesionālās izglītības iestādēs. Ir izveidotas jaunas interešu izglītības iestādes 2004.gadā – Brīvzemnieku pagasta Bērnu un jauniešu centrs, 2005.gadā – Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju interešu izglītības iestāde „Devītais vilnis”. Bērnu ar īpašām vajadzībām iesaistīšana interešu izglītības programmās ir salīdzinoši nelielā skaitā. 2001./2002.m.g. pašvaldību dibinātajās interešu izglītības iestādēs interešu izglītības programmās darbojās 1496 bērni ar īpašām vajadzībām, kas ir 2,02% no audzēkņu skaita interešu izglītības iestādēs, bet 2005./2006.m.g. darbojās 2254 bērni , kas ir 2,64% no kopējā skaita.

Lai nodrošinātu interešu izglītības pieejamību izglītības iestādēm, tiek veidotas brīvā laika istabas vai centri, kurās bērni un jaunieši var pavadīt brīvo laiku ar vienaudžiem, neiesaistoties noteiktā interešu izglītības programmā. Šādas brīvā laika istabas tiek veidotas arī sociālā riska grupu jauniešiem, un tajās strādā sociālie pedagogi un psihologi. 2005./2006.m.g. valstī 14 interešu izglītības iestādēs strādāja 19 sociālie pedagogi un piecās interešu izglītības iestādēs – pieci psihologi. Informācija par brīvā laika istabām līdz šim netika apkopota, kā arī netika apkopota informācija par sociālā riska grupu bērniem, jo normatīvajos dokumentos nav precīzi definēts jēdziens „sociālā riska grupa”.

Problēmas. Nepietiekams mūsdienīgu, kvalitatīvu un daudzveidīgu interešu izglītības programmu piedāvājums, kas nodrošinātu jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi atbilstoši dažādu sociālo grupu vajadzībām (bērniem un jauniešiem ārpusmācību laikā, personām ar īpašām vajadzībām un ierobežotām iespējām, sociālā riska grupām, dažādām vecuma un interešu grupām).

Nav nodrošināta interešu izglītības pieejamība iespējami tuvu mācību vai darba vietai vai dzīvesvietai, t.sk. rehabilitācijas iestādēs, pansionātos, slimnīcās, ieslodzījumu vietās, armijā u.tml. raksturīgs nevienmērīgs interešu izglītības nodrošinājums laukos un pilsētās.

Nav novērtēta interešu izglītības loma personas sociālo prasmju attīstībā, profesionālajā orientācijā un karjeras izaugsmē, tautas kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju saglabāšanā, pilnveidošanā, kā arī nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā.

Nav nodrošināta un pieejama nepieciešamā informācija par interešu izglītības jomu un tās piedāvājumu, trūkst vienotas datubāzes.

Nav veikta interešu izglītības jomas pietiekama izpēte programmu piedāvājuma un pieprasījuma aspektā, dažādu sociālo grupu vajadzību apzināšanā, apgūto profesionālo zināšanu, prasmju un iemaņu pēctecībā karjeras izvēlē, interešu izglītības lomas aktualizēšanā mūžizglītības kontekstā, esošo resursu efektivitātes noteikšanā.

3.16. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu izglītības programmās

Plānotais. Plānots apmācīt pedagoģiskās augstskolās studējošos darbam ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības. Paredzēts palielināt izglītības iestāžu pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā ar kustību traucējumiem, kā arī sākt speciālās izglītības iestāžu pārveidošanu par integratīvām izglītības iestādēm. Paredzēts katram izglītojamajam ar speciālām vajadzībām nodrošināt iespēju izglītoties tieši viņam vispiemērotākajā izglītības iestādē, nodrošinot kvalificētu speciālu palīdzību un iespēju sagatavoties dzīvei sabiedrībā.

Sasniegtais. Palielinājies skolēnu skaits ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kuri ir integrēti vispārizglītojošās dienas skolās. Palielinājies izglītības iestāžu skaits, kuras ir inženiertehniski piemērotas izglītojamajiem ar kustību traucējumiem. Izglītojamiem ar kustību traucējumiem pilnībā ir pielāgotas septiņas vispārējās izglītības iestādes, divas augstākās izglītības iestādes un trīs profesionālās izglītības iestādes, bet daļēji – 16 izglītības iestādes. Starptautisko sadarbības projektu ietvaros ir uzlabojusies sadarbība ar pedagoģiskajām augstskolām, kas veicinājusi pedagogu sagatavotību darbam ar izglītojamajiem, kuriem ir speciālas vajadzības. Veicinot speciālās izglītības iestāžu sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm, ir pilnveidojies arodklašu darbs speciālajās skolās izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Ir uzlabojusies 1990.gadā uzsāktā Latvijā agrāk neapmācāmo bērnu ar smagiem attīstības traucējumiem integrēšana speciālajās un vispārējās izglītības iestādēs – no 15 bērniem 1990.gadā uz 1125 izglītojamajiem 2005.gadā. Sešām speciālās izglītības iestādēm ir piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss, kas veicina izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs.

Problēmas. Pašreizējā situācijā nav iespējams nodrošināt metodiski konsultatīvu darbu vispārējās izglītības iestādēs integrētajiem izglītojamajiem, viņu vecākiem un pedagogiem, jo valstī nav izveidota speciālās izglītības atbalsta sistēma. Lai veicinātu iekļaujošās izglītības attīstību, nepieciešams izveidot Valsts speciālās izglītības centru un pilnveidot pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci. Nav atrisināts jautājums par skolēnu ar speciālām vajadzībām atvešanu uz izglītības iestādi. Audzēkņiem ar kustību traucējumiem pielāgoto izglītības iestāžu skaits ir nepietiekams, jo trūkst finanšu līdzekļu. Integrācijas procesu kavē pedagogu nepietiekamā sagatavotība darbam ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

3.17. Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācija

Plānotais. Uzdevums bija racionāli plānot izglītības iestāžu tīklu sadarbībā ar pašvaldībām, nodrošinot optimālu klašu piepildījumu, kā arī lauku rajonos nodrošināt izglītības iestādes ar transportu.

Sasniegtais. Klases vidējais piepildījums samazinājās, jo katru gadu par apmēram 12 000 samazinājās izglītojamo skaits. Pašvaldības atbilstoši savām funkcijām iespēju robežās nodrošina izglītības iestādes ar transportu skolēnu pārvadāšanai.

Problēmas. Pašvaldību sadrumstalotība un reģionālās reformas lēnā gaita kavē jauna izglītības sistēmas pārvaldes modeļa izveidi un skolu tīkla optimizāciju, kas, ievērojot straujo bērnu skaita samazināšanos un pieaugošās urbanizācijas tendences, relatīvi sadārdzina izglītības pakalpojumu. Latvijā ir vērojams nevienmērīgs izglītības iestāžu sadalījums pa reģioniem. Pieaug to skolu skaits, kurās ir līdz 150 izglītojamo, līdz ar to ir vērojama līdzekļu neefektīva izmantošana, jo pašvaldības uztur skolas ar nelielu skolēnu skaitu, kur izmaksas uz vienu skolēnu ir daudz augstākas nekā skolās ar lielāku skolēnu skaitu.

3.18. Izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksu efektivitātes paaugstināšana

Plānotais. Koncepcija paredzēja sagatavot Izglītības sistēmas attīstības projektu, kura īstenošanā bija paredzēts izmantot ārvalstu institūciju kredītus. Papildus plānota izglītības iestāžu renovācija un siltināšana, izmantojot valsts investīciju programmas un pašvaldību budžeta līdzekļus.

Sasniegtais. Atbilstoši plānotajam Pasaules Bankas kreditētā Izglītības sistēmas attīstības projekta Izmaksu efektivitātes apakšprogrammas ietvaros tika veikti pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai un avārijas remontdarbi 106 vispārējās izglītības iestādēs ar finansiālo ieguldījumu 17,65 miljoni latu. Izmaksu efektivitātes paaugstināšanas pasākumu rezultātā izmaksu samazinājums renovētajās skolās sasniedz vidēji 25-27%, bet dažās pat 70%. Kārtējās ēku uzturēšanas izmaksas uz vienu skolēnu samazinājās vidēji par 21%. Renovācijas projekta īstenošanas rezultātā ir uzkrāta pieredze un izstrādāta renovācijas darbu plānošanas metodika, tā radot priekšnoteikumus izglītības iestāžu tālākai renovācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

Problēmas. 7% izglītības iestāžu pastāv draudi ēku drošībai un cilvēku dzīvībai. Saglabājoties pašreizējam investīciju apmēram, pēc 10 gadiem Latvijā šādu izglītības iestāžu īpatsvars būs 60%, to atjaunošanai būs nepieciešami 500 miljoni latu. Prioritāro uzlabojumu izmaksas ir apmēram 158,7 miljoni latu, kas ir 20 reizes vairāk nekā gada laikā tiek investēts infrastruktūras attīstībā no valsts un pašvaldību budžeta. Šajā jomā ir jāņem vērā Eiropas Savienības standartu prasības, kas jāievēro, organizējot izglītības iestāžu darbību. Kavējošais faktors ir arī tas, ka Latvijā nav noteikti kopējie izdevumi izglītībā % no IKP.

3.19. Vienotas izglītības sistēmas vadības nodrošināšana

Plānotais. Tika plānots nodot valsts profesionālās vidējās izglītības iestādes un augstākās izglītības iestādes Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā. Vispārizglītojošās internātskolas vajadzēja pārveidot par skolām ar dienesta viesnīcām. Tika paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā netiek nodotas tās valsts profesionālās vidējās izglītības iestādes un valsts augstākās izglītības iestādes, kurās saskaņā ar tiesību aktiem studijas un dienestu regulē dienesta reglamenti.

Sasniegtais. 2005.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir 11 augstskolas un 13 koledžas. Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā nodeva Veselības ministrijas padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes vai uz to bāzes izveidotās koledžas un atsevišķas Zemkopības ministrijas profesionālās izglītības iestādes vai uz to bāzes izveidotās koledžas. Vispārizglītojošo skolu skaits, kurās skolēni dzīvo internātā, ir samazinājies no 199 skolām 2001./2002.m.g. līdz 123 skolām 2004./2005.m.g. Izglītības un zinātnes ministrija pārņēma 34 Zemkopības ministrijas, vienu Labklājības ministrijas un sešas Veselības ministrijas profesionālās vidējās izglītības iestādes vai uz to bāzes izveidotās koledžas. Iekšlietu ministrija ir iesniegusi Saeimā priekšlikumus Ministru kabineta noteikumiem Nr.635 "Grozījumi Augstskolu likumā" (Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā), paredzot iespēju Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas nodot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā.

Problēmas. Koncepcijas īstenošanas laikā Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā nav nodota neviena augstskola, jo netika panākta vienošanās. Plānoto pasākumu pilnīgu īstenošanu kavēja reģionālās reformas lēnā gaita, nelīdzsvarotā izglītības iestāžu infrastruktūra, kā arī valsts uzņēmējdarbības grūti prognozējamā attīstība.

3.20. Izglītības finansēšanas normatīvo principu attīstīšana un līdzekļu izlietojuma pārskatāmības nodrošināšana

Plānotais. Plānoja nodrošināt programmu minimālo izmaksu normatīva izpildi profesionālajā izglītībā un attīstīt ilgtermiņa līgumattiecības starp ministrijām un augstskolām. Viens no uzdevumiem bija izlīdzināt līdzīgu izglītības programmu izmaksas un sākt pāreju no minimālā izmaksas normatīva uz optimālo.

Sasniegtais. Valsts budžeta mērķdotācija vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, salīdzinot 2002.gadu un 2005.gadu, pieaugusi 1,6 reizes. Profesionālās izglītības finansējuma apjoms ir samazinājies no 0,61% līdz 0,51% no IKP.

Problēmas. Izglītības programmu izvērtēšanu un finansējuma izlīdzināšanu starp līdzīgām programmām aizkavē nepietiekami dinamiska pāreja uz normatīvo finansēšanas sistēmu. Valsts budžeta dotācijas apjoms 2004.gadā bija 70% no valdības apstiprinātā profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimuma uz vienu izglītojamo izpildei nepieciešamā apjoma.

3.21. Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības nodrošināšana

Plānotais. Koncepcija paredzēja īstenot visas nepilna laika studijas par studiju maksu. Plānoja pašvaldībām veikt pasākumus, lai nodrošinātu kredītu galvojumus savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem studiju kredīta ņēmējiem no maznodrošinātām ģimenēm.

Sasniegtais. Studējošo skaits uz 10 000 iedzīvotājiem Latvijā ir ļoti augsts - 556 studenti. Vienas valsts budžeta apmaksājamās studiju vietas izmaksas 2004.gadā bija Ls 1607. Visas nepilna laika studijas īstenoja tikai par studiju maksu. Daļa pašvaldību ir izstrādājušas kārtību, kādā tiek sniegti pašvaldību galvojumi studiju kredīta saņemšanai.

Problēmas. Pieaugot pieprasījumam pēc augstākās izglītības, valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits paliek nemainīgs vai samazinās, kas neveicina iespēju iegūt augstāko izglītību.

-- uz augšu --

Koncepcijas analīzes rezultātā izglītības jomā tika identificētas šādas problēmas:

1. Pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības iestādēm būtiski pārsniedz esošo piedāvājumu.

2. 11% 9.klašu audzēkņu neiegūst apliecību par pamatizglītību. Nepietiekami kvalitatīva un savlaicīga zināšanu, prasmju un iemaņu apguve matemātikā, dabaszinībās un lasītprasmē pamatizglītības pakāpē.

3. 22,5% no vispārējās vidējās izglītības iestāžu absolventiem spiesti ieiet darba tirgū bez kvalifikācijas un ar zemām pamatprasmēm. Pamata un vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma pilnībā nenodrošina savlaicīgu skolēnu mācību sasniegumu pārraudzību un efektīvu rīcību problēmu novēršanai.

4. Vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu infrastruktūra un materiālā bāze ir novecojusi, nepietiekama izglītības sistēmas infrastruktūras un satura informatizācija.

5. Nav pietiekami nodrošināta vērtībizglītība, nepietiekama izglītības iestādes un vecāku (ģimenes) sadarbība bērnu un jauniešu audzināšanā, tādējādi var iestāties vērtībizglītības krīze.

6. Disproporcija starp vispārējās un profesionālās izglītības ceļa izvēli pēc pamatskolas, profesionālās orientācijas trūkums pamatizglītības posmā, profesionālās izglītības prestiža mazināšanās.

7. Sadarbība starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem ir nepietiekama. Darba devējiem trūkst stimulu ņemt praksē profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus un nodrošināt stažēšanās iespējas pedagogiem, kā arī līdzdarboties studiju programmu veidošanā, īstenošanā un vērtēšanā.

8. Tautsaimniecības attīstībai nepietiekams audzēkņu skaits profesionālās augstākās izglītības programmās, augstākajā izglītībā studējošo un sagatavoto speciālistu skaita liela disproporcija - vairāk nekā puse no studējošajiem studē sociālajās zinātnēs, nepietiekams ir studējošo skaits dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās.

9. Valsts nepietiekami veicina akadēmiskā personāla zinātnisko un pētniecisko darbību augstskolās.

10. Profesionālās un augstākās izglītības institucionālā sistēma nav pietiekami elastīga, nodrošinot profesionālās un augstākās izglītības programmu pieejamību. Materiālā bāze ir novecojusi, lai piedāvātu apgūt zināšanas un prasmes atbilstoši strauji mainīgajām darba tirgus prasībām.

11. Nav izveidota speciālās izglītības atbalsta sistēma, kas nodrošinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām sekmīgu integrāciju vispārējās izglītības sistēmā. Izglītības iestāžu infrastruktūra nenodrošina pieejamību izglītojamajiem ar kustību traucējumiem.

12. 5,6% iedzīvotāju obligātajā izglītības vecumā nemācās, nepietiekams atbalsts izglītojamo no sociālās atstumtības riska grupām iekļaušanai izglītības sistēmā.

13. Nepietiekams interešu izglītības programmu piedāvājums dažādos Latvijas reģionos.

14. Nepietiekams profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājums dažādām iedzīvotāju grupām. Nav mūžizglītības politikas instrumentu, un tās rada pamatu finanšu resursu sadrumstalotībai.

15. Sabiedrības integrācija ir nepietiekama, neveidojas tolerance un iecietība pret atšķirīgo sabiedrībā.

16. Pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēma nenodrošina kvalitatīvu, savlaicīgu, sabiedrības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu visiem pedagogiem.

17. Pedagoģisko izglītību ieguvušie jaunieši neizvēlas darbu skolā, valstī trūkst atsevišķu mācību priekšmetu skolotāju, vērojams sieviešu dzimuma pedagogu pārsvars. Neliels sagatavoto augstākā līmeņa speciālistu - doktoru un maģistru - skaits.

18. Atsevišķās izglītības pakāpēs nav izveidota vienota izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma.

19. Nav pieejami objektīvi un ticami dati un nav veikta sistemātiska informācijas analīze izglītības politikas veidošanai.

20. Nepietiekama dažādu institūciju sadarbība izglītības jautājumu risināšanā. Nepietiekama sabiedrības izpratne par izglītības procesiem.

-- uz augšu --

Lai izveidotu un īstenotu efektīvu izglītības stratēģiju, tā tiek balstīta uz šādiem principiem:

sadarbība - izglītības jautājumu risināšanā tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses: izglītības darbinieki, skolēni, studenti, vecāki un ģimene, darba devēji, pašvaldības un valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas, sabiedrība;

sistēmiskums - augsts institucionālās sadarbības un partnerības pieejas nodrošinājums izglītības jautājumu risināšanā kā Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, tā sadarbībā ar citām institūcijām;

pēctecība - nepārtrauktība izglītības mērķu īstenošanā, nodrošinot loģisku pēctecību līdzšinējam darbam izglītības jomā;

ilgtspēja - izglītības lēmumu pamatotība un līdzsvarota attīstība;

pieejamība - visiem sabiedrības locekļiem ir vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību;

koordinācija - tiek īstenota integrēta pieeja pārmaiņu plānošanā un ieviešanā, nodrošinot vienotu vadību un pārmaiņu koordināciju starp dažādām izglītības pakāpēm un veidiem.

-- uz augšu --

Latvijas izglītības sistēma pēdējo gadu laikā ir pilnveidojusies un kļuvusi par Eiropas izglītības sistēmas sastāvdaļu. Tās attīstība tiek plānota saskaņā ar starptautiski noteiktām pamatnostādnēm izglītības jomā. Eiropas valstu izglītības ministri ir vienojušies par trīs galvenajiem mērķiem, kas līdz 2010.gadam būtu jāsasniedz iedzīvotāju un visas Eiropas Savienības (ES) labā:

uzlabot ES izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un efektivitāti;

nodrošināt, lai tās būtu pieejamas visiem;

atvērt plašākas izglītības un apmācības iespējas.

Izstrādājot Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam, tiek ņemti vērā Lisabonas izglītības stratēģijā noteiktie mērķi un rekomendācijas, tajā skaitā Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas (Boloņas procesa) nostādnes un prioritātes augstākajā izglītībā, kā arī Eiropas valstu pieredze un norāde, ka pašreiz ir jāveic uzlabojumi visās jomās: skolotāju izglītībā, pamatprasmēs, ieguldījumu efektivitātē, valodu apguvē, mūžizglītībā, sistēmu elastīgumā, augstākās izglītības absolventu nodarbinātības nodrošināšanā, caurskatāmas un ar citām valstīm viegli salīdzināmas grādu un kvalifikāciju struktūras izveidē, lai padarītu izglītību pieejamu visiem, īstenojot Eiropas pamatnostādnes "Skola visiem" utt.

Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķi tiek virzīti gan uz esošo sistēmu pilnveidi, gan uz jaunu prioritāšu īstenošanu. Tā kā iepriekšējās koncepcijas mērķi atbilst Eiropas nostādnēm izglītībā un situācijas analīzes rezultātā tika secināts, ka tie netika sasniegti pilnībā, nospraustie mērķi nezaudē savu aktualitāti arī nākamajā plānošanas periodā, ievērojot gan sabiedrības attīstības prioritātes, gan Eiropas kopējās telpas ekonomisko izaugsmi. Pamatnostādnēs plānotās reformas ir loģisks iepriekšējo reformu turpinājums, tādējādi nodrošinot pēctecību izglītības mērķu īstenošanā.

Vienlaikus pamatnostādnēs tiek plānotas jaunas izglītības politikas iniciatīvas un pasākumi, akcentējot svarīgākos izglītības attīstības virzienus. Lai nākamajā plānošanas periodā veiktu būtiskus uzlabojumus izglītības sistēmā, tiek meklēti jauni risinājumi sasāpējušām problēmām, plānoti efektīvāki pasākumi, kas dotu maksimālu ieguldījumu izglītības mērķu sasniegšanā.

Īstenojot Latvijas izaugsmes modeli, izglītības attīstības politikas centrā ir cilvēks, kuram ir iespējas iegūt izglītību mūža garumā. Mūžizglītības kontekstā tiek izvirzīti vairāki mērķi, kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem atkarībā no viņu vecuma, dzīvesvietas, sociālās piederības, kā arī atbilst katra indivīda interesēm, spējām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Pamatmērķis

Mērķi :

Paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitāti.

Nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu.

Paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos reģionos.

Stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības kapacitāti.

-- uz augšu --

Politikas rezultāti

Paaugstinās skolēnu kompetences līmenis dabaszinātnēs, matemātikā un lasītprasmē.

Samazinās skolēnu atbirums obligātajā izglītības vecumā.

Izglītības kvalitātes paaugstināšanās nodrošina Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un pāreju uz zinātņietilpīgu tautsaimniecību.

Tautsaimniecības nozares ir nodrošinātas ar nepieciešamās kvalifikācijas speciālistiem.

Visos Latvijas reģionos nodrošināta izglītības pieejamība mūža garumā visām iedzīvotāju grupām.

Samazinās sociālā atstumtība iedzīvotājiem ar ierobežotām iespējām.

Pieaug Latvijas izglītības konkurētspēja Eiropas un pasaules izglītības telpā.

7.1. Kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nodrošināšana, sagatavojot tālākai izglītības ieguvei

Uzdevumi

Veikt pētījumu par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei.

Nodrošināt pirmsskolas izglītības satura un metodikas izstrādi piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai atbilstoši 1.klases izglītības saturam.

No valsts budžeta finansēt darba algas pirmsskolas pedagogiem, kas nav nodarbināti bērnu sagatavošanā skolai.

Veicināt pašvaldību dibināto izglītības iestāžu un grupu skaitu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas (t.sk. speciālās pirmsskolas izglītības programmas) palielināšanos.

Darbības rezultāti

Rekomendācijas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā pamatizglītības apguvei.

Pilnveidots pirmsskolas izglītības saturs un izstrādāti programmas īstenošanai nepieciešamie metodiskie līdzekļi.

Veikti grozījumi Izglītības likumā, nosakot kompetenču maiņu visu pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Dibinātas jaunas pirmsskolas izglītības iestādes un atvērtas grupas, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

Rezultatīvie rādītāji

Par 15% palielinās pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto skaits.

Par 15% pieaug izglītības iestāžu un grupu skaits, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

80% izglītojamo pēc pirmsskolas izglītības programmas apguves ir gatavi veiksmīgai pamatizglītības apguvei.

7.2. Pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšana pamatizglītības posmā

Uzdevumi

Veikt pētījumu par jaunā pamatizglītības satura atbilstību izglītojamo spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim.

Ieviest un apmaksāt skolotāja palīga pedagoģisko darbu, atbalsta nodrošināšanai skolēniem (1.-6.kl.) ar mācīšanās grūtībām.

Sniegt papildu konsultācijas mācību priekšmeta satura apguvei skolēniem (7.-9.kl.) ar zemiem mācību sasniegumiem.

Radīt iespējas skolēniem ar zemu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās grūtībām apgūt pedagoģiskās korekcijas un izlīdzinošās programmas.

Izstrādāt metodiku darbam klasēs ar izglītojamajiem ar atšķirīgu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās grūtībām.

Pilnveidot Latvijas vēstures mācīšanas procesa organizāciju.

Skolās, kurās Valsts investīciju programmas ietvaros atjaunota sporta bāze, nodrošināt trīs sporta stundas nedēļā.

Pilnveidot civilās aizsardzības un ugunsdrošības apmācību.

Izglītot skolēnus par veselīgu uzturu, reproduktīvo veselību un dažāda veida atkarībām (datoratkarība, azartspēļu atkarība).

Izstrādāt metodiku vērtībizglītības uzlabošanai izglītības iestādēs, ietverot sadarbību ar ģimeni un citām institūcijām.

Paplašināt Latvijas izglītības sistēmā apgūstamo svešvalodu skaitu, tajā skaitā atsevišķu Latvijā mazāk izplatītu ES valodu (franču, spāņu) apguvi.

Darbības rezultāti

Veikta līdzšinējās izglītības satura reformas efektivitātes analīze, kā rezultātā ir identificētas pamatizglītības satura stiprās puses un nepieciešamie uzlabojumi.

Finansēts skolotāja palīga pedagoģiskais darbs no 2007.g.-5h nedēļā katrai klasei; no 2008.g.-7h nedēļā katrai klasei; no 2009.g. - 10h nedēļā katrai klasei.

Īstenota papildu apmācība un konsultācijas jauniešiem ar zemiem mācību sasniegumiem, apmaksājot papildu pedagoģisko darbu 1 h nedēļā katrai klasei.

Skolēniem ar mācīšanās grūtībām var apgūt pedagoģiskās korekcijas un izlīdzinošās programmas.

Izstrādāta metodika darbam ar skolēniem ar atšķirīgu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās grūtībām.

Veikta Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanas aprobācija.

Skolās, kurās Valsts investīciju programmas ietvaros atjaunota sporta bāze, tiek nodrošinātas trīs sporta stundas nedēļā.

Izglītības iestādēs ir nodrošināta apmācība civilajā aizsardzībā un ugunsdrošībā.

Atbilstoši pamatizglītības mācību saturam mājturības un sociālo zinātņu mācību stundās apgūst tēmas par veselīgu uzturu, reproduktīvo veselību un dažāda veida atkarībām.

Izglītības iestādēs tiek īstenots kvalitatīvs, labi koordinēts vērtībizglītības darbs.

Palielinājies Latvijas skolu skaits, kurās iespējams apgūt mazāk izplatītas ES valodas.

Rezultatīvie rādītāji

93% izglītojamo 9.klases nobeigumā iegūst apliecību par pamatizglītību.

15% 15-16 gadīgo jauniešu uzrāda vājus sasniegumus lasītprasmē, dabaszinātnēs un matemātikā (OECD PISA pētījuma rezultāti).

7% 15-16 gadīgo jauniešu uzrāda augstāko kompetences līmeni lasītprasmē, dabaszinātnēs, matemātikā (OECD PISA pētījumu rezultāti).

Paplašinājies apgūstamo svešvalodu skaits un atsevišķu Latvijas izglītības sistēmā mazāk izplatītu ES valodu apguvēju skaits (franču, spāņu).

7.3. Vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveide

Uzdevumi

Pilnveidot vispārējās vidējās izglītības saturu, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamībai apgūt teorētisko zināšanu praktisku pielietošanu.

Sabalansēt centralizēto eksāmenu skaitu dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs.

Paplašināt vidējās izglītības ieguves iespējas.

Pilnveidot metodiskā darba atbalsta sistēmu reģionos, t.sk. izveidot metodiskos centrus pie augstskolām.

Izstrādāt metodikas mācību priekšmetu kvalitatīvai mācīšanai atbilstoši modernizētajam izglītības saturam.

Izstrādāt valsts pārbaudes darbu uzdevumu banku.

Veikt pētījumus, izstrādāt un aprobēt kvalitātes monitoringa sistēmas vispārējo zināšanu un prasmju apguvei un novērtēšanai.

Nodrošināt mākslu jomas mācību priekšmetu apguvi vispārējās vidējās izglītības programmās.

Paaugstināt daudzvalodības apguves motivāciju, atbalstot skolas vecuma jauniešu mobilitāti, piedaloties Eiropas Savienības un starptautiskās skolēnu apmaiņas programmās mācību, prakses un brīvprātīgā darba nolūkā.

Darbības rezultāti

Izstrādāti vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standarti un mācību priekšmetu programmu paraugi.

Tiek organizēts obligātais centralizētais eksāmens matemātikā 12.klasē.

Sabalansēts vidējās izglītības piedāvājums reģionos.

Reģionos izveidoti metodiskie centri pie augstskolām, tiek sniegts metodisks atbalsts pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšanai.

Atbilstoši vidējās izglītības saturam izstrādātas metodikas dabaszinību un tehnoloģiju mācību priekšmetu kvalitatīvai apguvei.

Izveidota un ir lietojama pārbaudes darbu uzdevumu banka.

Izstrādātas un aprobētas kvalitātes monitoringa sistēmas.

Vidusskolās audzēkņi apgūst mākslu jomas mācību priekšmetus.

Palielinājusies jauniešu interese par daudzvalodību, nodrošinot augstāku dzīves kvalitāti un paplašinot iespējas iekļauties Latvijas un ES darba tirgū.

Rezultatīvie rādītāji

2008./2009.mācību gadā tiek uzsākta jaunā vispārējās vidējās izglītības satura ieviešana.

Ar 2008./2009.mācību gadu ieviests obligātais centralizētais eksāmens matemātikā 12.klasē.

Pieaug jauniešu skaits, kuri ieguvuši vidējo izglītību.

Reģionos izveidoti pieci metodiskie centri pie augstskolām.

7.4. Mācību priekšmetu kvalitatīvai apguvei atbilstošu mācību un metodisko līdzekļu nodrošinājums

Uzdevumi

Izveidot atsevišķu valsts budžeta programmu mācību priekšmetu metodikas izstrādei un ieviešanai.

Palielināt valsts budžeta līdzekļus mācību grāmatu un metodisko materiālu iegādei vispārējās izglītības iestādēs.

Nodrošināt izglītības satura īstenošanai nepieciešamos mācību un metodiskos līdzekļus.

Izveidot uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītus mācību un metodiskos materiālus.

Izveidot valsts līdzekļu uzskaites sistēmu skolu bibliotēku nodrošinājumā ar mācību grāmatām.

Darbības rezultāti

Paredzēti valsts budžeta līdzekļi mācību priekšmetu metodikas izstrādei un ieviešanai.

Trīs gadu laikā nodrošināta izglītības standartiem atbilstošu mācību grāmatu iegāde skolas bibliotēkā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam normatīvam.

Izglītības satura īstenošanai pietiekoši mācību un metodiskie materiāli.

Izstrādāti uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstīti mācību un metodiskie materiāli.

Ieviesta valsts līdzekļu uzskaites sistēma skolu bibliotēku nodrošinājumā ar mācību grāmatām.

Rezultatīvie rādītāji

Finansējums gadā uz vienu skolēnu un skolotāju mācību grāmatu iegādei ir Ls 8,80.

4,7 reizes palielinās valsts dotācija mācību grāmatu iegādei.

Mācību grāmatu komplekta iegādes nodrošināšanas ilgums ir trīs gadi (pašreiz 13 gadi).

Izglītības satura īstenošanai izveidotie uz IKT balstītie mācību un metodiskie materiāli.

7.5. Vērtībizglītības īstenošana izglītības iestādēs sadarbībā ar skolēnu vecākiem (ģimeni)

Uzdevumi

Mācību procesā un ārpusstundu pasākumos īstenot vērtībizglītību, veicinot skolēnu pašattīstības nostiprināšanos.

Veicināt un paplašināt jauniešu radošo un pilsonisko aktivitāti, t.sk. aktivizējot skolēnu pašpārvalžu darbu.

Pilnveidot sadarbību ar vecākiem, izmantojot jaunas efektīvas skolas un ģimenes sadarbības formas.

Palielināt vecāku (ģimenes) līdzatbildību par mācību un audzināšanas procesu norisi izglītības iestādē.

Palielināt stundu skaitu, par kurām noteikta samaksa klases audzinātājam.

Pilnveidot sadarbību ar visām valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām, kuras iesaistītas audzināšanas darbībā.

Nodrošināt vērtībizglītības īstenošanai nepieciešamo metodisko atbalstu.

Izstrādāt "Audzināšanas darba programmu 2007.- 2011.gadam".

Darbības rezultāti

Mācību stundās un ārpusstundu pasākumos īsteno vērtībizglītību.

Bērniem un jauniešiem ir iespējas iesaistīties dažādos skolas, rajona un valsts mēroga pasākumos un aktivitātēs savu spēju un vērtīborientācijas apliecināšanai.

Organizēti kopīgi skolas pasākumi ar vecākiem, individuālas visu ieinteresēto pušu (skolotājs, skolēns, vecāki, vajadzības gadījumā attiecīgais speciālists) tikšanās.

Vecāki ir informēti par viņu bērnu sasniegumiem mācībās un pašizpausmēs un aktīvi iesaistās skolas dzīvē.

Palielināts stundu skaits, par kurām noteikta samaksa klases audzinātājam.

Koordinēta vecāku (ģimenes), valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās skolēnu pašattīstības, motivācijas un vērtīborientācijas attīstībā.

Nodrošināts dažāda veida metodiskais atbalsts klašu audzinātājiem.

Tiek īstenota "Audzināšanas darba programma 2007.- 2011.gadam".

Rezultatīvie rādītāji

80% izglītības iestāžu audzēkņu iesaistīti patriotiskās audzināšanas projektā, kas veltīts Latvijas Republikas 90.gadadienai.

Izstrādāti pieci metodiskie ieteikumi un materiāli audzināšanas darbības un skolas un ģimenes sadarbības nodrošināšanai.

7.6. Karjeras izglītības pilnveide jauniešu motivētas un apzinātas tālākās izglītības iegūšanai un savas karjeras veidošanai

Uzdevumi

Stiprināt karjeras izglītības īstenošanas atbalsta institūcijas, lai nodrošinātu karjeras izglītības īstenošanas kvalitāti un veiktu Karjeras attīstības atbalsta sistēmā (KAAS) iesaistīto valsts institūciju, sociālo partneru un sabiedrisko organizāciju sadarbības padomes (foruma) sekretariāta funkciju valstī.

Izveidot nacionālo datubāzi par izglītības iespējām Latvijā.

Iekļaut karjeras izglītību ilgtermiņa audzināšanas darbības programmā un atbalstīt skolotāju profesionālo pilnveidi karjeras izglītības īstenošanai.

Izstrādāt un publicēt karjeras izglītības īstenošanai nepieciešamos informatīvos un metodiskos materiālus darbam ar dažāda vecuma bērniem un jauniešiem (ieskaitot e-formā).

Nodrošināt valsts karjeras attīstības atbalsta sistēmas vajadzībām nepieciešamo karjeras konsultantu sagatavošanu augstskolās.

Atbalstīt jaunu informācijas un karjeras attīstības atbalsta centru izveidi visu veidu izglītības iestādēs un jau esošo centru attīstību, atbalstīt izglītības iestāžu mājaslapu, informatīvo, metodisko, reklāmas un citu materiālu izveidi un izdošanu.

Darbības rezultāti

Uzlabota Profesionālās izglītības attīstības aģentūras Profesionālās orientācijas informācijas daļas kapacitāte karjeras izglītības informatīvā un metodiskā atbalsta nodrošināšanai izglītības sistēmā un nodrošināta KAAS iesaistīto dalībnieku sadarbības koordinēšana.

Izveidota un regulāri aktualizēta nacionālā datubāze par izglītības iespējām Latvijā e-formā un tā ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Karjeras izglītība ir iekļauta audzināšanas darbības programmā. Sagatavoti speciālisti karjeras izglītības īstenošanai dažāda vecuma bērnu un jauniešu grupās.

Nodrošināti karjeras izglītības īstenošanai nepieciešamie informatīvie un metodiskie materiāli (ieskaitot e-formā).

Nodrošināta karjeras konsultantu sagatavošana atbilstoši karjeras attīstības atbalsta sistēmas vajadzībām valstī.

Izveidoti jauni mūsdienīgi informācijas un karjeras attīstības atbalsta centri vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs un augstskolās. Jau esošajos izglītības iestāžu informācijas un karjeras izglītības centros nodrošināta informācija par dažādām iespējām iekļauties darba tirgū, veicinot jauniešu interesi par profesionālo izglītību, jauniešiem ir pieejama informācija par tālākās izglītības un karjeras veidošanas iespējām.

Rezultatīvie rādītāji

Profesionālās pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanai laika posmā no 2007.-2010.gadam apguvuši 3 800 skolotāji (ik gadu 950 skolotāji).

Karjeras konsultanta kvalifikāciju ieguvuši valsts budžeta finansētajās studiju vietās vismaz 75 cilvēki laika posmā no 2008.-2010.gadam (ik gadu 25).

Izveidoti 10 informācijas un karjeras centri profesionālās vidējās izglītības iestādēs (pa diviem katrā plānošanas reģionā un Rīgā).

Izveidoti 38 informācijas un karjeras izglītības centri vispārējās vidējās izglītības iestādēs (pa vienam katras Izglītības pārvaldes teritorijā).

Pieaudzis jau izglītības iestādēs esošo informācijas un konsultāciju centru sniegto pakalpojumu skaits un kvalitāte, to atbilstība iedzīvotāju interesēm un vietējās sabiedrības vajadzībām.

Karjeras izglītības pasākumos iesaistīto bērnu un jauniešu skaits - 500 000.

Vismaz divas reizes gadā organizētas KAAS iesaistīto dalībnieku sanāksmes aktuālo jautājumu apspriešanai un priekšlikumu izstrādei, organizēta vismaz viena konference karjeras attīstības atbalsta jomā.

Pilnveidots vai izstrādāts no jauna un izdots vismaz viens informatīvo vai metodisko materiālu komplekts karjeras izglītības īstenošanai, ieskaitot e-formā.

7.7. Profesionālās izglītības sistēmas modernizācija un prestiža paaugstināšana

Uzdevumi

Izveidot papildu nodarbību kompleksu audzēkņiem ar sliktām zināšanām vispārizglītojošos mācību priekšmetos un vājām pamatprasmēm.

Veikt profesionālās orientācijas pasākumus potenciālajiem reflektantiem un adaptācijas pasākumus 1.kursa audzēkņiem.

Izstrādātas jaunas vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības programmas.

Uzlabot profesionālās izglītības satura izstrādes procesu, īpaši uzsverot profesiju standartu ekspertīzi.

Palielināt rajona pašvaldību un plānošanas reģionu un darba devēju līdzdalību un atbildību profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanā.

Veicināt izglītības institūciju sadarbību ar darba devēju organizācijām, t.sk. paaugstināt reģionālo trīspusējo sadarbības padomju darbības efektivitāti.

Nodrošināt teritoriālo bāzes vietu izveidošanu mācību prakšu īstenošanai.

Palielināt valsts budžeta līdzekļus mācību grāmatu un metodisko materiālu iegādei profesionālās izglītības iestādēs.

Darbības rezultāti

Audzēkņiem ar sliktām zināšanām vispārizglītojošos mācību priekšmetos nodrošinātas papildu nodarbības, paaugstinot audzēkņu motivāciju mācīties.

Īstenoti profesionālās orientācijas pasākumi potenciālajiem reflektantiem un adaptācijas pasākumi 1.kursu audzēkņiem.

Īstenotas jaunas vai pilnveidotas profesionālās izglītības programmas.

Mācību satura izstrādē un profesiju standartu ekspertīzē iesaistās darba devēji.

Izveidots fonds, kas atbalsta darba devēju iesaisti profesionālo studiju programmu īstenošanā.

Efektīvi darbojas Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadome un reģionālās trīspusējās sadarbības padomes, tādējādi stiprinot sadarbību ar darba devēju.

Nodrošināta mācību prakšu īstenošana visos reģionos.

Palielināti valsts budžeta līdzekļi mācību grāmatu un metodisko materiālu iegādei profesionālās izglītības iestādēs.

Rezultatīvie rādītāji

No 1.kursa atskaitīto profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits nepārsniedz 10%.

Profesionālās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā nepārsniedz 4%.

Jaunās vai modernizētās sākotnējās profesionālās izglītības programmās iesaistīti 4000 izglītojamie.

100% izglītojamie izgājuši praksi uzņēmumos un iestādēs.

Izstrādāti jauni vai aktualizēti 80 profesiju standarti.

Izstrādātas izglītības programmas un eksaminācijas saturs -10 komplekti.

Izstrādāti 10 mācību metodisko materiālu komplekti izglītības programmu apguvei.

Pieaudzis par 6% izglītojamo īpatsvars profesionālās izglītības programmās (% no pamatizglītības absolventu skaita gadā).

Darbojas Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadome un reģionālās trīspusējās sadarbības padomes.

7.8. Augstākās izglītības konkurētspējas uzlabošana

Uzdevumi

Adaptēt Latvijā ES valstīs lietoto Kopienas sistēmas Europass dokumentāciju.

Sagatavot struktūras modeli studiju programmu sadalījumam atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Palielināt studējošo kredīta apmēru un palielināt vietu skaitu, kur studiju kredīts tiek dzēsts no valsts budžeta līdzekļiem.

Pamatojoties uz 2004.gadā izstrādātajiem principiem, izveidot Latvijas uz studiju rezultātiem un kompetencēm balstītu, ar Eiropas atvērto kvalifikāciju ietvarstruktūru saskaņotu kvalifikāciju ietvarstruktūru Latvijai.

Pakāpeniski pārstrukturēt augstskolu programmas, raksturojot iegūstamo kvalifikāciju un katru programmas sastāvdaļu ar iegūstamajiem studiju rezultātiem.

Palielināt stipendiju saņēmēju skaitu un studiju kredītu apmaksu.

Piesaistīt individuālos un privāto uzņēmumu līdzekļus stipendiju fondu izveidei.

Palielināt darba devēju līdzdalību studiju programmu akreditācijas procesā un prakšu organizēšanā.

Palielināt budžeta vietu skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, medicīnas un vides zinātnēs.

Nodrošināt augstākās kvalifikācijas speciālistu (maģistru, doktoru) sagatavošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus.

Veidot zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru studiju programmas, attīstot sadarbību ar tautsaimniecības struktūrām.

Ik gadu palielināt studiju izmaksu koeficentu par 1/10 daļu.

Darbības rezultāti

Latvijā adaptēta Kopienas sistēmas Eiropass dokumentācija.

Izveidots struktūras modelis studiju programmu sadalījumam atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

Palielināts studējošo kredīta apmērs no Ls 60 līdz Ls 120 mēnesī.

Augstākajā izglītībā izveidota salīdzināma un ar 2005.gadā Bergenas ministru konferencē apstiprināto Eiropas Aptverošo kvalifikāciju ietvarstruktūru savienojama kvalifikāciju ietvarstruktūra.

Pārstrukturētas augstskolu programmas, balstot to saturu uz iepriekš noteikto studiju rezultātu sasniegšanu.

Palielināts stipendiju saņēmēju skaits un studiju kredītu apmaksa.

Izveidoti stipendiju fondi, piesaistot individuālos un privāto uzņēmumu līdzekļus.

Studiju programmu akreditācijas procesā un prakšu organizēšanā iesaistās darba devēji.

Palielināts budžeta vietu skaits dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, medicīnas un vides zinātnēs.

Nodrošināts pētnieciskais aprīkojums un materiāli maģistra un doktora studiju vajadzībām.

Izveidotas zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru studiju programmas.

Studiju izmaksu koeficients katru gadu tiek palielināts par 1/10 daļu.

Rezultatīvie rādītāji

Valsts budžeta finansējuma apjoms uz vienu studējošo no valsts budžeta līdzekļiem 2007.gadā - vismaz 2700 latu, 2010.gadā - vismaz 4000 latu.

Valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai procentos no iekšzemes kopprodukta 2007.gadā - vismaz 0,8%, 2008.gadā - vismaz 1,1%, 2009.gadā - vismaz 1,4%, 2010.gadā - vismaz 1,5%.

No valsts budžeta vietu skaits dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, medicīnas un vides zinātnēs vismaz 51% no valsts budžeta vietu kopskaita.

Valsts budžeta finansējamo studiju vietu finansiālais nodrošinājums 2007.gadā - vismaz 83% no optimālā, 2010.gadā - 95% no optimālā.

Nodrošināts stipendiju fonda pieaugums vismaz par 5% gadā.

Augstskolu absolventu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā ne lielāks par 1,5%.

Nodrošināta darba devēju līdzdalība visās studiju programmu akreditācijās.

7.9. Zinātnes un pētniecības lomas palielināšana augstskolās

Uzdevumi

Integrēt zinātniskos institūtus augstskolās.

Prioritāri atbalstīt zinātni un pētniecību augstskolās, it sevišķi universitātēs, paredzot centralizētus stimulēšanas mehānismus.

Darbības rezultāti

Augstskolu sastāvā integrēti zinātniskie institūti.

Finansiāli tiek atbalstīta zinātne un pētniecība augstskolās.

Rezultatīvie rādītāji

Augstskolās integrēti zinātniskie institūti atbilstoši ministrijas, kuras pārraudzībā atrodas institūts, darbības stratēģijai.

Vismaz 40% zinātnes vajadzībām iedalīto valsts budžeta līdzekļu novirzīti pētniecībai augstskolās.

7.10. Darba tirgum atbilstošu praktisko iemaņu apguvei un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās mācību un studiju materiālās bāzes pilnveide

Uzdevumi

Nodrošināt nepārtrauktu valsts investīciju piesaisti izglītības iestāžu sakārtošanā un modernizēšanā.

Nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu dabaszinātņu kabinetus ar modernu aprīkojumu.

Pilnveidot profesionālās izglītības iestāžu materiālo bāzi kvalitatīvai mācību priekšmetu un profesijas apguvei.

Modernizēt augstskolu materiāltehnisko nodrošinājumu atbilstoši darba tirgū pieejamām tehnoloģijām.

Turpināt izglītības iestāžu informatizāciju un interneta pieejas izveidi.

Nodrošināt izglītības iestāžu infrastruktūru atbilstoši sanitārajām, higiēnas, ugunsdrošības u.c. prasībām un normām.

Darbības rezultāti

Izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai nepārtraukti tiek piesaistītas valsts investīcijas.

Vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu dabaszinātņu kabineti ir nodrošināti ar modernu aprīkojumu.

Pilnveidota mācību priekšmetu materiāltehniskā bāze profesionālās izglītības iestādēs.

Augstskolu materiāltehniskais nodrošinājums atbilst darba tirgus prasībām.

Visām izglītības iestādēm ir nodrošināts pastāvīgs platjoslas tīkla pieslēgums.

Izglītības iestādes atbilst ES normām (sanitārajām, higiēnas, ugunsdrošības u.c.).

Rezultatīvie rādītāji

Optimālā izglītojamo skaita un pedagogu skaita attiecība ir 15.

222 vidusskolās (ņemot vērā skolēnu skaita samazināšanos un proporcijas maiņu starp vispārējās vidējās un profesionālās izglītības audzēkņiem uz 2010.gadu) iekārtoti dabaszinātņu kabineti.

Iekārtoti 888 dabaszinātņu kabineti (ķīmijas, bioloģijas, fizikas un matemātikas).

42 577 vidusskolēniem ir pieejami jaunie dabaszinātņu kabineti.

100% vidusskolēnu ir iespēja kvalitatīvi apgūt dabaszinātnes.

30 izglītības iestādēs gadā veikti renovācijas darbi par Valsts investīciju programmas līdzekļiem.

Izmaksas uz vienu izglītojamo ir Ls 60 visās izglītības pakāpēs.

100% izglītības iestāžu ir nodrošinātas ar pastāvīgo interneta pieslēgumu.

Ir nodrošināti 12 datori uz 100 izglītojamajiem.

7.11. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušana izglītības sistēmā

Uzdevumi

Izveidot atbalsta sistēmu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs, nodibinot Valsts speciālās izglītības centru konsultatīvi metodiskā darba nodrošināšanai.

Atbalstīt reģionālo speciālās izglītības centru izveidi un darbību un pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci un statusa nostiprināšanu.

Nodrošināt izglītojamos ar speciālām vajadzībām ar atbilstošām mācību programmām, mācību līdzekļiem un aprīkojumu to īstenošanai.

Nodrošināt atbalstu skolotājiem, kas strādā ar bērniem ar speciālām vajadzībām.

Palielināt speciālā pedagoga lomu izglītības iestādēs.

Veicināt darba un sadzīves prasmju apguvi jauniešiem ar speciālām vajadzībām.

Uzlabot mācību vidi speciālās izglītības iestādēs.

Pielāgot vispārējās izglītības iestādes izglītojamajiem ar kustības traucējumiem.

Darbības rezultāti

Izveidots Valsts speciālās izglītības centrs, kura sastāvā darbojas Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija.

Reģionos darbojas speciālās izglītības atbalsta centri un ir nodrošināts kvalitatīvs valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbs.

Izstrādātas dažāda līmeņa speciālās izglītības programmas un ir atbilstošs mācību materiālu un metodiskais nodrošinājums.

Prioritāri tiek atbalstīti skolotāju tālākizglītības kursi darbam ar skolēniem ar speciālām vajadzībām.

Katrā skolā nepieciešamības gadījumā pieejami speciālā pedagoga pakalpojumi.

Speciālās izglītības iestādēs piedāvā arodizglītības programmas, kā arī pastiprina mājturības priekšmeta apguvi.

Speciālās izglītības iestādēs ir renovēti mācību kabineti un skolas telpas, kā arī uzlabota mācību materiālā bāze.

Katrā rajonā vismaz viena izglītības iestāde ir pielāgota iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem.

Rezultatīvie rādītāji

Par 10% pieaug izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits, kas ir integrēti vispārējās, profesionālajās un augstākās izglītības iestādēs.

32 pedagoģiski medicīniskās komisijas ir uzsākušas darbu kā speciālās izglītības atbalsta centri.

63 speciālās izglītības iestādēs ir uzlabota mācību vide (telpas, kabineti, aprīkojums, iekārtas u.c.) izglītojamo darba un sadzīves prasmju attīstīšanai.

39 vispārējās izglītības iestādes ir pielāgotas izglītojamajiem ar kustību traucējumiem.

Palielinājies izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits, kuri izglītojas dzīvesvietā vai tās tuvumā.

7.12. Atbalsta nodrošinājums izglītojamiem no sociālā riska grupām

Uzdevumi

Īstenot pedagoģiskās korekcijas pasākumus jauniešiem no sociālā riska grupām, t.sk. internātskolās.

Uzlabot profesionālās izglītības audzēkņu sociālos apstākļus, palielinot stipendijas vidēji līdz 20 latiem mēnesī.

Nodrošināt atbalsta pasākumus jauniešiem no nabadzīgām ģimenēm un sociālā riska grupām, sedzot dienesta viesnīcu pakalpojumus.

Pilnveidot izglītības ieguves iespējas ieslodzījuma vietās.

Nodrošināt izglītības iespējas bēgļu un patvēruma meklētāju statusu ieguvušo un viesstrādnieku bērniem obligātās izglītības ieguves vecumā.

Uzlabot pedagoģiskās kompetences darbam ar dažādām mērķauditorijām (t.sk. cilvēki ar speciālām vajadzībām, personas no brīvības atņemšanas vietām, bēgļi, imigranti).

Palielināt atbalsta personāla - karjeras konsultantu, psihologu un sociālo pedagogu - lomu mācību un audzināšanas procesā.

Nodrošināt preventīvu darbību sociālās atstumtības riska mazināšanai un iekļaujošas izglītības attīstībai.

Darbības rezultāti

Izstrādātas pedagoģiskās korekcijas programmas un mācību metodiskie līdzekļi to īstenošanai.

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem palielinātas stipendijas.

Jauniešiem no sociālā riska grupām, kas mācās profesionālās izglītības iestādēs, segti dienesta viesnīcu pakalpojumi.

Izstrādātas papildus vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas īstenošanai ieslodzījuma vietās.

Nodrošinātas izglītības iespējas bēgļu un patvēruma meklētāju statusu ieguvušo un viesstrādnieku bērniem obligātās izglītības ieguves vecumā.

Pedagogi apmācīti darbam ar dažādām mērķauditorijām.

Izglītības iestādēs ir pieejami atbalsta personāla pakalpojumi atbilstoši skolēnu vajadzībām.

Nodrošināta preventīva darbība sociālās atstumtības riska mazināšanai un iekļaujošas izglītības attīstībai.

Rezultatīvie rādītāji

98% jauniešu obligātajā izglītības vecumā mācās.

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu stipendijas apmērs ir vidēji Ls 40 mēnesī.

Ieslodzījuma vietās apgūstamo profesionālās izglītības programmu skaits palielinās par 15 programmām līdz 2010.gadam.

Ieslodzījuma vietās apgūstamo vispārējās izglītības programmu skaits palielinās par 10 programmām līdz 2010.gadam.

Ieslodzīto, kas apgūst izglītību, skaita pieaugums vidēji par 15%.

Bēgļu un patvēruma meklētāju skaits, kuri integrēti izglītības sistēmā (pēc pieprasījuma).

Skolēnu skaits, kas apgūst pedagoģiskās korekcijas vai izlīdzinošās programmas.

Visi bēgļu un patvēruma meklētāju statusu ieguvušo un viesstrādnieku bērni obligātās izglītības ieguves vecumā ir iekļāvušies Latvijas izglītības sistēmā.

7.13. Interešu izglītības piedāvājuma paplašināšana

Uzdevumi

Nodrošināt interešu izglītības programmu satura pilnveidi, jaunu daudzveidīgu programmu ieviešanu.

Palielināt interešu izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pilnveidošanā un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā.

Izveidot vienotu datu bāzi par interešu izglītības programmu piedāvājumu.

Veikt interešu izglītības jomas izpēti piedāvājuma un pieprasījuma aspektā.

Paaugstināt interešu izglītības kapacitāti ilgspējīgā attīstībā.

Darbības rezultāti

Palielinājies interešu izglītības programmu piedāvājums, kas nodrošinātu jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi atbilstoši dažādu sociālo grupu vajadzībām.

Īstenoti pasākumi interešu izglītības lomas aktualizēšanā personas sociālo prasmju attīstībā, profesionālajā orientācijā un karjeras izaugsmē, tautas kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju saglabāšanā, pilnveidošanā, kā arī nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā.

Nodrošināta un pieejama nepieciešamā informācija par interešu izglītības jomu un tās piedāvājumu, izstrādāti metodiski ieteikumi interešu izglītības iestāžu speciālistiem audzēkņu profesionālās orientācijas un karjeras ievirzes sekmēšanai interešu izglītības iestādēs.

Veikti 2 pētījumi par interešu izglītības programmu pieejamību un piedāvājumu.

Izstrādāts ikgadējs rīcības plāns Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanai un pilnveidošanai.

Rezultatīvie rādītāji

Interešu izglītības programmās iesaistīto audzēkņu skaits attiecībā pret izglītojamo skaitu pieaudzis par 1,5%.

2 pētījumi par interešu izglītības programmu pieejamību un piedāvājumu.

30% izglītības iestāžu audzēkņi iesaistīti Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidošanā.

7.14. Profesionāli orientētas pieaugušo un neformālās izglītības attīstība

Uzdevumi

Izstrādāt mūžizglītības stratēģiju un nodrošināt tās uzsākšanu reģionu līmenī, paredzot efektīvus finansēšanas mehānismus.

Paplašināt otrās iespjas izglītības ieguves piedāvājumu jauniešiem un pieaugušajiem.

Paplašināt profesionāli orientētu pieaugušo, t.sk. neformālās izglītības programmu piedāvājumu.

Izstrādāt metodiku neformālā veidā iegūto profesionālo prasmju vērtēšanai un atzīšanai.

Paplašināt sabiedrības izpratni par neformālo izglītību, zināšanām, prasmēm un iemaņām, ko tā attīsta, neformālās izglītības vērtību.

Augstskolām, to filiālēm un pieaugušo izglītības iestādēm paplašināt tālākizglītības piedāvājumu saistībā ar reģionu attīstības virzieniem.

Augstskolām izstrādāt studiju programmas pieaugušo izglītības pasniedzēju sagatavošanai.

Izstrādāt un nodrošināt ar tālmācības materiāliem augstskolu programmu apguvei.

Paplašināt interneta pieejas punktu skaitu, nodrošinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamību iedzīvotājiem ar speciālām vajadzībām.

Izveidot kredītpunktu uzkrāšanas sistēmu.

Darbības rezultāti

Īstenota mūžizglītības stratēģija, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem izglītības iespējas visos reģionos.

Palielinātas iedzīvotāju iespējas iegūt izglītību neklātienes formā.

Izstrādātas jaunas pieaugušo, t.sk. neformālās izglītības programmas.

Izstrādāta metodika neformālā veidā iegūto zināšanu un profesionālo prasmju novērtēšanai un iespējamai kredītpunktu piešķiršanai.

Sabiedrība tiek informēta par neformālās izglītības sniegtajām iespējām.

Augstskolās pieejamas tālākizglītības programmas saistībā ar reģiona attīstību.

Izstrādātas pieaugušo izglītības pasniedzēju sagatavošanas programmas.

Izstrādāti tālmācības materiāli augstskolu programmu apguvei, augstskolu programmās izveidoti moduļi, kurus iespējams apgūt atsevišķi no visas programmas absolvēšanas.

Palielinās informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas iedzīvotājiem ar speciālām vajadzībām.

Izveidota un tiek izmantota pieaugušo izglītības kredītpunktu uzkrāšanas sistēma.

Rezultatīvie rādītāji

Līdz 2200 pasniedzējiem pieaudzis pieaugušo izglītības pasniedzēju skaits.

Pieaudzis tālmācības programmu skaits.

Neformālās izglītības programmās iesaistīto cilvēku skaits sasniedzis 12 000 cilvēkus.

Neformālās izglītības programmās iesaistīto cilvēku ar ierobežotām iespējām skaits sasniedz 400 cilvēkus.

Palielinājies atsevišķu augstskolu programmu moduļu apguvušo cilvēku skaits.

7.15. Latvijas mazākumtautību izglītības iespēju nodrošināšana

Uzdevumi

Izstrādāt latviešu valodas kā valsts valodas apguves metodiku pirmsskolas izglītībā darbā ar mazākumtautību bērniem.

Izvērtēt 2004./2005.mācību gadā ieviestās izmaiņas vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmās.

Paaugstināt latviešu valodas zināšanas vecākiem, veicināt viņu sadarbību ar izglītības iestādēm, kurās mācās viņu bērni.

Palielināt latviešu valodas kā valsts valodas apguvei lietojamo mācību grāmatu daudzveidību.

Palielināt atbalstu latviešu valodas, vēstures un kultūras apguvei latviešu diasporā.

Metodiski atbalstīt mazākumtautību valodas un literatūras apguves procesu izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Paaugstināt čigānu (romu) tautības bērnu izglītības līmeni, nodrošinot atbilstošas mācību programmas un metodiku, un paplašināt iespējas čigānu (romu) kopienas pārstāvjiem, kuri pārsnieguši obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaistīties izglītības procesā.

Nodrošināt trešo valstu pilsoņu uzņemšanu Latvijā skolēnu apmaiņas, prakses, brīvprātīgā darba nolūkā saskaņā ar ES Padomes Direktīvu 2004/114/EK.

Darbības rezultāti

Izstrādāta un ieviesta valsts valodas apguves metodika pirmsskolas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmas.

Izvērtētas 2004./2005.mācību gadā ieviestās izmaiņas vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmās un izdarīti secinājumi, kā arī noteikti uzdevumi turpmākajam darbam šajā jomā.

Nodrošināta mazākumtautību skolēnu vecāku izglītošana latviešu valodas zināšanu līmeņa paaugstināšanai.

Paplašināts latviešu valodas kā valsts valodas mācību grāmatu klāsts.

Palielinājies valsts atbalsts latviešu diasporas izglītības aktivitātēm.

Pilnveidota metodika mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai.

Sadarbībā ar skolu, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām izveidota atbalsta sistēma čigānu (romu) tautības bērnu izglītības līmeņa paaugstināšanai un pieaugušo kopienas pārstāvju iesaistei izglītības procesā.

Nodrošināta ES Padomes Direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīgā darba nolūkā izpilde.

Rezultatīvie rādītāji

Pieaudzis starpkultūru apguves semināru un skolotāju skaits, kuri papildinājuši starpkultūru zināšanas.

Palielinājies mazākumtautību skolēnu vecāku skaits, kuri uzlabojuši savas latviešu valodas zināšanas.

Palielinājies čigānu (romu) tautības bērnu skaits vispārizglītojošās skolās un paaugstinājies pieaugušo kopienas pārstāvju izglītības līmenis.

Samazinājies lasīt un rakstīt nepratēju skaits Latvijā.

7.16. Pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas uzlabošana

Uzdevumi

Pilnveidot pedagoģisko studiju programmu saturu atbilstoši spēkā esošajiem pamatizglītības un vidējās izglītības standartiem.

Paplašināt īso otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības uz augstākās pedagoģiskās izglītības vai bakalaura grāda zinātnes nozarē bāzes programmu piedāvājumu, nodrošinot kvalifikāciju vairākos mācību priekšmetos.

Pilnveidot pedagogu studiju kreditēšanas sistēmu valsts prasībām atbilstošu pedagogu nodrošināšanai.

Motivēt augstskolu beidzējus strādāt par dabaszinātņu, mājturības, svešvalodu skolotājiem, dzēšot studiju kredītu.

Veicināt doktorantūras attīstību, lai sagatavotu bāzi gados jaunāka akadēmiskā personāla piesaistei augstākās izglītības iestādēs.

Izveidot pedagogu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu pedagogu tālākizglītības sistēmu.

No valsts budžeta finansēt pedagogu 36 stundu kursus reizi trijos gados.

Izstrādāt interešu izglītības pedagogu studiju un tālākizglītības programmas, normatīvajos aktos noteikt atbilstošas prasības interešu izglītības pedagogiem.

Izstrādāt neformālās izglītības pedagogu izglītošanas programmas.

Turpināt pedagogu apmācību darbam ar jaunajām informācijas tehnoloģijām.

Izglītot izglītības iestādēs strādājošos par vardarbības pret bērnu atpazīšanu, iejaukšanās iespējām un negatīvajām sekām.

Izstrādāt tālākizglītības programmas vērtībizglītības, pilsoniskās un tikumiskās audzināšanas īstenošanai vispārizglītojošās iestādēs, klašu audzinātāju darba pilnveidošanai.

Sagatavot tālākizglītotājus/multiplikatorus vērtībizglītībā.

Darbības rezultāti

Pedagoģisko studiju programmu saturs atbilst spēkā esošajiem pamatizglītības un vidējās izglītības standartiem.

Pedagogiem ir iespēja iegūt kvalifikāciju vairākos mācību priekšmetos.

Augstskolās nodrošinātas pedagoga kvalifikācijas ieguves iespējas vairākos mācību priekšmetos.

Kredītu procentu segšana par izsniegto studiju kredītu skolotājiem: no studiju kredīta ņēmējiem, kas pabeiguši studijas 2004.gadā, 11% ir skolotāji.

Dzēsti studiju kredīti skolotājiem: 2006.g. - Ls 112; 2007.-2010.g. - Ls 200.

Sagatavota bāze gados jaunāka akadēmiskā personāla piesaistei augstākās izglītības iestādēs.

Pilnveidota pedagogu tālākizglītības organizatoriskā sistēma, lai koordinētu izglītības sistēmai atbilstošu tālākizglītības programmu pilnveidi. Veicināta jaunu, efektīvu, mūsdienīgu un kvalitatīvu tālākizglītības programmu izstrāde, to īstenošanas efektivitātes izvērtēšana un uzlabošana pedagogu tālākizglītības sistēmas ilgtspējai.

No valsts budžeta katram pedagogam tiek finansēti 36 stundu kursi reizi trijos gados.

Izstrādātas un tiek īstenotas interešu izglītības pedagogu studiju un tālākizglītības programmas, normatīvajos aktos noteiktas atbilstošas prasības interešu izglītības pedagogiem.

Neformālās izglītības aspekts ir iekļauts pedagogu sagatavošanā un apmācībā.

Pedagogi izglītojas darbam ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām.

Pedagogi ir izglītoti šādos jautājumos: saskarsmes veidošana un kontaktu dibināšana ar vardarbībā cietušiem bērniem, sadarbības pilnveidošana starp psihologu un pedagogu, kas ikdienā strādā ar vardarbībā cietušiem bērniem, svarīgākie normatīvie akti bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Izstrādātas un tiek īstenotas klases audzinātāju tālākizglītības programmas.

Sagatavoti multiplikatori vērtībizglītības īstenošanai.

Rezultatīvie rādītāji

Vismaz trīs jaunas īsās pedagoģiskās studiju programmas gadā.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības uz augstākās pedagoģiskās izglītības vai bakalaura grāda zinātnes nozarē bāzes programmu īpatsvars atbilstoši vispārējās izglītības mācību priekšmetu skaitam sastāda 33%.

Akreditētas piecas jaunas pedagoģiskās studiju programmas gadā.

Gada laikā 14 000 (no 43 000) pedagogu apmeklē tālākizglītības kursus.

Valsts budžeta vietu skaita palielinājums augstākā līmeņa studiju programmās (palielinājums par vismaz 100 studējošajiem gadā).

5 000-7 000 pedagogu gadā ir pilnveidojuši savu profesionālo meistarību darbam ar riska mērķgrupu audzēkņiem.

100% pedagogu apguvuši nepieciešamās IKT iemaņas.

Sagatavoti 38 multiplikatori audzināšanas darbības programmu veidošanai izglītības iestādēs un vērtībizglītības metodiska darba vadīšanai.

7.17. Pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas un atbilstošas darba samaksas sistēmas izveide

Uzdevumi

Izveidot skolotāju darba kvalitātes novērtēšanas sistēmu, paredzot diferencētu pedagogu kvalifikāciju saistībā ar atbilstošām profesionālās kvalifikācijas grupām noteiktiem rādītājiem.

Pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, iekļaujot to valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 29.jūlija rīkojumam Nr.579 "Par Pedagogu (izņemot pirmskolas izglītības pedagogus, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.-2010.gadam".

Nodrošināt nepārtrauktu pedagogu, t.sk. akadēmiskā personāla darba samaksas paaugstināšanu.

Izstrādāt sistēmisku pieeju, lai tuvinātu līdzsvaram pedagogu un zinātniskajā pētniecībā nodarbināto dzimuma sadalījumu izglītības, zinātnes un pētniecības iestādēs.

Darbības rezultāti

Izveidota skolotāju darba kvalitātes vērtēšanas sistēma.

Izveidota darba samaksas sasaiste starp pedagoģisko saimi un valsts sektorā nodarbinātajiem.

Pedagogu darba samaksa tiek tuvināta Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai.

Izglītības jomā nodarbināto dzimumu sadalījums tuvinās līdzsvaram.

Rezultatīvie rādītāji

Par 8% pieaug jauno pedagogu skaits skolās.

Pedagogu vidējā darba samaksa tiek trīskāršota.

7.18. Izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas pilnveide

Uzdevumi

Ieviest valstī vienotu vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu atbilstoši Izglītības sistēmas attīstības projektā izstrādātajai metodikai.

Veikt izglītības iestāžu ārējās vērtēšanas procesa un rezultātu analīzi un izteikt priekšlikumus izglītības politikas veidošanai.

Uzlabot profesionālās izglītības darbības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, tajā skaitā izglītības iestāžu un programmu akreditāciju un centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizāciju.

Stiprināt profesionālās izglītības institucionālo modeli izglītības satura, izglītības procesa un izglītības kvalitātes novērtēšanai.

Izvērtēt augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstību 2005.gadā pieņemtajiem Eiropas kopīgajiem standartiem un vadlīnijām un veikt nepieciešamās korekcijas.

Veicināt iekšējo kvalitātes nodrošināšanas mehānismu veidošanos augstākās izglītības institūcijās, panākot, ka ārējais vērtējums balstās uz augstākās izglītības institūciju iekšējiem kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem.

Uzsākt augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas darbības periodisku novērtēšanu.

Izstrādāt tālākizglītības kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas sistēmu.

Pilnveidot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu darbības kvalitātes vērtēšanas sistēmu.

Izveidot interešu izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu.

Darbības rezultāti

Vispārējās izglītības kvalitātes ārējā vērtēšana tiek organizēta un veikta atbilstoši Izglītības sistēmas attīstības projektā izstrādātajai metodikai, izmantojot vienus un tos pašus kritērijus skolas darba pašvērtēšanā un ārējā vērtēšanā.

Ārējās vērtēšanas process un rezultāti tiek regulāri analizēti, un iegūtā informācija izmantota izglītības politikas veidošanai.

Izstrādātas metodikas profesionālās izglītības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizācijai.

Paaugstinājusies Profesionālās izglītības centra kapacitāte izglītības procesa un izglītības kvalitātes novērtēšanā.

Augstākajā izglītībā tiek izmantoti Eiropas līmenī vispārēji atzīti kopīgi kvalitātes nodrošināšanas kritēriji un metodika.

Augstākās izglītības institūcijās izveidojušies kvalitātes nodrošināšanas mehānismi, kuri nodrošina augstākās izglītības institūciju darbības nepārtrauktu pilnveidi atbilstoši ārējo apstākļu maiņām.

Notiek programmu vai augstākās izglītības institūciju novērtēšana (ietverot pašvērtējumu, ārējo vērtējumu, studentu iesaisti vērtēšanas procesā un rezultātu publicēšanu), kura balstās uz augstākās izglītības institūciju iekšējo kvalitātes mehānismu darbības rezultātiem.

Izstrādāta tālākizglītības kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas sistēma.

Izstrādāti kritēriji un metodika pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu darbības kvalitātes novērtēšanai.

Izstrādāts modelis interešu izglītības iestāžu un interešu izglītības jomā iegūto zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšanai.

Rezultatīvie rādītāji

Akreditēto vispārējās izglītības iestāžu un programmu skaits.

Akreditēto profesionālās izglītības iestāžu un programmu skaits.

Akreditēto augstākās izglītības institūciju un programmu skaits.

Sagatavoto vispārējās izglītības ārējās vērtēšanas ekspertu skaits.

7.19. Savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas nodrošinājums izglītības attīstības politikas veidošanai

Uzdevumi

Nodrošināt LIIS ietvaros izstrādātās pārvaldes programmatūras uzturēšanu un izmantošanu.

Izvērtēt izglītības politikas veidošanai pieejamo datu ticamību, lietderību un izmantošanas iespējas.

Izveidot izglītības vadības informācijas sistēmu, kas nodrošinātu datu savākšanu un uzturēšanu, informācijas analīzi un izplatīšanu, kā arī šo procesu vadību.

Izglītot personālu darbam ar informācijas nodrošināšanu un apriti.

Stiprināt izglītības vadības kapacitāti izglītības politikas analīzē un plānošanā.

Piedalīties starptautiskos izglītības kvalitātes pētījumos.

Darbības rezultāti

Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina LIIS datu tālāku uzturēšanu un izmantošanu.

Izvērtēta esošā situācija datu nodrošināšanā izglītības jomā, identificējot tālākās attīstības vajadzības.

Nodrošināti savlaicīgi un ticami dati un informācija efektīvai vadības funkciju veikšanai.

Sagatavoti cilvēki darbam ar datu uzkrāšanu un informācijas analīzi.

Nodrošināti kvalificēti cilvēkresursi izglītības attīstības politikas veidošanai.

Dalība starptautiskos pētījumos (OECD, TIMS u.c).

Rezultatīvie rādītāji

Pieejamas datubāzes.

Darbam ar datu uzkrāšanu un informācijas analīzi sagatavoto cilvēku skaits.

Starptautisko izglītības pētījumu skaits, kuros Latvija piedalās.

7.20. Sadarbības un dialoga veicināšana ar citām institūcijām un sabiedrību izglītības jautājumu risināšanā

Uzdevumi

Iesaistīt valsts institūcijas izglītības politikas veidošanā un īstenošanā, t.sk. ministrijas un konsultatīvo padomi "Izglītība visiem".

Nodrošināt pašvaldību un to institūciju līdzatbildību izglītības jautājumu risināšanā.

Veicināt nevalstisko organizāciju līdzdalību izglītības attīstības nodrošināšanā.

Veikt informējošo un skaidrojošo darbu sabiedrībā par plānotajiem un pieņemtajiem lēmumiem izglītības jomā.

Nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Darbības rezultāti

Tiek veidotas un darbojas starpinstitucionālas darba grupas, t.sk konsultatīvā padome "Izglītība visiem" izglītības politikas īstenošanai.

Regulāri notiek informācijas apmaiņa starp pašvaldību izglītības pārvaldēm, Latvijas pašvaldību savienību un Izglītības un zinātnes ministriju par izglītības jautājumiem.

Nevalstiskās organizācijas tiek informētas par aktualitātēm izglītības jomā un piedalās izglītības politikas īstenošanā.

Masu medijos tiek sniegta objektīva un saprotama informācija par aktualitātēm izglītībā.

Regulāri tiek atjaunota informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Rezultatīvie rādītāji

Reizi mēnesī notiek pašvaldību izglītības pārvalžu semināri.

Satrpinstitucionālo darba grupu un konsultatīvo padomju skaits.

Darba grupu un konsultatīvo padomju darba efektivitāte (priekšlikumi, pieņemtie lēmumi u.c.).

Publikācijas presē, informācija televīzijā.

Semināri, konferences u.c. pasākumi.

-- uz augšu --

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

5.1. Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta

5.2. Uzdevumi, kuriem papildu finansējums jau ir piešķirts, pamatojoties uz citiem normatīvajiem dokumentiem

5.3. Detalizēts finanšu pamatojums no Eiropas struktūrfondiem*

* Finanšu pamatojums tiks precizēts Nacionālajā stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.-2013.gadam.

-- uz augšu --

-- uz augšu --

Izglītības attīstības pamatnostādņu ieviešanas kontroli nodrošina izglītības un zinātnes ministrs:

1. nosakot pamatnostādņu prioritāro rīcības virzienu īstenošanas pasākumu izstrādi;

2. vadot Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi un iekļaujot tajā pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamās programmas un pasākumus.

Pamatnostādņu ieviešanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienības un tās pakļautībā esošās iestādes, kā arī citas centrālās valsts pārvaldes institūcijas, kas iesaistītas izglītības politikas īstenošanā. Izglītības un zinātnes ministrija koordinē valsts centrālās pārvaldes institūciju un pašvaldību izglītības pārvalžu un iestāžu darbību pamatnostādņu īstenošanā.

Katra gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā pamatnostādņu ieviešanas pārskata ziņojumu. 2013.gada beigās Ministru kabinetā iesniedz pārskata ziņojumu par visu pamatnostādņu ieviešanas gaitu. Līdztekus sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā pamatnostādņu projektu nākamajam vidēja termiņa periodam 2014.-2020.gadam.

-- uz augšu --

Pamatnostādņu izstrāde tiek veikta, ievērojot šādus Latvijas plānošanas reģionu attīstības dokumentus:

Rīgas reģiona attīstības programma (2005 - 2011);

Latgales attīstības plāns (2000 - 2010);

Zemgales plānošanas reģiona attīstības stratēģija (2003 - 2010);

Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma (2002 - 2017);

Kurzemes reģiona attīstības programmas projekts (2005 - 2020).

Šajos dokumentos ir noteikti reģionu galvenie attīstības virzieni un to īstenošanas pasākumi. Izglītības jomā galvenokārt tiek akcentētas šādas prioritātes:

izglītības sistēmas pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām;

kvalitatīvas izglītības iegūšanas vienlīdzīgas iespējas katram iedzīvotājam;

mūžizglītības principa ieviešanas un modernu tālākizglītības programmu izstrādes sekmēšana;

augsti kvalificētu kadru sagatavošanas veicināšana uz zināšanām un pētniecību balstītu inovāciju izstrādei un ieviešanai;

sabiedrības rosināšana un motivēšana IKT sasniegumu izmantošanai ikdienā;

cilvēku ar īpašām vajadzībām, riska un sociāli atstumto iedzīvotāju grupu integrācijas un bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana;

iedzīvotāju informēšana par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un apmācība.

-- uz augšu --

   Izglītības un zinātnes ministre               B.Rivža

Ministru kabineta
2006.gada 27.septembra
rīkojums Nr.742

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam kopsavilkums

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmākajiem pieciem gadiem un rīcības virzienus to īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus.

Pamatnostādnēs tiek plānotas izglītības politikas iniciatīvas un pasākumi, kuri ir saistīti ar Izglītības attīstības koncepcijas 2002.-2005.gadam īstenošanu, kā arī atbilst Lisabonas izglītības stratēģijā noteiktajiem mērķiem un rekomendācijām, tajā skaitā Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas (Boloņas procesa) prioritātēm augstākajā izglītībā, tādējādi nodrošinot Latvijas izglītības attīstības pēctecību un atbilstību Eiropas nostādnēm izglītības jomā.

Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķi tiek noteikti, lai pilnveidotu esošo sistēmu, kā arī lai īstenotu jaunas prioritātes. Iepriekš izstrādātās koncepcijas mērķi atbilst Eiropas nostādnēm izglītībā un pēc situācijas analīzes tika secināts, ka tie netika sasniegti pilnībā, tādēļ tie aktuāli arī nākamajā plānošanas periodā, ievērojot gan sabiedrības attīstības prioritātes, gan Eiropas kopējās telpas ekonomisko izaugsmi. Pamatnostādnēs plānotās reformas ir likumsakarīgs iepriekšējo reformu turpinājums, tādējādi nodrošinot pēctecību izglītības mērķu īstenošanā.

Vienlaikus pamatnostādnēs tiek plānotas jaunas izglītības politikas iniciatīvas un pasākumi, akcentējot svarīgākos izglītības attīstības virzienus. Lai nākamajā plānošanas periodā būtiski uzlabotu izglītības sistēmu, tiek meklēti jauni aktuālo problēmu risinājumi, plānoti efektīvāki pasākumi, kas dotu maksimālu ieguldījumu izglītības mērķu sasniegšanā.

Īstenojot Latvijas izaugsmes modeli, izglītības attīstības politikas centrā ir cilvēks, kuram iespējams iegūt izglītību visa mūža laikā. Mūžizglītības kontekstā tiek izvirzīti vairāki mērķi, kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem atkarībā no viņu vecuma, dzīvesvietas, sociālās piederības, kā arī atbilst katra indivīda interesēm, spējām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Pamatmērķis

Nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām.

Mērķi

Paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju apguves kvalitāti.

Nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu.

Paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos reģionos.

Stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības rīcībspēju.

Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu izpildei nepieciešamais papildu finansējums:

2007.gadā - 57282,5 tūkstoši latu;

2008.gadā - 93063,8 tūkstoši latu;

2009.gadā - 64970,6 tūkstoši latu;

2010.gadā - 65796,3 tūkstoši latu;

2011.gadā - 68835,1 tūkstotis latu;

2012.gadā - 62811,9 tūkstoši latu;

2013.gadā - 65592,5 tūkstoši latu.

Pamatnostādņu ieviešanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienības un tās pakļautībā esošās iestādes, kā arī citas centrālās valsts pārvaldes institūcijas, kas iesaistītas izglītības politikas īstenošanā. Izglītības un zinātnes ministrija koordinē valsts centrālās pārvaldes institūciju un pašvaldību izglītības pārvalžu un iestāžu darbību pamatnostādņu īstenošanā.

   Izglītības un zinātnes ministre               B.Rivža